Jaunākais izdevums

Veicot Tempļkalna ielas gājēju tilta būvniecību Alūksnē, Madonas reģionālās vides pārvaldes prasība bija - būvniecības procesā nemainīt Alūksnes ezera krastus un gultni, informē Alūksnes pašvaldībā.

Šāda prasība tika izvirzīta, jo Alūksnes ezers un tam līdzās esošā teritorija ir uzskatāma par kultūras pieminekļu aizsardzības zonu. Ezerā dzīvo dažādas zivju un vēžveidīgo sugas, kā arī aug ūdens augi, un, aizskarot ezera krastus vai gultni, visticamāk, tiktu nodarīts kaitējums ezera ekosistēmai. Tādēļ Latvijā tradicionāli pielietoto tehnoloģiju tilta būvniecības procesā veidot smilšu uzbērumus nebija iespējams pielietot, skaidro Alūksnes pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas projektu vadītāja Sanita Adlere.

Tempļkalna ielas gājēju tilta būvniecību veica uzņēmuma SIA Tilts komanda. Atbildīgais būvdarbu vadītājs, inženieris Kirils Loškarjovs atklāj, lai uzbūvētu tiltu, tika izveidota vairāk kā desmit metru gara, tehnoloģiski sarežģīta iekārta ar uzbīdīšanas mehānismu. Ar tās palīdzību bija iespējams tilta konstrukciju pārbīdīt pāri ezeram, tādēļ nebija nepieciešams ezerā veikt uzbērumus vai rakšanas darbus.

Ļoti svarīgs funkcionāls un estētisks elements ir arī tilta LED apgaismojums. «Tempļkalna ielas gājēju tilta tektoniski vizuālo risinājumu var uzskatīt par tradicionālu, taču LED apgaismojums to padara laikmetīgu. Tilta apgaismojuma risinājuma būtiska kvalitāte ir gaismas krāsu maiņa, kas ļauj ik brīdi tiltu ieraudzīt citā tonalitātē. Tiltam izmantotie gaismas elementi ir toleranti pieskaņoti tilta konstrukcijai, tāpēc dienas laikā tie ir tikpat kā nemanāmi, vizuāli netraucē. Savukārt tumšajās diennakts stundās tilta apgaismojums ir ne tikai krāšņs dekoratīvs akcents, tam ir arī svarīga funkcionāla nozīme – ceļš pār tiltu ir labi pārskatāms, tādēļ drošs un parocīgs gājējiem un riteņbraucējiem,» stāsta arhitekts, konkursa Gada labākā būve 2015 žūrijas loceklis Uģis Bratuškins.

Tilta agaismojuma projektēšanu un izveidi veica uzņēmums ArkiLED, kas jau ir veidojis apgaismojumu vairākiem Latvijā nozīmīgiem arhitektoniskiem objektiem, piemēram, VID ēkai.

Šajā vasarā Tempļkalna ielas gājēju tiltam tika izveidota arī apskaņošana – darbdienu vakaros un brīvdienās uz tā skan īpaša mūzika.

Tempļakalna ielas gājēju tilts konkursā Gada labākā būve 2015 nominācijā Inženierbūve ieguva 2. vietu, savukārt konkursā Latvijas Būvniecības gada balva - nominācijā Jauna inženierbūve tiltam tika piešķirta trešā vieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aplīmēt neaplīmēto, maketēt topošo, reklamēt aktuālo, dekorēt nepieciešamo un konsultēt zinātkāro – tāds ir alūksnietes Nadīnas Dudares (26) uzņēmuma Stick with us darbības moto. Pēc vairākiem studējot un strādājot Rīgā pavadītiem gadiem, viņa radusi iespēju atgriezties dzimtajā Alūksnē un darīt darbu, kas viņai patīk un padodas, vēsta reģionālais medijs Alūksnes Ziņas.

«Jau tad, kad devos studēt uz Rīgu, mani ne mirkli nepameta doma, ka vēlos atgriezties Alūksnē- vietā, kur man ir ģimenes atbalsts, kur ir skaista daba. Rīgā ir jāatrod speciālas vietas, lai varētu būt tuvāk dabai. Alūksnē viss ir tepat,» saka N. Dudare.

Alūksnē viņa dara jau Rīgā iesāktu darbu, un tieši iespēja Rīgā veiksmīgi iesāktās lietas turpināt Alūksnē bijis trumpis, lai atgrieztos.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Grafiskā dizaina izstrādi var darīt attālināti. Sazvanīties ar klientu, izstrādāt maketu, nosūtīt elektroniski, klients to apskatās un izsaka savus komentārus vai nepieciešamos labojumus. Nav nozīmes tam, kur es atrodos. Tas bija svarīgs iemesls, lai atgrieztos Alūksnē. Rīgā jau ieguvu lielu daļu pastāvīgo klientu un atliek vien turpināt iesākto darbu. Uzņēmumu dibināju kopā ar draudzeni Ditu Sīmani. Mūsu ceļi šobrīd ir šķīrušies, Rīgā neesam neviena. Es esmu Alūksnē, viņa – Smiltenē. Atvērt uzņēmumu Alūksnē bez Rīgas klientu loka būtu grūti. Rīgā guvu pārliecību, ka es varu. Kāda ir uzņēmējdarbības vide Alūksnē? Tāda pati kā Latvijā! Viegli nav ne Latvijā, ne Alūksnē. Tirgus ir mazs, maz iedzīvotāju, līdz ar to pirktspēja ir maza. Tādēļ ir jāskatās plašāk. Arī man ir doma apgūt tirgu ārpus Latvijas robežām. Esmu jau veidojusi dizainu zviedriem,» skaidro jaunā uzņēmēja. Viņa atzīst, ka vairāki alūksnieši par viņu jau zina un šobrīd klientu lokā ir arī vietējie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa

Anda Asere, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

95% no kokapstrādes uzņēmuma SIA 4PLUS ražotās produkcijas patlaban tiek eksportēta, un uzņēmums patlaban īsteno investīciju projektu tālākai attīstībai, stāsta kompānijas SIA 4PLUS valdes priekšsēdētājs Druvis Paeglis.

SIA 4PLUS nodarbojas ar kokapstrādi, no apses zāģbaļķiem ražojot saunu materiālus, dažādus profilus un palešu sagataves, savukārt no kokmateriālu pārstrādes rezultātā pāri palikušajām atlikumiem kompānija ražo augsta blīvuma apses briketes. Daļu no procesā radušās šķeldas kompānija pārdod, ar daļu ražo siltumu savas ražošanas vajadzībām, kā arī apsilda tuvējo daudzdzīvokļu māju rajonu Alūksnē, tādējādi kopumā sanāk pilns pārstrādes cikls, viņš skaidro.

Šobrīd Valmierā atrodas 4PLUS birojs un Rietumvidzemes apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts un, savukārt Alūksnē ir Austrumvidzemes un Latgales apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts, ražotne, galvenais birojs un grāmatvedība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Alūksnes novads, ko mēdz dēvēt arī par Ziemeļvidzemes Šveici, pēdējos gados izdarījis gana daudz, lai šo nosaukumu attaisnotu.

Alūksne spodrina spalvas un jau nākamgad solās būt gatava daudz lielāka viesu skaita uzņemšanai nekā līdz šim; ar ciemiņu pieplūdumu būs jārēķinās arī uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Alūksnē un Alūksnes novadā 2018. gadā tiks pabeigts īpaši daudz infrastruktūras projektu, un jau 2019. gadā tiks sākta intensīva sevis popularizēšanas un ciemiņu piesaistīšanas kampaņa, sola novada pašvaldība.

Tūrisms un ar to saistītie pakalpojumi ir viens no novada ilgtermiņa attīstības stratēģiskajiem mērķiem, un aktīva rosība šajā virzienā Alūksnē sākās pirms aptuveni astoņiem gadiem. Viens no pirmajiem lielākajiem vides un kultūrvēsturiskā mantojuma sakārtošanas projektiem Alūksnē bija Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcija, kas tika veikta laikā no 2010. līdz 2012. gadam. Kopš tā laika ar Eiropas struktūrfondu atbalstu ir pabeigti vai vēl ir procesā pat vairāki desmiti vides un infrastruktūras projektu, kas dažu gadu laikā būtiski mainījuši pilsētas tēlu un veidolu – to vidū ir gan rekonstruētais kultūras centrs, gan jauns skatu tornis Kapsētas pussalā, gan muzikālais gājēju tilts, tāpat tikko rekonstruēts viens no Alūksnes simboliem – 1807. gadā celtā rotonda Tempļa kalnā – un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezmaksas autobusu ieviešanai šobrīd atbilst 18 reģionālie maršruti, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka konkrētajam autobusa maršrutam ir jāatbilst divām, trim prasībām, lai tas tiktu ieviests kā bezmaksas - attiecīgajā vietā iedzīvotāju blīvumam jābūt ne vairāk kā četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, jābūt ne vairāk kā 2,5 pasažieriem maršrutā, savukārt valsts finansējuma daļai maršruta uzturēšanai jāveido vismaz 85%.

Pašreiz visām trim prasībām atbilst 18 maršruti, bet to skaits var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai, norādīja Godiņš.

«Tie ir ļoti nerentabli maršruti, tādi, kur tāpat ieņēmumu ir ļoti mazi. Lai saglabātu cilvēkiem mobilitātes iespēju un, lai viņi dzīvotu laukos, transports tiek piedāvāts bez maksas. Mērķis ir, lai cilvēki var pārvietoties un saņemt pakalpojumus, un viņam nebūtu jāizmanto privātais transports,» teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieredzi apģērbu mazumtirdzniecībā nu jau trešo gadu Zariņu ģimene no Alūksnes liek lietā izveidotajā ražošanas uzņēmumā SIA Linden

«Sākām kā apģērbu un aksesuāru mazumtirdzniecības uzņēmums Alūksnē pirms vairāk nekā 20 gadiem. Esam attīstījušies līdz tam, ka esam izveidojuši zīmolu Branchess un sešus veikalus Alūksnē, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Pirms trīs gadiem nolēmām izmēģināt savus spēkus sieviešu apģērbu ražošanā un nodibinājām atsevišķu uzņēmumu, lai to izdarītu,» saka Līva Lelīte, SIA Linden valdes locekle. Pieredze, kas diendienā gūta, pārdodot sieviešu apģērbus veikalos, kas agrāk darbojās zem zīmola Līna, bet tagad ar vienotu Branchess vizuālo identitāti, ir devusi iespēju labāk saprast, ko pircēji vēlas. «Gribējām izdarīt kaut ko labu savai pilsētai, radīt jaunas darbavietas,» teic Kalvis Zariņš, SIA Linden projektu vadītājs. L. Lelīte piebilst, ka Alūksne ir viņu dzimtā pilsēta un ģimene ir priecīga dot iespēju cilvēkiem atgriezties tajā. «Pie mums strādā cilvēki, kuriem varbūt nebūtu iespējas palikt un veidot ģimenes Alūksnē, ja nebūtu šī uzņēmuma,» norāda K. Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Noslēdzies viens no apjomīgākajiem un arhitektoniski sarežģītākajiem projektiem Alūksnē

Dienas Bizness, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multifunkcionālās servisa ēkas būvniecība Alūksnes Pilssalā ir pabeigta. Ēka kalpos pašvaldības aģentūras «Alja» vajadzībām un tajā atradīsies aģentūras biroja un tehniskās telpas, bet daļa telpu tiks piedāvātas nomā uzņēmējiem, vēsta reģionālais portāls aluksniesiem.lv.

Projekts «Multifunkcionālās servisa ēkas izbūve Pilssalā» ir viens no apjomīgākajiem un arhitektoniski sarežģītākajiem Alūksnes novada pašvaldības īstenotajiem projektiem. Kopējā ēkas platība ir 247,3 m2, no kuriem 138,3 m2 izmantos pašvaldības aģentūras «Alja» vajadzībām, bet 109 m2 nomas tiesību izsoles kārtībā pašvaldība nodos uzņēmējdarbības veikšanai.

Kopējās būvdarbu izmaksas ir 846 991,86 EUR.

Ēkas projektēšanu veica SIA «Nams», būvniecību - SIA «Latvijas energoceltnieks», būvuzraudzību – SIA «Būvuzraugi LV», arheoloģisko uzraudzību - SIA «Archeo».

LASI ARĪ:

Industriālās teritorijas izveidē Alūksnē investēti 2,37 miljoni eiro

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes novada pašvaldība ar SIA «Linden» (valdes locekle alūksniete Līva Zariņa) noslēgusi nomas līgumu uz desmit gadiem par jaunuzceltās industriālās ēkas nomu Alūksnē, Rūpniecības ielā 1a. Alūksnes novada pašvaldība ir pirmā Latvijā, kura jau apguvusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu darbības programmā «Izaugsme un nodarbinātība», vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norādījis: «Ceru, ka līdz ar šīs ēkas tapšanu uzņēmēji, kuri vēlas Alūksnē attīstīt uzņēmējdarbību, noticēs tam, ka sadarbībā ar pašvaldību var atrast kopsaucēju, lai Alūksnē būtu arvien vairāk iedzīvotāju, darbavietu un lai šī vieta būtu pievilcīga uzņēmējiem.»

Industriālā ēka uzņēmējam tika nodota izsoles kārtībā. Izolē bija pieteikušies divi pretendenti. Līgumu noslēdza ar SIA «Linden» šūšanas fabrikas izveidei. Telpu īres maksa uzņēmumam būs 1758 eiro mēnesī. Zariņu ģimeni alūksnieši pazīst kā veikala «Līna», kas nesen iekļāvās zīmola «Branchess» tīklā, īpašniekus. Uzņēmumam ir arī veikali Valmierā, Rīgā un Ventspilī. SIA «Linden» projektu vadītājs Kalvis Zariņš «Alūksnes Ziņām» uzsver - SIA «Linden» ir šā gada sākumā speciāli dibināts uzņēmums, lai nodarbotos tikai ar ražošanu. «Lauku atbalsta dienestā esam guvuši atbalstu savam projektam un, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, iegādāsimies jaunas, modernas šujmašīnas, datorprogrammas, piegriezējus un citas iekārtas. Lai izpildītu projekta nosacījumus, radījām SIA «Linden», kas būs pilnībā kaut kas cits nekā uzņēmumi, ar kuriem esam saistīti. Doma par ražošanas uzņēmumu mums bija jau sen – vēl pirms industriālā ēka tika uzbūvēta. Kad guvām atbalstu projektam Lauku atbalsta dienestā, sākām meklēt telpas fabrikai. Izskatījām dažādus variantus, līdz nolēmām pieteikties pašvaldības izsolē,» stāsta K.Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Rally Alūksne 2018 atklāta šā gada rallija čempionātu sezona.

Rally Alūksne ir gan Latvijas rallija čempionāta, gan Igaunijas rallija čempionāta pirmais posms. Pirmo reizi šis rallijs norisinājās 2011. gadā kā rallijsprinta sacensības, un jau sākotnēji tā mērķis bija iekļūt Latvijas rallija čempionāta kalendārā.

Dalībai rallijā bija pieteikušās vairāk nekā 100 ekipāžas no vairākām valstīm, bet uz svinīgo startu devās 97 ekipāžas. Sacensību pirmajā dienā trasē devās dalībnieki, kas bija reģistrējušies rallija ieskaitei. Otrajā dienā šīm ekipāžām pievienojās arī rallijsprinta dalībnieki.

Rally Alūksne 2018 ietvaros notika arī iepazīšanās ar jauno Toyota Land Cruiser.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā noslēgusies Dēliņkalna skatu torņa būvniecība un tas ir atvērts apmeklētājiem, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Šomēnes plānots organizēt arī torņa atklāšanas pasākumu.

Dēliņkalna skatu tornis ir 27 metrus augsts, un tā virsotnē atrodas skatu platforma ar binokli, no kurienes paveras apkārtnes ainava. Tornis ir aprīkots ar apmeklētāju skaitīšanas ierīci. Savukārt pie ceļa, kas ved uz torni, izbūvētas labierīcības apmeklētājiem, izvietots informatīvais stends un izveidots automašīnu stāvlaukums.

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, Dēliņkalns sasniedz 271,5 metrus, bet tā relatīvais augstums - vairāk nekā 70 metru. No kalna dienvidu nogāzes paveras skats uz mežiem apaugušu pauguru un pļavu mozaīkainavu.

Torņa būvniecība notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā «Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene» infrastruktūras uzlabošana antropogēnās slodzes mazināšanai un pieejamības nodrošināšanai».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasažieru pārvadātājiem, kas apkalpo 10 maršrutu tīkla daļas, tiks slēgts jauns līgums un iespējama iepirkuma procedūras pārtraukšana, informē VSAI Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

«Ņemot vērā, ka no 2018. gada 1. janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās maršrutu tīkla daļās no kopumā 10, šodien, 2017. gada 17. oktobrī, Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu ar tiem pasažieru pārvadātājiem, kas jau šobrīd veic regulārus pasažieru pārvadājumus lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme.Tāpat tika ierosināts pārtraukt uzsākto iepirkuma procedūru. Jaunajos līgumos tiks definētas kvalitātes, drošības un transportlīdzekļa aprīkojuma prasības, kas nav zemākas par iepirkuma dokumentācijā noteiktajā,» skaidro driekcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielveikala IKEA būvdarbi Latvijā

Rūta Kesnere, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) gada nogalē veica kārtējo pārbaudi topošā lielveikala IKEA būvobjektā. Pārbaudes secinājums: konstatētas nebūtiskas atkāpes, kas pārsvarā saistītas ar nepilnībām dokumentācijā.

BVKB direktore Svetlana Mjakuškina stāsta, ka būvobjektu kontrolēs tiek pārbaudīts viss būvniecības process, sākot no dokumentācijas un būvdarbu žurnāla līdz skrūvju savienojumiem un konstrukciju metāla sastāvam. Galvenais pārbaužu mērķis ir pārliecināties, vai būvobjekts atbilst projektam, piemēram, vai praksē izmantoti tie paši metāli, kas norādīti projektā, vai tam atbilst skrūvju pievilkšanas spēks utt. Lai par to pārliecinātos, BVKB eksperti un būvinspektori objektā arī veic savus mērījumus. Piemēram, lai noteiktu konstrukcijās izmantotā metāla sastāvu, ir iegādāti īpaši aparāti, kuru cena ir ap 50 000 eiro. S. Mjakuškina uzsver, ka līdztekus mērījumiem pārbaudes balstās arī uz risku analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pagarina konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 333 maršrutos

Dienas Bizness, 19.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotransporta direkcija pagarinājusi pieteikšanos konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 333 reģionālajos maršrutos, kas ietilpst 10 maršrutu tīkla daļās jeb lotēs, biznesa informācijas portālu db.lv informēja Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Pretendenti savu piedāvājumu par regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu ar autobusiem lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme Autotransporta direkcijai varēs iesniegt līdz 2017. gada 14. jūlijam. Direkcijā skaidro, ka konkursa termiņš pagarināts, jo veikti grozījumi tā nolikumā.

Pārvadātājs, kas uzvarēs konkursā, pakalpojuma nodrošināšanu uzsākts 2018. gada 1. janvārī, un līgums ar pārvadātāju tiks slēgts līdz 2020. gada beigām.

Konkursa nolikumā ir precizēts iesniedzamo dokumentu saturs, veikti atsevišķi tehniskie labojumi un precizēta iepirkumi komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība jautājumā, kas skar uzvarētāja noteikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Alūksnē noslēgusies Bānīša stacijas bagāžas šķūņa restaurācija

Db.lv, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnē noslēgusies Bānīša stacijas bagāžas šķūņa restaurācija un jau no 1. septembra restaurētajā ēkā apmeklētājiem durvis vērs jauna ekspozīcija, kas veltīta Baltijā vienīgajam regulāriem pasažieru pārvadājumiem izmantotajam šaursliežu dzelzceļam, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Desmit staciju stāstos tā vēstīs par dzelzceļa vēsturi, laikmetu ainām un bānīti kā palīgu, darba vietu un iedvesmas avotu.

Jaunā ekspozīcija kā virtuāls ceļojums laikā un telpā popularizēs dzelzceļa kultūru kā tradicionālu, bet vienlaikus modernu un ilgtspējīgu dzīvesveida sastāvdaļu.

Šķūņa pārbūves būvprojekta autors ir SIA «Arhitektes Ināras Caunītes birojs», būvdarbus objektā saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem veica uzņēmums SIA «RE RE MEISTARI», būvuzraudzību nodrošināja AS «Būvuzņēmums Restaurators», bet atbildīgais autoruzraugs bija Ināra Caunīte.

Pārbūvējot Alūksnes stacijas bagāžas šķūni un nodrošinot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, maksimāli izmantoti atgūstamie materiāli, fasāžu un iekštelpu apdarei pielietoti apšuvuma dēļi, kas ir analogi oriģinālajiem dēļiem. Ēkas pārbūves projektā labiekārtota arī piegulošā teritorija un atjaunots vēsturiskais perons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Eiropas čempions bobslejā Intars Dambis Alūksnē uzsācis ģimenes biznesu

Lelde Petrāne, 23.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bobsleja stūmējs Intars Dambis kopā ar sievu Elīnu Dambi Alūksnē sākuši biznesu – viņu kuģītis Marienburg siltajā sezonā kursēs pa Alūksnes ezeru

Intars ir Eiropas čempions bobslejā, kurš Latvijas izlasē startē kopš 2002. gada. Šobrīd viņš ar ģimeni, kurā aug divi dēli – gadu vecais Tomass un piecus gadus vecais Ernests, dzīvo Alūksnē un veseļojas pēc gūtās traumas, bet jau laikus ir atsācis regulāri trenēties, lai atgrieztos sporta elitē.

Saskaņā ar biznesa plānu klientiem tiks piedāvāti izzinoši braucieni pa Alūksnes ezeru audiogida pavadībā četrās valodās – latviešu, angļu, krievu un igauņu, kas papildinās ezera skatus ar vēstures faktiem un interesantu informāciju par konkrēto objektu.

Jautāts, kā savienos tūrisma biznesu ar sportista karjeru, viņš atzīst, ka šobrīd galvenā nodarbošanās joprojām ir bobslejs, gatavošanās olimpiskajai sezonai: «Tad, kad nebūšu bobsleja nometnēs Rīgā vai Ventspilī, centīšos savā brīvajā laikā pats vadīt kuģīti. Par organizatoriskajiem darbiem atbildīga ir Elīna. Arī sporta karjerai reiz pienāks beigas, un tad varēšu pilnībā pievērsties tūrisma biznesam, bet pagaidām svarīgākais ir sports un gatavošanās Olimpiskajām spēlēm.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Īru sēņu audzētāji darbiniekus meklē piecās Latvijas pilsētās, solot teju 2000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas šampinjonu audzētāju kooperatīva CMP Mushroom plāni šonedēļ vairākās Latvijas pilsētās izvērst darbinieku meklēšanu vietējo darba devēju vidū radījuši nopietnas bažas, ka Latviju atkal pametīs strādātspējīgie iedzīvotāji, trešdien, 29.novembrī vēstīja LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes.

Īrijas sēņu audzētavas pārstāvji no 1. līdz 8. decembrim viesosies piecās pilsētās – Jēkabpilī, Rēzeknē, Alūksnē, Balvos un Gulbenē. Viņi sēņu lasītājiem un sēņu pakotājiem sola stundā maksāt ne mazāk kā 9,25 eiro un garantē no 40 līdz 50 darba stundām nedēļā. Līdz ar to mēnešalga pirms nodokļiem varētu būt 1850 eiro.

Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) biedē, ka tik liela alga var pievilināt arī kvalificētu darbaspēku. Šo strādājošo aizbraukšana uz Īriju būtu liels trieciens Latvijas reģioniem, kur jau tā trūkst darbinieku. «Tas , ka ārzemju darba rekrutētāji tik agresīvā veidā to dara, tas ir signāls, kuru attiecīgi politikas veidotājiem ir jādomā kaut kādi pretsoļi tam. Bet tajā pašā laikā nav jau neviena represīva veida, tikai motivējoša,» atzīst LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotransporta direkcija (ATD) izsludinājusi konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 333 reģionālajos maršrutos, kas ietilpst 10 maršrutu tīkla daļās, aģentūrai LETA pavēstīja ATD.

Pretendenti piedāvājumu par regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu ar autobusiem lotēs "Alūksne", Daugavpils", "Gulbene", "Jēkabpils", "Limbaži", "Ludza", "Madona", "Preiļi", "Rēzekne" un "Ziemeļkurzeme" ATD var iesniegt līdz 2017.gada 19.jūnijam.Konkursā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums - ne tikai cena, bet arī tehniskais piedāvājums.

Tehniskajā piedāvājumā tiks vērtēts autobusu vecums (autobusu parka vidējais vecums nedrīkst pārsniegt 20 gadus, bet viena atsevišķa autobusa vecums - 25 gadus), tehniskais aprīkojums, pakalpojuma sniegšanas kvalitāte un drošība (piemēram, videonovērošana, kas fiksē transportlīdzekļa vadītāja sēdvietu), kā arī papildu bonusi (piemēram, individuālais apgaismojums autobusa salonā, audiāli un vizuāli pieejami sabiedriskā transporta kustības saraksti u.c.)."Ņemot vērā, ka ATD strādā pie jaunas sabiedriskā transporta pakalpojuma organizēšanas kārtības no 2021.gada, līgumi ar pārvadātājiem, kas uzvarētu šajā konkursā, tiks slēgti līdz 2020.gada 31.decembrim. Šobrīd ATD administrē 65 dažādus līgumus ar pārvadātājiem un šajos līgumos noteiktas atšķirīgas kvalitātes prasības un pakalpojuma sniegšanas standarti, tādējādi pasažieri un pārvadātāji ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā," norādīja direkcijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Alūksnes bānīša stacijas ekspozīcija Amerikā saņem prestižo SEGD dizaina balvu

Zane Atlāce - Bistere, 10.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikā, Ostinā, Teksasas štatā 8. jūnijā norisinājās ikgadējā SEGD Global Design Awards, kas ir viens no vadošajiem dizaina nozares notikumiem pasaulē, kurā tika godalgoti arī Latvijas pārstāvji.

Šī gada SEGD balvā laurus plūca arī Latvijas dizaina birojs H2E, kuru radītā ekspozīcija Alūksnes bānīšu stacijai ieguva divas balvas - 2019 Global Design Awards/Honor un konkursa galveno balvu Best of Show. Atzinību no Society for Experiential Graphic Design balvu Global Design Awards/Honor kategorijā Placemaking and Identity ieguva arī H2E radītais vides objekts - makšķernieku soli Alūksnē.

H2E galveno balvu ieguva vairāk nekā 300 darbu konkurencē, kurus iesūtījuši bija pasaulē vadošie dizaina biroji. Šogad apbalvots tika 41 darbs, no kuriem trīs balvas aizceļos uz Latviju.

«Iegūt SEGD balvu ir milzīgs gods, bet iegūt tā galveno balvu un par tādu izlolotu un lokālu projektu kā Alūksnes bānīša stacija, vēlreiz apliecina, ka spējam radīt pasaules standartiem aktuālus un augstvērtīgus darbus par mums svarīgām tēmām. Mēs esam gandarīti un saviļņoti par iespēju izstāstīt pasaulei vēl vienu Latvijas stāstu,» pēc balvas saņemšanas pauž Ingūna Elere, dizaina biroja H2E vadošā dizainere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau piekto gadu alūksniešus un pilsētas viesus pa Alūksnes ezeru vizina plosts Kaija balvenieša Jāņa Kļanska vadībā. Bieži braucienus pa ezeru bagātina gides Ilonas Riekstiņas vēsturiskais stāstījums un Reiņa Riekstiņa akordeona muzikālais pavadījums.

Plosts ir kļuvis par Alūksnes atpazīstamības zīmi, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Kad pirms pieciem gadiem J.Kļanskis, kura ikdienas darbs ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnas šoferis Balvos, sāka īstenot ideju par plostu, neviens pat iedomāties nespēja, ka cilvēku interese un atsaucība būs tik liela un plosts kļūs par vienu no tūristu iecienītākajiem objektiem Alūksnē. Sākotnēji Eiropas Savienības finansiāli atbalstītā un J.Kļanska paša rokām celtā plosta ieguldījums tūristu piesaistē Alūksnē ir būtisks. Kapteinis gan neslēpj, ka pirmais gads nebija viegls, taču tagad veicas ļoti labi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Industriālās teritorijas izveidē Alūksnē investēti 2,37 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 13.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes novada pašvaldība īstenojusi ļoti nozīmīgu projektu, kura mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību novadā – izveidota industriālā teritorija ar industriālo ēku un pārbūvētas tai piegulošās ielas, informē Alūksnes pašvaldības pārstāve Evita Aploka.

Piektdien, 15.decembrī pašvaldība parakstīs līgumu ar izsolē uzvarējušo uzņēmumu SIA Linden par jaunbūvētās industriālās teritorijas Rūpniecības ielā 1A, Alūksnē, nomu uzņēmējdarbības vajadzībām. Pasākumā piedalīsies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Jaunizveidotā industriālā teritorija ir aprīkota ar uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamajām inženierkomunikācijām – elektroapgādi, ūdensapgādi, laukumu ar cieto segumu. Uzbūvētā industriālā ēka sastāv no ražošanas un noliktavas telpām 876,5 m2 platībā, kā arī biroja un tehniskajām telpām 115,1 m2 platībā. Ēkas kopējā platība ir 991,6 m2. Šī teritorija uzņēmējam turpmākai izmantošanai tika nodota izsoles kārtībā, informē VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Vairo disku golfa popularitāti Latvijā

Laura Mazbērziņa, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Disku golfa stiprā puse ir tā pieejamība visiem un jebkurā vecumā. Šo sporta veidu var atļauties ikviens, jo nav nepieciešams ieguldīt naudas līdzekļus, teic viens no šīs sporta spēles popularizētājiem Latvijā, Chilli Disc Golf dibinātājs Elviss Brauns.

Viņa uzņēmums izveidots 2016. gadā, kad kopā ar domubiedru Pēteri Pabērzu nolēmuši arī citus iepazīstināt ar savu sirdslietu. Latvijā pašlaik publiski pieejami ir kopumā 18 disku golfa laukumi, no tiem trīs ir Chilli Disc Golf izveidotie laukumi Gulbenē, Alūksnē, Palsmanē.

Disku laukumu iekārtošana notiek pēc pašvaldību un zemes īpašnieku pasūtījuma - puiši paveic visu, sākot no disku golfa laukuma plānošanas un būvprojekta izstrādes, līdz inventāra nodrošinājumam, laukuma dizaina izstrādei un apkalpošanai. 18 celiņu disku golfa laukuma ierīkošana izmaksā 12 līdz 18 tūkstošus eiro (bez PVN). «Pašvaldības ir tās, kuras pasaulē ievieš disku golfa laukumus saviem iedzīvotājiem. Latvijā tas attīstās pamazām, daudzi ir privātie laukumi, kas arī nav slikti. Uzskatu, ka tendencei ir jābūt tādai, ka šiem laukumiem ir jābūt pieejamiem bez maksas. 90% pasaules disku golfa laukumu ir bez maksas, jo tos, līdzīgi kā bērnu rotaļu laukumus, izveidojušas pašvaldības. Šāda aktivitāte mudina cilvēkus pavadīt laiku svaigā gaisā un saliedēties,» uzskata E. Brauns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mudina izstrādāt jaunu valsts atbalsta programmu NĪ tirgus aktivizēšanai reģionos

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešams izveidot jaunu valsts atbalsta programmu, lai aktivizētu nekustamo īpašumu tirgu reģionos, uzskata Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

«Vajadzīgs būtu kāds papildus rīks, lai mazinātos monocentriska attīstība uz Rīgas rēķina. Bankas šobrīd vienkārši nevar nofinansēt mājas būvniecību, piemēram, talantīgam ārstam Alūksnē, jo tas neatbilst nekādiem kritērijiem,» viņš teic.

«Gribētos, lai jaunās, talantīgās ģimenes aizķeras reģionos un mēs varētu runāt par policentrisku attīstību, jo šobrīd situācija ar nekustamajiem īpašumiem reģionos ir diezgan bēdīga,» piebilst E. Šīns.

Latio valdes loceklis Aldis Riekstiņš uzsver, ka bankās teju katrs trešais pirkums ir ar Altum atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem. « Ja tiktu apturēta Altum programma, efekts būtu graujošs,» viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Alūksnes putnu fermas jaunajā ražotnē investēti vairāk nekā 6 miljoni eiro

Zane Atlāce-Bistere, 14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnē trešdien, 14.jūnijā atklāta uzņēmuma Alūksnes putnu ferma jaunā rūpnīca, kuras ražošanas jaudas spēs nodrošināt līdz pat 50 miljoniem olu gadā.

Jaunā ražotne ļaus uzņēmumam kļūt par otru lielāko olu ražotāju Latvijā.

Ražotnes izveidē un biznesa attīstībā kopumā investēti vairāk nekā 6 miljoni eiro, no kuriem teju 1,7 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM piešķirtais finansējums MVU izaugsmes aizdevumu programmas ietvaros, un 2,3 miljoni eiro ir Lauku atbalsta dienesta piešķirtais finansējums ELFLA ietvaros.

Jaunajā ražotnē nodarbināti 30 cilvēki, vienlaikus rūpnīcas modernizācija ļāvusi līdz minimumam samazināt cilvēka klātesamību, kā arī nodrošināt maksimālu ražošanas efektivitāti un drošību. Alūksnes putnu fermā ir vairāk nekā 160 tūkstoši putnu, kas spēj nodrošināt gandrīz miljonu olu nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma SIA Re&Re pērn strādāja ar 9,81 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% mazāks nekā 2016.gadā un cieta 468 976 eiro zaudējumus pretstatā 2016.gadā gūtajai peļņai, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma samazinājums saistīts ar jaunu būvniecības līgumu nepietiekamību. Lielākie Re&Re pagājušā gada objekti bija Siguldas pils kompleksa ēku pārbūve, Nacionālo bruņoto spēku ēku, inženierkomunikāciju un teritorijas labiekārtojuma rekonstrukcija, renovācija un palīgēku jaunbūve, ēkas atjaunošana Rīgas Franču liceja izvietošanai un būvdarbi Liepājas universitātē.

Tāpat pērn ir pabeigti tādi objekti kā Stradiņa universitātes slimnīcas jaunā korpusa izbūve un Rīgas Doma vitrāžas rekonstrukcija Ar domu par barikādēm.

Šogad īstenojamo projektu portfelī ir tādi celtniecības un rekonstrukcijas projekti kā Rīgas Franču liceja atjaunošana, Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve, Siguldas Jaunās pils pārbūve un restaurācija, Lietuvas Universitātes fakultātes jaunbūve Kauņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas sezonā viesnīcām un restorāniem, it īpaši tiem, kas atrodas ārpus Rīgas, apmeklētāju skaits būtiski sarūk; lai izdzīvotu, meklē dažādas «odziņas».

Pārlaist gada aukstākos mēnešus viesmīlības uzņēmumiem galvenokārt palīdz uzkrājumi no vasarā gūtajiem ienākumiem, izbraukuma banketi un korporatīvo pasākumu apkalpošana. Ar mērķi piesaistīt klientus tiek rīkoti dažādi pasākumi un akcijas, piedāvāti izdevīgāki nosacījumi un ieviesti ziemas akcenti ēdienkartēs. Tajās Latvijas pilsētās, kurās parasti ir biezākā sniega kārta, piemēram, Alūksnē, viesnīcām un ēdināšanas uzņēmumiem ziema sola viesu – slēpošanas entuziastu – pieplūdumu.

«Strādājam tā, lai arī ziemas sezonā klienti būtu,» saka grilbāra Lighthouse īpašnieks Raitis Bērziņš. Viņš lēš, ka teju puse restorānu, kas atrodas Jūrmalā, Jomas ielā, beidzoties aktīvajai sezonai, tiek aizvērti. «Lighthause strādā visu gadu, mums ir stabils pastāvīgo klientu loks un, pateicoties viņiem, ar katru gadu sokas arvien labāk,» viņš apgalvo. Veiksmīgās darbības pamatā ir mērķtiecīgas mārketinga aktivitātes, gan izmantojot sociālos tīklus, gan piedāvājot lojalitātes kartes, gan pozicionējot Lighthouse kā bērniem draudzīgu restorānu, kurā ir speciāla ēdienkarte bērniem un mazuļu pārtinamie galdi. Grilbārs darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, pirms vairākiem gadiem investēts renovācijā, lai varētu sabīdīt stikla sienas un komfortabli strādāt arī vēsos laika apstākļos. Gada tumšākajās dienās tiek iekurti kamīni un uz galdiņiem omulībai novietotas sveces.

Komentāri

Pievienot komentāru