Mežsaimniecība

Globālie procesi «apēd» rentabilitātes procentus

Māris Ķirsons, 23.01.2017

SIA Rettenmeier Industry Latvia un SIA Rettenmeier Baltic Timber valdes loceklis Rolands Rimicāns

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Ciparu rēbuss

Lai arī uzņēmumu grupas kopējā rentabilitāte procentuālā izteiksmē pret neto apgrozījumu 2015. gadā ir piedzīvojusi kritumu teju par 22%, tomēr Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss uzskata, ka šī situācija arī jāpavērtē, skatoties absolūtajos ciparos. «Jā, procentuālā izteiksmē rentabilitāte ir sarukusi, bet absolūtajos skaitļos tā palikusi tikpat kā nemainīga,» uzsver K. Klauss. Viņš atgādina, ka visas investīcijas jaunos produktos un produktivitātē ir veicinājušas neto apgrozījuma pieaugumu. «Daudz svarīgāka par neto apgrozījuma apmēru ir investīciju radītā iespēja konkurētspējas saglabāšanā vai pat paaugstināšanā, kas nereti izpaužas uzņēmumu spējā nopelnīt absolūtajos skaitļos tikpat cik iepriekš vai pat vairāk. Tas ir novērojams ne tikai minēto lielāko kokzāģētavu, bet visā zāģētavu segmentā kopumā,» skaidro K. Klauss.

Divi vaļi

Kokzāģētavu rentabilitāti ietekmē ne tikai to ražotās produkcijas pašizmaksas un pārdošanas cenu pozitīvais saldo, bet arī koksnes apstrādes procesā radušos blakusproduktu – skaidu, mizas un šķeldas (gan celulozes, gan dedzināmās) – realizācijas cenas, kuras diktē pieprasījums. «Par pamatproduktu – koksnes izstrādājumu – realizāciju un pieprasījumu jautājumu nav, savukārt pēdējo divu-triju gadu netipiski siltās ziemas ir samazinājušas pieprasījumu pēc dedzināmās koksnes, un arī tās realizācijas cenas ir būtiski sarukušas. Arī ziemeļvalstu celulozes rūpniecības novēršanās no Baltijas celulozes izejmateriāla tirgus situāciju vēl tikai sarežģī,» skaidro K. Klauss. Viņš atzīst, ka pagātnē ir bijuši laiki, kad kokzāģētavu galvenais peļņas avots bija blakusproduktu realizācija, bet pamatproduktu – zāģētās produkcijas – pārdošana bijusi ar ļoti niecīgu rentabilitāti, bet pašlaik ir otrāda situācija, jo skaidas, šķeldas pārdošana nerada peļņu. «Pašlaik kokzāģētavu finansiālā varenība balstās uz koksnes izstrādājumu, nevis blakusproduktu pārdošanu,» uzsver K. Klauss. Viņš neizslēdz, ka situācija varētu būt bijusi citāda, ja zāģētavas pēdējos gados nebūtu īstenojušas nepieredzētus modernizācijas projektus, kuri ne tikai ļāva ražot jaunus produktus ar augstāku pievienoto vērtību, bet jo īpaši palielināja konkurētspēju ārvalstu noieta tirgos.

Valūtu svārstības

Vēl viens aspekts, kurš ietekmē kokzāģētavu rentabilitāti, ir valūtas kurss, jo īpaši britu sterliņu mārciņas svārstības, kā arī eiro un ASV dolāra attiecības. Šajos valūtu karos sava ietekme ir arī Krievijas rubļa vājumam, kā rezultātā šajā valstī ražotā zāģētā produkcija ir lētāka nekā Latvijā, Igaunijā vai Lietuvā ražotā. Tomēr, pēc K. Klausa sacītā, ne visi Krievijas ražotāji spēj nodrošināt tādu pašu savlaicīgu piegāžu un servisa līmeni, kādu spēj Latvijā strādājošie. «Valūtu svārstības ir bijušas vienmēr, un ražotāji jau daudzkārt ir pierādījuši savas spējas tik galā ar šādām svārstībām, un to pierāda arī eksporta apjoms uz Lielbritāniju, kuras valūta pērnā gada laikā ir piedzīvojusi teju 29% lielas svārstības,» norāda K. Klauss. Viņš nenoliedz, ka sava veida problēmas ar zāģētās produkcijas realizāciju rada haoss Tuvo un Vidējo Austrumu reģionā, bet piemetina, ka zāģmateriālu tirgus ir globāls, jo tajā pašā laikā pieaug piegādes uz Ķīnu un citām Dienvidaustrumāzijas valstīm.

Investīcijas būs

«Latvijas lielākās kokzāģētavas, veicot tehnoloģiju nomaiņu, ir nokļuvušas vienā līmenī ar Skandināvijas labākajām šajā jomā strādājošajām ražotnēm,» secina K. Klauss. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pat rentabilitātes procentuālais rādītājs Latvijas kokzāģētavām ir tāds pats vai pat labāks nekā Skandināvijas konkurentēm. «Rentabilitāte tirgus apstākļos nav garantēta nevienam nedz Latvijā, nedz arī ārzemēs, bet uz jaunām liela mēroga investīcijām ražotāji atvēzēsies tad, kad redzēs to iespējamos ieguvumus, bez tam daudzi savu iespējamo jauno produkcijas klāstu koksnes izstrādājumu jomā ir pilnībā apguvuši, jo ražo pat līmētās koka konstrukcijas, bet skaidas pārstrādā granulās, savukārt, lai ietu citā virzienā, piemēram, koksnes atlieku ķīmiskā pārstrādē ir vajadzīgas ne tikai zināšanas, bet arī skaidras tirgus perspektīvas,» tā uz jautājumu par kokzāģētavu investīcijām un to iespējamo produkcijas paplašināšanos citos virzienos atbild K. Klauss. Viņaprāt, investīcijas būs jebkuros apstākļos, tomēr jautājums ir par to lielumu un ekonomiskās atdeves efektu.

VIEDOKĻI

Efektivitātes ceļš

SIA Kurekss valdes loceklis Arnis Apsītis:

Vienīgais ceļš ir kļūt vēl efektīvākiem visos ražošanas posmos – no maksimāla lietderīgā iznākuma, zāģējot apaļkokus, līdz visu blakusproduktu realizācijai vai pašu patēriņam, tāpat taupīgi lietojot energo resursus un citus materiālus. Nekas principiāli jauns jau mūsu nozarē nav izgudrots. Citu ceļu nezinu.

Investīcijas atmaksājas

SIA Rettenmeier Industry Latvia un SIA Rettenmeier Baltic Timber valdes loceklis Rolands Rimicāns:

Lai arī rentabilitātes kritumu samērā būtiski ir ietekmējuši faktori, kurus kokzāģētāji tiešā veidā nevar ietekmēt (piemēram, straujš transporta izmaksu pieaugums eksportam un kurināmās koksnes cenu kritums), tomēr nepārtraukts ražošanas uzlabošanas process noteikti palielina ikvienas zāģētavas konkurētspēju, līdz ar to ļaujot vismaz daļēji neitralizēt šo negatīvo faktoru ietekmi, tas tad arī jāturpina darīt. Latvijas kokzāģētavu rentabilitāte noteikti būtu samazinājusies daudz būtiskāk, ja nebūtu bijuši labi rezultāti iepriekšējos gados, kas vairumam no kokzāģētājiem ļāva veikt nozīmīgas investīcijas efektivitātes palielināšanā.

Koka konstrukciju iespēja

DNB bankas Ražošanas uzņēmumu daļas vadītājs Jānis Gaibišelis:

Latvijas lielākās kokzāģētavas pēdējos gados ir veikušas būtiskas investīcijas, kuras ļāvušas padarīt ražošanas procesu efektīvāku, paplašināt ražoto produktu klāstu un pievienot tiem papildu vērtību. No 2011. līdz 2015. gadam Latvijas kokzāģētavu vidējā EBITDA rentabilitāte bija 9,7%, savukārt lielākajām Skandināvijas kokzāģētavām šis rādītājs bija 5,5%. Analizējot rentabilitātes tendences, redzams, ka Skandināvijas kokzāģētavas pakāpeniski palielina rentabilitāti, savukārt Latvijas kokzāģētavām tendence ir lejupejoša, tomēr vēl joprojām tā ir virs Skandināvijas līmeņa. Latvijas kokzāģētavu lejupslīdošo rentabilitāti lielā mērā izskaidro ārējie faktori, piemēram, Zviedrijas un Norvēģijas kronu valūtu kursu vājināšanās, kas dod Skandināvijas konkurentiem zināmu priekšrocību. Tomēr, salīdzinot Latvijas un Skandināvijas lielākās kokzāģētavas, redzam, ka pēdējo produktu portfelis ir plašāks, īpaši augstākas pievienotās vērtības produktu segmentā, piemēram, plāksnes, paneļi, koka būvkonstrukcijas. Domāju, ka Latvijas kokzāģētavu attīstība būvniecībā izmantojamo koka materiālu ražošanā ir loģisks to nākamais evolūcijas solis, it īpaši ņemot vērā to, ka attīstītajā pasaulē pieaug pieprasījums pēc koka izmantošanas būvniecībā. Kā spilgts piemērs tam ir pozitīvā sāncensība par augstākās koka ēkas uzbūvēšanu, sākot no 10 stāvu ēkas 2012. gadā Melburnā, Austrālijā, 14 stāvu ēkas 2014. gadā Bergenā, Norvēģijā, šobrīd celtniecības noslēguma stadijā esošās 18 stāvu ēkas Vankūverā, Kanādā, un beidzot ar 2016.gadā paziņoto ieceri celt 80 stāvu debesskrāpi Londonā, kura pamatā būs koka konstrukcijas. Šādas būvniecības tendences palielina pieprasījumu pēc tādiem koka būvizstrādājumiem kā CLT (krusteniski līmētie koka paneļi) un Glulam (līmētas, laminētas koka brusas un paneļi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 divdesmit gadu jubilejā godināti Latvijas 500 lielākie uzņēmumi, kas pērn kopā apgrozījuši 27,5 mljrd. eiro, nopelnot 1,6 mljrd. eiro

Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tā ir AS Latvenergo, kura jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijusi viena no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Noteikti gribas uzsvērt, ka, atzīmējot topa divdesmitgadi, ar mūsu ilggadējā sadarbības partnera Lursoft palīdzību ir izveidots TOP 500 ilgdzīvotāju tops, kurā ir atlasīti tie uzņēmumi, kas TOP 500 sarakstā atradušies visus 20 gadus bez pārtraukuma, šai laikā ne reizi to neatstājot. Šā ilgdzīvotāju topa neapstrīdams līderis pēc 2015. gada apgrozījuma (785,3 milj. eiro) ir SIA Rimi Latvia, savukārt šā topa dinamiskākais jeb 20 gadu periodā visvairāk augušais uzņēmums ir SIA Neste Latvija – tā apgrozījums laika posmā no 1996. līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 6041% (no 6,6 milj. eiro 1996. gadā līdz 407,3 milj. eiro 2015. gadā). Šie rezultāti arī bija pamats abu minēto uzņēmumu iekļaušanai starp TOP 500 nominantiem, kas tika godināti vakar notikušajā ikgadējā TOP 500 biznesa līderu apbalvošanas ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta: Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 apbalvošanas ceremonija fotogrāfijās

Zane Atlāce - Bistere, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2015. gada lielāko un veiksmīgāko uzņēmumu godināšanu trešdien, 9.novembrī noslēdzās ikgadējā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Biznesa un Lursoft, pēdējos četros gados – arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) – kopdarbībā veidotais TOP 500 šogad svin 20 gadu jubileju.Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tas ir AS Latvenergo, kurš jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijis viens no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: Latvijas lielāko un spēcīgāko uzņēmumu apbalvošanas ceremonija

Dienas Bizness, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, piedaloties arī Valsts Prezidentam Raimondam Vējonim, aizvadīta Dienas Bizness rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft un LIAA ir laidis klajā jaunāko TOP500 izdevumu, kas apkopo 500 Latvijas lielāko uzņēmumu finanšu rādītājus, analizē svarīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares un parāda tendences Latvijas ekonomikā.

«TOP 500 nav tikai stāsts par uzņēmumu finanšu rādītājiem, bet arī par valsts budžetu un Latvijas iedzīvotāju labklājību kopumā. Tas ir mūsu dzīves šķērsgriezums ne tikai jau aizvadītajā gadā, bet arī iezīmē tuvāko gadu perspektīvas. Jāsaka, ka Latvijas lielākie uzņēmumi 2016. gadā - tas ir gads, kura rezultāti ir apkopoti šajā izdevumā- ir kopumā bijuši veiksmīgi. Piecsimt lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums pret 2015. gadu ir nedaudz audzis, tāpat kā kopējās peļņas apjoms un vidējais nodarbināto skaits. Tomēr nozaru topi uzrāda arī vairākus izaicinājumus, ar kuriem Latvijas uzņēmējdarbības videi pārskatāmā nākotnē būs jātiek galā,» komentē Līva Melbārzde, Dienas Bizness galvenā redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik rudeni viens no svarīgākajiem biznesa vides pasākumiem ir Dienas Bizness TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kas šogad notiek 13. novembrī Hanzas Peronā.

Ierašanās pasākumā tikai ar ielūgumiem, taču šogad ceremoniju varēs vērot arī tiešraidē, ko nodrošinās TV24. Šogad pasākuma atbalstītāji ir Repharm, B-Bus un West Kredit.

Pasākumā tiks atklāts zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad izdevumā ir ne tikai 500 Latvijas lielākie uzņēmumi, bet pirmo reizi saraksts papildināts līdz 1000 uzņēmumiem. Izdevumā ir nozīmīgāko uzņēmumu finanšu rādītāji, svarīgāko Latvijas tautsaimniecības nozaru analīze un atspoguļotas tendences Latvijas ekonomikā, ekspertu viedokļi.

«Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izvērtusies par principiālu ģeopolitisku karadarbību, kurā visi līdzekļi attaisno mērķi. Aukstā kara frontē sabiedrība tiek baidīta ar terorismu. Diemžēl Latvijai ģeopolitiskais aukstais karš izmaksā pārāk dārgi, un, veidojot 2020. gada TOP 500, no lielāko uzņēmu saraksta var būt izkrituši uzņēmumi, kuri Moneyval nekritisku prasību dēļ būs pametuši Latviju un arī TOP 500. Prognozējot nākamo posmu ekonomikā, jāsecina, ka tam būs klimata pārmaiņu zīmogs un daudzām nozarēm tiks izrakstītas CO2 brilles,» atzīst Anita Kantāne, Dienas Biznesa galvenā redaktore un izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500", kas ir plašākais Latvijas tautsaimniecības apskats ar lielāko Latvijas uzņēmumu topu gan kopumā, gan nozarēs. Arī šogad izdevums izdots angļu valodā.

Jaunākajā Dienas Bizness TOP 500 izdevumā angļu versijā, kas šogad apkopo nu jau 1000 Latvijas lielāko uzņēmumu finanšu rādītājus, analizētas svarīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares, iezīmējot tendences Latvijas ekonomikā.

"Latvijas 500 lielāko uzņēmumu apgrozījums, sekojot iepriekšējo gadu tendencēm, turpina pieaugt. Šajā gadā piedāvājam vēl plašāku ieskatu uzņēmumu darbībā, papildus ierastajiem 500 uzņēmumiem publicējot vēl 500. Kā liecina dati, 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40.56 miljardus eiro," norāda Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

"Angļu versiju izdodam uzņēmējiem un uzņēmumiem, kurus interesē koncentrēts Latvijas ekonomikas apskats, lielāko Latvijas nozaru analīze un, protams, lielāko uzņēmumu tops," teic Anita Kantāne, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface jaunajā Centrālās un Austrumeiropas (CAE) 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļautas 32 kompānijas no Baltijas valstīm, kas ir par pieciem uzņēmumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Reģiona vadošajiem uzņēmumiem 2017. gadā kāpuši gan apgrozījuma, gan neto peļņas, gan nodarbinātības rādītāji, liecina medijiem sniegtā informācija.

Reģiona lielāko uzņēmumu topā no Latvijas iekļuvuši seši uzņēmumi, bet Igauniju pārstāv septiņi. Abām valstīm topā ir par diviem uzņēmumiem vairāk nekā pērn. Tikmēr Lietuva ar 19 uzņēmumiem, par vienu vairāk nekā gadu iepriekš, saglabā Baltijas līdervalsts pozīcijas pēc kompāniju skaita reitingā. Vadībā ar lielāko skaitu uzņēmumu ir Polija, Ungārija un Čehija, savukārt Latvija reģiona valstu vidū ieņem pēdējo vietu pēc uzņēmumu skaita Top 500.

Augstāko pozīciju no Latvijas uzņēmumiem ieņem IT produktu un risinājumu izplatītājs «ELKO Grupa», ierindojoties 124. vietā. «ELKO Grupa» ir lielākā Latvijas kompānija pēc aizvadītā gada apgrozījuma rādītājiem, turklāt uzņēmums ir Top 500 jaunpienācējs. Kā nākamais lielākais Latvijas uzņēmums reitinga 212. vietā ir «Latvenergo», uzrādot būtisku kāpumu par 157 pozīcijām salīdzinājumā ar pērnā gada topu. Latviju topā pārstāv arī «Uralchem Trading» (226.vieta), «Rimi Latvia» (228. vieta), «Maxima Latvija» (281. vieta) un «Orlen Latvija» (478. vieta), kas ir otrs reitinga jaunpienācējs no Latvijas. Tikmēr Lietuvas uzņēmumu līderis ir «Orlen Lietuva» (20.vieta), bet Igaunijas – «Tallink Grupp» (199.vieta).

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Kādas automašīnas izvēlas Latvijas pelnošākie uzņēmumi?

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2018

Populārākais modelis Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos - Dacia Duster

Avots: Lursoft pētījums

Foto: netcarshow.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu, kādas automašīnas visbiežāk atrodamas Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos, Lursoft veicis pētījumu, analizējot, cik lieli ir šo uzņēmumu autoparki, kādu marku automašīnas tajos pārstāvētas visbiežāk un kāds ir to nobraukums.

Pētījums atklāj, ka TOP 50 Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkā reģistrētas 2419 automašīnas, kuru kopējais nobraukums ir 120,54 milj.km. Lursoft aprēķinājis, ka šo automašīnu vidējais vecums ir nepilni 3 gadi, savukārt vidējais motora tilpums – 1598 cm2 (pētījumā izmantota CSDD Transportlīdzekļu reģistrā reģistrētā informācija, kuras dati apkopoti uz 07.11.2017).

Aprēķini rāda, ka 22,07% no visiem TOP 50 pelnošāko uzņēmumu autoparkos esošajiem auto reģistrēti 2014.gadā, bet vēl 21,65% – 2013.gadā.

Visvairāk automašīnu reģistrēts AS Latvenergo (535 automašīnas), AS Latvijas valsts meži (492 automašīnas) un SIA Lattelecom (359 automašīnas) autoparkos. Pētījumā apskatīto uzņēmumu autoparkos kopumā atrodami 43 ražotāju 212 dažādi automašīnu modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības apskatu un šogad arī 1000 lielāko uzņēmumu sarakstu, kas tiek apkopoti zīmola izdevumā "TOP 500".

"Lursoft" apkopotie dati liecina, ka pagājušajā gadā turpinājusies ekonomiskā izaugsme, kas atspoguļojas arī uzņēmumu finanšu rādītājos. Latvijas uzņēmumu vidējais apgrozījums 2018. gadā palielinājies par 9,4%, savukārt vidējā peļņa bijusi par 46,4% lielāka nekā 2017. gadā. Pērn Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums veido 62,33 miljardus eiro, peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 4,13 miljardi eiro. 2018.gada apgrozījuma un peļņas rezultāti ir visu laiku augstākie, pārsniedzot arī tā dēvēto «trekno gadu» rādītājus, kad visu uzņēmumu kopējais apgrozījums svārstījās robežās no 48 līdz 50 miljardiem eiro, bet peļņas augstākais rādītājs bija gandrīz divas reizes mazāks – 2,3 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielāko uzņēmumu veiksmes un konkurētspējas saikne ar valsts tautsaimniecību ir ļoti tieša. Tāpēc ikgadējais DB apkopotais TOP500 izdevums, kas šogad iznāk jau 21. reizi, nav tikai stāsts par uzņēmumu finanšu rādītājiem, bet arī par valsts budžetu un Latvijas iedzīvotāju labklājību kopumā.

Tas ir mūsu dzīves šķērsgriezums ne tikai jau aizvadītajā gadā, bet arī iezīmē tuvāko gadu perspektīvas. Uz šī fona jāsaka, ka Latvijas lielākie uzņēmumi arī 2016. gadā – tas ir gads, kura rezultāti ir apkopoti šajā topā- ir kopumā tikuši ar izaicinājumiem labi galā. Piecsimt lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums pret 2015. gadu ir nedaudz audzis, tāpat kā kopējās peļņas apjoms un vidējais nodarbināto skaits. Tomēr nozaru topi uzrāda arī vairākus izaicinājumus, ar kuriem Latvijas uzņēmējdarbības videi pārskatāmā nākotnē būs jātiek galā.

TOP 500 ir Dienas Bizness nozīmīgākais izdevums.

Dienas Bizness abonenti to saņem bez maksas. Vēl līdz 13.novembrim, abonējot laikrakstu Dienas Bizness pa telefonu: 67063333, saņem izdevumu TOP 500, kas iznāks jau 16.novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Vēlas iegādāties 31 Elvi zīmola veikalu

Lelde Petrāne, 13.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, kura ietvaros SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI iegādājas SIA ANTARIS un AS NIDL aktīvu daļu, kuru veido 31 ELVI zīmola veikals.

Šobrīd SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI piederošie veikali pārstāv trīs dažādus zīmolus - top!, mini top! un LABAIS. Ar preču zīmi top! un mini top! Latvijā darbojas 226 pārtikas veikali, 58 no tiem pieder SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI, savukārt ar preču zīmi LABAIS Latvijā darbojas 20 veikali, no kuriem SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI pieder 10 veikali.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pašvaldību budžeti līdz TOP 500 uzņēmumiem nesniedzas

Daiga Laukšteina, 31.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašvaldību vadītāju komforta līmenis atšķiras: ir novadi, kuros ir daudz pienākumu un arī iespēju, kā arī tādi, kuros nav ne iedzīvotāju, ne iespēju, vien pastāvīgas bažas – kā savilkt galus. Tā pēc DB veiktā salīdzinošā skatījuma secina Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja, SIA Ekonomikas prognožu centrs valdes locekle Raita Karnīte. Skaidrs, ka grūstīšanās uz otrās grupas pašvaldību vadības krēsliem vēlēšanās nav tik lielas, kā, piemēram, lielajās pilsētās un Pierīgā.

R. Karnītes skatījumā DB salīdzinājums liek aizdomāties par pašvaldību finanšu rocību un brīvību, lai arī samērojamību traucē izlīdzināšana jeb tas, ka novadi arī saņem daļu savu ienākumu no izlīdzināšanas fonda. Un tomēr, pieci milj. eiro gada budžets ļauj vidēji mēnesī tērēt 417 tūkst. eiro, un tā ir pieticīga summa, salīdzinot ar iedzīvotāju vajadzībām, kas labai pašvaldībai ir jānodrošina. Mazākais pašvaldības budžets ir 1,35 milj. eiro gadā (Baltinavas novads) jeb 112,5 tūkst. eiro mēnesī. Protams, pašvaldību finanšu rocību nosaka iedzīvotājus skaits un teritorijas lielums, tomēr visām ir jāatbild arī par darbiem, kuru izmaksas nav atkarīgas no iedzīvotāju skaita. Arī Baltinavas pašvaldībai ir jārūpējas par ceļiem, un tas maksā tikpat, cik, piemēram, Riebiņu novadā, kura budžets ir 3,6 reizes lielāks, rēķina R. Karnīte. Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu (15,3 milj. eiro), un tikai Rīgas budžets ir samērojams ar rindojuma TOP 50 uzņēmumu budžetu. Tikai sešu lielo pilsētu budžeti pārsniedz 50 milj. eiro. No 112 pašvaldībām, kuru budžeti ir mazāki par 50 milj. eiro, tikai 39 pārsniedz 10 milj. eiro, bet 73 pašvaldībās tas ir mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv astoņi uzņēmumi

Zane Atlāce - Bistere, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv astoņi uzņēmumi, pārsvarā gan ārvalstu uzņēmumu Latvijas struktūrvienības.

No Lietuvas topā iekļuvuši 20, bet Igaunijas – 4 uzņēmumi. Kopumā reģionam 2015. gads bijis veiksmīgs un vadošo kompāniju apgrozījums ir pieaudzis par 4,2%.

No Latvijas uzņēmumiem augstākās pozīcijas ieņem minerālmēslu un ķīmisko vielu tirgotājs SIA Uralchem Trading (130.vieta topā), mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Rimi Latvia (210.vieta topā), kā arī mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Maxima Latvija (261.vieta topā). No Latvijas uzņēmumiem topā atrodama arī AS Latvenergo, kas piedzīvojusi kritumu no pērnās 221.vietas uz 348. vietu, SIA Orlen Latvija, AS Latvijas Gāze, SIA Neste Latvija un SIA Circle K Latvia.

Reģiona lielākā ekonomika ir Polijā, un topā valsti pārstāv 137 uzņēmumi, tostarp pirmo pozīciju ieņemošā PKN Orlen. Par topa «uzlecošo zvaigzni» var uzskatīt General Electric Hungary, kas pakāpies uz topa otro pozīciju no aizvadītā gada 13. vietas, un 2015. gadā uzņēmums savu peļnu ir teju četrkāršojis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Kurzemes gaļsaimniekā kūpināta cūkgaļas karbonāde

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 01.11.2019

Tālāk galerijā skatāms, kā top SIA Kurzemes gaļsaimnieks kūpinātā cūkgaļas karbonāde.

Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top SIA Kurzemes gaļsaimnieks cūkgaļas karbonādes kūpinājumi pārstrādes cehā Priekules novada Virgas pagasta Paplakā.

Kūpināta cūkgaļas karbonāde ir viens no pircēju pieprasītākajiem SIA Kurzemes gaļsaimnieks produktiem.

Lai arī jau vairāk nekā divdesmit gadu Latvijā dzird sakām, ka mājlopu audzēšanas saimniecību skaits samazinās, SIA Kurzemes gaļsaimnieks ar izejvielas trūkumu nekad neesot saskāries. Tas pārsvarā iepērk cūkas, kas audzētas Latvijā, tajā skaitā no vietējiem uzņēmumiem ar Dānijas kapitālu. Daļu izejvielu importē arī no Lietuvas.

Produkcija tiek realizēta lielākajos Latvijas veikalu tīklos, paša uzņēmuma tirdzniecības vietās, kā arī nonāk eksportā uz Eiropas Savienības valstīm – Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Lielbritāniju un citām.

Kurzemes gaļsaimniekam ir aptuveni 70 veikalu visā Latvijā, vēl piecus atvērs tuvākajā laikā. «Neesam nosprauduši mērķi, ka mums vajag simts vai divsimt tirdzniecības vietu. Vienā mēnesī varam neatvērt nevienu, citā – sešas. Ja ir pieprasījums, vieta, līgums apmierina, ejam uz priekšu,» saka uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone. Tā kā produkcijas sortiments ir plašs, pašu veikalos iespējams izvietot lielāku skaitu nekā citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cienījamie DB abonenti! Jau labu laiku zīmols Dienas Bizness nenozīmē tikai laikraksta izdošanu. Blakus laikrakstam veidojam arī mūsu elektronisko versiju, organizējam konferences, izdodam rokasgrāmatas, šogad esam uzsākuši projektu DB akadēmija.

Savukārt šodien ceļu pie jums ir veicis DB pielikums Dzīves Garša. Sākot ar nākamo gadu, vēlamies mūsu abonentiem katru mēnesi sagatavot pielikumu žurnāla formātā. Blakus jau esošajiem izdevumiem TOP 500, Auto un Uzņēmumu reputācijas tops gatavosim jaunus informatīvos materiālus par dažādām tēmām. Turklāt vēl šogad mūsu abonenti saņems divus pielikumus: novembrī vēl krāšņāku un apjomīgāku DB 20 gadu jubilejas TOP 500, kā arī decembrī – Dzīves Garšas otro numuru. 2017. gada janvārī žurnāla formātā apkoposim atziņas no šā gada 30. novembrī notiekošā foruma Biznesa prognozes 2017, kurā savu dalību jau apstiprinājuši valdības pārstāvji, ietekmīgi pašvaldību vadītāji, kā arī plaši pazīstami dažādu nozaru eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Darbinieku atalgojuma fonda palielināšanā Maxima Latvija ieguldīs 5,6 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Maxima Latvija" šogad par vidēji 7% palielinās darbinieku atalgojumu.

Straujāku darba samaksas kāpumu šogad izjutīs tieši "Maxima" veikalu darbinieki. Kopējā atalgojuma fonda palielināšanā šogad plānots ieguldīt 5,6 miljonus eiro un tas kopš 2016.gada audzis par 29%.

Atalgojums tiks palielināts gandrīz 5500 veikalu darbiniekiem kā arī citām amata kategorijām. Savukārt darbinieku izaugsmē un kompetenču attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 250 000 eiro, fokusējoties uz klientu apkalpošanu, darba drošības jautājumiem un darbinieku profesionālo izaugsmi.

"Darbinieki ir uzņēmuma lielākā vērtība. "Maxima Latvija" strādā aptuveni 7500 profesionāļu, un viņu labklājības un izaugsmes veicināšanu mēs esam izvirzījuši par vienu no savām prioritātēm. Darbs, ko esam ieguldījuši inovatīvu risinājumu ieviešanā, darba procesu pārskatīšanā un automatizācijā, ir palīdzējis kļūt efektīvākiem un veikt būtiskus uzlabojumus pircēju iepirkšanās pieredzē, cenu samazināšanā un, kas ir īpaši svarīgi - darba vides uzlabošanā, augstu novērtējot ikviena kolēģa ieguldījumu uzņēmuma izaugsmē," uzsver Andris Vilcmeiers, "Maxima Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau sesto gadu pēc kārtas Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Lursoft izdod zīmola izdevumu TOP 500 arī angļu valodā.

Zīmola izdevums, līdzīgi kā latviešu versija, apkopo 500 Latvijas lielāko uzņēmumu finanšu rādītājus, analizē svarīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares un parāda tendences Latvijas ekonomikā. Izdevums tiek izplatīts caur LIAA, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), Lursoft, lielākajām pašvaldībām, ministrijām, vēstniecībām, advokātu un audita kompānijām, kā arī bankām.

Izdevuma mērķauditorija ir uzņēmumi un uzņēmēji, kuriem ir interese par Latvijas ekonomiku, lielākajiem uzņēmumiem, nozaru apskatu un kvalitatīvu analītiku angļu valodā.

«Latvijas 500 spēcīgākie uzņēmumi, kas samaksā teju vai pusi no kopējiem uzņēmumu nodokļu ieņēmumiem valstī, neapšaubāmi ir izcelšanas vērti,» uzsver Līva Melbārzde, Dienas Bizness galvenā redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētas izmaiņas mazumtirgotāja SIA “Maxima Latvija” valdes sastāvā. Kā rāda Lursoft izziņā publicētā informācija, valdei pievienojusies Gunita Ķiesnere, kura iecelta par uzņēmuma valdes locekli.

Bez viņas mazumtirdzniecības tīkla valdē darbu turpina arī valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers un valdes locekļi Viktors Troicins, Jānis Vanags, Valdis Zeps un Kristīne Āboltiņa.

Pēc publiski pieejamās informācijas, jaunieceltā valdes locekle Gunita Ķiesnere uzņēmumā atbildīga par personālvadības jautājumiem, iepriekš G. Ķiesnere strādājusi uzņēmumā Fazer.

Aizvadītajā gadā SIA “Maxima Latvija” palielinājusi savu apgrozījumu līdz 776, 62 milj.EUR, pēc nodokļu nomaksas nopelnot 21,92 milj.EUR. 2018.gadā uzņēmums ar darba vietām nodrošinājis 7427 darbiniekus, izdevniecības Dienas bizness un Lursoft kopīgi veidotajā TOP 500 sarakstā tiekot atzītam par TOP darba devēju Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions piedāvā interesentiem nomāt telpas, informē stadiona pārstāvji .

Nomai tiek piedāvātas sešas treniņu zāles, trenažieru zāle ar nodarbību zāli, bērnu nodarbību, biroju un kafejnīcas telpas. Stadiona pārstāvju ieskatā stadiona telpās ir iespēja izveidot co-working vietu biroju darbam, bērnu pieskatīšanas vai rotaļu istabu.

«Jau tagad esam interesanti koncertu rīkotājiem, jo stadions spēj nodrošināt 10 461 skatītāju sēdvietas tribīnēs, augstas kvalitātes apskaņošanas sistēmas, laukuma apgaismošanu, LED tablo dažādu vizuālo efektu un video translēšanai, mediju centru, specializēto deju grīdu un tās ieklāšanas pakalpojumu, kas pasargā futbola laukuma zālienu,» norāda Elmārs Martinsons, Daugavas stadiona valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru