Gaisa temperatūra nedēļu ilgajā karstuma vilnī Grieķijā turpina pieaugt, tādēļ valdība trešdien paziņoja par plāniem steidzami mainīt ūdensapgādes sistēmu, lai ieviestu ūdens taupīšanas pasākumus.

Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis sacīja, ka valdība ir izskatījusi plānus uzlabot ūdensapgādes kompāniju darbu, jo ūdens rezerves Atēnās ir par 50% mazākas nekā pirms trim gadiem.

Kā informēja premjerministra birojā, papildus tiks izmantotas ūdens atsāļošanas tehnoloģijas un ūdens atkārtota izmantošana. Grieķija ir 19.vietā pasaulē pēc sausuma riska.

Atēnu Valsts observatorija nesen brīdināja, ka pēc karstuma un zemā nokrišņu daudzuma jūnijā gandrīz visā Grieķijā sausuma līmenis pārsniedz šim gadalaikam ierasto.

Trešdien gaisa temperatūra joprojām pieauga, un gaidāms, ka karstuma vilnis turpināsies līdz svētdienai.

Grieķijas austrumu, centrālajos un ziemeļu iekšzemes reģionos, kā arī Egejas jūras austrumu daļā esošajās salās gaidāma temperatūra no 40 līdz 44 grādiem pēc Celsija skalas, informēja Atēnu Valsts observatorija.

Latvija aizvadītajā gadā piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas, liecina jaunākais KPMG pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecības izplatību Eiropā 2024. gadā.

Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot budžetam zaudējumus 67 miljonu eiro apmērā zaudēto nodokļu dēļ. Tostarp Latvijā ir bijis arī lielākais cigarešu kontrabandas pieaugums Baltijas valstīs – Lietuvā cigarešu kontrabanda pieaugusi par 2,2 procentpunktiem, savukārt Igaunijā cigarešu kontrabandas patēriņu izdevies mazināt par 4,2 procentpunktiem.

Eiropā kopumā pērn visstraujāk kontrabandas cigarešu patēriņš pieauga Nīderlandē (+10,2 procentpunkti), Ungārijā (+5,6 procentpunkti), Latvijā (+4,5 procentpunkti), kā arī Somijā un Francijā (+4,4 procentpunkti). Savukārt vislielākais cigarešu kontrabandas samazinājums 2024. gadā novērots Moldovā (- 9,2 procentpunkti), Bosnijā un Hercegovinā (-6,2 procentpunkti), Grieķijā (-6,2 procentpunkti) un Ukrainā (-5,7 procentpunkti).KPMG pētījums parāda, ka 2024. gadā Eiropā tika patērēti 38,9 miljardi nelegālo cigarešu, kas ir augstākais līmenis kopš 2015. gada un veidoja 9,2 % no kopējā cigarešu patēriņa. Tādejādi Eiropas valstis neieņemto nodokļu dēļ kopumā zaudēja līdz pat 14,9 miljardiem eiro, kas savukārt ir stimulējis dažādu organizētās noziedzības grupējumu uzplaukumu un nostiprināšanos reģionā.

Latvijā šogad jūnija beigās Latvijā vispārējās valdības parāds uz vienu iedzīvotāju ir 10 600 eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.

Pārrēķinot vispārējās valdības parādu uz vienu iedzīvotāju, augstākais parāda apmērs Eiropā bija Beļģijā - 56 400 eiro, bet vismazāk parādā bija Bulgārijas un Igaunijas iedzīvotāji - attiecīgi 4400 eiro un 6900 eiro, informē FDP.

Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu vispārējās valdības parāda līmeni - 48% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un izpilda Māstrihtas kritēriju - uzturēt parādu zem 60% no IKP, informē FDP.

Parāds 2025. gadam prognozēts 49% no IKP, bet turpmākajos gados paredzams straujāks tā pieaugums - 2026. gadā parāds varētu sasniegt 51% no IKP, savukārt 2027. un 2028. gadā - 55% no IKP.

FDP norāda, ka arī parāda apkalpošanas izdevumu īpatsvars pret IKP turpinās pieaugt. Procentu maksājumi 2025. gadā plānoti 519 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP, 2026. gadā - 617 miljoni eiro jeb 1,4% no IKP. No 2027. līdz 2028. gadam vispārējās valdības budžeta procentu izdevumi veidos 1,5% no IKP, tomēr nomināli tie turpinās pieaugt, sasniedzot 700 miljonus eiro 2027. gadā un 736 miljonus eiro 2028. gadā.

Daļēji atklātībā nonākuši Eiropas Komisijas centieni tabakas nodokli izmantot kā ieņēmumu avotu nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, par ko liecina viens Vācijas valdības dokuments un Zviedrijas finanšu ministres izteikumi sociālajā tīklā X. Latvijai šāds ES piedāvājums būtu rakstāms zem saukļa: “Nauda mūsu – problēmas jūsu!”

Interneta medijs Euractiv publicējis rakstu, kurā norāda, ka ES centieni parādās Vācijas valdības dokumentos, ko medijs ieguvis savā rīcībā. Proti, Eiropas Komisija apsver iespēju ieviest tabakas nodokli kā potenciālu jaunu ieņēmumu avotu nākamajam ES daudzgadu budžetam. Viena diskrēta rindkopa Vācijas Starptautisko lietu biroja Briselē ziņojumā parlamentam piemin šo jauno ideju.

Ziņojumā tiek apspriests Komisijas pirmais priekšlikumu kopums nākamajam daudzgadu finanšu ietvaram (DFI). “Var tikt apsvērti arī jauni pašu resursu avoti, piemēram, nodevas par elektroniskajiem atkritumiem vai tabaku,” dokumentā teikto citē medijs.

Tūroperators SIA “Join Up Baltic” 2024. gadā par 15% kāpināja apgrozījumu, sasniedzot 82,4 miljonus eiro, un nopelnīja 3,25 miljonus eiro. Uzņēmums noorganizēja ceļojumus vairāk nekā 100 tūkstošiem klientu Baltijas valstīs.

"Pagājušā gada labie rezultāti pierāda mūsu ilgtermiņa stratēģiskās pieejas efektivitāti — mēs klausāmies ceļotāju vajadzībās, elastīgi pielāgojamies tirgus tendencēm un mērķtiecīgi ieviešam inovācijas gan tūrisma pakalpojumos, gan klientu apkalpošanā," uzsver Aurimas Janušauskas, Join UP! Baltic vadītājs. "Digitālo rīku attīstība, lojalitātes programmas ieviešana, klātienes ceļojumu veikalu atvēršana, kā arī jaunu maršrutu un galamērķu piedāvāšana ir pamatā mūsu stabilai izaugsmei."

“Mūsu finanšu rezultāti atspoguļo mūsu komandas apņemšanos mērķtiecigi augt, veidojot stabilu pamatu ilgtermiņa panākumiem,” komentē Sabina Saikovskaja, kura veiksmīgi vadīja Join UP! Baltic līdz 2025. gada sākumam, kad viņa tika paaugstināta tūrisma operatora Join UP!™ Polijas un Baltijas reģionālās direktores amatā.

Aizvadītas izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētās “Jauno uzņēmēju dienas - GEN-E Latvia 2025” skolēnu mācību uzņēmumu fināls, kur noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt Latviju Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā “GEN-E Europe” Grieķijā, Atēnās šogad izcīnījis SMU “BLUM” no Madonas Valsts ģimnāzijas. Skolēni radījuši hidroponiskā dārza iekārtu un tā monitoringa aplikāciju.

Hidroponiskais dārzs ļauj augiem augt ar barības vielām bagātinātā ūdenī, nevis augsnē. To var kontrolēt ar aplikāciju, kas saistīta ar sensoriem – tie mēra mitrumu, temperatūru, gaismu un barības vielu koncentrāciju.

Vidusskolas grupā 2. vietu ieguva skolēnu mācību uzņēmums “RimaBoards” no Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas. Jaunieši piedāvā balansa dēli, kas izaicina līdzsvaru un trenē ķermeņa stabilitāti, ļaujot imitēt snovborda un veikborda kustības. Dēlis uzlabo koordināciju, spēku, lokanību un izturību, un ir piemērots gan sportistiem, gan ikvienam, kas vēlas apgūt jaunas prasmes.

Dānija plāno ieviest sociālo mediju aizliegumu bērniem līdz 15 gadu vecumam, pavēstīja premjerministre Mete Frederiksena.

Paziņojot par šo iniciatīvu uzrunā parlamentā, premjere neprecizēja, uz kuriem sociālajiem medijiem šis aizliegums attieksies un kā tas darbosies praksē.

Likumprojekts, kura izskatīšanas grafiks vēl nav zināms, paredzētu, ka vecāki varēs atļaut saviem bērniem izmantot sociālos medijus no 13 gadu vecuma.

"Mobilais tālrunis un sociālie mediji laupa mūsu bērniem bērnību," sacīja Frederiksena, norādot, ka 60% dāņu zēnu vecumā no 11 līdz 19 gadiem labprātāk izvēlas palikt mājās, nevis pavadīt laiku ar draugiem.

Austrālija ir līdere globālajos centienos novērst interneta kaitējumu jauniešu vidū.

Tās parlaments 2024.gada nogalē pieņēma sociālo mediju aizliegumu bērniem līdz 16 gadu vecumam, lai gan pagaidām nav gandrīz nekādas informācijas par to, kā šis solis tiks īstenots.

RIX Rīgas lidosta ir uzsākusi darbu pie lidostas jaunā attīstības plāna un tā stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes. Atjaunotais attīstības plāns ietvers vadlīnijas un rekomendācijas Rīgas lidostas attīstībai turpmākajiem 40 gadiem, prognozējot satiksmes apjoma izmaiņas un atbilstošu lidostas teritorijas un infrastruktūras attīstību līdz 2050. gadam un pēc tā.

“Rīgas lidosta arī turpmāk būs Latvijas gaisa vārti uz pasauli, un jaunajā ilgtermiņa attīstības plānā nostiprināsim mūsu stratēģisko vīziju būt par Ziemeļeiropas satiksmes centru, kas veicina Latvijas konkurētspēju reģionā. Tas ir iespējams, tikai laicīgi un mērķtiecīgi plānojot lidostas kā starptautiska satiksmes centra attīstību, ērtus un drošus savienojumus pasažieriem un biznesam, radot jaunas darbavietas un iespējas uzņēmējdarbības attīstībai,” uzsver RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Plānu izstrādās saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) lidostu plānošanas rokasgrāmatas vadlīnijām, izvērtējot galvenos politiskos, ekonomiskos, sociālos, tehnoloģiskos, vides un citus faktorus, kas ietekmē lidostas ekonomisko darbību un konkurētspēju. Tāpat tiks ņemtas vērā starptautisko aviācijas organizāciju un uzņēmumu prognozes, aviokompāniju darbības plāni un Rīgas lidostas plānotās pasažieru un kravu pārvadājumu prognozes.

Latvija un vēl 11 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis koordinēti pieprasījušas aktivizēt valsts izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumu palielināšanai, paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

Latvija, Igaunija, Beļģija, Dānija, Grieķija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Ungārija un Vācija ir iesniegušas EK rakstisku pieprasījumu kā daļu no šogad martā iesniegtā apbruņošanās plāna "ReArm Europe/sagatavotība 2030.gadā" aktivizēt Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto valsts izņēmuma klauzulu.

EK skaidro, ka valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšana nodrošina dalībvalstīm papildu budžeta telpu, kas ļaus palielināt aizsardzības izdevumus, vienlaikus ievērojot ES fiskālos noteikumus.

Klauzulas aktivizēšana dos valstīm iespēju atkāpties no apstiprinātā neto izdevumu virziena vai korektīvā virziena saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Šāda elastība ir paredzēta ārkārtas apstākļiem, kurus dalībvalstis nevar ietekmēt, ja tiem ir būtiska ietekme uz valstu publiskajām finansēm, kā tas ir pašlaik, skaidro EK.

Eksporta plaisa starp Latviju un pārējām divām Baltijas valstīm acīmredzami pieaug.

To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītāja Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Dr. oec. Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15‒30 gadu laikā uz pārējo divu Baltijas kaimiņvalstu fona.

Latvijas eksporta atpalicība reģionā aug

Pētnieki parāda kopējos eksporta ienākumus un izaugsmi 2024. gadā pret 2020. gada rezultātu. Proti, ja 2020. gadā Latvijas un Igaunijas eksporta ienākumu apmērs bija ļoti līdzīgs – 18,99 miljardi eiro Igaunijai un 18,31 miljards eiro Latvijai ‒, tad 2024. gadā Igaunijai tas bija jau 30,14 miljardi eiro, bet Latvijai – 25,98 miljardi eiro, savukārt Lietuva no 36,41 miljarda eiro savus eksporta ienākumus ir audzējusi līdz 58,11 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta ienākumu (ieskaitot inflācijas efektu) izaugsmes temps minētajā posmā ir 42%, Igaunijas ‒ 59%, bet Lietuvas ‒ 60%. 2024. gadā Latvijā imports pārsniedza eksportu par vairāk nekā vienu miljardu eiro, kamēr Igaunijai eksporta ienākumi pārsniedza importu par teju 223 miljoniem eiro, bet Lietuvai pat vairāk par četriem miljardiem eiro. Lietuvai gan ir naftas pārstrādes komplekss, bet nevietā ir atrunas par to, ka Latvijai nav tāda uzņēmuma, jo arī Igaunijai tāda nav, turklāt nevienai no Baltijas valstīm nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta vai dabasgāze. Faktiski Latvijas atpalicība eksporta ienākumos no Igaunijas 2020. gadā bija tikai ap 0,6 miljardiem eiro, bet četru gadu laikā pieauga līdz četriem miljardiem, no Lietuvas atpalicība sasniedza pat vairāk nekā 32 miljardus eiro. Pētnieki jautā ‒ vai Latvija ar savu līdzšinējo pieeju vispār spēs vēl kādu valsti «noķert» un aizsniegties līdz ES vidējiem rādītājiem?

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības institūcijas ir visai kūtras uz izmaksu apgriešanu, kuluāros sākušās runas par nepieciešamību palielināt nodokļus, lai kompensētu drošības un citas izmaksas. Tostarp viens no potenciāliem virzieniem ir Tabakas akcīzes nodokļa direktīvas (TED) pārskatīšana un tabakas akcīzes nodokļa paaugstināšana.

ES komisārs Vopke Hukstra (Vopke Hoekstra) šī mēneša sākumā Strasbūrā notikušajās brokastīs ar Eiropas Parlamenta deputātiem jau norādījis, ka, neskatoties uz vairāku ES valstu iebildumiem, vēlas līdz vasarai iesniegt priekšlikumus par tabakas nodokļu pārskatīšanu, ziņo Eiropas ziņu medijs Euractiv. Vienlaikus medijs uzsver, ka V. Hukstras priekšlikumii varētu nebūt saskaņā ar viņa priekšnieces, Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas nostāju, jo tabakas direktīvas pārskatīšana nav iekļauta Eiropas Komisijas 2025. gada darba programmā.

Spējš nodokļu palielinājums

Sākotnēji plānotie priekšlikumi, kas tika skatīti 2022. gada decembrī, bet tā arī netiki iesniegti tālākai izskatīšanai paredzēja dramatisku nodokļu kāpumu, tostarp pieaugumu cigaretēm par 100 %, kāpumu cigāriem un cigarillām par 900 %, savukārt citiem tabakas izstrādājumiem pieaugumu līdz pat 445 % apmērā. Daudzas ES valstis un eksperti arī šobrīd iebilst pret tik spēju un pretrunīgu nodokļu kāpumu, jo nav pierādījumu, ka tādejādi tiks panākts vēlamais rezultāts. Tas var dod arī papildus stimulu jau tā augstajiem inflācijas rādītājiem, kā arī ievērojami palielināt cigarešu un citu tabakas izstrādājumu kontrabandas plūsmu Eiropas valstīs.

Tūrisma operators Join UP! Baltic tirdzniecības centrā Domina, Rīgā, atklājis savu pirmo ceļojumu veikalu Baltijas valstīs.

Pirmās mazumtirdzniecības vietas atklāšana ir daļa no Join UP! Baltic ilgtermiņa stratēģijas nostiprināt savu klātbūtni tūrisma tirgū un attīstīt biznesu visā Baltijas reģionā.

Lai gan tiešsaistes pakalpojumi nenoliedzami ir būtiska biznesa daļa, līdz ar jaunās vietas atvēršanu Join UP! Baltic mērķis ir apmierināt arī to ceļotāju vajadzības, kuri, plānojot savu atvaļinājumu, dod priekšroku personīgai klātienes saskarsmei.

“Digitālajā laikmetā esam pamanījuši, ka klienti joprojām novērtē iespēju apspriest ceļojuma iespējas tieši ar mūsu profesionālajiem ceļojumu konsultantiem, un bieži dzirdam vēlmes to darīt klātienē. Mēs kā uz klientiem orientēts uzņēmums vienkārši sekojam šai vajadzībai. Tādējādi ceļojumu plānošanu padarām pieejamāku un ērtāku daļai klientu,” saka Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja un valdes locekle.

Pēc skolotāja palīdzes slepkavības Nožānā, Francijas varasiestādes apsver sociālo tīklu aizliegumu bērniem, kas jaunāki par 15 gadiem, kā arī aizliegumu pārdot nažus nepilngadīgajiem.

Jau ziņots, ka Nožānā, Francijas austrumos, otrdien kāds 14 gadus vecs skolēns ar nazi nodūra 31 gadu vecu skolotāja palīdzi. Uzbrukums notika somu pārmeklēšanas laikā pie skolas.

"Es ierosinu aizliegt sociālos tīklus bērniem, kas jaunāki par 15 gadiem," otrdienas vakarā platformā "X" paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons. "Platformām ir iespēja pārbaudīt vecumu. Darīsim to," viņš piebilda.

Grieķija ar Francijas un Spānijas atbalstu ierosinājusi priekšlikumu, kā Eiropas Savienības (ES) līmenī ierobežot bērnu piekļuvi sociālajiem tīkliem, jo pierādījumi liecina, ka sociālie tīkli var negatīvi ietekmēt bērnu garīgo un fizisko veselību.

Makrons paziņoja, ka gadījumā, ja vairāku mēnešu laikā netiks panākts progress, Francija vienpusēji īstenos aizliegumu. "Mēs nevaram gaidīt," otrdien intervijā raidorganizācijai "France 2" uzsvēra prezidents.

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana pret nekustamā īpašuma iegādi ir instruments, kas Latvijas ekonomikai nodrošina nepieciešamo "brīvo skābekļa pieplūdumu" - investīcijas, kas rada izaugsmi, darba vietas un nodokļu ieņēmumus, aģentūrai LETA pauda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Viņš uzsver, ka TUA programma valstij jau devusi simtiem miljonu eiro, kas tieši vai netieši papildina valsts budžetu, attīsta reģionus un uztur dzīvu ekonomisko aktivitāti laikā, kad valsts finanšu situācija ir saspringta.

Šmits informē, ka TUA programma darbojas daudzās Eiropas valstīs - Portugāle, Grieķija, Kipra un citas valstis izmanto līdzīgu pieeju, lai piesaistītu legālu kapitālu un ilgtermiņā veidotu ekonomisku stabilitāti.

"Latvija nav īpašāka par šīm valstīm - ja mēs atteiksimies no šī instrumenta, investori izvēlēsies citas vietas, kur ieguldīt. Tas nozīmēs zaudētas darba vietas, mazāk nodokļu ieņēmumu un lēnāku reģionu attīstību. Investīcijas - valsts dzīvības elpa," pauž Šmits.

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Visas Eiropas Savienības valstis laikā no 2021. līdz 2023. gadam piedzīvojušas katastrofālu dzimstības samazinājumu.

2023. gadā vidēji Eiropas Savienībā (ES) piedzimuši par 10% mazāk bērnu nekā 2021. gadā, bet Latvija ar 16,82% kritumu ierindojas piektajā vietā ES pēc jaundzimušo skaita samazinājuma.

Ierobežojumi maina paradumus

Ne reizi vien, sludinot Covid-19 pandēmijas ierobežojumus visā ES, tika pieminēts fakts, ka šis laiks mainīs cilvēku paradumus, turklāt paradumu maiņa apstiprinājās daudzās jomās. Piemēram, uzplauka interneta tirdzniecība, attīstījās pakomātu tīkls, cilvēki mazāk apmeklēja veikalus, jo tajos nebija ieteicams iet, bija jālieto maskas un jāievēro citi ierobežojumi. Mainījās izglītības kultūra – daudz vairāk cilvēku aprada ar iespēju bērnus mācīt attālināti. Un vēl šobrīd, kad par Covid-19 runā tikai garāmejot, lai arī saslimstība ir ne mazāka kā 2020. gada martā, attālināto apmācību, mājmācību cilvēki izvēlas daudz biežāk nekā iepriekš. Izglītība, starp citu, ir pirmais indikators, ka ne visas paradumu maiņas bijušas pozitīvas, jo kopumā izglītības kvalitāte pasliktinājās, un vēl nav skaidrs, vai izdosies atgūt 2019. gada līmeni.

Eiropas Komisija (EK) piešķirs 295,509 miljonus eiro dzelzceļa "Rail Baltica" projekta turpināšanai Baltijā, liecina EK publiskotā informācija.

Tostarp "Rail Baltica" prioritārajām aktivitātēm Latvijā piešķirti 153,5 miljoni eiro, Lietuvā - 94,9 miljoni eiro, bet Igaunijā - 47,1 miljons eiro, informē Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Šī summa ir maksimāli pieejamais finansējums šajā uzsaukumā, ņemot vērā pieejamos budžeta ierobežojumus. Šogad jūlijā ir plānots sākt diskusijas par finansēšanas līguma tvērumu un tajā iekļautajām aktivitātēm.

"RB Rail" norāda, ka piešķirtais finansējums nodrošina projekta turpmāku virzību. Patlaban būvdarbi notiek aptuveni 160 kilometru garos pamattrases posmos, vienlaikus turpinās darbs pie dzelzceļa apakšsistēmu ieviešanas - elektrifikācijas iepirkuma process ir noslēdzies un līgums ir parakstīšanas stadijā, savukārt kontroles-komunikācijas un vadības sistēmu iepirkumi vēl notiek.

British American Tobacco iecelts jauns vadītājs Baltijas valstīs No 2024.gada aprīļa par British American Tobacco (BAT) vadītāju Baltijas valstīs iecelts Matiass Baltess (Matthias Baltes).Matiass Baltess strādā BAT kopš 2002. gada un līdz šim ir ieņēmis dažādus vadošus amatus mārketinga un pārdošanas jomā uzņēmuma filiālēs Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Grieķijā un Apvienotajā Karalistē.

"Mūsu dati apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījuši tabakas lietošanas paradumus un dara to, iespējams, visstraujāk ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Proti, redzam arvien pieaugošu interesi par bezdūmu tabakas izstrādājumiem un tabakas karsēšanas ierīcēm. Protams, ir nedaudz mulsinoši, ka normatīvā regulējuma līmenī Latvijā tiek sperti soļi, lai ierobežoti pieeju bezdūmu produktiem,” norāda M.Baltess.

Jaunais uzņēmuma vadītājs uzsver: “Reaģējot uz pārmaiņām iedzīvotāju paradumos esam atvēruši jaunu pētniecības centru. Tāpat redzam, ka tā ir jaunā realitāte un arvien lielāka sabiedrības daļa izvēlas alternatīvos produktus. Piemēram, Zviedrija ar nikotīna spilventiņu izplatību ir sasniegts zemākais smēķētāju līmenis pasaule – proti, tikai 5,6%. Vienlaikus, Latvijā faktiski šī produktu kategorija un aromātiskie karsējamie produkti būs aizliegta no 2025.gada 1.janvāra. Ņemot vērā šos izaicinājumus, es ceru uz konstruktīvu un produktīvu sadarbību gan ar likumdevējiem, gan politiku izstrādātājiem, lai sekmētu kopējo sabiedrības un valsts mērķu sasniegšanu.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šodien atklāja 2024. gada ziemas sezonu no Viļņas, piedāvājot lidojumus uz diviem jauniem galamērķiem – Diseldorfu, Vācijā un Oslo (Torpa), Norvēģijā.

airBaltic maršrutu tīkla pārvaldes vecākais viceprezidents Tomass Ramdāls (Thomas Ramdahl): “Mēs esam apņēmušies turpināt savu izaugsmi Viļņā un stiprināt mūsu pozīciju kā būtiskam savienojamības nodrošinātājam Lietuvā. Jaunie galamērķi uz Diseldorfu un Oslo (Torpa) pasažieriem nodrošinās plašākas ceļošanas iespējas gan atpūtas, gan biznesa vajadzībām. Turklāt nesen paziņojām par plāniem nākamajā vasaras sezonā no Viļņas uzsākt lidojumus septiņos jaunos maršrutos – tas ir lielākais jauno maršrutu skaits, ko jebkad esam ieviesuši vienā sezonā no Lietuvas galvaspilsētas.”

“Esam pateicīgi mūsu pasažieriem par to, ka viņi izvēlas airBaltic. Tāpat arī pateicamies Lietuvas lidostām par sadarbību, lai mēs varētu turpināt augt un paplašināt savu galamērķu klāstu Viļņā,” piebilda Ramdāls.

Ja ēnu ekonomikas pētnieki rēķina, ka, no fiziskās ekonomikas izskaužot ēnas, papildus valsts budžetā varētu iegūt apmēram 3,6 miljardus eiro, tad neviens īsti nezina, cik papildu līdzekļu varētu iegūt no digitālās ekonomikas darījumiem, ja par tiem tiktu maksāti attiecīgi nodokļi, — visticamāk, tās būtu miljardos eiro mērāmas summas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas EY Latvija nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne. Viņa atzīst, ka pelēkās ekonomikas mazināšanā savu artavu varētu dot e- rēķini, taču sistēmas iedarbināšana no pašlaik normatīvos paredzētā 2025. gada, visticamāk, nenotiks.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija ar ēnu ekonomiku?

Ēnu ekonomika pastāv visās valstīs, jo neviena valsts pasaulē nepretendē un arī nav sasniegusi tādu līmeni, kad būtu iekasēti 100% iekasējamo nodokļu apjoma. Tāpēc nodokļu iekasēšana un ēnu ekonomika ir problēma visā pasaulē, nevis tikai Latvijā. Ēnu ekonomikas pētnieki ir novērojuši kādu interesantu sakarību — jo mazāks valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, jo lielāka ēnu ekonomika un otrādi - jo augstāks šis IKP uz vienu iedzīvotāju, jo zemāks ēnu ekonomikas līmenis. Ir pat skatījums, ka ēnu ekonomika ir sava veida protests pret pastāvošo varu vai arī ka tā ir dabiska aizsargreakcija, kas palīdz pārvarēt sarežģītas problēmas. Tas nav attaisnojums, jo ēnu ekonomika kropļo konkurenci, rada nepamatotas konkurētspējas tiem, kuri izvairās no adekvātas nodokļu nomaksas, un samazina sabiedrības iespējas saņemt veselības, izglītības, drošības pakalpojumus nepieciešamā apmērā, jo vienkārši valsts makā nav pietiekami daudz naudas. Nenoliedzami, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 19,9% ir pārāk augsts, jo īpaši, raugoties uz tādām ES dalībvalstīm kā Ungārija, Grieķija, kur ēnu ekonomikas apjoms tiek lēsts 25% līmenī. Vienlaikus ēnu ekonomikas līmenis Čehijā 5,6% ir vairāk nekā trīs reizes zemāks nekā Latvijā, kas tikai apliecina nepieciešamību valsts mērogā strādāt pie ēnu ekonomikas samazināšanas.

Milzīgo nodokļu dēļ Latvijas uzņēmēji ik gadu zaudē lielu daļu savas peļņas, jo ietvert visus izdevumus gala cenā nav iespējams klientu zemās pirktspējas dēļ, atzīmē Dace Dovidena, SIA Reitan Convenience Latvia valdes priekšsēdētāja.

Eiropas līmenī kafija ar akcīzes nodokli ir aplikta tikai septiņās valstīs, tajā skaitā Latvijā, kur par vienu kilogramu kafijas uzņēmējiem papildus jāmaksā 1,42 eiro, stāsta D.Dovidena. Lielāks nodoklis nekā Latvijā ir tikai Dānijā, Grieķijā un Vācijā, norāda Reitan Convenience Latvia valdes priekšsēdētāja, atgādinot, ka produktu gala cenu būtiski ietekmē arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas Latvijā ir ievērojami augstāks nekā citās valstīs. Saskaitot šos abus nodokļus kopā, jāsecina, ka Latvijas kafijas bizness tiek pakļauts visdrastiskākajiem ierobežojumiem, teic D.Dovidena.

Viņa atzīmē, ka Latvijas tirgum tas ir liels izaicinājums, jo kafijas gala cenas jāpielāgo arī klientu pirktspējai, kas mūsu gadījumā nav nemaz tik augsta. Šādā veidā uzņēmēji zaudē lielu daļu savas peļņas un valsts - šauj pati sev kājā, jo zaudē cilvēkus, kas būvē mūsu ekonomiku. Daudzas kafejnīcas bankrotē, jo nespēj izdzīvot šādos apstākļos, secina D.Dovidena.

2023.gadā bezdarba līmenis personām 15-74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību (attiecīgi 13,3% un 3,3%), secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā informatīvajā apskatā "Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2023.gadā".

Personām ar vispārējo vidējo izglītību bezdarba līmenis bija 8,8%, ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību - 7,2%.

Visvairāk iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni ir ekonomiski neaktīvo (skolēni, studenti, pensionāri u.c.) iedzīvotāju vidū - 129,2 tūkstoši jeb 29,9%. 2023.gadā šādu personu visvairāk bija Rīgā un Pierīgā1 (39,5%), kur ir arī vislielākais iedzīvotāju skaits. Tam sekoja Kurzemes reģions, kur dzīvoja 16,8% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni.

Starp bezdarbniekiem 16,0% bija ar pamatskolas vai zemāku izglītības līmeni, no tiem lielākā daļa (31,6%) Latgales reģionā.

Nodarbināto vidū 7,3% bija ar pamata vai zemāku izglītību, no tiem lielākā daļa dzīvoja Rīgā un Pierīgā (31,4%) un Kurzemes reģionā (21,8%).

Biznesa veiksmes atslēga pamatā slēpjas spējā ātri pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem un prasmē jebkurā situācijā rast atbilstošus risinājumus, domā Liāna Pudule-Indāne, NovaTours vadītāja Latvijā.

Lai izveidotu veiksmīgu biznesu, uzņēmējam ir jāspēj atrast savu ceļu un produktu nemitīgi augošajā konkurencē, kā arī maksimāli kvalitatīvi strādāt ar sadarbības partneriem, spriež L.Pudule-Indāne. Roka vienmēr jātur uz pulsa, jo izaicinājumu nekad netrūkst. Tūrismā tie var ik katru dienu nokrist no gaisa – ugunsgrēks Grieķijā, rota vīruss kādā Turcijas viesnīcā – pilnīgi jebkas momentā var ietekmēt klientu uzvedību un tirgus pieprasījumu, teic NovaTours vadītāja Latvijā.

Iepazīst pasauli

Bērnībā man nebija konkrētas sapņu profesijas, jo skolā man patika un padevās teju viss - gan humanitārie, gan eksaktie mācību priekšmeti, stāsta L.Pudule-Indāne. “Biju viena no klases teicamniecēm, tāpēc pedagogi man paredzēja skolotājas karjeru. Mani pašu savukārt ļoti aizrāva cipari - labi veicās arī fizikas olimpiādēs, tāpēc arī atzīmes bija ļoti labas. Vidusskolas pēdējā klasē, tikai pateicoties labajām sekmēm un bez konkursa, mani uzņēma ekonomikas pedagoga bakalaura programmā, kur, pēc vidusskolas absolvēšanas, arī iestājos. Tas bija brīdis, kad ekonomiskā izglītība Latvijas augstskolās bija bērnu autiņos, mācību līdzekļi bija adaptēti no Amerikas Savienotajām valstīm un pavisam neatbilda tā brīžai Latvijas un Eiropas situācijai. Neraugoties uz to, studijas bija gana interesantas, un jāsaka, ka šīs profesijas apgūšana noteikti man ir palīdzējusi attīstīt daudz un dažādas prasmes. Piemēram, spēju strukturēti un saprotami paust savu viedokli, kā arī nebaidīties uzstāties auditorijas priekšā,” secina L.Pudāne-Indāne, kura, paralēli studijām, sāka arī stādāt.

Latvijas farmācijas uzņēmums “Lotos Pharma”, dibināts 2013. gadā, izceļas ar straujo izaugsmi, augstākajiem standartiem atbilstošu ražošanu un produktiem. Var teikt – veiksmes stāsts. Taču īpaši patīkami pārsteidz uzņēmuma dibinātāja KASPARA IVANOVA dziļā pietāte pret mūsu vietējo patērētāju.

– Kaspar, droši vien, ir bijušas iespējas pārcelties uz ārzemēm?

– Jā, ir bijušas iespējas. Strādāju psihiatriskajā slimnīcā Amerikā, un man piedāvāja palikt Amerikā – tas gan bija vēl padomju laikos. Man bija iespēja arī Zviedrijā dzīvot – kad strādāju slimnīcā un saņēmu piedāvājumu mācīties Upsalas universitātē. Droši vien, tad es arī būtu tur palicis. Bet tā vide, kas ir apkārt, man ir ļoti svarīga. Tas, ka dzirdu to valodu, kuru saprotu kopš dzimšanas. Ka mēs varam aiziet mežā – tas mūsu priežu mežs ir vienkārši pasaka! Tas paklājs, un tajā paklājā ir saaugušas mellenes – viss mežs ir pārņemts ar mellenēm bieži vien. Latvijā ir ļoti bagātīga un ļoti veselīga daba – tā kā saule mums ir limitēta, tad augi, un īpaši ārstniecības augi, ir ļoti spēcīgi. Esmu sapratis, ka jādzīvo tur, kur tev ir ērti, un man ērti un patīkami ir tikai Latvijā. Tas ir, kā ar augiem – viņi aug vislabāk tur, kur tiem nācies piedzimt, un es arī tāds audziņš esmu.