Enerģētika

Grībauskaite: Japānas Hitachi joprojām interesējas par Visaginas AES projektu

BNS, 22.01.2015

Jaunākais izdevums

Japānas enerģētikas kompānija Hitachi, kas iepriekš bija izraudzīta par stratēģisko investoru Lietuvas atomelektrostacijas (AES) projekta īstenošanai, joprojām ir ieinteresēta piedalīties Visaginas AES projektā un investēt citos ekonomikas sektoros Lietuvā, pēc tikšanās ar Hitachi vadības pārstāvjiem Davosā paziņoja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Hitachi ir atvērta tālākai sadarbībai ar Lietuvu dažādos sektoros. Bez šaubām saglabājas arī viņu interese palīdzēt mums, ja Lietuva nākotnē izlems uzbūvēt atomelektrostaciju. Viņi ir gatavi pārskatīt finansējumu un finanšu mehānismu,» Grībauskaite sacīja aģentūrai BNS telefonsarunā no Šveices kūrortpilsētas Davosas, kur viņa piedalās Pasaules ekonomikas foruma sanāksmē.

Lietuvas prezidente norādīja, ka valstij ir svarīgi saglabāt kontaktus ar Hitachi, jo valdībai agrāk vai vēlāk būs jāpieņem lēmums par elektroenerģijas ražošanas valstī konkurētspēju. Pašlaik Lietuva lielāko daļu elektroenerģijas importē galvenokārt no Krievijas.

«Lietuvai būs jārisina sava sena problēma par elektroenerģijas ražošanu. Mēs esam kļuvuši patstāvīgāki sevis nodrošināšanā ar gāzi, bet no Krievijas importējam apmēram 80% elektroenerģijas, kas ir viena no dārgākajām Eiropā,» paskaidroja Grībauskaite.

Viņa teica, ka Japānas investīcijas Lietuvā ir nozīmīgas arī tādēļ, ka kopā ar investīcijām valstī ieplūst «ļoti caurskatāma uzņēmējdarbības ētika».

2012.gadā Lietuvā notikušajā nesaistošajā referendumā vairākums dalībnieku nobalsoja pret Visaginas AES būvniecību.

Lietuvas valdība vēl nav paziņojusi savu lēmumu par AES. Valdība norāda, ka notiek sarunas ar partneriem Latvijā un Igaunijā, kā arī Hitachi. Lietuvas Enerģētikas ministrija un Hitachi pārstāvji pērn jūlija beigās parakstīja saprašanās memorandu, kurā apņēmās izveidot kopuzņēmumu Visaginas AES projekta virzībai, aicinot iesaistīties arī Latviju un Igauniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas korporācija «Hitachi», kas savulaik tika izraudzīta Lietuvā iecerētās Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta īstenošanai, slēgusi savu pirms gandrīz sešiem gadiem atvērto pārstāvniecību Lietuvā.

Lielbritānijā reģistrētā «Hitachi Europe Limited» informējusi Lietuvas Reģistru centru, ka 12.oktobrī nolēmusi izbeigt Lietuvas pārstāvniecības darbību. Tiesa, projekta īstenošanai izveidotās kompānijas «Hitachi Visaginas Project Investment» reģistrācija joprojām nav anulēta.

«Hitachi» pārstāvniecība Lietuvā tika izveidota 2012.gada februārī. Tobrīd uzņēmuma vadītājs Akira Šimizu izteicās, ka «Hitachi» ienākšana Lietuvā ļaus korporācijai izvērst darbību ne tikai šai valstī, bet arī abās pārējās Baltijas valstīs un Skandināvijā. Viņš arī pauda viedokli, ka Lietuvā pastāv potenciāls, lai attīstītu ne tikai atomelektrostacijas projektu, bet arī citus enerģētikas un infrastruktūras projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi dekrētus, ar kuriem pieņēmusi izglītības un zinātnes ministres un kultūras ministres atlūgumus un atbrīvojusi no amata vides ministru.

Lūgumu atbrīvot no amatiem izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kultūras ministri Liānu Ruoķīti-Jonsoni un vides ministru Ķēstuti Navicku premjerministrs Sauļus Skvernelis prezidentei iesniedza trešdien. Iepriekš viņš norādīja, ka uzticas šiem ministriem un neuzskata, ka viņi slikti strādājuši, bet ar ministru nomaiņu vēlas dot jaunu impulsu reformām.

Dekrēti par izglītības ministri un vides ministru stājas spēkā no šodienas, bet par kultūras ministri - no 21.decembra. Kā norādījusi pati Ruoķīte-Jonsone, viņa lūgusi prezidentei laiku, lai pabeigtu iesākto kultūras stratēģijas izstrādi.

Līdz jaunu ministru iecelšanai prezidente izglītības un zinātnes ministra pienākumus uzticējusi pildīt satiksmes ministram Rokam Masjulim, bet vides ministra pienākumus - enerģētikas ministram Žīgimantam Vaičūnam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Premjers: Lietuva neapsver iespēju celt Visaginas AES bez Latvijas un Igaunijas

LETA--ELTA, 15.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs noraidījis medijos izskanējušo pieņēmumu, ka lietuvieši varētu celt Visaginas atomelektrostaciju (AES) vieni bez reģionālo partneru - Latvijas un Igaunijas - līdzdalības.

«Uzcelt jau var jebko, bet ko darīt tālāk? Nē, tādu iespēju mēs noteikti neapsveram un nerunājam par šā projekta īstenošanu sadarbībā vienīgi ar [stratēģisko investoru] Hitachi,» premjers sacījis, atbildot uz žurnālistu lūgumu komentēt minēto informāciju.

Kā trešdien rakstīja Verslo žinios, Lietuvas institūcijās sākts spriest, vai būtu iespējams šo projektu īstenot tikai kopā ar tehnoloģijas ražotāju - konsorciju Hitachi-GE, uzņēmuma akcijas vai nu sadalot proporcionāli, vai arī Lietuvai pārņemot 80% no tām.

«Šobrīd Eiropā nav ekonomiski pamatotu investīciju enerģijas ražošanā, pastāv tikai subsidēšana,» izdevumam sacījusi kāda Lietuvas amatpersona, kas nav vēlējusies nosaukt savu vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite neredz pamatojumu apgalvot - vismaz pagaidām -, ka valsts ekonomikas izaugsme šogad būs lēnāka nekā prognozēja centrālā banka, tomēr viņa neizslēdz, ka budžeta izdevumi ekonomikas izaugsmes palēnināšanās gadījumā varētu būt jāpārskata.

«Es atsaucos uz centrālās bankas 11.decembra prognozi par 3,1% (iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu). Pagaidām nav citu oficiālu prognožu nedz no Eiropas Komisijas, nedz Finanšu ministrijas, nedz centrālās bankas. Jebkādas runas par riskiem vai zemāku procentu likmi pašlaik ir spekulatīva rakstura, nepamatotas,» Grībauskaite trešdien sacīja preses konferencē Viļņā.

Viņa norādīja, ka gadījumā, ja ekonomikas izaugsmes temps būs lēnāks par gaidīto, budžeta izdevumi būs atbilstoši jāpielāgo. Tomēr viņa piebilda, ka Lietuvas Banka savā ekonomikas izaugsmes prognozē ir iekļāvusi iespējamo negatīvo ietekmi no Krievijas sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vislielākās valsts augstāko amatpersonu algas ir Igaunijā, kam seko Lietuva un Latvija; atalgojuma ziņā visā Eiropā amatpersonas sapnis tomēr ir ES institūcijas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad nedaudz ir augusi Saeimas deputātu alga, kas mēnesī ir apmēram 2291 eiro liela, un valsts augstākās amatpersonas ik pa laikam ar piesardzīgu retoriku norāda uz ministrijās nepieciešamo atalgojuma pieaugumu, kas ir zemāks nekā Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Tas ir saprotams, jo algu pacelšana pašiem sev nav populārs temats, kas vairotu vēlētāju simpātijas pret politiskajām partijām, jo daudzās nozarēs vēl aizvien atalgojuma līmenis ir ārkārtīgi zems. Tāpat būtisks ir jautājums par to, vai, paceļot algas amatpersonām, tiešām mazinātos iespējamie korupcijas riski valsts pārvaldē, jo, kā zināms, apetīte aug ēdot. Savukārt uzņēmēji vairākkārt ir norādījuši, ka biznesā cilvēki ar vajadzīgām iemaņām saņem daudz vairāk nekā valsts pārvaldē, tomēr kopumā sabiedrībā šāds temats nav populārs un negūst vairākuma atbalstu. Viens no veidiem, kas izskanējis saistībā ar ierēdņu algu palielināšanu, ir tāds, ka varētu tikt saglabāts esošais atalgojuma apmērs, bet samazināts valstī kopējais strādājošo skaits, tādējādi paceļot algas. Jāatgādina, ka pērn Saeima rosināja 800 eiro neto algas pielikumus ministriem, kas tika argumentēta ar nepieciešamību pēc daudzmaz atbilstoša atalgojuma attiecīgās nozares līderim, tomēr priekšlikums caurkrita, un pašlaik ir dzirdama vien murmināšana par principiālu nepieciešamību pēc korekcijas, bet ne par konkrētiem skaitļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vizītē Latvijā ieradusies Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kuru Latvijas prezidents Raimonds Vējonis šodien uzņēma savā Jūrmalas rezidencē.

Pašreizējā ģeopolitiskā situācija prasa ciešāku Baltijas valstu sadarbību militārajā un drošības jomā, - to šodien, tiekoties darba sarunās, uzsvēra D. Grībauskaite un R. Vējonis. Tāpat abi prezidenti pārrunāja sadarbību ar Poliju reģionālās drošības stiprināšanā, atzīmējot, ka svarīga ir Baltijas valstu un Polijas kopīga gatavošanās NATO Varšavas samitam.

Lietuvas prezidente Latvijā ieradusies, lai piedalītos NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra atklāšanas ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi tā dēvēto Magņitska likumu, kas aizliedz iebraukt Lietuvā ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem, vēsta prezidentes kanceleja..

«Pieņemot šo likumu, Lietuva pievienojas starptautiskajai sabiedrībai, sakot stingru «nē» cilvēktiesību pazemošanai, netīrajai naudai un tiesiskuma graušanai,» uzsvērusi Grībauskaite.

«Likuma vara un cieņa pret cilvēktiesībām tiesiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Tiem, kas mīda kājām vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības ir jāzina, ka viņus negrib demokrātiskajā pasaulē,» uzsvērusi Lietuvas prezidente.

Jau ziņots, ka Seims šo likumu pieņēma 16.novembrī. Par likuma pieņemšanu balsoja 91 deputāts, kas piedalījās sēdē, neviens nebija pret un neatturējās.

Lietuva ir ceturtā valsts pasaulē, kas pieņēmusi šādu likumdošanas aktu. «Magņitska likumi» jau darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs, Igaunijā un Kanādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuvas prezidente rosina bargākus sodus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā

LETA, 04.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite trešdien iesniedza Seimam solītos Sodu kodeksa grozījumus, ierosinot bargākus sodus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.

Lietuvas prezidentes kancelejā norādīja, ka grozījumi izstrādāti saistībā ar tiesību normu trūkumiem, kurus izgaismoja desmit gadus ilgusī prāva par Darba partijas dubulto grāmatvedību.

«Prezidente ierosina sodīt izvairīšanos no nodokļiem kā smagu noziegumu. Grozījumos ierosināts noteikt, ka personas, kas izvairījušās no nodokļu nomaksas vairāk nekā 19 tūkstošu eiro apmērā vai ir darbojušās organizētā grupā, ir sodāmas tāpat kā par krāpšanu notiesātas personas, proti, ar ieslodzījumu līdz astoņiem gadiem,» lasāms Grībauskaites preses dienesta paziņojumā.

Darba partijas dibinātājam Viktoram Uspaskiham un citiem aizdomās turētajiem šajā lietā pērn tika piespriests naudas sods par grāmatvedības datu viltošanu. Vairākas tiesas instances noraidīja prokuratūras lūgumu piespriest Uspaskiham reālu brīvības atņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuva ar Hitachi vienojas izveidot Visaginas AES projekta starpposma kompāniju

LETA, 30.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Enerģētikas ministrija ar Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta stratēģisko investoru - Japānas kompāniju Hitachi - parakstījusi saprašanās memorandu, kas paredz izveidot projekta starpposma kompāniju.

Dokumentā paredzēts, ka puses kopīgi veiks sagatavošanas darbus šādas kompānijas izveidei. Pēc tam potenciālajiem investoriem tiks iesniegts attiecīgs piedāvājums.

Kā norāda Enerģētikas ministrija, ņemot vērā projekta pārskatīšanas laikā panākto progresu un Lietuvas Seimā pārstāvēto partiju vienošanos nekavējoties īstenot stratēģiskos enerģētikas projektus, tostarp Visaginas AES projektu, memorandā noteikts līdz septembra vidum izstrādāt detalizētu projekta starpposma kompānijas izveides plānu, kurā būs aprakstīta šīs kompānijas struktūra un funkcijas.

Šis plāns un tā īstenošanas gaita tiks sīki izklāstīta reģionālajām partnerēm - Latvijai un Igaunijai - un kopā ar šo valstu pārstāvjiem apspriests, lai varētu pieņemt lēmumus par projekta starpposma kompānijas izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Continental Kauņā uzsāk 95 miljonus eiro vērtas elektronikas komponentu rūpnīcas celtniecību

LETA, 20.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs «Continental» piektdien sākelektronikas komponentu rūpnīcas celtniecību Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā, paredzot piecu gadu laikā investēt tajā 95 miljonus eiro un radīt aptuveni tūkstoti jaunu darba vietu.

«Continental» Kauņā ražos automašīnu durvju un sēdekļu kontroles sistēmas, vārteju un inteliģento stiklu kontroles sistēmas, kā arī radaru sensorus adaptīvajai kruīza kontrolei un avārijas bremzēšanas palīgsistēmai.

«Šī ir ļoti svarīga diena Lietuvai - visai Lietuvai, ne tikai Kauņas reģionam, jo pie mums ienāk ne tikai Vācijas investīcijas, bet arī ļoti inovatīva ražošana,» svinīgajā būvdarbu uzsākšanas ceremonijā uzsvērusi prezidente Daļa Grībauskaite. «Viņi radīs darba vietas - un nevis vienkārši darba vietas, bet darba vietas ar augstu pievienoto vērtību.»

Kā norādījis ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūras «Investuok Lietuvoje» ģenerāldirektors Mants Katins, tās ir Lietuvā lielākās investīcijas ražošanas projektā pēdējo 20 gadu laikā un iespējams, ka nākotnē Vācijas kompānija varētu divkāršot savu darbību Kauņas rajonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Plānojot investēt 30 miljonus eiro, Vācijas kompānija Hella atklāj rūpnīcu Lietuvā

LETA, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kompānija «Hella», kas ražo apgaismes tehnoloģiju un elektronikas produkciju autorūpniecības nozarei, Lietuvas Kauņas rajonā ceturtdien oficiāli atklājusi jaunu rūpnīcu.

Faktiski rūpnīca Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā jau darbojas un pirmo produkciju klientiem nosūtījusi augustā. Pašlaik tajā strādā 70 cilvēki, bet tuvāko triju gadu laikā darbinieku skaitu paredzēts palielināt līdz 250.

Rūpnīcas celtniecība 8,9 hektāru teritorijā sākās pagājušā gada oktobrī. Nepilna gada laikā uzceltas un iekārtotas ražošanas telpas 3700 kvadrātmetru platībā, noliktava 2300 kvadrātmetru platībā un administrācijas ēka 2000 kvadrātmetru platībā. Tas ir pirmais no četriem plānotajiem rūpnīcas «Hella Lithuania» moduļiem.

Līdz šim «Hella» Lietuvā investējusi 18 miljonus eiro, bet iecerēts, ka kopējā investīciju summa pirmajā attīstības fāzē pārsniegs 30 miljonus eiro, vēsta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios».

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Plašumā vēršas Japānas Kobe Steel produktu kvalitātes datu falsificēšanas skandāls

LETA, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie Japānas autobūves uzņēmumi trešdien paziņoja, ka steidz novērtēt viņu ražoto automobiļu kvalitāti, kuros izmantoti produkti no Japānas kompānijas Kobe Steel, kas atzinusi kvalitātes datu falsificēšanu.

Toyota, Nissan, Honda, Mitsubishi Motor, Subaru un Mazda pievienojušies aviācijas kompānijām un bruņojumu ražošanas darbuzņēmējiem Mitsubishi Heavy Industries, Kawasaki Heavy Industries un IHI, kas izmantojuši Kobe Steel produktus.

Arī ātrvilcieni Shinkansen izmantojuši Kobe Steel alumīniju, tāpat kā ātrgaitas vilcieni Lielbritānijā, vēsta Japānas tehnoloģiju kompānija Hitachi.

«Produkti, kas izmantoti gan Japānas, gan Lielbritānijas vilcienos atbilduši drošības standartiem. Taču viņi neatbilst specifikācijai, par kuru tika panākta vienošanās starp mums un Kobe Steel,» skaidro Hitachi preses pārstāvis.

Tikmēr Honda preses pārstāvis norāda, ka «šobrīd mēs nesaskatām kritisku problēmu, jo mums ir savas drošības pārbaudes attiecībā uz mūsu izmantotajiem materiāliem. Taču mēs joprojām veicam izmeklēšanu un pāragri teikt, vai būs nepieciešami automobiļu atsaukumi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs: Visaginas AES projekts ir miris

LETA--BNS, 13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts ir miris, paziņojis projekta autors un bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks.

Viņš atzina, ka iecere projektu padarīt par reģionālu plānu izrādījusies neiespējama.

«Tagad mēs varam runāt par Visaginas kodolstacijas projektu kā par vakardienu. Patiešām, pašlaik projekts ir miris,» Sekmoks sacīja intervijā Eiropas Humanitārās universitātes Mediju centram, kas tapa sadarbībā ar ziņu aģentūru BNS.

Visaginas AES skaidri parāda, ka šeit nedarbojas reģionālais modelis, teica Sekmoks, uzsverot, ka ir jāizlemj par elektrības ražošanu un jāpārskata enerģētikas stratēģija.

«Pirmais secinājums ir tas, ka reģionālais modelis nedarbojas ar tāda apmēra un sarežģītības projektiem, tas vienkārši nav piemērots. Otrs secinājums attiecas uz to, ko mēs darīsim ar enerģijas ražošanu. Mums tās trūkst. Elektrība ir kā maize, kā ūdens. Mēs bez tās nevaram. Trešā lieta ir tas, kur dodamies,» klāstīja bijušais ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksportspēja: RER plāno sadarboties ar Japānas Hitachi

Kristīne Stepiņa, speciāli DB, 22.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noturētos Krievijas tirgū un iekarotu Eiropu, RER uzlabo kvalitāti, izstrādā jaunus produktus un plāno sadarboties ar Japānas Hitachi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

RER Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 startē divās kategorijās – gan Eksportspējīgākais komersants, gan Inovatīvākais produkts – ar savu maiņstrāvas elektropiedziņas komplektu KTEO – 90. RER ir izstrādājis maiņstrāvas elektropiedziņu KTEO – 90 deviņdesmit tonnu kravnesības pašizgāzējam BELAZ. Ar to var radīt tādus transmisijas vilces raksturlielumus, kas ļauj samazināt degvielas patēriņu, tam ir arī vairākas citas būtiskas priekšrocības, kas padarot to savā tirgus nišā unikālu un konkurētspējīgu.

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) ir lielākais elektromašīnbūves uzņēmums Baltijā, kas ražo elektroiekārtas – elektrodzinējus, ģeneratorus un transformerus – elektrovilcieniem, tramvaju un metro vagoniem, kā arī elektroiekrāvējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prezidents arī šogad nav uzaicināts uz Davosas ekonomikas forumu

LETA, 07.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Andris Bērziņš arī šogad nav uzaicināts uz Pasaules ekonomikas forumu, kas no 21. līdz 24.janvārim notiks Davosā, Šveicē, apliecināja prezidenta preses padomniece Līga Krapāne.

Jautāta, vai prezidents ir saņēmis ielūgumu piedalīties forumā, kurā viena no galvenajām runātājām šogad būs Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Krapāne lakoniski norādīja: «Nav.»

Uz Pasaules ekonomikas forumu iepriekš devusies arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī eksprezidents Valdis Zatlers.

Kā otrdien paziņojuši foruma rīkotāji, šogad Davosā tiek gaidīts rekordliels dalībnieku skaits - pāri par divarpus tūkstošiem, tostarp aptuveni 300 valstu un to valdību vadītāji un ministri, kā arī 1500 biznesa pasaules līderi no vairāk nekā 140 valstīm. Viņi norādījuši, ka gaida pārstāvjus «no visām krīžu skartajām pasaules vietām».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielbritānijas tiesa atzīst par pamatotu Lietuvas prasību izdot bijušos Latvijas Krājbankas un Snoras īpašniekus

LETA, 06.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas Augstā tiesa trešdien noraidījusi bijušo Latvijas Krājbankas un bankas Snoras īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska pārsūdzību par pagājušā gada sākumā pasludināto Londonas Vestminsteras tiesas lēmumu izdot abus bijušos baņķierus Lietuvai, vēsta ziņu aģentūra Press Association.

Tiesa atzinusi par pamatotu Lietuvas Ģenerālprokuratūras lēmumu izdot Eiropas aresta orderi viņu aizturēšanai un noraidījusi Antonova un Baranauska apgalvojumus, ka viņu lieta esot politiski motivēta.

Lietuva abus šobrīd Londonā dzīvojošos bijušos baņķierus tur aizdomās, ka viņi piesavinājušies Snoras īpašumus aptuveni 490 miljonu eiro vērtībā. Prokurori arī ierobežojuši viņu tiesības uz īpašumiem 233 miljonu eiro vērtībā.

Šis tiesas lēmums vēl gan var tikt pārsūdzēts Lielbritānijas Augstākajai tiesai, tomēr Lietuvas Ģenerālprokuratūra cer, ka izdošanas process neiekavēsies, vēsta Vz.lt. Kā preses konferencē norādījis prokurors Toms Krušna, visticamāk, pārsūdzība netiktu pieņemta. Antonovs un Baranausks tagad var apstrīdēt tikai līdzšinējo lietas izskatīšanas kārtību, bet ne tiesas noskaidrotos lietas faktiskos apstākļus, un šie procesi notiek krietni vien ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Barclays Viļņā atklās finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu sadarbības telpu Rise

LETA, 14.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Lielbritānijas bankas Barclays iniciatīvas ceturtdien Viļņā tiek atklāta starptautiskā finanšu tehnoloģiju sadarbības kopiena Rise Vilnius, kas piedāvās šīs jomas jaunuzņēmumiem gan fiziskas darba vietas, gan tiešsaistes konferenču un citu pasākumu iespējas.

Rise Vilnius atklās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, pasākumā piedalīsies ārlietu ministrs Lins Linkevičs, finanšu ministre Rasa Budberģīte un Barclays pārstāvji.

Rise jau darbojas Londonā, Mančestrā, Ņujorkā, Keiptaunā, Telavivā un Mumbajā. Rise Vilnius sadarbības telpā strādās un virtuālās sadarbības priekšrocības izmantos Lietuvas un visa reģiona finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi, kas tādējādi iegūs pieeju ietekmīgāko pasaules finanšu tehnoloģiju sistēmu informācijai, programmām un darba vietām četros kontinentos.

Rise Vilnius sadarbībā ar Barclays arī attīstīs programmas, kas palīdzēs risināt šābrīža lielākos finanšu pakalpojumu izaicinājumus. Tas ļaus jaunuzņēmumiem ātrāk pārvērst jaunus biznesa modeļus izmantojamos produktos un pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielbritānija izdod orderi Snoras un Krājbankas īpašnieku arestam

Žanete Hāka, 07.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija izdevusi aresta orderi bijušajiem Bankas Snoras AB īpašniekiem, kuri pazuda pēc tam, kad zaudēja cīņu pret izdošanu, lai tiktu tiesāti par krāpšanu Lietuvā, raksta Bloomberg.

Londonas tiesa izdevusi orderi Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska arestam pēc tam, kad Antonova advokāti paziņojuši, ka viņš ir aizbēdzis uz Krieviju, pārkāpjot viņa drošības naudas nosacījumus.

Lietuva 3,5 gadu garumā ir centusies panākt Krievijas pilsoņa Antonova un viņa Lietuvas biznesa partnera Baranauska izdošanu. Abi pazuda, lai kavētu viņu izdošanu Baltijas valstīm, kur viņi tiek vainoti dokumentu viltošanā un kontu pārskaitījumu veikšanā 490 miljonu eiro apmērā laikā, kad Snoras bija valsts trešā lielākā banka pēc noguldījumu apjoma, tādējādi radot bankas sabrukumu.

2014.gada janvārī Londonas Vestminsteras tiesa jau lēma, ka Antonovam un Baranauskam jāstājas taisnīgas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām krāpšanā, un noraidīja argumentus, ka viņu izdošana būtu cilvēktiesību pārkāpums, bet viņi drīz vien pārsūdzēja šo spriedumu Augstajai tiesai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuvas premjers nebrauks uz Olimpiādi, jo tas būtu pārāk dārgi

LETA, 04.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs nolēmis tomēr nebraukt uz olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro, jo tas izmaksātu pārāk dārgi.

«Pat pirms pusgada, sākot plānot vizīti Brazīlijā un atbilstoši likumam mēģinot atrast vislētākās biļetes, piedāvātā cena šķiet ļoti uzpūsta. Premjerministrs sacīja, ka, uzzinājis [biļešu] cenu visai delegācijai, viņš nevēlas apstiprināt šādus izdevumus vizītei,» aģentūrai BNS ceturtdien teica Lietuvas premjera preses sekretāre Evelina Butkute-Lazdauskiene.

Viņa apliecināja, ka saņemti priekšlikumi no trim tūrisma aģentūrām, un mazākā cena biļetēm lidojumam uz Riodežaneiro bijusi 44 000 eiro. Lidsabiedrību un aviobiļešu rezervēšanas portālos cenas ir vairākas reizes zemākas.

Ceturtdien uz Riodežaneiro devās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kura noskatīsies atklāšanas ceremoniju un Brazīlijā būs līdz 10.augustam. Bija paredzēts, ka Butkevičs apmeklēs spēļu otro pusi un būs klāt spēļu slēgšanas ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) saņēmusi oficiālu ielūgumu un dosies uz Pasaules ekonomikas forumu Davosā, aģentūrai BNS pastāstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Straujuma Davosā uzturēsies 23.janvārī.

Jau iepriekš vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nav uzaicināts piedalīties Pasaules ekonomikas forumā. Savulaik Pasaules ekonomikas forumā piedalījās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Tāpat jau ziņots, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma Lietuvas valsts vadītājs saņēmis ielūgumu uz ikgadējo Pasaules ekonomikas foruma sanāksmi. Davosu apmeklēs Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. "Prezidenti uzaicināja kā vienu no pamata runātājiem sesijā par enerģētikas ģeopolitiku, kas ir viena no vislielāko uzmanību piesaistījušajām sesijām," iepriekš informēja Grībauskaites vecākā padomniece ārpolitikas jautājumos Jovita Neļupšiene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Grībauskaite mudina Lietuvas uzņēmējus investēt Apvienotajos Arābu Emirātos

LETA--BNS, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas ieradusies oficiālā vizītē Apvienotajos Arābu Emirātos, mudinājusi lietuviešu uzņēmējus, moderno tehnoloģiju speciālistus un lauksaimniekus apgūt šīs Persijas līča valsts tirgu un nostiprināties tajā.

Viņa norādījusi, ka Lietuvas zinātnieku prasmes var noderēt lāzeru tehnoloģiju centra attīstīšanā jaundibinātajā Masdaras zinātnes un tehnoloģiju universitātē Abū Dabī, savukārt uzņēmēji Apvienotajiem Arābu Emirātiem var piedāvāt saules baterijas.

Kā norādīts prezidentes preses dienesta paziņojumā, vizītes laikā pabeigta gaļas un olu eksporta sertifikātu saskaņošana, kas var pavērt Lietuvai tirdzniecības ceļus uz visu Persijas līča reģionu. Pašlaik Lietuvas uzņēmumi uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem eksportē labību, piena produktus un zivis, bet gaļai un olām īpašo prasību dēļ šis tirgus līdz šim bijis slēgts.

Grībauskaiti šai braucienā pavada ārlietu ministrs Lins Linkevičs, enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičiūns un uzņēmēju delegācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par 9.maija svinībām par godu 70.gadadienai kopš Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju ir bijis visu mūžu iekšā, ceturtdien žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

«Es, protams, personīgi esmu. Man tas lēmums ir bijis visu mūžu iekšā,» taujāts, vai ir pieņemts lēmums 9.maijā doties uz Maskavu, atbildēja prezidents.

Viņš norādīja, ka lēmums publiski tiks paziņots pēc tam, kad tiks informēta Krievija par Latvijas atbildi.

Uz jautājumu, kad prezidents paudīs savu nostāju, viņš sacīja: «Kad dzīve rādīs, ka tas ir nepieciešams, jo es neesmu viens šajā spēlē. Latvija viņu veiksmīgi iesākusi un arī veiksmīgi turpinās.»

Jau ziņots, ka prezidents ir saņēmis ielūgumu no Krievijas apmeklēt pasākumus par godu 70.gadadienai kopš Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju un patlaban izvērtē, vai ierasties uz gaidāmajiem pasākumiem, pastāstīja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Krapāne norādīja, ka līdz nākamā gada maijam ir pietiekami daudz laika, lai prezidents izvērtētu to, vai pieņemt ielūgumu un apmeklēt pasākumus, vai arī nē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas prezidentei un premjeram pretēji viedokļi par Astravjecas AES

LETA--BNS, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un premjerministrs Sauļus Skvernelis pauduši pretējus viedokļus par to, kādai jābūt valsts attieksmei pret Baltkrievijā netālu no abu valstu robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES).

Līdz šim Lietuva aktīvi centusies pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību apstāklim, ka šī spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības, un aicinājusi nepieļaut tās ekspluatāciju vai arī bloķēt tajā ražoto elektroenerģiju, ja AES tomēr tiktu iedarbināta.

Taču premjers negaidīti paziņojis, ka gatavojas Baltkrievijai piedāvāt «racionālu risinājumu» kā alternatīvu AES slēgšanai.

Prezidente savukārt izteikusi pārliecību, ka Lietuvai jāturpina censties panākt šīs spēkstacijas slēgšanu.

Pēc viņas teiktā, runas par iespējamu «pragmatisku attieksmi» pret Astravjecas AES vērtējamas kā «mēģinājums tirgoties ar cilvēku drošību, kas nav attaisnojams šobrīd un nebūs attaisnojams nekad».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: Putins draudējis Barrozu, ka var ieņemt Kijevu «divu nedēļu laikā»

LETA--UKRAINSKA PRAVDA/UNIAN, 02.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu draudējis, ka var ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā, vēsta Itālijas laikraksts La Repubblica.

Eiropas Savienības (ES) samitā, kurā viens no galvenajiem tematiem bija Ukrainas krīze un sankciju paplašināšana pret Krieviju, Barrozu teicis, ka «tikko runājis ar Putinu», vēsta laikraksts.

Kad Barrozu vaicājis Putinam par krievu karaspēku, kas šķērsojis robežu ar Ukrainu, Krievijas līderis ķēries pie draudiem. «Tā patiesībā nav problēma,» «cars» sacījis Barrozu. «Ja es gribēšu, es Kijevu ieņemšu divu nedēļu laikā.»

Šādi izsakoties, Putins gribējis pārliecināt EK prezidentu pret jaunu sankciju noteikšanu, skaidro laikraksts.

Laikraksta versiju par Putina un Barrozu sarunu apstiprinājusi arī augsta ranga ES amatpersona, apliecināja britu avīzes Financial Times Briseles biroja vadītājs Pīters Špīgels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grībauskaite nosoda EK komisāru no Lietuvas par ierosinājumu sarunām ar Krieviju

BNS, 27.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite Eiropas Savienības (ES) ierosinājumu rīkot sarunas ar Krieviju par pārtikas embargo atcelšanu atsevišķām valstīm vērtē kā «nožēlojamu precedentu» un uzskata, ka Lietuvas pārstāvim Eiropas Komisijā (EK) - veselības un pārtikas drošuma komisāram Vītenim Andrjukaitim - ir jāuzņemas par to atbildība.

Par to otrdien paziņoja Grībauskaites padomniece Virginija Budiene.

Viņa intervijā ziņu radiostacijai Žiniu radijas teica, ka publicēta ES amatpersonas vēstule savam Krievijas kolēģim liecina, ka «notiek mēģinājumi ierosināt Krievijai rīkot sarunas ar atsevišķām dalībvalstīm par esošā pārtikas embargo atcelšanu».

«Prezidente tādu Eiropas Komisijas diskriminējošu lēmumu vērtē negatīvi un uzskata, ka tas ir mēģinājums šķelt ES, šķelt ES vienotību. Tas ir nožēlojams precedents, kas līdzinās kaut kādai provokācijai,» klāstīja Grībauskaites padomniece.

«Mūsu komisāra darba sākums ir nožēlojams,» viņa piebilda, paužot cerību, ka kļūda tiks labota.

Komentāri

Pievienot komentāru