Grāmatveži: Nodokļu reforma ievērojami apgrūtina tieši mazo uzņēmumu biznesu

2018. gada 29. janvāris plkst. 14:19
Autors: LETA
Sadaļa: Nodokļi
Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reforma uzliek papildu slogu un ievērojami apgrūtina tieši mazo uzņēmumu un pašnodarbināto personu biznesu, pirmdien žurnālistiem sacīja grāmatvežu organizāciju pārstāvji.

«Grāmatveži šo gadu dēvē par nodokļu revolūcijas gadu, jo ir ļoti daudz neskaidrību, kas grāmatvežos izraisa vieglu šoka stāvokli. Pat grāmatveži ar lielu pieredzi nav pārliecināti, vai izdosies visas jaunās normas pareizi piemērot un izvairīties no uzņēmumu finansiāliem zaudējumiem,» sacīja apmācību uzņēmuma Baltikons-Centrs direktore Jeļena Kučinska.

ISO Sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle un žurnāla Bilance galvenā redaktore Maija Grebenko norādīja, ka bažas raisa arī izmaiņas algas nodokļos - iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās (VSAOI).

«Grozot likumu divas reizes pusgada laikā, bija skaidrs, ka normas nebija īsti pareizi izstrādātas. Joprojām ir bažas par grāmatvežu noslodzi, mums stāsta, ka birokrātiju samazinās, bet visu laiku nāk jauni papildinājumi, grozījumi, kas uzliek arvien lielāku slodzi. Ne visos uzņēmumos ir štata grāmatveži, vai tieši algu grāmatveži. Tāpat ir bažas, vai grāmatveži var uzticēties programmām, kuras izveidotas steigā. Arī Valsts ieņēmumu dienests atzīst, ka konsultatīvais tālrunis noslogots par 80% vairāk nekā iepriekš. Manuprāt, tas beigsies ar to, ka kaut kā jau tos algas nodokļus grāmatveži izrēķinās, bet cilvēkiem gada beigās būs jāpiemaksā IIN, kas samaksāts par maz,» stāstīja Grebenko.

Tas beigsies ar to, ka kaut kā jau tos algas nodokļus grāmatveži izrēķinās, bet cilvēkiem gada beigās būs jāpiemaksā IIN, kas samaksāts par maz.

Uzņēmuma Tax & Accounting Service vadītāja un nodokļu konsultante Jekaterina Juhimeca norādīja, ka nodokļu reforma stimulē tikai lielo biznesu, bet mazajam biznesam klāsies grūti.

«Augs nodokļu slogs pašnodarbinātajiem, jo samazināti izdevumu slieksnis darbības nodrošināšanai, arī diferenciētais neapliekamais minimums uzliks papildus slogu. Papildus slogs uzlikts arī darījumiem, arī fizisko personu ienākumu kontrole pastiprinās, līdz ar to vienkāršie iedzīvotāji pakļauti lielākai soda iespējamībai. Tāpat ierobežota mikrouzņēmumu darbība,» piebilda Juhimeca.

Latvijas kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu, tirgotāju un ražotāju asociācijas (LKASA) valdes loceklis un grāmatvedības uzskaites sistēmu uzņēmuma 1C - Andi direktors Dmitrijs Muratovs uzsvēra, ka jaunās kases aparātu prasības ne tikai bremzē mazumtirdzniecības attīstību, bet arī ceļ izmaksas - tirdzniecības vietu pašizmaksa ievērojami pieaug.

«Jauno kases aparātu ir ļoti maz un tirgū tie parādās ļoti lēni. Datoruzskaite ar tiem praktiski nav iespējama, jo pirmais hibrīdaparāts tirgū parādījās tikai decembrī, un tikai hibrīdaparātus var pieslēgt datoruzskaitei, bet tad jābūt sertificētai uzskaites sistēmai. Vecie aparāti prasībām neatbilst, tos nedrīkst pieslēgt pie datora,» skaidroja Muratovs.

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas profesore un nodokļu konsultante Olga Lukašina norādīja, ka oficiālais nodokļu reformas mērķis ir stimulēt uzņēmumus reinvestēt peļņu, taču piebilda, ka ar vienu roku valsts šādu iespēju dod, bet ar otru roku stimulē uzņēmumus izņemt peļņu agrāk un agrāk.

«Daudzos uzņēmumos vēl no 90.gadiem glabājās nesadalītā peļņa. Ja gribēja to izņemt pērn, tad uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) bija jāmaksā tikai 10%, līdz 2010.gadam nesadalīto peļņu varēja izņemt vispār bez. Tagad ja nesadalīto peļņu uzņēmums gribēs izņemt 2018.gadā un 2019.gadā, tad UIN būs 10%, bet no 2020.gada jau 20%. Tas ir pretrunā ar nodokļu reformas būtību, jo stimulē uzņēmumus pēc iespējas ātrāk izņemt nesadalīto peļņu,» norādīja Lukašina.

Uzņēmuma Pricewaterhouse Coopers nodokļu konsultante Ņina Podvinska uzsvēra, ka papildus slogu mazajam biznesam rada arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju sliekšņa pazemināšana no 50 000 eiro uz 40 000 eiro, un tas nozīmē, ka vēl mazākiem uzņēmumiem jāmaksā PVN.

«Tie būs lielāki ieņēmumi budžetam, bet papildus slogs mazajiem uzņēmumiem, jo daudziem mazajiem biznesiem nāk klāt nopietns un sarežģīts nodoklis, kas būs jāapgūst,» norādīja Podvinska.

Dalies ar šo rakstu