Jaunākais izdevums

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" koncerns šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu - 9,635 miljonus eiro, kas ir 60% pieaugums pret 2022.gada pirmo ceturksni, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 2023.gada pirmā ceturkšņa konsolidēto starpperioda finanšu pārskatu.

Savukārt, salīdzinot ar 2022.gada ceturto ceturksni, pārdošanas rezultāti ir pieauguši par 11%.

2023.gada pirmajā ceturksnī sasniegti vēsturiski lielākie ieņēmumi - 9,635 miljoni eiro, tiem pieaugot par 60% pret 2022.gada pirmo ceturksni. EBITDA jeb peļņa no uzņēmumu pamatdarbības pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem bija 1,708 miljoni eiro, uz gada bāzes pieaugot par 111%. Periodā sasniegta 18% EBITDA rentabilitāte.

Koncerna ieņēmumu pieaugumu veicināja augstais pieprasījums galvenajās nozarēs, kas kopā ar aktīvo pārdošanas procesu un joprojām pastāvošo globālo pusvadītāju deficītu ir nodrošinājis ievērojamu pasūtījumu apjomu 2023.gada pirmā ceturkšņa beigās 26,6 miljonu eiro apmērā, pieaugot par 10% salīdzinājumā ar attiecīgo rādītāju 2022.gada ceturtā ceturkšņa beigās.

2023.gada pirmajā ceturksnī koncerns strādājis ar neto zaudējumiem 0,975 miljoni eiro, bet 2022.gada pirmajā ceturksnī tā neto zaudējumi bija mazāki - 0,046 miljoni eiro, savukārt 2022.gada ceturtajā ceturksnī neto zaudējumi bija 0,853 miljoni eiro. Rezultāti uzrāda ceturkšņa EBITDA 17,7% rentabilitāti.

2023.gada pirmajā ceturksnī ievērojamais EBITDA rentabilitātes uzlabojums, salīdzinot ar 2022.gada pirmo ceturksni, esot skaidrojams ar pusvadītāju pieejamības uzlabojumiem, ļaujot koncernam izpildīt ražošanas pasūtījumus un būtiski uzlabot ceturkšņa ieņēmumu apjomus. Tāpat tas esot skaidrojams ar augstas pievienotas vērtības produktu īpatsvara pieaugumu ražoto produktu portfelī, salīdzinot ar situāciju iepriekšējā gadā.

Kā teikts paziņojumā biržai, koncerna tīro peļņu 2023.gada pirmajā ceturksnī negatīvi ietekmēja vairākas ar naudas plūsmu nesaistītas pozīcijas, no kurām būtiskākās bija zaudējumi no ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos 1,574 miljonu eiro apmērā un Eiropas Investīciju bankas (EIB) konvertējamā garantijas vērtspapīra patiesās vērtības izmaiņu uzkrājumi 0,317 miljonu eiro apmērā 2023.gada pirmajā ceturksnī pieaugošās "HansaMatrix" akciju vidējās svērtās cenas dēļ.

2023.gada pirmajā ceturksnī koncerns veica papildu zaudējumu atzīšanu 1,220 miljonu eiro apmērā, lai atspoguļotu sagaidāmo zaudējumu daļu no ieguldījuma SIA "Lightspace Technologies" (ar AS "Lightspace holding" un "Lightspace Group Inc" starpniecību) sakarā ar SIA "EUROLCDS" notiekošo tiesiskās aizsardzības procesu.

Koncerns ir arī aprēķinājis normalizēto tīro peļņu, kas 2023.gada pirmajā ceturksnī bija 1,083 miljoni eiro. 2022.gada pirmajā ceturksnī tā bija 0,181 miljons eiro.

Pēdējo 12 mēnešu periodā, kas sākās 2022.gada 1.aprīlī un beidzās 2023.gada 31.martā, ir sasniegts vēsturiski augstākais apgrozījums - 32,490 miljoni eiro, kas ir par 47% vairāk nekā pēdējo 12 mēnešu periodā, kas beidzās 2022.gada 1.ceturksnī, un par 12% vairāk, salīdzinot ar 12 mēnešu periodu, kas beidzās 2022.gada 4.ceturksnī. Pēdējos 12 mēnešos sasniegts EBITDA rezultāts 3,811 miljoni eiro, uzrādot 15% pieaugumu, salīdzinot ar pēdējo 12 mēnešu periodu, kas beidzās 2022.gada 1.ceturksnī, bet 31% pieaugumu, salīdzinot ar pēdējo 12 mēnešu periodu, kas beidzās 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kā arī uzrādīti 12 mēnešu zaudējumi 3,075 miljoni eiro, bet normalizētā tīrā peļņa šajā laika periodā sasniedza 1,306 miljonus eiro. Rezultāti uzrāda pēdējo 12 mēnešu EBITDA 11,73% rentabilitāti, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai.

Būtiskais koncerna pēdējo 12 mēnešu zaudējumu apmērs lielākoties skaidrojams ar naudas plūsmu nesaistītām pozīcijām - zaudējumiem no ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos 2,776 miljonu eiro apmērā, zaudējumiem saistībā ar SIA "Zinātnes parks" ieguldījuma patiesās vērtības izmaiņu uzkrājumiem 0,806 miljonu eiro apmērā, kā arī zaudējumiem saistībā ar EIB aizdevuma patiesās vērtības izmaiņām 0,332 miljonu eiro apmērā.

"HansaMatrix" ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas veic jaunu elektronisko produktu un sistēmu izstrādi, to industrializāciju, kā arī sniedz integrētus ražošanas pakalpojumus klientiem, datu tīklu iekārtu, lietu interneta, industriālo sistēmu un citos augstas pievienotās vērtības tirgus segmentos. Kompānijas akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Osmanis: Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams

LETA, 20.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams, pauda augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" dibinātājs un lielākais akcionārs Ilmārs Osmanis.

Viņš arī informē, ka ir nolēmis pieņemt privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" meitasuzņēmuma SIA "Emsco" izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu.

Izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu Osmanis vērtē kā labu iespēju gan institucionālajiem investoriem, gan privātajiem ieguldītājiem. Piedāvātā cena, Osmaņa ieskatā, ir racionāla un esošajai situācijai nozarē un kopumā valdošajām tendencēm pasaulē atbilstoša.

Osmanis norāda, ka vairāk nekā 20 gadus ar savām investīcijām un savu darbu, esot dibinātāja statusā, atbalstījis "HansaMatrix" izaugsmi, un šo piedāvājumu redz, kā saprātīgu iespēju savam "exit" no biznesa projekta. "Šobrīd situācija atbilst teicienam - labāk kārtīga zīle rokās, nekā mednis kokā. Šajā tirgus situācijā labāk nopelnīt mazāk, nekā paļauties uz to, kas, iespējams, tuvākajā nākotnē nenotiks," viņš pauž.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā un riska kapitāla investīciju fonda "BaltCap" grupas uzņēmums SIA "Emsco" akciju atpirkšanas brīvprātīgajā piedāvājumā plāno iegādāties vismaz 75% augsto tehnoloģiju uzņēmuma AS "HansaMatrix" balsstiesīgo akciju, teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Gadījumā, ja akciju atpirkšanas brīvprātīgais piedāvājums būs veiksmīgs, "Emsco" plāno ierosināt "HansaMatrix" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

"BaltCap" Investīciju direktors Juris Pārups skaidro, ka viens no "BaltCap" fondiem ir "HansaMatrix" mazākuma akcionārs jau vairāk nekā četrus gadus, un ir bijusi iespēja vērot uzņēmuma attīstību.

Viņš arī norāda, ka "BaltCap" kā privātā kapitāla investora mērķis ir palīdzēt perspektīviem uzņēmumiem augt un kļūt par vadošajiem spēlētājiem reģionā un plašāk.

Tāpat Pārups uzsver, ka "BaltCap" ir pārliecināti, ka "HansaMatrix" ir iespējas panākt straujāku izaugsmi ar konsolidētāku akcionāru struktūru.

Biržas "Nasdaq Riga" valde 20.februārī nolēmusi, ka uzraudzības statuss "HansaMatrix" nekavējoties tiek piemērots, arī ņemot vērā iespējamo sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap, vadošais privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā, ar sava uzņēmuma Emsco starpniecību kļūs par lielāko augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix akcionāru.

BaltCap ir veiksmīgi noslēdzis brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu un iegādāsies 93,1% HansaMatrix akciju.

BaltCap investīciju direktors Juris Pārups ir gandarīts, ka HansaMatrix brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums ir veiksmīgi noslēdzies. "Esam pateicīgi HansaMatrix akcionāriem par uzticību. Darījuma labie rezultāti apliecina, ka investoru ieskatā piedāvātā cena par akciju atspoguļo uzņēmuma vērtību. Jaunā īpašnieku struktūra ļaus HansaMatrix labāk piesaistīt papildu kapitālu, lai efektīvi izmantotu uzņēmuma turpmāko izaugsmes potenciālu un tādējādi arī palīdzētu veicināt Baltijas valstu ekonomiku," uzsver J. Pārups.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Iespēja pārdot HansaMatrix akcijas krītošā tirgū par “buļļu” tirgus cenu

Jānis Skutelis, FlyCap valdes priekšsēdētājs., 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izaugsmes kapitāla fonds FlyCap, kam pieder aptuveni 9% HansaMatrix akciju, piedalīsies brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumā, kas ir spēkā līdz 31. martam. Piedāvātā cena 8,50 EUR par akciju ir par 36 % lielāka nekā 2022. gada oktobra beigās, vēl pirms BaltCap intereses izteikšanas par HansaMatrix iegādi. Cena ir gandrīz 40% virs tirgus vērtības — tā ir laba prēmija, ko mēs, kā akcionārs, nevēlamies laist garām.

Uzskatu, ka, ja šis atpirkums nenotiks (piedāvājumam tiks pieteikti mazāk par 75% no balsstiesīgajām akcijām), tad ir gandrīz 100% varbūtība ka HansaMatrix akcijas cena nokritīs līdz EUR 6, t.i., kāda tā bija pirms paziņojuma, ja ne vēl zemāk,” prognozē Jānis Skutelis, FlyCap valdes priekšsēdētājs.“Šī ir unikāla iespēja tā sauktajā “lāču” jeb krītošā akciju tirgū pārdot akcijas par paaugstinātu jeb “buļļu” tirgus cenu.

HansaMatrix grupas struktūra ar vairākām investīcijām citos uzņēmumos, kas strādā ar zaudējumiem, ir pietiekami sarežģīta. Šo citu uzņēmumu zaudējumi var ietekmēt HansaMatrix iespējas piesaistīt turpmāk lielāku finansējumu. Stratēģiskais pircējs parasti meklē investīciju iespējas vienā konkrētā biznesā, nevis vairākās nozarēs, līdz ar to gaidīt citu investoru pirkšanas piedāvājumu varētu būt izaicinoši, un tas varētu arī nenotikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" parakstījis līgumus ar "SEB banku" un "SEB līzingu" par faktoringa, overdrafta, garantiju līnijas, reversā faktoringa un kredīta termiņu pagarināšanu līdz 2023.gada 30.novembrim par kopējo summu 5,92 miljonu eiro apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Līdzekļi tiek izmantoti investīciju, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un saimnieciskās darbības vajadzībām, tai skaitā eksporta darījumiem.

"HansaMatrix" sāka sadarbību ar SEB grupu 2017.gada decembrī. Parakstītie finansējuma termiņu pagarinājuma līgumi turpina sadarbību ar banku un ļauj uzņēmumam nodrošināt nepieciešamo finansējumu pietiekošā apmērā, skaidro "HansaMatrix" valdes priekšsēdētājs Jānis Sams.

Jau vēstīts, ka "HansaMatrix" koncerna apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos bija 20,171 miljons eiro, kas ir par 18% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns cieta 1,293 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai 2021.gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15. februārī ievēlēta VAS “Latvijas Pasts” (LP) pagaidu padome - par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Kaspars Rokens, savukārt par padomes locekli – Māris Macijevskis.

Uzņēmuma pagaidu padome ievēlēta, jo 7. februārī par savu atkāpšanos paziņoja līdzšinējā LP padome.

Pagaidu padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz LP padomes locekļu amatiem plānots izsludināt tuvākajā laikā.

Jau ziņots, ka šogad 7.februārī "Latvijas pasta" padome paziņoja par atkāpšanos. Līdzšinējie "Latvijas pasta" padomes locekļi - padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda un padomes loceklis Ivars Blumbergs - skaidroja, ka atkāpušies no amata, jo sadarbība un komunikācija ar Satiksmes ministriju nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, tehnoloģiju inovāciju uzņēmumi "Latvijas Mobilais telefons" (LMT), "Tet" un "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte (LU), LU Matemātikas un informātikas institūts, LU Cietvielu fizikas institūts, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un VAS "Elektroniskie sakari" parakstījuši memorandu par mikročipu ražošanu Latvijā, informē LMT pārstāvji.

Memorandā ir noteikta sadarbība, ko paredzēts īstenot trīs galvenajos virzienos - mikročipu ekosistēmas attīstība, izglītības un pētniecības iespēju attīstība, kā arī mikroshēmu izstrādes attīstība un ražošana Latvijā.

Elektronisko un optisko iekārtu ražošana kopš 2010.gada ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā, saražotajam apjomam no 3,7% pirms 12 gadiem pieaugot līdz 7% šogad. Aptuveni 90% saražotās elektronikas tiek eksportēti. Latvija jau ir sevi pierādījusi kā spēcīgu elektronikas ražošanas centru, par ko liecina tādi uzņēmumi kā "MikroTik", "HansaMatrix", "Lightspace Technologies" un citi.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka "jebkurš ražošanas, inovācijas vai piegādes ķēdes elements, ko varam nodrošināt lokāli Latvijā, stiprina mūsu pozīcijas starptautisko novatoru kopienā un neatkarību no citu valstu iespējām vai vēlmes iesaistīties mūsu projektos. Vietējās mikročipu ražošanas ekosistēmas nostiprināšana un šī memoranda parakstīšana ir vēl viens solis ceļā uz tehnoloģiskā horizonta paplašināšanu, ko jau vairākus gadus veicina Eiropas nozīmīgākais forums "5G Techritory"".

Komentāri

Pievienot komentāru