Reklāmraksti

Lotos Pharma vadītājs: “Jāaug tur, kur esi piedzimis!“

Sadarbības materiāls,30.07.2025

Jaunākais izdevums

Latvijas farmācijas uzņēmums “Lotos Pharma”, dibināts 2013. gadā, izceļas ar straujo izaugsmi, augstākajiem standartiem atbilstošu ražošanu un produktiem. Var teikt – veiksmes stāsts. Taču īpaši patīkami pārsteidz uzņēmuma dibinātāja KASPARA IVANOVA dziļā pietāte pret mūsu vietējo patērētāju.

– Kaspar, droši vien, ir bijušas iespējas pārcelties uz ārzemēm?

– Jā, ir bijušas iespējas. Strādāju psihiatriskajā slimnīcā Amerikā, un man piedāvāja palikt Amerikā – tas gan bija vēl padomju laikos. Man bija iespēja arī Zviedrijā dzīvot – kad strādāju slimnīcā un saņēmu piedāvājumu mācīties Upsalas universitātē. Droši vien, tad es arī būtu tur palicis. Bet tā vide, kas ir apkārt, man ir ļoti svarīga. Tas, ka dzirdu to valodu, kuru saprotu kopš dzimšanas. Ka mēs varam aiziet mežā – tas mūsu priežu mežs ir vienkārši pasaka! Tas paklājs, un tajā paklājā ir saaugušas mellenes – viss mežs ir pārņemts ar mellenēm bieži vien. Latvijā ir ļoti bagātīga un ļoti veselīga daba – tā kā saule mums ir limitēta, tad augi, un īpaši ārstniecības augi, ir ļoti spēcīgi. Esmu sapratis, ka jādzīvo tur, kur tev ir ērti, un man ērti un patīkami ir tikai Latvijā. Tas ir, kā ar augiem – viņi aug vislabāk tur, kur tiem nācies piedzimt, un es arī tāds audziņš esmu.

– Kurā pusē tad ir Tavas saknes?

– Esmu vidzemnieks. Cēsis ir mana pilsēta, ko pirmo esmu iepazinis. Daudz laika pavadīju pie vecmāmiņas Limbažu rajona Pociemā, lauku mājās. Tagad dzīvoju pie jūras, Engures pagastā. Mana vecmāmiņa Marta Kaimiņa apprecējās ar vectētiņu, kuram uzvārds bija Treimanis. Mana mamma ir pētījusi Treimaņu dzimtu, un mēs esam aizgājuši līdz 17. gadsimta pēdējiem gadiem, kad bijis tāds Pēteris Treimanis – Matīšu pagastā baznīcas draudzē kā mācītāja aizstājējs un arī kā dziedāšanas skolotājs. Tajā laikā Limbažu rajonā, tuvāk Alojai, un Valmieras rajonā, Dikļos, ir ļoti daudz Treimaņu, un tur bija ļoti lielas ģimenes. Mans vectētiņš bija dzimis trīspadsmit bērnu ģimenē. No tēva puses – viņa dzimta ir sākusies Balvu rajonā pie robežas, un ir nostāsts, ka visam ciemam iedeva vienādu uzvārdu. Tā es esmu ticis pie uzvārda Ivanovs. Tā kā – pagātni esam pētījuši, un tur ir gan ārsti, gan skolotāji, gan zemnieki ļoti daudz.

– Nu, brālis toties ir mākslinieks – Ritums Ivanovs! Par ko vairāk runājiet – par mākslu vai veselību?

– Kad mums ir ilgākas diskusijas, tad brālis var stāstīt un stāstīt par dažādiem novirzieniem, jo viņš ir ļoti zinošs. Brālis ir mans mākslas līderis vai elks, viņš ir mani arī daudz zīmējis jau kopš bērnības, kad trenējās zīmēšanā un gleznošanā. Man ļoti nepatika, ka nācās būt par modeli. Vienmēr apbrīnoju: nu, kā viņš var tā ieraudzīt? Mazliet mēģinu arī provocēt: varbūt vajag kādā citā stilā pastrādāt? Varbūt tas arī ir viņa veiksmes faktors – ka paliek uzticīgs portretam un savam izvēlētajam mākslas stilam. Savukārt, ja viņš izdzirdējis par kādu diētu vai kādu aktīvu vielu – tad viņš man pajautā, ko es par to domāju. Ne vienmēr mēs varam viens otru pārliecināt, ka tas ir labākais risinājums mākslā vai farmācijā, bet padomus varam uzklausīt un dot.

– Tu kļuvi par transplantoloģijas ķirurgu, tomēr izvēlējies par labu farmācijai?

– Vienkārši, man piedzima dēls, un tajā laikā finansiālais faktors slimnīcās nebija tas augstākais. Nāca piedāvājums no starptautiskas farmācijas kompānijas, un tad es mēģināju kādu laiku pabūt gan medicīnā, gan farmācijā. Man ļoti paveicās ar šo uzņēmumu, jo tā brīvība, ko ļāva tā laika priekšniecība, bija man ļoti interesanta – varēju daudz ko izmēģināt. Līdz pienāca brīdis, kad mans profesors teica: “Nu, Kaspar, tev jāizlemj – vai tu paliec medicīnā vai farmācijā”. Tie svari nosliecās vairāk uz farmāciju. Sākumā es neko daudz nezināju par farmāciju, bet ar laiku man ļoti iepatikās.

– Kā sadzīvo mūsu farmācijas uzņēmumi?

– Es neuzskatu, ka mēs esam konkurenti, jo katrai firmai un katram produktam ir savs stāsts. Es cenšos izveidot šo stāstu ar domu, ka tas palīdzēs klientam labāk nekā varbūt tie produkti, kas ir vecāki. Un nākas uzlabot jau arī paša radītos produktus! Mēs necenšamies kopēt citas kompānijas, citus produktus, mēs mēģinām veidot oriģinālproduktus.

Cita lieta, ka mūsu klients ar lielu jaudu vēl neiet pēc Latvijas produkta. Ja mēs maizi izvēlamies pašu – “Lāču” vai “Liepkalnu”, tad farmācijā mēs bieži vien par to aizmirstam vai nezinām, kas ir Latvijā radīts produkts. Varbūt arī mēs – no farmācijas puses – neesam panākuši tādu līmeni kā maizes cepēji. Ja es pērku aptiekā sev vajadzīgu produktu, vienmēr paprasīšu, vai šāds produkts ir no mūsu lielajiem ražotājiem. Es neskatos, ka varbūt ārzemniekam ir mazliet lētāks – paņemšu no “Grindeks” vai no “Olainfarm”. Bet patērētājs droši vien tā nepadomā, jo Latvijas ražotāju daļa ir ļoti maza – zem desmit procentiem. Vidēji Eiropā vietējie ražotāji nodrošina vismaz 40% no patēriņa zālēm.

– Kādi ieguvumi būtu no vietējo produktu pirkšanas?

– Pirmkārt, tā naudiņa paliek Latvijā. No katra samaksātā eiro par produktu Latvijā paliek četras reizes vairāk, bet ja tas ir ārzemēs ražots – visa naudiņa aizplūst uz to valsti, no kuras šis produkts ir. Kāpēc? Ir ļoti liels cilvēku skaits, kas strādā farmācijā Latvijā, arī paralēlās sadarbības partneri – gan iepakojuma ražotāji, gan dažādi servisi, piemēram, reģistrācijas pakalpojumi. Jo vairāk izvēlēsimies šo Latvijas preci, jo vēl vairāk cilvēku varēs dabūt darbu šādā nozarē, kur ir diezgan labs atalgojums.

Otra lieta, daudzi ārzemju ražotāji taisa ļoti vienkāršus produktus un uzliek, piemēram, Šveices karogu, tur pat neatrodoties un domājot, ka tagad visi būs apmuļķoti. Nerunāju par visiem, bet ārzemnieki nereti grib arī pamānīties un ielikt ļoti mazas devas. Varbūt tā nav lielākā daļa, varbūt 10-15% no mūsu saražotā apjoma, bet Latvijas tirgus mums ir ļoti svarīga lieta. Ja tu nebūsi pazīstams savā valstī – kāpēc lai būtu pazīstams kaut kur ārpus savas valsts robežām? No šāda viedokļa mēs ļoti rūpīgi strādājam, lai būtu Latvijas patērētājam interesanti – un efektivitāte ir tā, kas veidojas no produktā ieliktā.

– Skepticisms par uztura bagātinātājiem – vai arī tas nav izaicinājums?

– Protams, ir cilvēki, kas uzskata, ka dabas vielas nav efektīvas. Tad man ir melnā humora jautājums: vai viņš zina, kas ir vairāk – ķīmiskās vai dabiskās indes? Parasti atbild, ka dabiskās. Jā. Kad mācījāmies farmāciju, mums teica: ir terapeitiskā deva, pusmirstamā un mirstamā deva katrai aktīvajai vielai. Tāpat ir ar dabas vielām. Daudzus samulsina tas, ka dabas vielas ir trīs četras reizes dārgākas nekā tā pati aktīvā viela, ja to sintētiski uzražojam. Tādēļ ir firmas, kas vienkārši pamānās un negrib tik daudz ielikt, vēloties iegūt šo ātro peļņu. Un tad, ja cilvēks redz, ka viņam nepalīdz, viņš to sliecas attiecināt uz visu kategoriju. Ja dabas vielas ir terapeitiskās devās, tās strādā tieši tāpat kā jebkura cita ķīmiskā viela un sasniedz terapeitisko efektu.

– Kādi vēl ir nosacījumi, lai rastos labs produkts?

– Ir diezgan daudz komponentes: jābūt idejai, jāsaprot tirgus, jāsaprot, kas ir tās izejvielas, ko vislabāk salikt kopā, lai patērētājs būtu apmierināts. Vienā no pēdējiem pētījumiem mēs Eiropā vaicājām profesionāļiem, kāpēc tieši viņi izvēlas vienu vai otru produktu. 80% atbildēja, ka viņiem vajag efektīvu produktu. Tas nozīmē, ka viņi sagaida efektivitāti – ja tev ir bezmiegs, tad uzskatīsi produktu par efektīvu tikai tādā gadījumā, ka iemigsi un tev būs labs miegs. Vai holesterīna samazināšana, vai aknu fermentu izmaiņas uz labo pusi. Skaidrs, ir tādas aktīvās vielas, kuru iedarbība panāk vislabāko rezultātu, ja tās tiek lietotas ilglaicīgi, kursa veidā. Piemēram, locītavām ir jālieto vismaz trīs līdz seši mēneši, lai redzētu šo efektivitāti.

– Kuri “Lotos Pharma” uztura bagātinātāji ir populārākie?

– Mēs ražojam vairāk kā simts dažādas formulas un vedam uz 25 valstīm visā pasaulē – mums ir reģistrēti produkti pat Filipīnās un Vjetnamā. Latvijā pirmajā vietā ir ļoti daudz produktu, kas saistīti ar klepu, iesnām un citiem saaukstēšanās simptomiem. Tie iecienīti pat tādās valstīs kā Grieķija un Kipra, kaut gan viņiem ziema ir tikai divus mēnešus. Otrs – Latvijā ļoti iemīļots ir D vitamīns, jo mums tās saulītes ir mazāk. Tālāk ir stress, nogurums – šīs grupas produktu vidū ir arī magnijs un miega produkti. Un locītavu veselība – šeit ir ļoti liels pieaugums pēdējo piecu gadu laikā, jo pieaug senioru skaits un vidējais dzīves ilgums palielinās, līdz ar to kaulu, locītavu un muskuļu saslimšanas kļūst procentuāli vairāk. Partneriem patīk mūsu holesterīnu samazinošie produkti, kā arī aknu veselībai. Mūsu jaunie produkti imunitātei, locītavu veselībai prasa vēl laiku, lai ar tiem iepazīstinātu. Janvārī bijām veselības izstādē Dubaijā un saņēmām ļoti labas atsauksmes par produktiem – šeit būs daudz darba jāiegulda. Viņiem ir cita – neeiropeiskā – reģistrācijas sistēma, jāiegūst daudzi sertifikāti. Tādējādi mums gadā notiek piecas sešas kvalitātes sertifikācijas, kas ir neatņemama sastāvdaļa, lai varētu iegūt jaunus partnerus.

– Vai ir kāds sapņu produkts?

– Jau astoņpadsmit gadus man ir tāda mapīte ar lietām, kas vēl nav realizētas. Un tā mapīte papildinās visu laiku, nepaliek tukša. Viens no pirmajiem produktiem, ko mēs ar savu draugu, profesoru dermatoloģijā, pirms deviņpadsmit gadiem iecerējām, bija šampūns problemātiskai ādai. Un es vēl neesmu uztaisījis tādu produktu – bet tas tuvojas! Bija runa par C vitamīnu sastāvā, bet šis vitamīns iet bojā un tajā laikā nebija tehnoloģiju, kā tagad, kas ļautu C vitamīnu pasargāt. Tā kā kādreiz sapņi piepildās tāpēc, ka tehnoloģijas attīstās. Sapņi ir, būs, un liela daļa no tiem arī piepildās. Mums katru gadu parādās trīs četri jauni produkti tirgū.

– Zēna gados vāci ārstniecības augus un par nopelnīto naudu nopirki velosipēdu. Kā tagad sevi “apbalvo”?

– Tikšanās ar mīļiem, labiem, draudzīgiem cilvēkiem – tā ir dāvana. Un citas patīkamas lietas, ko daru, kad nenodarbojos pamathobijā – jo darbs man ir hobijs. Man patīk ielikt kaut ko zemē un redzēt, kā tas izaug. Kā man patīk intensificēt ražošanu, tā arī audzēšanu – man, piemēram, gribas trīs ražas no viena kvadrātmetra iegūt. Man arī patīk no ingredientiem, kas nav paredzēti uztura bagātinātājiem, izveidot kaut ko garšīgu sev un citiem. Desmit gadus strādāju pie marinētu gurķu receptes – vēl turpinu strādāt.

Lotos Pharma produktus meklē -> SKATĪT

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbojoties ar sportu, tu ne tikai uzturi veselīgu savu ķermeni, bet arī spēj pieņemt labākus lēmumus biznesā, pārliecināts Artjoms Soloduha, Latvijas rekordists triatlona vidējā distancē, Rīgas triatlona direktors un civilās akrobātikas komandas Baltic Bees Jet Team līderis-pilots.

Latvijā aptuveni 60% pieaugušo ir liekais svars, vai arī viņi ir aptaukojušies. Tas lielākoties radies nepietiekamu fizisko aktivitāšu dēļ, bet, ja tu kusties, tātad tu dzīvo. Kā jums izveidojās rutīna, ka sports ir daļa no personiskās disciplīnas? Katram vīrietim jābūt gan mentālajai veselībai, gan arī ķermeņa veselībai, bet sports ir viens no galvenajiem veidiem, kā uzturēt sevi veselīgu. Ja esi uzņēmuma vadītājs, ir ļoti svarīgi, lai tev būtu iekšējā disciplīna, un arī to sports sniedz. Tā tev palīdzēs gan darbā, gan ģimenē.

Triatlonam pievērsāties vien pēc 30 gadu vecuma. Vai bija kāds konkrēts brīdis, kas lika saprast, ka bez fiziskām aktivitātēm neiztikt?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā ir darbs, inovācijas, neatlaidība, un, protams, arī veiksme – uzskata Viktors Savins, komerciālā nekustamā īpašuma fondu pārvaldības uzņēmuma EfTEN Capital Latvia vadītājs, partneris, kā arī vairāku nozaru līderu kompāniju akcionārs.

Tas varbūt izklausās klišejiski, bet esmu to pārbaudījis ikdienā jau gadiem, spriež V.Savins. Veiksmei ir liela nozīme - kādā laikā un vietā esi piedzimis vai kādus cilvēkus esi saticis. Ne mazāk svarīga, protams, ir arī komanda. Jebkurā biznesā aiz vadītāja vienmēr stāv cilvēki, kuri palīdz, atbalsta, koordinē un motivē. Spēcīga komanda bieži vien ir izšķiroša, jo tikai kopā ar pareizajiem cilvēkiem iespējams sasniegt pat visambiciozākos mērķus, pārliecināts ir EfTEN Capital Latvia valdes priekšsēdētājs.

Karjera attīstās dabiski

“Mana profesionālā karjera veidojusies diezgan dabiski. Agrā bērnībā, kā jau daudzi mani vienaudži, sapņoju kļūt par kosmonautu, taču mana patiesā aizraušanās vienmēr ir bijusi uzņēmējdarbība. Jau skolas laikā man patika pirkt un pārdot dažādas lietas. Iespējams, uzņēmēja gēnu esmu mantojis no vecvecākiem, jo mans vecvectēvs savulaik bija būvnieks – attīstītājs, kurš uzbūvēja vairākus īres namus Rīgā. Arī maniem vecākiem darbs un bizness nebija svešs, jo viņiem piederēja sava saimniecība, tāpēc jau no mazotnes arī es piedalījos lauku darbos,” atminas V.Savins.“Nebija konkrēta brīža, kad izvēlējos savu profesiju. Pēc devītās klases iestājos VEF tehniskajā koledžā, bet pēc tam studēju Biznesa augstskolā Turība un paralēli sāku strādāt nekustamo īpašumu jomā. Šī nozare man šķita ļoti interesanta un perspektīva, un kopumā visa mana profesionālā pieredze ir bijusi saistīta ar nekustamo īpašumu. Faktiski visu dzīvi esmu strādājis vienā jomā. Viss noticis organiski – augot un attīstoties kopā ar maniem partneriem. Ceļā ir bijuši neskaitāmi mazi posmi – simtiem, varbūt pat tūkstošiem notikumu, kas mani ir noveduši tieši tur, kur esmu šobrīd,” atzīmē V.Savins, piebilstot, ka kādu laiku viņš darbojies arī reklāmas jomā.

Eksperti

Kā nekļūt par finanšu krāpnieku upuri

Eleonora Bušmane-Zvaigzne, Finanšu nozares asociācijas padomniece,20.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krāpšana ir kļuvusi par plaša mēroga noziedzīgu industriju, no kuras pilnībā pasargāts nevar justies neviens – ne jauns, ne vecs, ne turīgs, ne trūcīgs cilvēks. Cīņa ar krāpniecību būs ilgstoša, jo krāpnieki nepārtraukti pielāgo un pilnveido savas metodes.

Pagājušajā gadā Latvijas četras lielākās bankas konstatēja aptuveni sešus tūkstošus krāpšanas gadījumu, kuros klienti zaudēja aptuveni 12 miljonus eiro. Vienlaikus bankām izdevās novērst aptuveni 18 tūkstošus krāpšanas mēģinājumu, pasargājot klientus no 14 miljonu eiro zaudējumiem. Šie dati skaidri apliecina, ka pretstāve starp krāpniekiem un viņu apkarotājiem turpinās un abas puses nepārtraukti pilnveido savas spējas. Cīņā pret krāpniecību iesaistās gan tiesībsargājošās un kiberdrošības iestādes, gan bankas, gan sakaru operatori. Tomēr svarīgākais elements šajā cīņā ir un paliek pats krāpnieku nolūkotais upuris.

Mūsdienās lielākā daļa finanšu darījumu notiek digitālajā vidē, izmantojot dažādas viedierīces, un šīm pārmaiņām ir pielāgojusies arī noziedzīgā vide. Ja agrāk mēs uzmanījāmies, lai, ejot pa ielu, zaglis nenozog maku ar naudu, tad tagad no šiem zagļiem ir jāuzmanās arī internetā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB Latvijas filiāle ir darba vieta, kas kā prioritāti izvirzījusi savu darbinieku labbūtību un līdzsvaru starp darba un privāto dzīvi. Mūsdienu ātrajā dzīves ritmā šīs vērtības, kuras papildina darbinieku profesionālās un personīgās attīstības veicināšana, sniedz darbiniekiem iespēju strādāt iekļaujošā, uz nepārtrauktiem uzlabojumiem un izaugsmi vērstā vidē. Tas ir iemesls, kāpēc daudzi no DNB Latvijas filiāles darbiniekiem šeit strādā ilgstoši.

Ingu var saukt par DNB veterānu – jau 13 gadu garumā viņa attīstījusi savu karjeru DNB Bank ASA Latvijas filiālē. Šis karjeras ceļš bijis izaugsmes pilns – sākot no brīža, kad filiāle bija tikai neliela komanda, līdz pat šodienai, kad filiālē nodarbināti vairāk kā 500 darbinieku, kas sniedz atbalstu DNB klientiem ārpus Latvijas robežām.

“Vai varam teikt, ka tu strādā DNB bankā?”

Inga – “Nē, šī nav DNB banka tādā izpratnē, kādā mums pieņemts domāt par banku. Stāsts gan ir nedaudz sarežģītāks, kā tas sākumā varētu šķist, un ar vienu vārdu atbildēt nevaru. Daļa lasītāju noteikti atceras DNB banku, jo Latvijā tā darbojās un sniedza bankas pakalpojumus līdz pat 2018. gadam. 2012. gadā DNB tepat, Rīgā, izveidoja arī pakalpojumu centru DNB klientu apkalpošanai ārpus Latvijas, kas joprojām šeit veiksmīgi darbojas. Šobrīd mēs no Rīgas biroja turpinām sniegt atbalsta pakalpojumus mātes bankai Norvēģijā, un mūs Latvijā pazīst kā DNB Latvijas filiāli, taču tas nemaina faktu, ka DNB Latvijā finanšu pakalpojumus nesniedz.”

Eksperti

Virsstundas: izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā

Anete Neilande, Latvijas Darba devēju konfederācijas juriste, darba tiesību eksperte,18.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā.

Ekonomiskā izaugsme nav abstrakta ambīcija - tā ir vienīgais ilgtspējīgais ceļš uz valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Ja ekonomika neaug, nepalielinās ne algas, ne budžeta ieņēmumi, ne publisko pakalpojumu kvalitāte.Vispirms jāuzsver, ka darba devēju priekšlikums Darba likuma grozījumos nav samazināt virsstundu apmaksas apmēru darbiniekiem, bet gan noteikt likumā saprātīgu un konkurētspējīgu bāzes minimumu 50% apmērā, vienlaikus atstājot pilnīgu brīvību pusēm vienoties par lielāku virsstundu apmaksu bez jebkādiem ierobežojumiem.

No ekonomikas skatupunkta šī nav morāla dilemma. Tā ir izvēle par to, kā regulējums ietekmē izmaksas, elastību un uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmumiem un publisko finanšu plānotājiem izšķiroši ir tas, cik prognozējama un pielāgojama ir sistēma, kurā jāstrādā. No šīs izvēles ir atkarīgs, vai ekonomika spēj attīstīties stabili un piesaistīt investīcijas, vai arī pakāpeniski zaudē konkurētspēju un tempu. Pašlaik Latvijas regulējums ir nepārprotams – virsstundu darbs jāapmaksā ar piemaksu, kas nav mazāka par 100% no noteiktās algas likmes. Tas nav izvēles jautājums un nav atkarīgs no situācijas. Tas ir likumā noteikts vispārējs minimums, no kura sākas jebkura aprēķina loģika.

Enerģētika

VIDEO: Biodegvielai ir potenciāls, tikai to jāspēj izmantot

Māris Ķirsons,26.02.2026

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce: „Ik gadu Latvijā tiek izaudzēti apmēram 0,4 milj. tonnu rapša sēklu, kuru aptuveni puse tiek eksportēta, bet, ja no tām vispirms izspiestu eļļu un kā blakusproduktu iegūtu raušus, ko izmantot lopbarībai, tad ārējās tirdzniecības bilance uzlabotos par 32 milj. eiro gadā, bet, ja šo rapša eļļu pārstrādā biodegvielā, tad papildus ir vēl vismaz 16 milj. eiro gadā, kas kopumā ik gadu dod 48 milj. eiro pie pašlaik 200 milj. eiro, ko rada biodegvielas ražotāji.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk bērnu 2025. gadā piedzima jūlijā, augustā, septembrī un oktobrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopš 2008. gada, kad ierastajā gada rekordmēnesī jūlijā piedzima 2216 mazuļi, dzimstības kritums nedaudz pārsniedz divas reizes. 2025. gada jūlijā bija vien 1103 jaundzimušie.

Dzimstības kritums par 9,7% gadā

2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 1250 jaundzimušajiem jeb 9,7% mazāk nekā 2024. gadā. 2008. gadā kopumā piedzima 24397 mazuļi, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā pērn. Vienlaikus jāpiebilst, ka tieši šogad 2008. gadā dzimušie sasniedz 18 gadu vecumu. Tieši šīs krīzes bērni dosies uz augstskolām, meklēs darbu, dzīvesvietu un, ja viss notiks kā līdz šim, aptuveni 20% no viņiem pametīs Latviju tuvāko desmit gadu laikā, tas veidos kārtējo dzimstības kritumu vēl pēc 10 gadiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedomājies situāciju – tu brauc pa šoseju, radio skan tava mīļākā dziesma, bet pēkšņi vadības panelī iedegas dzeltena lampiņa, kas atgādina pakavu ar izsaukuma zīmi vidū. Tā signalizē par izmaiņām riepu spiedienā, tāpēc pirmajā mirklī prātā var iešauties sliktākais scenārijs: "Riepa ir caura, tūlīt palikšu uz ceļa, kur ir tuvākais serviss?". Taču realitātē šis signāls ne vienmēr nozīmē tik dramatisku scenāriju. Šajā rakstā iziesim cauri visam, ko tev vajadzētu zināt par šādām situācijām un pastāstīsim, kā rīkoties, lai nesabojātu ne auto, ne savus nervus!

Kas īsti ir TPMS, un kā tas strādā?

Mūsdienu automašīnas ir gudrākas nekā jebkad agrāk, un lielākā daļa no tām ir aprīkotas ar TPMS (Tire Pressure Monitoring System) jeb riepu spiediena kontroles sistēmu. Tā ir radīta tavai drošībai, taču reizēm mēdz būt arī nedaudz kaprīza. Ir svarīgi saprast, ka eksistē divu veidu sistēmas, un tas, kādu informāciju redzi savā panelī, ir atkarīgs no tā, kura no sistēmām ir tavā auto.

1. variants: tiešā sistēma (Direct TPMS)

Šī sistēma izmanto fiziskus riepu spiediena sensorus, kas ir iebūvēti katrā ritenī (parasti pie ventiļa). Tie mēra reālo gaisa spiedienu riepas iekšpusē un sūta datus uz borta datoru.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa un inovāciju veiksmes stāsts bieži sākas ar spēju atrast savu nišu - problēmu, kuru citi vēl nav pamanījuši vai spējuši atrisināt, uzskata Gatis Vectirāns, militāro tehnoloģiju ražošanas uzņēmuma NATRIX līdzdibinātājs.

Biznesa veiksmes pamatā, īpaši inovāciju attīstībā aizsardzības nozarē, ir nevis vienkārša pieprasījuma apmierināšana, bet gan spēja izprast problēmātikas būtību. Ja izdodas ieraudzīt šo mazo caurumiņu sienā un paredzēt tā neizbēgamu paplašināšanos, risinājuma izstrāde kļūst ievērojami vienkāršāka - atliek izveidot komandu, piesaistīt investorus un sākt īstenot ideju. Konkurences priekšrocība rodas tad, ja esi gatavs piedāvāt risinājumu ātrāk par citiem, jo esi laicīgi pamanījis un sapratis tirgus vajadzību, atzīmē NATRIX platformas radītājs.

Darbā vajadzīga brīvība

Bērnībā vēlējos kļūt par šefpavāru vai mākslinieku, atminas G.Vectirāns. “Man ļoti patika darboties virtuvē un gatavot, bet skolā labākās atzīmēs parasti saņēmu tieši zīmēšanā, tāpēc profesijas izvēle man bija liela dilemma. Pēc ilgām pārdomām, tomēr lēmu par labu mākslai un radošajai industrijai. Mākslas pamatus un spēju domāt ārpus kastes apguvu Jāņa Rozentāla Mākslas vidusskolā, pēc tam iestājos Kultūras koledžā, kur studēju kultūras menedžmentu, bet bakalaura un maģistra grādu ieguvu Latvijas mākslas akadēmijā (LMA). Vienlaikus manā dzīvē vienmēr klātesoša bija arī militārā sfēra. Jau kopš vienpadsmit gadu vecuma biju iesaistīts tēva vadītajā jaunsargu kustībā, kā ietekmē militārā fona klātbūtne vienmēr caurstrāvoja arī manu radošo dzīvi. Tur arī meklējami pirmie impulsi NATRIX bezpilotu kaujas platformas idejas izstrādei,” atzīst G.Vectirāns, kurš pirmo darba pieredzi ieguva jau vidusskolas laikos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai tev ir sajūta, ka, braucot pa taisnu ceļu, automašīna spītīgi cenšas nokļūt grāvī vai iebraukt pretējā joslā? Varbūt stūre stāv nedaudz slīpi, lai gan riteņi ir vērsti taisni? Šīs ir klasiskas pazīmes, kas liecina, ka auto nepieciešama tā dēvētā savirzes regulēšana. Šajā rakstā aplūkosim, kāpēc šī procedūra ir tik svarīga (īpaši ziemas sezonā), un kāpēc Riepu garāža piedāvātais serviss ar garantiju ir labākā izvēle tavam auto!

Kas patiesībā slēpjas zem vārdu salikuma savirzes regulēšana?

Bieži vien autovadītāji uzskata, ka riteņiem vienkārši jābūt taisniem. Taču automašīnas ritošā daļa ir daudz sarežģītāka. Riteņu ģeometrija ietver vairākus leņķus, no kuriem svarīgākie ir sagāzums, savērsums un stūres ass, tāpēc pareizais apzīmējums ir riteņu ģeometrijas regulēšana, jo vienkopus tiek regulēti vairāki leņķi.

Tomēr tautas valodā plašāk tiek izmantota savirzes regulēšana. Tās laikā meistars, izmantojot specializētas iekārtas, pārbauda un koriģē visus parametrus atbilstoši konkrētā auto ražotāja specifikācijām. Ja šie leņķi ir neprecīzi pat par dažiem milimetriem, auto uzvedība uz ceļa var krasi pasliktināties, bet riepas – ātrāk nodilt.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi saglabāt autentiskumu, taču jāiet līdzi laikam un jābūt arī drosmīgiem, uzskata interjera dizainere Anda Ozoliņa, kura veidojusi interjerus vairākiem Latvijā zināmiem restorāniem.

Fragments no intervijas

Iepazīstiniet ar sevi! Kā veidojies jūsu ceļš interjera dizaina pasaulē?

Vizuāli redzēju lietas, estētika vienmēr uzrunāja it visās nišās – vai tas būtu interjers, mode vai dzīves svinēšana. Dizains visu laiku bija klātesošs. Sapratu, ka stāšos arhitektos, jo tur ir forša bāze. Viens ir vizuālais, bet būtiskas ir arī tehniskās zināšanas. Neesi tikai dekorators vai vari tikai skaisti krāsas salikt, bet visam pamatā ir telpa, funkcija. Pabeidzu arhitektus un lēnā garā sāku ar nelieliem dizaina objektiem reklāmas aģentūrā. Ambīcijas vēl nebija tik lielas, nedaudz baidījos. Arhitektūra ir ļoti liela un plaša. Ir spēcīgas sievietes arhitektūrā, bet man likās, ka tā vairāk ir domāta vīriešiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Industra Bank" un "Signet Bank" piešķīrušas kopumā 13 miljonu eiro sindicēto kredītu zāļu ražotāja "Grindeks" grupas uzņēmumam AS "Kalceks", lai uzņēmums varētu paplašināt darbību Rietumeiropā, informēja bankās.

Tostarp 58% no kredīta summas nodrošinājusi "Signet Bank", bet 42% - "Industra Bank".

"Kalceks" ir viens no vecākajiem farmācijas uzņēmumiem Latvijā - tas dibināts 1920. gadā. Kompānija šobrīd eksportē produkciju uz vairāk nekā 90 valstīm. "Kalceks" ietilpst "Grindeks" grupā un specializējas medikamentu ražošanā slimnīcām.

"Kalceks" pagājušajā gadā strādāja ar 63,355 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,9% mazāk nekā gadu iepriekš, un kompānija guva peļņu 1,006 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānija reģistrēta 2004. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,75 miljoni eiro.

"Grindeks" koncernu veido "Grindeks", "Kalceks" un "Namu apsaimniekošanas projekti", Igaunijas "Tallinas farmaceitiskā rūpnīca", kā arī Slovākijas "HBM Pharma". Kompānijas lielākais akcionārs ir "Liplat Holding", kas pieder Kirovam, Annai un Filipam Lipmaniem.

Ražošana

Ar stratēģisku valsts atbalstu vietējie ražotāji var augt strauji

Jānis Goldbergs,09.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kompensējamo medikamentu sistēmai ir jābūt racionālai un jāsniedz maksimāls labums pēc iespējas lielākam pacientu skaitam. Līdz ar to par veselības nozari atbildīgo politiķu un amatpersonu uzdevums ir neiet tikai inovatīvo medikamentu lielražotāju lobija pavadā, jo tās ātri vien izsmeļ kompensējamo medikamentu budžetu.

Tikpat svarīgi ir stiprināt Eiropas zāļu ražotāju konkurētspēju un palielināt vietējo ražošanu, atrodot arī kritērijus, kā sabalansēt piegāžu drošību jeb zāļu pieejamību un zemākās cenas prasību, bet ārstēšanu var nodrošināt tikai nedaudziem, intervijā Dienas Biznesam atklāja Adrians Van Den Hovens, Asociācijas Medicines for Europe ģenerāldirektors.

Asociācija Medicines for Europe ir izveidota pirms vairāk nekā 20 gadiem kā Eiropas ģenērisko zāļu asociācija, kuras mērķis bija pārstāvēt jauno ģenērisko zāļu nozari, un vēlāk tā tika paplašināta, iekļaujot savā portfelī bioloģiski līdzīgas zāles. Attīstoties farmācijas nozarei un veselības aprūpes videi, kurā tā darbojas, ir attīstījusies arī asociācija. Kādā veidā? Ko šobrīd pārstāv asociācija?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnikas nomas uzņēmums Storent ir kļuvis par vienu no retajiem Baltijas uzņēmumiem, kas īstenojis uzņēmuma iegādes darījumu ASV, jo šoruden tas iegādājās 70% no Teksasas tehnikas nomas kompānijas Connect Rentals, dubultojot uzņēmuma vērtību no 79,9 līdz 158,2 miljoniem eiro un iezīmējot jaunu izaugsmes posmu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Storent Holding valdes locekle un finanšu direktore Baiba Onkele. Viņa norāda, ka uzņēmums jau novembrī sāk jaunu obligāciju piedāvājumu 18,5 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs finansēt paplašināšanos ASV un Eiropā. Mērķis - īstenot IPO tuvāko 2-3 gadu laikā.

Kā uzņēmumam no Latvijas izdevās nonākt ASV tirgū?

Par atslēgas faktoru veiksmīga darījuma noslēgšanā kļuva vairāku nozīmīgu cilvēku satikšanās un sadarbība. Lai šāds darījums izdotos, ir jābūt trim lietām: jāpārzina nozare, kurā strādā, jāapzinās savi mērķi un jābūt atklātam un godīgam partnerim. Nepieciešams arī zināms briedums un pieredze — to jūt arī darījuma partneri, un tieši šī pieredze rada uzticēšanos un pārliecību, ka sadarbība spēs vairot abu pušu biznesu. Storent izaugsme Baltijā un vēlāk arī Ziemeļvalstīs, kā arī ieguldījumi tehnoloģijās, lai tehnikas nomu padarītu ērtāku un efektīvāku, kļuva par pamatu un gatavošanās posmu ieiešanai ASV tirgū.Jā, arī šoreiz mūsu kā Latvijas uzņēmuma priekšrocība izrādījās inovācijas un digitalizācija. Ja klientu apkalpošanas kultūra ASV ir ļoti augstā līmenī, tad tehnoloģiju izmantošanā šis tirgus joprojām dzīvo aizvakardienā — un tieši tas mums paver lieliskas iespējas.

Tehnoloģijas

Kā pārvērst mākslīgo intelektu (MI) no drauda par izaugsmes dzinējspēku: intervija ar Andreju Zeņkeviču no “Get A Copywriter”

Sandijs Bērziņš,31.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgā intelekta parādīšanās ir kļuvusi par izaicinājumu satura biznesam un iespēju uzņēmējiem, kuri ir gatavi ātri pielāgoties jaunajām realitātēm. Satura platformas “Get A Copywriter” dibinātājs Andrejs Zeņkevičs pastāstīja, kā viņš savā darbā izmantoja MI un kāpēc savam jaunajam projektam “WordPress Development Agency” izvēlējās WordPress platformu.

Andrej, tu jau vairāk nekā 10 gadus veido B2B uzņēmumus, kas orientēti uz klientiem visā pasaulē. Kas jums šobrīd ir visinteresantākais un daudzsološākais digitālajā jomā?

Protams, galvenā tendence ir MI. Ar to uzņēmējdarbības vide kārtējo reizi tiek vienkāršotā un demokratizēta. Lauks izlīdzinās — tāpat kā iepriekš. Iepriekš bija jāpērk dārgi serveri, tagad mākoņpakalpojumu mitināšanu var iegūt par 10–20 dolāriem.

Nākamais demokratizācijas vilnis bija saistīts ar maksājumu sistēmām. Savulaik bija nepieciešams slēgt līgumus ar bankām, Visa, Mastercard — tas prasīja mēnešus. Tagad jebkurš 18 gadus vecs pusaudzis var izveidot kontu “Stripe” platformā un sākt pieņemt maksājumus pāris minūšu laikā.

Enerģētika

VIDEO: Ūdens ražo vairāk nekā pusi no elektroenerģijas

Māris Ķirsons,27.03.2026

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: „Hidroelektrostacijās var saražot elektroenerģiju, kad ir plūdu un palu laiks, un ir pat brīži, kad Latvija tik daudz elektrības nespēj patērēt, tāpēc HES elektroenerģiju pārdodam citām valstīm.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hidroelektrostacijas ir nozīmīgs elektroenerģijas ražošanas aktīvs Latvijā, kur viss atkarīgs no ūdens pieteces, un, lai arī pastāv iespēja īstenot savulaik iecerēto Daugavas kaskādes papildināšanu ar jauniem HES-iem, tomēr šādu ieceru īstenošanai būtu nepieciešama teritoriju applūdināšana, kam neesot sabiedrības atbalsta.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par hidroelektroenerģijas nozīmi Latvijai un tās nākotnes iespējām. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir nozīmīga elektroenerģijas ražošana, izmantojot ūdeni, — hidroelektrostacijās, pateicoties tieši Daugavas HES kaskādei, kurā ietilpst Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES-i. Līdztekus šai HES-u kaskādei ir arī vairāk nekā 140 mazās HES. Vienlaikus hidroelektrostacijās saražotais elektroenerģijas daudzums ik gadu atšķiras, piemēram, pēc AS Augstsprieguma tīkls datiem pēdējo desmit gadu laikā vismazākais šajās stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums bijis 2015. gadā — 1,75 TWh, vienlaikus vislielākais — 2017. gadā, kad saražots 4,36 TWh elektroenerģijas. Vidēji ik gadu hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas īpatsvars no Latvijā kopumā saražotās svārstās, un tas regulāri ir virs 51%. Interesanti, ka AS Augstsprieguma tīkls datiem 2025. gadā Latvijā atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars no saražotās elektroenerģijas bija 72,78%.

Reklāmraksti

Lietainu dienu spēles: darts, biljards, boulings un citas spēles, kuras varat pārnest uz mājām

Sadarbības materiāls,05.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai jebkuros laikapstākļos varētu pievērsties aktīvai izklaidei, vari izveidot savu spēļu un izklaides telpu mājās pat ierobežotā platībā. Galvenais ir ideja, zināšanas, vēlme izmēģināt ko jaunu un rūpīga plānošana.

Iztēlojies un izplāno savu spēļu istabu!

Padomā, kādu noskaņu vēlies radīt — vai tā būs vieta, kur iederēsies biljards, mūsdienīgs datorspēļu stūrītis, vai galda spēļu zona ģimenes vakariem. Pirms iegādājies mēbeles vai tehniku, svarīgi precīzi saprast, ko tieši vēlies. Bez laba plāna viegli pārtērēt budžetu vai nepabeigt iesākto.

Izvēlies piemērotāko vietu — tā var būt brīva guļamistaba, bēniņi, pagrabs vai pat daļa no viesistabas. Latvijas dzīvokļos bieži vien jādomā radoši, kā iekārtot kompaktu spēļu zonu, risinot jautājumus par pieejamo vietu, aprīkojuma izmēru un iespējām telpas paplašināt nākotnē.

Finanses

Siliņa: Valsts uzņēmumu kotēšana biržā ir jāiekļauj ilgtermiņa izaugsmes stratēģijā

LETA,27.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts uzņēmumu kotēšana biržā ir jāiekļauj Latvijas ilgtermiņa izaugsmes stratēģijā, ceturtdien, atklājot Baltijas kapitāla tirgus forumu, teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka šobrīd Eiropai ir kopējs izaicinājums - iedzīvotājiem ir lieli uzkrājumi, taču pārāk liela daļa šo līdzekļu glabājas banku kontos vai produktos, kas pelna ļoti maz. Šiem uzkrājumiem būtu aktīvāk jāstrādā Eiropas labā - konkurētspējai, inovācijām, aizsardzībai, zaļajiem mērķiem un straujajai mākslīgā intelekta revolūcijai, kas pārveido valstu ekonomikas.

Premjere pauda atbalstu patiesi vienotai Eiropas kapitāla tirgus idejai un uzsvēra, ka ir nepieciešami Eiropas līderu lēmumi, lai to ieviestu pēc iespējas ātri. Viņa piebilda, ka šobrīd Eiropas uzņēmumiem pieejamās finansēšanas iespējas joprojām ir pārāk ierobežotas.

Piemēram, riska kapitāla apmērs ASV, rēķinot kā daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP), ir desmitkārt lielāks nekā Eiropā. Šī plaisa kavē inovācijas, ierobežo izaugsmi un nostāda Eiropu neizdevīgā situācijā. Siliņa norādīja, ka iemesls Eiropas atpalicībai ir sadrumstalotie kapitāla tirgi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauto restorānu skaits Latvijā varētu palielināties, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Tāpat viņš pauda cerību, ka sarakstam varētu pievienoties vēl kāds restorāns, kuram tiktu piešķirta "Michelin" kvalitātes zvaigzne.

Viņaprāt, esošie restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen", kas ieguvuši vienu "Michelin" zvaigzni, šogad to saglabās, kā arī viņš pauda cerību, ka kāds no šiem restorāniem varētu iegūt vēl vienu zvaigzni. "Šie restorāni ir pelnīti ieguvuši zvaigznes, kā arī turpina nodrošināt augstāko līmeni un strādāt kvalitāti," norādīja Jenzis.

Jenzis papildināja, ka Latvijai ir "jāaug", lai iegūtu trīs "Michelin" zvaigžņu novērtētu restorānu, jo tās ir lielas investīcijas telpās, personālā un produktos, lai nodrošinātu augstu kvalitātes līmeni. "Tā ir nākotnes cerība, bet divām zvaigznēm esam gatavi," viņš piebilda.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, tā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Nekustamo īpašumu tirgus ir ekonomikas spogulis - cik spēcīga būs mūsu lokālā ekonomika, tik spēcīgs būs arī tirgus, un tirgum tuvāko gadu laikā noteikti ir jāaug, pārliecināts ir G.Cauna. Viņš prognozē, ka 2030. gadā jauna nekustamā īpašuma produkta vidējā cena Latvijā pietuvosies 4000 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2) atzīmei. Šobrīd būvniecības tirgus ir iedragāts, taču brīdī, kad tas atveseļosies, būvniecības izmaksas un arī nekustamo īpašumu cenas atkal palielināsies, spriež G.Cauna, norādot, ka īstais izmaksu kāpums mums vēl varētu būt tikai priekšā.

Kā kopumā vērtējat nekustamo īpašumu tirgu Latvijā - kādas tendences novērojamas pēdējos gados?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir dzīvotspējīga biznesa ideja un spēcīga komanda, domā Jānis Kuļikovskis, tirdzniecības uzņēmuma Linen (SIA L.J. LINEN) valdes priekšsēdētājs.

Ja tu patiesi tici, tam ko tu dari, tas vienmēr izdosies, spriež J.Kuļikovskis, piebilstot, ka ticību saviem spēkiem var arī vienkārši pārbaudīt. Ja idejas vārdā esi gatavs uz spēles likt visu, kas tev pieder, tad esi izvēlējies pareizo ceļu. Ja savukārt rodas kaut mazākās šaubas, tad, iespējams, intuīcija jau tev saka priekšā, ka pastāv zināmi riski, skaidro LINEN valdes priekšsēdētājs, nenoliedzot, ka būtisku lomu uzņēmuma veiksmes stāstā spēlē arī komanda.

Novērtē izglītību

Bērnībā sapņoju kļūt par iekārtu mehāniķi, atminas J.Kuļikovskis. “Tajā laikā man tēvs bija rupnīcas Kurzemes atslēgas direktors, tāpēc diezgan bieži viesojos viņa darbavietā. Vēl šodien atmiņā spilgti palikusi darbnīcu eļļas smaka un mūsu kopīgi pavadītais laiks, labojot Padomju savienības automašīnas. Lai gan līdz pat šim brīdim savu bērnības sapni nekad pat neesmu mēģinājis piepildīt, šis periods man daudz ko iemācīja. Jau agrā bērnībā tiecos pēc izcilības, tāpēc, arī izvēloties izglītības iestādes, priekšroku vienmēr devu labākajām skolām. Savu ceļu sāku Rīgas Valda Zālīša sākumskolā, pēc tam nonācu Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, bet bakalaura un maģistra grādus ieguvu Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga), kam sekoja arī studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Izglītībai manā dzīvē vienmēr ir bijusi ļoti liela nozīme, tāpēc novērtēju, ka man ir bijusi tā iespēja mācīties prestižākajās Latvijas skolās un zināmā mērā nemitīgi sevi izaicināt,” atzīst J.Kuļikovskis, kurš savu profesionālo karjeru sāka jau vidusskolas laikos, kad darbojās mammas Līvijas tirdzniecības uzņēmumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Katram auto īpašniekam reizēm nākas saskarties ar riepu maiņu, taču ne mazāk svarīgi spēkratam ir diski. Uz tiem ir dažādi cipari un burti, kas pirmajā brīdī var šķist kā sarežģīta formula. Taču, saprotot šos apzīmējumus, tu varēsi daudz labāk orientēties plašajā disku piedāvājumā. Šajā ceļvedī mēs palīdzēsim saprast svarīgākos disku parametrus, lai tu justos pārliecinātāks, izvēloties savam auto jaunus diskus!

Disku diametrs – pats svarīgākais parametrs

Galvenais parametrs, kas tev jāzina par sava auto diskiem, ir to diametrs. Diametru apzīmē ar burtu R un skaitli, kas norāda diametru collās (piemēram, R16, R17, R18). Šis izmērs ir ārkārtīgi svarīgs, iegādājoties jaunas riepas. Riepu konsultants, protams, varēs piemeklēt tavam auto atbilstošās riepas pēc markas, modeļa un izlaiduma gada, taču tev pašam jāzina, kāda diametra diski ir uzstādīti, lai varētu izvēlēties pareizā izmēra riepas. Piemēram, populārajam VW Golf 7 atkarībā no komplektācijas un vēlmēm var būt R16 diski, kuriem nepieciešamas 205/55R16 riepas, R17 diski ar 225/45R17 riepām vai R18 diski, kuriem derēs 225/40R18 riepas.

Eksperti

Kāpēc meitenes joprojām šaubās par karjeru IT jomā?

Aiva Staņēviča, “Riga TechGirls” CTO un valdes locekle,29.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare turpina attīstīties, kļūstot par vienu no pieprasītākajiem un perspektīvākajiem sektoriem darba tirgū. Tā piedāvā plašas karjeras iespējas, konkurētspējīgu atalgojumu un starptautisku pieredzi, tomēr sabiedrības stereotipi un dzimumlomu priekšstati aizvien attur lielu daļu meiteņu izvēlēties studijas un karjeru IT jomā.

Latvijas Izglītības akseleratora (LIA) pērnā gada nogalē veiktā aptauja par karjeras izglītību liecina, ka nākotnē IT jomā sevi redz 22% zēnu, kuri šobrīd iegūst vidējo izglītību, bet meitenes – tikai 5%. Meitenes ir mazāk gatavas pieņemt lēmumus par savu nākotnes karjeru – tikai 33% meiteņu jūtas diezgan pārliecinātas vai ļoti pārliecinātas pieņemt lēmumus par savu nākotnes karjeru. Kāpēc meitenēm ir grūtāk izlemt, ko darīt tālāk, un kāpēc tik maz izvēlas tehnoloģiju jomu?

Stereotipi sākas jau bērnībā

Lai gan interese par inženierzinātnēm un eksaktajiem priekšmetiem meitenēm nebūt nav retums, sabiedrībā joprojām bieži vien netiek pievērsta tikpat mērķtiecīga uzmanība šīs intereses attīstīšanai kā zēnu gadījumā. Ja zēns aizraujas ar spēļu veidošanu vai konstruēšanu, tas bieži tiek uztverts kā nākotnes potenciāls, kamēr meitenes līdzīgas intereses biežāk tiek uzslavētas kā jauka aizraušanās, nevis mudinātas virzīties tālāk. Šīs atšķirības bieži izpaužas neapzinātās izvēlēs – piemēram, rotaļlietu vai pulciņu piedāvājumā – kas ietekmē bērna pašuztveri un nākotnes izvēles. Patiesībā agrīnā bērnībā interese par STEM (zinātni, tehnoloģijām, inženieriju un matemātiku) zēniem un meitenēm ir līdzīga, taču pusaudžu vecumā meiteņu iesaiste strauji samazinās - meitenes retāk piedalās informātikas konkursos, mazāk izvēlas studijas, kas saistītas ar programmēšanu vai datu analīzi, un bieži vien arī pašas savu potenciālu uztver ar skepsi.

Ekonomika

Bizness nav valsts ienaidnieks, bet gan maka piepildītājs

Māris Ķirsons,06.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, ne tikai nodarbina cilvēkus un maksā viņiem algu, bet arī samaksā nodokļus, kas ir pamats ne tikai sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu finansēšanai, bet arī darba algu izmaksai valsts pārvaldē strādājošajiem un politisko lēmumu pieņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP500 stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Viņš uzsver — jo labāk attīstās tautsaimniecība, jo lielāki ir nodokļu ieņēmumi un valsts spēj atļauties vairāk piešķirt naudu, kam nepieciešams, tas nozīmē, ka būtībā valsts politisko lēmumu pieņēmējiem un valsts pārvaldei jābūt ieinteresētiem, lai uzņēmējdarbība Latvijā attīstītos, nevis stagnētu vai vēl vairāk sarautos, taču brīžam rodas sajūta, ka bizness tiek uzskatīts par kaut ko ierobežojamu un kontrolējamu.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #43

DB,04.11.2025

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju nozarei ir ļoti labas attīstības perspektīvas, jo prognozes rāda desmitiem miljardu lielu dažādu — datu centru, kiberdrošības, mākslīgā intelekta — segmentu tirgu, lai no tā varētu paņemt 1%, 2% vai pat 3% no šo jomu globālā apgrozījuma, tāpēc SIA Tet īsteno nozīmīgus mājasdarbus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.novembra žurnālā lasi:

DB analītika

Uzņēmumu apvienošanās un pārdošanas darījumu skaits aug

Tēma

Latvijas smagākā problēma - superaugstā darbaspējas vecuma iedzīvotāju mirstība

Aktuāli

Ja aug algas, aug arī prēmijas un piemaksas

Kreditēšana

Kreditēšana, kas vecinās reģionu apdzīvotību

Nodokļi

Patēriņa nodokļu likmju kāpums mainīs ainavu

Aprites ekonomika

Aprites ekonomikai jāaug vairākas reizes

Portrets

Kristīne Bezerra-Kjerulfa, Bolt vadītāja Latvijā

Brīvdienu ceļvedis

Mareks Kļaviņš, Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs