Jaunākais izdevums

SIA ArkiLED apgrozījuma straujo kāpumu nodrošināja Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto apgaismojuma projektu īstenošana

ArkiLED nodarbojas ar apgaismes ierīču vairumtirdzniecību, apgaismojuma projektēšanu un uzstādīšanu. Uzņēmums spējis kāpināt apgrozījumu no 540 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 798 tūks. eiro 2015. gadā, bet maksimālais apgrozījuma līmenis līdz šim bijis 2014. gadā, kad sasniegti 1,54 milj. eiro. ArkiLED panākumi ir ļāvuši tam iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā. «80–90% gadījumos īstenojam projekus, kas ir ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, citi objekti ir vaļasprieks. Lielākoties strādājam ar publisko sektoru, privāto pasūtījumu ir maz,» atklāj SIA ArkiLED valdes loceklis Deniss Kiseļovs.

No ArkiLED apgaismotajiem objektiem D. Kiseļovs izceļ Daugavpils Olimpisko centru, kas ir sarežģīts apgaismes objekts, jo tiek vadīts ar īpašu sistēmu. Samērā sarežģīts objekts bijis arī Ventspils paceļamais tilts, kuru pašvaldība vēlējās ļoti krāšņi izgaismot. ArkiLED darbu sarakstā ir arī t/c Galerija Rīga fasāde un iekštelpu apgaismojums. Šim objektam fasādes apgaismojums pēc rekonstrukcijas veidots atkārtoti, izmantojot citu koncepciju. Rīgas centrā spoži izgaismota arī Rīgas Svētā labticīgā lielkņaza Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca, kuras fasādes apgaismojumu veidoja ArkiLED. «Daudz esam strādājuši ar Eiropas Savienības līdzfinansētiem projektiem skolu iekštelpu apgaismojuma modernizācijā un mainījām vecos gaismekļus uz LED. Ļoti daudz strādājām ar ielas apgaismojuma modernizāciju, kuru ar ES fondu palīdzību veic pašvaldības,» stāsta D. Kiseļovs.

Visu rakstu Apgaismo ēku fasādes un tiltus lasiet 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot Tempļkalna ielas gājēju tilta būvniecību Alūksnē, Madonas reģionālās vides pārvaldes prasība bija - būvniecības procesā nemainīt Alūksnes ezera krastus un gultni, informē Alūksnes pašvaldībā.

Šāda prasība tika izvirzīta, jo Alūksnes ezers un tam līdzās esošā teritorija ir uzskatāma par kultūras pieminekļu aizsardzības zonu. Ezerā dzīvo dažādas zivju un vēžveidīgo sugas, kā arī aug ūdens augi, un, aizskarot ezera krastus vai gultni, visticamāk, tiktu nodarīts kaitējums ezera ekosistēmai. Tādēļ Latvijā tradicionāli pielietoto tehnoloģiju tilta būvniecības procesā veidot smilšu uzbērumus nebija iespējams pielietot, skaidro Alūksnes pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas projektu vadītāja Sanita Adlere.

Tempļkalna ielas gājēju tilta būvniecību veica uzņēmuma SIA Tilts komanda. Atbildīgais būvdarbu vadītājs, inženieris Kirils Loškarjovs atklāj, lai uzbūvētu tiltu, tika izveidota vairāk kā desmit metru gara, tehnoloģiski sarežģīta iekārta ar uzbīdīšanas mehānismu. Ar tās palīdzību bija iespējams tilta konstrukciju pārbīdīt pāri ezeram, tādēļ nebija nepieciešams ezerā veikt uzbērumus vai rakšanas darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau septiņpadsmito gadu pēc kārtas Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu sarakstu Gazele.

Jaunākajā sarakstā apkopoti dati par uzņēmumu sasniegumiem laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam. Šie uzņēmumi tika godināti Dienas Bizness un Bite rīkotajā seminārā «Risinājumi veiksmīgai uzņēmējdarbībai – efektivitāte, inovācija, tehnoloģijas», kur dažādi eksperti stāstīja par efektivitāti biznesā.

Visstraujāk augošais uzņēmums Rīgā ir SIA Bilatris, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Kompānijas apgrozījums apskatītajā periodā ir audzis par 1774,29%, sasniedzot 5,39 miljonus eiro.

Visstraujāk augošais uzņēmums Kurzemes reģionā ir SIA Tikala ID, kas nodarbojas ar kokmateriālu vairumtirdzniecību. Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam uzņēmuma apgrozījums audzis par 1008,51%, sasniedzot 2,77 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Visstraujāk augošie Latvijas uzņēmumi

Dienas Bizness, 17.11.2016

Tālāk galerijā - Visstraujāk augošie uzņēmumi pēc neto apgrozījuma pieauguma 2013.-2015. gadā:

1. Guliver SIA
Darbības joma: būvniecība
Darbin. skaits: 6
Reģions: Pierīga

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados straujāk auguši būvniecības un tirdzniecības uzņēmumi; uz papēžiem tiem min apstrādes rūpniecības un pakalpojumu sektora kompānijas

Plašāk par Latvijas straujāk augošajiem uzņēmumiem, kā arī GAZELE TOP 100 - 14. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Šī raksta galerijā skatāmi GAZELE TOP 100 pirmo desmit vietu ieguvēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Gazeles līdzīpašnieks: Latvijas ekonomika stagnē

Linda Zalāne, 23.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektūra ir kaut kas vairāk nekā tikai zīmējums, tās ir ilgstošas attiecības ar būvnieku un sabiedrību

Tā uzsver SIA 8 A.M. līdzīpašnieks Juris Lasis. Biroja apgrozījums no 142 tūkst. eiro 2013. gadā ir kāpis līdz 686 tūkst. eiro 2015. gadā, un kompānija ir iekļauta Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

«Mēs varētu būt ievainota govs, nevis gazele, jo savus brieduma gadus piedzīvojām pirms krīzes, kad uzņēmuma apgrozījums pārsniedza vienu miljonu eiro. Pēdējo trīs gadu apgrozījuma pieaugumu nodrošinājuši divi diezgan lieli objekti. Arhitektūra ir cieši saistīta ar politiskām un ekonomiskām norisēm valstī, un šā brīža situācija nedod cerības, kas šis gads būs veiksmīgāks par iepriekšējo,» neslēpj J. Lasis. Viņš citē maestro Raimondu Paulu, ka labs solists ir tāds, kuram ir repertuārs. 8 A.M. repertuārs ir pasūtītāji, kuri pēdējos gados ir bijuši saprotoši un zinoši. «Ja nav klienta, kas vēlas kvalitatīvu arhitektūru, tad varam darīt ko vien gribam, bet nevienam tas nebūs vajadzīgs,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA DO Studio izaugsmes gadi ir ciešā saķerē ar aktīvo būvniecības posmu Jūrmalā

SIA DO Studio kāpinājusi apgrozījumu no 197 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 790 tūkst. eiro 2016. gadā, un tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Bizness un SIA Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Gazeļu gados DO Studio bizness pārsvarā bija orientēts uz Jūrmalu, uzņēmums strādāja pie viesnīcu projektiem, tā klientu vidū bija daudzi nopietni nekustamā īpašuma attīstītāji, kas būvēja kaut ko vērienīgāku par privātmājām. «Līdz ar to arī rādītāji bija tik labi. Mēs bijām uz viena viļņa ar Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgus augšupeju, taču pēdējā gadā situācija ir ievērojami mainījusies, 2017. gadā prognozēju apgrozījuma kritumu līdz 500 tūkst. eiro. Tiesa, ar visu to, ka Jūrmalā būvniecībai klājas grūti, mums ir, ko darīt, jo jāpabeidz iesāktie projekti. Lai gan šogad Gazele vairs neesam, paēduši esam,» teic SIA DO Studio arhitekts, īpašnieks Didzis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru