Lauksaimniecība

Graudu pirmapstrādes kompleksos Latraps ieguldīs septiņus miljonus eiro

Sandra Dieziņa, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

#Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro.

LPKS Latraps Saldū sāk būvēt miljonus vērto graudu pirmapstrādes kompleksu.

Jaunā kompleksa pamatos Saldū pagājušajā nedēļā iemūrēta kapsula nākamajām paaudzēm. Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro, informē Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Saldus Latraps pirmapstrādes kompleksa pirmās kārtās būvniecības izmaksas ir 2,6 miljoni. Šajā pieņemšanas punktā būs kalte ar žāvēšanas jaudu 45t/h, četri lieli un četri mazie torņi. Pēc pirmā būvniecības posma pabeigšanas kopējā uzglabāšanas kapacitāte būs 12 000 tonnas, savukārt pieņemšanas jauda 300t/h. Šobrīd kompleksā plānotas 7-10 jaunas darba vietas.

Kā Saldū kapsulas iemūrēšanas svinīgajā pasākumā pauda Latraps ģenerāldirektors, «Saldus pirmapstrādes komplekss ir jau septītais Latraps graudu pieņemšanas punkts visā Latvijā. Latraps vērtībās – godprātībā, profesionalitātē, stabilitātē un ilgtspējā – tiek celts Saldus pirmapstrādes komplekss, tas zels un plauks, vairojot Kurzemes un visu Latvijas saimnieku labklājību». Ruža arī norādīja, ka Latvijā joprojām nepietiek graudu uzglabāšanas jaudas un kapacitātes, tāpēc katru gadu Latarps turpina attīstīties un būvē klāt jaunus pirmapstrādes kompleksus.

Šobrīd top pirmapstrādes komplekss Saldū, kā arī sākta pirmapstrādes kompleksa būvniecība Daugavpilī. Saldus kompleksa pirmo būvniecības posmu iecerēts pabeigt līdz šī gada graudu ražas sezonas sākumam. Savukārt Saldus novada domes priekšsēdētājs Reinis Doniņš pauda prieku par to, ka Latraps izvēlējies tieši Saldū celt savu pirmapstrādes kompleksu. «Kooperācija ir spēks un virzība uz vienotību, novēlu Latraps to saglabāt un turpināt attīstīties. Kurzemniekiem vēlu bagātas graudu ražas un lai Saldus pirmapstrādes kompleksa bunkuri un torņi vienmēr pilni,» pauda Doniņš. Kopā ar vēlējumu nākamajām paaudzēm kapsulā tika likta arī divu eiro monēta ar Kurzemes ģerboni reversā.

Latraps pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 185,504 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 18,9% mazāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, savukārt kooperatīva peļņa samazinājās par 1,8% - līdz 1,399 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps, ieķīlājot visu mantu, reģistrējis jaunu komercķīlu

Dienas Bizness, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta visa kooperatīva manta un kuras nodrošinātā prasījuma summa ir 3,630 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

«Latraps» ir ķīlas devējs, bet tās pāradnieks ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Kuziks». Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja AS «Luminor Bank» prasījumi pret kooperatīvu «Kuziks», kas izriet no starp banku un kooperatīvu noslēgtā kredīta līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 21.maijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka kooperatīvam «Latraps» šobrīd ir aktuālas sešas komercķīlas, tikpat ķīlas aktuālas ar kooperatīvajai sabiedrībai «Kuziks».

«Latraps» ir 2000.gadā lauksaimnieku izveidots un biedriem piederošs uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir biedriem nepieciešamo lauksaimniecības izejvielu un viņu izaudzētās produkcijas tirdzniecība, graudu un rapšu pirmapstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam strādājusi ar apgrozījumu 222,646 miljonu eiro apmērā, kas bija par 20% jeb 37,141 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt kooperatīva peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,024 miljoni eiro, kas bija samazinājums par 26,8% jeb 375 tūkstošiem eiro, salīdzinot ar 2016./2017. finanšu gadu.

2016./2017. finanšu gadā «Latraps» neto apgrozījums bija 185,505 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 1,399 miljoni.

«Latraps» apgrozījuma pieaugums 2017./2018. finanšu gadā saistīts ar pārdošanas apjomu kāpumu visos pamatdarbības veidos. «Būtisks pieaugums sasniegts rapšu raušu, eļļas un iesala ražošanā un realizācijā,» sacīts kooperatīva finanšu pārskatā.

«Latraps» pārskats liecina, ka gandrīz pusi jeb 110,1 miljonu eiro no kooperatīva ieņēmumiem veidoja graudaugu pārdošana, ieņēmumi no augkopības ražošanas izejvielu pārdošanas bija 49,1 miljons eiro, ieņēmumi no rapša pārdošanas - 33,6 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi kredītlīniju Latvijas lielākajam zemnieku kooperatīvam LATRAPS 65 miljonu eiro apmērā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai: graudu iepirkšanai no zemniekiem, kā arī minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādei, lai tos tālāk realizētu Latvijas lauksaimniekiem.

LATRAPS ir lielākais graudu iepircējs un eksportētājs, kā arī lielākā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Baltijā, kurā apvienojušies vairāk nekā 1000 zemnieku no visiem Latvijas reģioniem. LATRAPS apgrozījums pagājušajā finanšu gadā bija 270 miljoni eiro.

"Šī pavasara notikumi pierādīja, cik svarīga ir spēcīga lauksaimniecības nozare valstī, cik būtiski, lai krīzes apstākļos mēs kā valsts spētu nodrošināt iekšējo tirgu ar pārtiku, kā arī novērtējām eksporta potenciāla vērtību. Piešķirtais kredītlīnijas apjoms spēs atbalstīt Latvijas lauksaimnieku produkcijas realizēšanu, kā arī lauksaimniecības darbības attīstīšanu," teic "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja Ilze Zoltnere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps, ieķīlājot visu mantu, reģistrē 118,3 miljonu eiro komercķīlu

Db.lv, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps pārjaunojusi komercķīlu, palielinot komercķīlas nodrošinātā prasījuma summu par 8,3 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Kooperatīvs par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājis visu savu mantu, un 17.oktobrī reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 118,3 miljoni eiro. Ar komercķīlu nodrošināti visi AS «Luminor Bank» prasījumi pret «Latraps», kas izriet no starp banku un kooperatīvu noslēgtajiem kredīta un kredītlīnijas līgumiem.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju dzēsta 2017.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 110 miljoni eiro.

«Latraps» ir 2000.gadā lauksaimnieku izveidots un biedriem piederošs uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir biedriem nepieciešamo lauksaimniecības izejvielu un viņu izaudzētās produkcijas tirdzniecība, graudu un rapšu pirmapstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Atlīdzībās lauksaimniekiem Latraps un VH Latvija izmaksās pusmiljonu eiro

Zane Atlāce - Bistere, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps kopā ar lauksaimnieku savstarpējās apdrošināšanas sabiedrību Vereinigte Hagel (VH Latvija) informē, ka ir atsaukušās aicinājumam nākt pretī lauksaimniekiem, kas apdrošinājuši sējumus pret lietusgāžu postījumiem, atlīdzībās plānojot izmaksāt pusmiljonu eiro.

Apdrošināšanas atlīdzības tiks izmaksātas ne tikai lauksaimniekiem lietusgāžu skartajās teritorijās, kurās izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tādējādi tiks daļēji kompensēti zaudējumi par nenovāktajām platībām. Atlīdzībām pieteikti 2500ha nenovāktās sējumu platības.

«Šoruden bija nepieciešams pieņemt šādu lēmumu, lai mazinātu lietusgāžu radīto postījumu sekas. Nākotnē aicinu Latvijas lauksaimniekus vairāk domāt ilgtermiņā un laicīgi apdrošināt savus sējumus pret laikapstākļu radītiem postījumiem, lai mazinātu klimata radītos riskus. Strādājam, lai jau tuvākajā laikā varētu piedāvāt lauksaimniekiem iespēju apdrošināt sējumus arī pret plūdiem. Aicinām arī lauksaimniekus aktīvi iesaistīties ar saviem ierosinājumiem tālāko apdrošināšanas produktu izstrādē,» saka Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas piens attīstībā trijos gados kopumā paredzēts ieguldīt vairāk četrus miljonus eiro

LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas rūpnīcas «Latvijas piens» attīstībā šogad un turpmākajos divos gados kopumā paredzēts ieguldīt vairāk četrus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vaivods.

Viņš teica, ka šogad ir uzsākts Vācijas koncerna «Fude + Serrahn Milchprodukte» sagatavotais investīciju plāns «Latvijas piens» attīstībai, realizējot investīcijas 0,5 miljonu eiro apmērā no kopējā plānotā investīciju apmēra. Ieguldījumi šogad veikti piena pārstrādes cikla pilnveidošanā un harmonizēšanā. «Kopumā investīciju plāns ir paredzēts ilgtermiņa darbībai, tas ir apjomīgs un pārsniedz četrus miljonus eiro. Mērķis ir attīstīt uzņēmuma darbību Latvijā, izveidojot efektīvu piena pārstrādi un nodrošinot rentablu uzņēmuma darbību,» sacīja Vaivods, piebilstot, ka tostarp 2018.gadā ir plānotas investīcijas divu miljonu eiro apmērā, bet 2019.gadā - 1,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Ziemošanas apstākļi sējumiem optimāli; jācer turpmāk nepiedzīvot krasas temperatūras svārstības

LETA, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemošanas apstākļi sējumiem līdz šim šogad ir bijuši optimāli, un atliek cerēt turpmākajās nedēļās līdz pavasarim nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA sacīja, ka februāra sākumā situācija uz laukiem nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar janvāri. Sals sējumiem postu nav nodarījis, jo zemi joprojām klāj sniegs, kas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai pārziemošanai pie pazeminātas gaisa temperatūras. Lai arī vietām, kur kopš rudens uz laukiem bija izveidojušās lielas peļķes, sējumi, visticamāk, gājuši bojā, janvārī un februārī papildu problēmas nav bijušas.

Arī sals bez sniega sējumiem postu nav nodarījis, jo šādi laika apstākļi bija īsu laiku, sacīja Balodis. «Pats galvenais, ka ir sniegs. Kailsals iepriekš nebija tik stiprs, lai kaitētu. Reti kur bija mīnus desmit grādi un tas ir pa maz, lai sējumi ciestu. Ja būtu mīnus padsmit vai pat divdesmit grādu un vējš, tad, jā, bojājumi varētu rasties. Bet tā kā sals bez sniega bija pāris naktis, un aukstākajā vietā Latvijā bija kādi -11 grādi, problēmu nav,» teica Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top: Brūža alus uzņēmumā Cēsu alus

Sandra Dieziņa, 22.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Cēsu alus ražotais Brūža alus ir Cēsu alus darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija.

Brūža alus sērijā ir iekļautas sešas dažādas alus šķirnes - Samtainais, Rūgtais, Nefiltrētais, Grauzdētais, Ķiršu sārtais un šī rudens jaunums - Riekstu un medus Porteris.

Sarunā ar db.lv Māris Grambergs atklāj, ka pavisam alus darīšanai nedēļā nepieciešamas deviņas automašīnu kravas ar iesalu un miežu graudiem. Izejvielas tiek piegādātas no Dobeles dzirnavnieka, kas garantē, ka graudus izaudzējuši pašmāju zemnieki.

Alus darīšanai nepieciešamais iesals galvenokārt tiek iegādāts no Lietuvas ražotājiem. Daļu iesala Cēsu alus mēdz iepirkt arī no Latraps iesalnīcas, tomēr vietējie ražotāji nespēj nodrošināt nepieciešamos apjomus. Cēsu alum gadā nepieciešams ap astoņiem tūkstošiem tonnu iesala. Apiņi tiek iepirkti Vācijā un Čehijā, jo Latvijā tos lielos apjomos neražo. Līgumi par apiņu piegādēm tiek slēgti ilgtermiņā, lai cenu svārstības būtiski neietekmētu produkcijas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alus nozare bažīga par apjomīgu ražošanas izmaksu pieaugumu

Jānis Goldbergs, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā karstajā vasarā alus tirdzniecība veikusies labi, tomēr akcīzes nodokļa celšana produktam un izejvielu cenu pieaugums nevieš optimismu nozarē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada vasara nesusi arī nepatīkamu pārsteigumu – miežu raža neder iesalam – tas būs dārgāks. Latvijas aldari aicina politiķus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas palielinātu alus ražošanas izmaksas.

«2018. gada martā alum akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 50%. Pēdējo divu gadu laikā tas ir audzis par 60%, bet nākamā gada pavasarī pieaugs vēl par 9%. Karstā vasara ir nesusi ne tikai alus patēriņa pieaugumu, bet arī to, ka Latvijā un tuvējās kaimiņvalstīs mieži alus iesala ražošanai nav derīgi un izejmateriāla cena būs augstāka. Nozare cer uz jaunievēlētās Saeimas deputātu izpratni par alus ražošanas nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībā un sagaida, ka turpmāk netiks pieņemti sasteigti un nepārdomāti politiski lēmumi attiecībā uz nozari ietekmējošo likumdošanu,» Dienas Biznesam pauda Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban graudu cenas ir stabilas un tādas varētu saglabāties arī turpmāk, aģentūrai LETA prognozēja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

«Pašlaik nav prognožu, ka cenas varētu kāpt, jo mūsu kaimiņvalstī - Krievijā - ir ļoti augstas ražas, absolūti rekordi, kas kompensē ražas kritumu citās valstīs, kur tā samazinājusies. Līdz ar to pašlaik nav pamata cerēt, ka pēc mēneša cenas kāps. Ar šā brīža cenu līmeni droši vien jārēķinās,» teica Ruža.

Arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA pastāstīja, ka graudu cenas patlaban ir stabilas. «Cenas nav kritušās tik zemu kā pagājušogad un šobrīd turas [esošajā līmenī],» teica Jansons, piebilstot, ka kviešu cena biržā ir apmēram 165 eiro par tonnu.

Informācija interneta vietnē graudi.lv liecina, ka šīs trešdienas, 27.septembra mīksto kviešu decembra līgumu dienas noslēguma cena Parīzes biržā MATIF bija 167 eiro tonnā, kas ir vairāk nekā pirms gada šajā dienā, kad to cena Parīzes biržā MATIF bija 161,50 eiro tonnā. Savukārt rapša novembra līgumu dienas noslēguma cena Parīzes biržā MATIF bija 371,25 eiro par tonnu, kas ir mazāk nekā pērn šajā dienā, kad cena bija 375,25 eiro tonnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps, kuras ģenerāldirektors ir Edgars Ruža, apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam, bija 222,646 miljoni eiro, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Nosaukti Latvijas izcilākie eksporta zīmoli

Dienas Bizness, 23.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta atbalsta iniciatīva The Red Jackets nosaukusi 20 izcilākos un veiksmīgākos Latvijas eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes. Pasākumā svinīgi atklāta arī Latvijas eksporta izcilnieku digitālā platforma, kas interaktīvā veidā stāstīs par 100 veiksmīgiem eksporta uzņēmumiem, to klātbūtni un sasniegumiem pasaules tirgos.

Red Jackets titulu šogad saņēma 20 eksporta izcilnieki, kas nes Latvijas vārdu pasaulē: Biznesa augstskola «Turība», D8 Corporation, EKJU, Elko Grupa, Krassky, Kreiss, LATRAPS koop.sabiedrība, Latvijas Piens, Latvijas Universitāte, Nordtext, Peruza, Pharmidea, Printful, Skonto Prefab, Tenapors, TestDevLab, Troll Smiltene, Twino, X Infotech, Z-Light. Sarkanās žaketes saņēma arī četri no iepriekšējos gados Rising Stars titulu ieguvušajiem uzņēmumiem, kuri dažu gadu laikā ir strauji auguši, pārsniedzot 1 miljona eiro eksporta apgrozījuma slieksni: Pure Chocolate, Vizulo, Brain Games un Infogr.am. Rising Stars tituls un simboliskās sarkanās vestītes tika pasniegtas desmit uzlecošajām eksporta zvaigznēm un daudzsološiem uzņēmumiem: Anatomy Next, Art Fairs Service, CakeHR, Edurio, Ette-Tete, Mintos, Nordigen, One Wolf, PlayGineering Systems un Sonarworks. Zīmīgi, ka 8 no 10 titulētajiem uzņēmumiem darbojas IT nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gatavi ražot sieru ar «šleifīti»

Kristīne Stepiņa, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas piens investējis ražošanas attīstībā, uzlaboti uzņēmuma vadības procesi; eksporta tirgos ražotājs gatavs startēt ar nestandarta risinājumiem.

2018. gadā Jelgavas uzņēmums Latvijas piens bijis otrais lielākais piena pārstrādātājs Latvijā, piekāpjoties vien Latgales ražotājam AS Preiļu siers, akcentē SIA Latvijas piens valdes loceklis Jānis Cipulis. 2018. gadā SIA Latvijas piens pārstrādājusi 80 tūkstošus tonnu piena, bet šogad plāno šo apjomu palielināt. Uzņēmuma galvenais fokuss ir industriālo piena produktu eksports, vietējā tirgū nonāk 20% tur saražotās produkcijas, vislabāk zināmais produkts ir Trikātas Sniega bumbas.

Stiprina uzticību

Šī gada februārī aprit divi gadi, kopš Vācijas kompānijas Fude+Serrahn Milch- produkte meitas uzņēmums Eximo Agro-Marketing iegādājās SIA Latvijas piens kontrolpaketi no kooperatīva Latraps. Vācijas uzņēmumam pieder 75,1% SIA Latvijas piens kapitāla daļu. Šie uzņēmumi ietilpst Vācijas koncernā DMK Deutsches Milchkontor GmbH. «SIA Latvijas piens attīstībā vērojamas pozitīvas tendences, bet tā kā esam izvirzījuši nopietnus mērķus, šobrīd vēl neesam tur, kur vēlamies būt,» atzīst J. Cipulis, kurš ir arī Eximo Agro-Marketing valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veiksmīgākie alus eksportētāji pērn - Cēsu alus un Valmiermuižas alus

LETA, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Īpaša vērība 2017.gadā alus darīšanas jomā pievērsta ilgtspējīgai attīstībai, uzsverot vienotas vides, sociālā un ekonomiskā attīstības nozīmi.

Konkursa Latvijas Alus gada balva 2017 nominācijā Lielākais kāpums alus eksporta tirgū par labākajām atzītas alus darītavas Cēsu alus un Valmiermuižas alus, aģentūra LETA uzzināja no konkursa organizatores, biedrības Alus brālība.

Alus darītava Cēsu alus atzīta par labāko lielo uzņēmumu grupā, bet Valmiermuižas alus - par labāko mazo uzņēmumu grupā.

Alus darītava Cēsu alus šogad saņēma balvu kā labākā arī nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā, bet nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā par uzvarētāju atzīta zīmola Tērvetes alus darītava AS Tērvetes AL, bet atzinības rakstus šajā grupā saņēma Bauskas alus un SIA Alus nams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotie skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumi 2020. gadā norisināsies divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka par skolēnu nodarbināšanu vasarā uzņēmējiem aizvien ir interese, lūgumu programmu tomēr īstenot paudušas arī pašvaldības:

"Lēmums skolēnu nodarbinātības pasākumu vasarā tomēr īstenot ir rūpīgi izvērtēts, ņemot vērā arī epidemiologu viedokli. Līdz ar COVID-19 izplatības samazināšanos un valdības plāniem ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nepagarināt, neredzu šķēršļus skolēnu un jauniešu vasaras darbu programmas īstenošanai, vienlaikus neaizmirstot par piesardzības un slimību profilakses pasākumu ievērošanu infekcijas izplatības riska novēršanai. Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Daudzām ģimenēm tas būs reāls materiālais atspaids".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas atbilstīgie kooperatīvi 2017. gadā strādājuši ar 368 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 32,5 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, 16. aprīlī vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) apkopotie dati liecina, ka pērn audzis arī kooperatīvu biedru skaits – 2016. gadā tas bija 4499, bet 2017. gadā – jau 4718. Tiesa, daļai piensaimnieku kooperatīvu biedru skaits ir samazinājies. Jāpiebilst, ka lielākā daļa kooperatīvu datu ir provizoriski, jo gada pārskats iesniegšanas brīdī asociācijā vēl nav bijis apstiprināts iesniegšanai VID. KS Mūsmāju dārzeņi un LPKS Rūjienas piensaimnieks atbilstības statusu ir šogad ieguvuši pirmo reizi, savukārt LPKS Vecjērcēni šogad dokumentus atbilstības statusa iegūšanai nav iesnieguši.

VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsver: «Aizvadītais gads kā lauksaimniekiem, tā arī kooperatīviem bijis sarežģīts. Īpaši piena nozarē joprojām bija vērojama tā saucamā cenu turbulence, kad piena cenas strauji un neparedzami svārstījās, rezultātā piena lopkopjiem nebija iespējams iegūt zināmu stabilitāti savā saimniecībā, nemaz nerunājot par attīstību. Arī turpmāk lauksaimniekiem ir jārēķinās ar cenu svārstībām un riskiem, kas var rasties pasaules ģeopolitisko notikumu ietvaros. Neskatoties uz to, prieks, ka, lai arī nedaudz, bet kooperatīvu apgrozījums 2017.gadā pret iepriekšējo gadu ir audzis un kooperatīvu ietekme tirgū palielinās. Arī turpmāk kooperatīviem visiem kopā un katram atsevišķi ir jāstrādā, lai uzlabotu kooperācijas efektivitāti, apvienojot gan produkciju, gan cilvēkresursus, kas veicinās lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību un attīstību, kā arī sekmēs lauksaimnieku saražotā kapitāla palikšanu Latvijā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu rezonansi sabiedrībā guvusī ziemas kviešu interneta rīka izstrāde un projekta realizācija, kur plānots ieguldīt 499,5 tūkstošus eiro, ilgs piecus gadus.

Kā informē Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pārstāvji, projekts Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai paredz 5 gadu laikā testēt 15 ziemas kviešu šķirnes, lai noteiktu to izturību pret slimībām un rastu veidus to apkarošanai. Tāpat šajā laikā plānots noteikt arī fungicīdu lietošanas intensitātes ietekmi uz slimību rašanos šajās 15 ziemas kviešu šķirnēs.

Projekta vadītāja Linda Šarķe-Fedjajeva uzsver, ka interneta rīka izveide ir tikai daļa no plānotajiem projekta izdevumiem. Rīks būs kā tulks starp zinātnieku atklājumiem par šo jautājumu un zemnieku vajadzībām praksē, audzējot ziemas kviešus un saskaroties ar dažādajām šo augu slimībām. Interneta rīkā saimnieks varēs ievadīt savus datus par ziemas kviešu stāvokli un saņemt ieteikumus slimību apkarošanai, viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts rīkos pasākumu Bizness tiekas ar valsti, kurā 20 minūšu sarunā uzņēmēji aci pret aci ar valsts amatpersonām runās par to, kas ir svarīgs biznesa attīstības veicināšanai Latvijā.

Plānots, ka uzņēmēji tiks sadalīti grupās, katrā grupā 7-8 cilvēki un viņiem pievienosies viena valsts amatpersona. Ik pa 20 minūtēm amatpersonas nomainīs grupas. Kopumā pasākumā piedalīsies līdz 50 uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem.

«Lai veidotu uz panākumiem vērstu sadarbību, komunikācijai ir jābūt divpusējai. Šī tīklošanas mītapa mērķis ir sniegt iespēju uzņēmējiem izteikt savu viedokli, lai izvairītos no sajūtas, ka viņi netiek uzklausīti, bet valsts pieņemtie lēmumi paliek nesaprasti. Šī ir iespēja neformālā gaisotnē, pēc ātro randiņu principa, satikties Latvijas uzņēmumu vadītājiem ar ministriem un vadošām amatpersonām, lai apspriestu priekšlikumus Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai,» stāsta Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un pasākuma organizatore Dace Helmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Viņš pastāstīja, ka graudu cenas patlaban ir augstākas nekā pērn attiecīgajā periodā un atbilst tam, ko daudzi graudkopji bija nosprauduši kā vēlamo graudu cenu līmeni.

Viņš atgādināja, ka vēl salīdzinoši nesen graudu cenas strauji paaugstinājās saistībā ar ne pārāk iepriecinošajām globālajām ziņām no dažādiem graudu audzēšanas reģioniem par laika apstākļu dēļ radītām likstām. Taču tagad cenām atkal ir tendence pakāpeniski samazināties, un tās ir atgriezušās apmēram tajā pašā līmenī, kur bija pirms mēneša. Tas tāpēc, ka bažas par graudu krājumiem pasaulē ir kliedētas un arī laika apstākļi dažādos graudu audzēšanas reģionos ir stabilizējušies.

Ruža pieļāva, ka turpmāk cenas kritīsies. «Tagad kādu laiku varētu būt graudu cenu lejupslīde, jo apstākļi daudzmaz ir stabilizējušies arī citos reģionos, pesimisms par ražām ir pārdzīvots un līdz ar to graudu cenām ir stabilizējošas lejupslīdošas tendences,» sacīja Ruža. Viņš gan piebilda, ka daudzi Latvijas zemnieki iepriekš bija fiksējuši graudu cenas, līdz ar to cenu svārstības būtiski neietekmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība Durbes grauds pirms jaunās ražas sezonas sākuma atklājusi jaunu graudu pieņemšanas kompleksu, kurā ieguldītā kopējo investīciju summa ir 2,6 miljoni eiro.

Kooperatīva biedru skaita palielināšanās, kā arī pieaugošie labības apjomi ir galvenie faktori, kādēļ radās nepieciešamība pēc jauna graudu pieņemšanas kompleksa izveidošanas. Pirmie sagatavošanās darbi graudu noliktavas būvniecības realizācijai tika uzsākti 2015.gadā, bet jau 2016.gada janvārī Lauku atbalsta dienestā tika iesniegts investīciju projekta pieteikums. Jaunā kompleksa būvniecība ilga vairāk kā gadu, sadarbībā ar būvniecības kompāniju SIA Mītavas celtnieks. Kopējā ieguldītā investīciju summa jaunā graudu pieņemšanas kompleksa celtniecībā ir 2,6 miljoni eiro, tajā skaitā, Eiropas Savienības fondu atbalsts 40 % apmērā.Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas biedrs – Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Durbes grauds ir lielākais kooperatīvs Kurzemē, apvienojot vairāk nekā 180 graudu audzētājus. Kooperatīvs veiksmīgi ir izveidojis ciešu sadarbību ar kooperatīvu LATRAPS, kopīgi realizējot un attīstot ar labības eksportu un ražošanas izejvielu iepirkumu saistītus jautājumus. Kooperatīvs ir darba devējs 12 darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru