Šodien laikrakstā

Iepirkumu zemākās cenas princips neveicina ilgtspēju

Lāsma Vaivare, Andrejs Vaivars, BNS, speciāli DB, 05.06.2014

Jaunākais izdevums

Kamēr iepirkumos prevalēs zemākās cenas princips, par ilgtspēju runāt būs ļoti grūti . Šobrīd tas ļoti uzskatāmi redzams ceļu būves iepirkumos, kur asas konkurences apstākļos cīņas par uzvaru un zemāko cenu novedušas pie tā, ka uzvarētāju piedāvātās līgumcenas ir uz pusi vai pat 2,5 reizes zemākas par pasūtītāju paredzētajām.

Cik ilgi tā tas var turpināties, nozarē prognozēt neņemas. «Pieļaujam, ka būvdarbu sezonas otrajā pusē cenas varētu kāpt. Konkurence diez vai mazināsies, tāpēc lielu kāpumu neprognozējam,» pauž ceļu būves uzņēmuma Binders rīkotājdirektors Aigars Sēja.

Ceļu būvē valda īstermiņa domāšana – no valsts puses pieejamais finansējums zināms vien gada griezumā, vairākgadu programmas tiek pieņemtas vien zināšanai, kas neuzliek par pienākumu tās īstenot. Gadiem iepirkumos nav iespējams tikt vaļā no zemākās cenas principa. Papildu tam šoruden vēl gaidāmas Saeimas vēlēšanas. Rezultātā «nozares uzņēmējiem nav ticības nākotnei, tādēļ visi cīnās šodienai,» notiekošo kodolīgi raksturo biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

Vienlaikus viņš atzīst – par valsts līdzekļiem vai ar ES līdz­finansējumu realizējamos objektos pasūtītājam ir sasietas rokas attiecībā uz termiņiem, līdz ar to zemākās cenas principa izvēlēšanās dod lielāku cerību, ka konkurss neievilksies un pie projekta īstenošanas varēs ķerties laikus. Proti, saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēlēšanās, kas dotu lielāku drošību par projekta kvalitatīvu īstenošanu, savukārt paver daudz plašākas iespējas konkursa rezultātu apstrīdēšanai.

Uz to norāda arī va/s Latvijas Dzelzceļš projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča – rūpīgi neizstrādājot pieteikuma izvērtēšanas kritērijus un nosakot, ka iepirkumos jādod priekšroka saimnieciski izdevīgākajam piedāvājumam, jārēķinās, ka būs iespējams apstrīdēt teju jebkura iepirkuma rezultātus.

Kritēriju lamatās

Saimnieciskā izdevīguma princips iepirkumos noteikti ir piemērojams, taču jāsāk ar precīzu kvalitātes kritēriju noteikšanu, apliecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile. DB ziņojis, ka tikko ir sākts darbs pie jauna regulējuma publisko iepirkumu jomā, jo stājušās spēkā jaunas ES direktīvas, kas paredz par obligātu noteikt saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritēriju.

Attiecībā uz pakalpojumiem noteikt precīzus kritērijus ir ļoti grūti, daudz vieglāk precīzi definēt kvalitatīvam produktam atbilstošus – vēlamo elektroenerģijas, ūdens patēriņu, izmešu daudzumu u.tml. «Pēdējā laikā biežāk par saimnieciskā izdevīguma principa ieviešanas nepieciešamību ir runāts būvniecības kontekstā, taču ir jāsaprot, kas ar to ir domāts, jo parametri, kas būtu jāņem vērā, ir dažādi. Piemēram, termiņš, kura laikā būvniekam jāuzņemas segt remontdarbus no savas kabatas, ja rodas kādas problēmas. Skaidrs, ka šis termiņš nevar būt bezgalīgs, turklāt nav izslēgts, ka šādi termiņi būtu jānosaka dažādi gan nesošajām konstrukcijām, gan apdarei, gan vēl kam citam. Jāņem vērā arī darbu izpildes termiņš. Pasūtītājs vēlas, lai objekts tiktu realizēts iespējami ātrāk, taču tikpat skaidrs ir arī tas, ka sasteigt neko nedrīkst, lai nebūtu vēl kādas traģēdijas. Savukārt pierādīt, cik ilgā laika periodā var uzbūvēt vienu vai otru konstrukciju, ir faktiski neiespējami,» – tā D. Gaile.

Pietrūkst izpratnes

Kritēriji katrai nozarei jāizstrādā atsevišķi, iesaistot nozarē strādājošos. D. Gaile gan bilst, ka dažādās jomās strādājošie esot kūtri to izstrādē, iespējams, pašiem netiekot skaidrībā, kā panākt, lai tie nav viegli interpretējami. Jāpiebilst, ka jau šobrīd ir aktīvas nozaru organizācijas, kas cenšas panākt iepirkumu jomas sakārtošanu savā sfērā, piemēram, Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija pavasarī ziņoja par konkursu nolikumu standarta izstradi, kas ļautu iepirkumus organizēt kvalitatīvāk. Arī šajā nozarē iepirkumos nereti uzvar kompānija ar vislētāko piedāvājumu, par kuru pakalpojumu sniegt kvalitatīvi nav iespējams.

Jāpiebilst, ka pietiekamu zināšanu iepirkumu jomā nereti nav arī pasūtītājam. Piemēram, Rīgas domes departamenti nopietnu iepirkumu īstenošanā izmanto juridisko biroju konsultācijas. Pēdējos gados tas lielākoties saistīts ar ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanu.

Vājie punkti uzraudzībā

«Lai Latvijā varētu runāt par ilgtspējīgu iepirkumu sistēmu, ir jāsper vairāki būtiski soļi, un ir skaidrs, ka kvalitatīvai šāda darba veikšanai, kas ļautu, kā mēdz teikt, neiebraukt no viena grāvja otrā, ir nepieciešami augsta līmeņa speciālisti,» domā A. Poča. Kā vienu no nepieciešamībām viņa min efektīvu drošības naudas principu iepirkumu pārsūdzības jomā. Šobrīd pārsūdzēt ir iespējams faktiski jebkura iepirkuma rezultātu, lai cik loģisks un izsvērts tas arī būtu. «Ir pat bijuši gadījumi, kad iepirkuma konkursa rezultātus pārsūdz trešās puses, proti, uzņēmēji, kuri attiecīgajā konkursā nemaz nav piedalījušies. Tādā veidā tiek novilcināts laiks, radot problēmas konkurentiem,» viņa skaidro. Būtu arī vēlams, lai tiktu ieviesta zināma konsekvence IUB lēmumos, turpina A. Poča, kurai zināmi gadījumi, kad, skatot līdzīgas lietas, IUB lēmumi ir pilnīgi pretēji. Jāparedz arī iespēja noraidīt nekvalitatīvi sagatavotus pieteikumus, tos nemaz neizskatot. «Respektīvi, jābūt noteiktam, ka pieteikumā nevar vienkārši iepretim katrai pozīcijai ierakstīt vārdu savienojumu «tiks izpildīts», par to solot zemāko cenu. Tā vietā ir jābūt skaidri norādītām izmantojamajām tehnoloģijām, izejmateriāliem, kā arī gatavajam produktam vai pakalpojumam, tā raksturlielumiem. Pieteikumam jābūt tādam, lai pasūtītājam rastos pārliecība, ka par piedāvāto cenu to tiešām ir iespējams kvalitatīvi realizēt. Pasūtītājs nerīko iepirkumu iepirkuma pēc – viņš to dara tādēļ, lai varētu realizēt projektu,» – tā A. Poča.

Privātie mainās

Privātajā sektorā uzņēmumi izvēlas saimnieciski izdevīgāko, nevis lētāko, izriet gan no IUB mājaslapā rodamās informācijas, gan no uzņēmēju stāstītā.

«Protams, cena vienmēr ir bijusi un būs svarīgs aspekts, un nevajag gaidīt, ka privātie uzņēmēji sāks naudu no helikopteriem bārstīt. Tomēr tās izlietojums ir efektīvāks un pat taupīgāks nekā publiskajā sektorā. Liela uzmanība tiek pievērsta cenas un kvalitātes attiecībai, piedāvātajam apkalpošanas servisam un daudz kam citam,» pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Tas gan lielā mērā skaidrojams ar to, ka iepirkumu jomā privātais sektors ir konkurētspējīgāks par publisko – ja privātais uzņēmums būs izvēlējies kvalitatīvāku, nevis lētāko piedāvājumu, viņš ir pasargāts no tā, ka iepirkuma konkursa uzvarētāja konkurents varētu aiziet ar sūdzību uz IUB.

Arī SIA Re&Re valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš intervijā DB atzinis, ka «privātais pasūtītājs, veicot tenderi, raugās, lai tam visam būtu jēga – lai viņš dabūtu labāko piedāvājumu par labāko cenu. Un, protams, lētākais piedāvājums nav labākais. Labākais piedāvājums nav arī dārgākais. Valsts un pašvaldību tenderos parasti darbojas zemākās cenas princips. Pēdējā laikā gan biežāk tiek piemērots labākā piedāvājuma princips, rēķinot dažādus koeficientus uz piedāvājuma kopsummu. Pro­blēma ir faktā, ka valsts un pašvaldības tenderus vērtē pārāk formāli, savukārt privātie pasūtītāji tos vētī pēc būtības un pēc jēgas.» Vienlaikus privātajā sektorā īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem pasūtījumiem būtiski ir privātie kontakti.

«Runājot par publisko sektoru, neviens jau nesaka, ka tam vajadzētu mētāties ar naudu. Tā vietā jābūt kompleksai pieejai. Piemēram, iegādājoties mēbeles, jāizvērtē, vai pirkt kvalitatīvi izstrādātu vietējā mēbeļu ražotāja produktu, kurš nekādi nevar piedāvāt zemāko cenu, neiznāk izdevīgāk, nekā izvēlēties zemākās cenas mēbeles, kas masveidā saražotas citā valstī un jau drīz vien var izjukt,» nosaka J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz virkni izmaiņu iepirkumu procedūrās, kā arī Eiropas Savienības prasību ieviešanu iepirkumu organizēšanā.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro, informēja Saeimas Preses dienestā.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības tiks izslēgti, piemēram, komandējumu, tulkošanas un fotografēšanas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeimas komisija noslēdz darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma

Žanete Hāka, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 30.novembrī, noslēdza darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības, informē Saeimas Preses dienests.

Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu šo likumprojektu galīgajā lasījumā skatīt 15.decembra parlamenta sēdē, šodien lēma deputāti.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 15.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Publisko iepirkumu likumu. Jaunā iepirkumu kārtība paredz izmaiņas un jauninājumus, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

«Šis ir viens no mūsu valsts tautsaimniecībai svarīgākajiem likumprojektiem, kuram jābūt pietiekami efektīvam, un sabiedrībai no tā jāgūst maksimāls labums. Regulējums faktiski nosaka, cik atbildīgi un efektīvi ir ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, lai tā valsts tautsaimniecības attīstībai dotu maksimālu labumu arī ilgtermiņā. Tādējādi jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz kvalitatīvu preču un pakalpojumu saņemšanu,» norāda par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis atļaut AS Pasažieru vilciens (PV) turpināt iepirkumu par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi, liecina IUB informācija.

IUB šā gada oktobra beigās saņēma divu uzņēmumu - Hyundai Rotem Company un AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca - sūdzības par PV izsludināto iepirkumu.

Pēc abu uzņēmumu sūdzību uzklausīšanas IUB nolēma atļaut PV turpināt iepirkumu.

IUB norāda, ka abu uzņēmumi iesniegumi par PV rīkotās sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā iekļautajām prasībām ir nepamatoti.

Rezultātā IUB lēma atļaut PV turpināt iepirkuma procedūru, slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība un atstāt spēkā sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā iekļautās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ceļā uz enerģētisko drošību Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm

Jānis Goldbergs, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis slēgt līgumu par 35 miljonu eiro vērto Latvijas Universitātes (LU) Rakstu mājas būvniecības iepirkumu, liecina informācija IUB mājaslapā.

Šā gada 10.janvārī būvfirma SIA "Merks" iesniedza sūdzību par LU Rakstu mājas būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvniecības iepirkumu.

Komisijas lēmums aizliedz pasūtītājam - LU - turpināt iepirkuma procedūru, slēgt iepirkuma līgumu konkursa procedūrā un atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par konkursa kandidātu atlases rezultātiem.

Tāpat IUB uzdod pasūtītājam - LU - 20 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot konkursa procedūrā iesniegtos pieteikumus, un saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu pieņemt lēmumu, nosūtot paziņojumu IUB un visiem pretendentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka nākamnedēļ Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) komisija vērtēs uzņēmumu "Eco Baltia vide" un "Lautus" iesniegtās sūdzības par Rīgas sadzīves atkritumu konkursu, apsaimniekošanas uzņēmumi neizslēdz, ka pēc sūdzību izskatīšanas Rīgas domei varētu nākties pagarināt pieteikšanos galvaspilsētas sadzīves atkritumu konkursam, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norādīja, ka uzņēmums, atbilstoši esošajai iepirkuma specifikācijai, ir sagatavojis un iesniedzis savu piedāvājumu, kas, uzņēmuma uzskatā, ir konkurētspējīgs gan no cenas, gan pakalpojumu kvalitātes viedokļa.

Viņš uzsvēra, ka Publisko iepirkumu likums liedz atvērt piedāvājumus, kamēr nav izskatītas sūdzības par paša iepirkuma nolikumu. Līdz ar to, ja IUB nākamnedēļ atzīs kādu no sūdzībām par pamatotu, tad Rīgas domei, neatverot pieteikumus un atgriežot tos dalībniekiem, būs jāpārtrauc esošais iepirkums un jāizsludina jauns, ņemot vērā IUB lēmumu.

"Varam paust tikai nožēlu, ka Rīgas dome, nepagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu, kas pēc sūdzību izskatīšanas IUB ļautu Rīgas domei veikt izmaiņas esošā iepirkuma specifikācijā un turpināt iepirkuma procesu, ir rīkojusies nepārdomāti, neievērojot arī iedzīvotāju intereses. Rīgas dome ar šādu rīcību radījusi jaunus papildu riskus, ka iepirkums nenoslēgsies līdz 12.martam, un kārtējo reizi būs jālemj par krīzes situācijas risinājumu pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai," viņš skaidroja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Matīss: Cerams, ka vilcienu iepirkumu sāgai pienāks beigas un jauni vilcieni būs

NOZARE.LV, 08.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerams, ka AS Pasažieru vilciens (PV) iepirkums noslēgsies sekmīgi un mums būs jauni vilcieni par cenu, ko varam atļauties, intervijā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes izteicās satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Matīss apliecināja, ka PV jaunajai valdei uzrunāts Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns, Latvijas Dzelzceļa (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.

Pēc viņa teiktā, uzrunāti esot vēl citi kandidāti, bet valdi šodien paredzēts apstiprināt trīs cilvēku sastāvā.

Lubānu Matīss raksturoja kā cilvēku, kas zina, kā tiek plānoti pasažieru pārvadājumi. Bremze esot sekmīgi kārtojis LDz finanšu lietas, savukārt Pērse bijis atbildīgais par iepirkumiem LDz koncernā.

Divu nedēļu laikā jaunajai valdei būs jātiek galā ar vilcienu nomas iepirkumu, un Matīss pauda pārliecību, ka šis uzdevums profesionāļu valdei nebūs par grūtu un tiks atrasts normāls risinājums, lai šī vilcienu iepirkumu sāga vienreiz beigtos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī izsludinājis apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā.

Konkursa „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā” mērķis ir agrīna būvuzņēmuma iesaiste Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvdarbu nodrošināšanai Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām.

Izsludināts starptautisks konkurss, kas tiks īstenots divos posmos. Ar konkursa uzvarētāju plānots noslēgt līgumu 2022. gada nogalē, lai 2023. gada pirmajā pusē varētu uzsākt jaunās dzelzceļa līnijas būvdarbus.

Projekts līdz 85% tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzekļiem, bet atlikusī daļa – no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

"Šis ir svarīgs nākamais solis Rail Baltica attīstībā, kas apliecina Latvijas gatavību šo projektu īstenot pēc iespējas ātrāk. Jau gadu notiek Rīgas Centrālās stacijas pārbūve un sākusies arī Rail Baltica infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā “Rīga”. Tagad ejam straujiem un pārliecinošiem soļiem uz priekšu, savlaicīgi sagatavojoties jaunā dzelzceļa pamattrases būvniecībai. To iecerēts realizēt secīgi, atbilstoši trases posmu gatavībai. Tehniski gatavākais ir dienvidu posms līdz Lietuvas robežai. Tādā veidā varam darīt visu iespējamo, lai Latvija būtu savienota ar Eiropas dzelzceļa sistēmu 2026. gadā, kā plānots, un Latvijas iedzīvotāji varētu novērtēt priekšrocības, ko dod jaunā dzelzceļa līnija ērtiem ikdienas braucieniem," komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūdzību iesniedzējiem miljonu vērtajos publiskajos iepirkumos liks maksāt drošības naudas depozītus, mazinās summas, no kurām obligāti jāpiemēro iepirkuma konkurss

To paredz valdības sēdē izskatītie grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Publisko iepirkumu likumā. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl ir jāpieņem Saeimā.

DB jau vairākkārt rakstījis par šiem defektiem. Proti, runa ir par pārāk augstajiem griestiem, kad ir obligāti jāpiemēro iepirkuma procedūra (iepirkumu izsludināšana, pretendentu tiesības, pārsūdzības u.c.), plašākām pārsūdzības iespējām Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), nevis uzreiz tiesā, par negodprātīgu pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem utt. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji nevēlējās vērtēt piedāvātos grozījumus, jo ar tiem nav iepazinušies, bet šajos jautājumos visu izšķirot nianses — reizēm tās varot nospēlēt par labu, citreiz par sliktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

IUB nesaskata pārkāpumus Rīgas satiksmes degvielas iepirkumu konkursā

Dienas Bizness, 08.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas satiksme (RS) 2015.gada 4.septembrī ir saņēmusi Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, kas ļauj uzņēmumam turpināt degvielas iepirkumu konkursu par dīzeļdegvielas iegādi uz 5 gadiem. IUB nav saskatījis RS iepirkumu procedūrā likumu pārkāpumus, taču vienlaikus ir norādījis, ka atkārtoti ir jāveic viena konkursa dalībnieka - SIA East-West Transit pārbaudi attiecībā uz nodokļu parādu, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

RS iepirkumu komisija atklātu konkursu par dīzeļdegvielas piegādi izsludināja 2015.gada 22.maijā. Konkurss tika rīkots saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma prasībām. Konkursa rezultātā plānots noslēgt iepirkuma līgumu par dīzeļdegvielas piegādi RS degvielas uzpildes stacijās uz 5 gadiem, paredzot, ka orientējoši gada laikā jāpiegādā 12 miljoni litri sezonai atbilstošas dīzeļdegvielas. Paredzamā līguma summa – 60 miljoni eiro.

Piedāvājumus konkursā iesniedza 4 pretendenti: SIA East-West Transit; SIA RDZ Energy, SIA Orlen Latvija un SIA Statoil Fuel & Retal Latvia. Konkursam iesniegto piedāvājumu vērtēšanu veica RS izveidota iepirkumu komisija. Izvērtējot pretendentu atbilstību nolikumā izvirzītajām atlases prasībām, no turpmākas dalības konkursā tika izslēgta SIA East-West Transit, jo saskaņā ar VID publiski pieejamajās datu bāzēs esošo informāciju pretendentam bija nodokļu parāds un SIA East-West Transit uz 2015.gada 1.augustu ir iekļauts 100 lielāko nodokļu parādnieku sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Depozīta sistēmu iepirkumu pārsūdzībai vērtē pretrunīgi

Dienas Bizness, 14.04.2015

Iepirkums par Rīgas HES (attēlā) dambju augšas bjefa nogāžu betona stiprinājumu atjaunošanu ir viens no daudzajiem, par kuriem iesniegtas sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā. Gala lēmums vēl nav pieņemts.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan mudinājumi pilnveidot publisko iepirkumu procesu Latvijā izskanējuši daudzkārt, tomēr nesen valdības apstiprinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuri paredz depozīta ieviešanu iepirkumu rezultātu vai nolikumu pārsūdzības gadījumā, nav uzņemti ar nedalītu sajūsmu. Pret grozījumiem iebilst Valsts kontrole. Savukārt uzņēmēju vidū nav vienota viedokļa par ieceri ieviest depozītu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Depozīta sistēma paredz, ka personai, kura vēlas iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par iepirkumu, kura līgumcena ir, sākot no pieciem miljoniem eiro, samaksāt depozītu 0,05% apmērā no līgumcenas. Maksimālā depozīta summa būtu noteikta līdz 7000 eiro. Iemaksāto summu atmaksātu pilnībā, ja sūdzību IUB atzītu par pamatotu vai daļēji pamatotu.

Grozījumu izstrādes darba grupa, kuru vada Valsts kancelejas direktores vietnieks Ivars Mēkons, uzskata, ka depozīta sistēma varētu atturēt, piemēram, negodprātīgus konkurentus no nepamatotu sūdzību iesniegšanas. Pašlaik saskaņā ar IUB vadītājas Daces Gailes teikto tiek pārsūdzēti apmēram 11% no visiem iepirkumiem, par kuriem sludināts konkurss, turklāt vismaz katra otrā sūdzība izrādās nepamatota. Tieši par šo konstatējumu ir vislielākie strīdi. I. Mēkons uzsver, ja katra otrā sūdzība ir nepamatota, kaut kas jādara lietas labā, respektīvi, jācenšas samazināt pārsūdzību skaitu. Savukārt Valsts kontrole, gluži otrādi, uzsver, ja faktiski katra otrā sūdzība ir pamatota, tad nevar ieviest tādus instrumentus, kas ierobežotu tiesības pārsūdzēt iepirkumu rezultātus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ameriks: Ir jābūt trakam, lai ņemtu kukuli Salu tilta rekonstrukcijas iepirkumā

LETA, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jābūt trakam, lai mēģinātu iegūt prettiesisku labumu no Salu tilta rekonstrukcijas iepirkuma, jo procedūra tiek ļoti rūpīgi uzraudzīta, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Jautāts, vai pieļauj, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām ir doti kukuļi, lai uzvarētu konkursā par darbiem uz Salu tilta, Ameriks atbildēja, ka šāda iespēja ir ļoti maz ticama.

Viņš uzsvēra, ka jau daudzus gadus Rīgas domes veiktie iepirkumi tiek ļoti rūpīgi uzraudzīti, lai maksimāli izslēgtu negodprātīgas rīcības riskus. «Tiek sludināts konkurss, tālāk tas tiek skaņots ar Iepirkumu [uzraudzības] biroju (IUB), tālāk tiek parakstīti attiecīgi visi dokumenti. Nu tad, manuprāt, ir jābūt trakam, lai vēl pa vidu iejauktos un mēģinātu kaut kādu labumu sev dabūt,» sacīja Ameriks.

Savu viedokli Ameriks argumentēja arī ar to, ka Rīgas domes Satiksmes departamentā strādājošie pārsvarā esot gados jauni cilvēki, un «liktos absolūti stulbi, ka šādi cilvēki mēģinātu savas karjeras sākumā kaut kādā veidā iegūt sev labumus no tā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 25–30% samazinoties šogad piedāvātajām ceļu būvdarbu izmaksām, rodas iespēja atjaunot vairāk ceļu, nekā plānots, vienlaikus pastāv bažas par darbu kvalitāti

Šogad valsts ceļu atjaunošanas darbi iecerēti 1032 km garumā, kas ir vairāk nekā pērn, kad darbi notika 750 km garumā. Paredzēts izsludināt iepirkumus 81 valsts ceļa posma remontdarbiem, kopā ar 11 no pērnā gada pārejošiem projektiem darbi paredzēti 92 objektos. «Tie ir šī brīža plāni, jo šīs sezonas iepirkumos rādās diezgan liela ekonomija 25–30% apmērā. Krietni lētāk, nekā mēs esam plānojuši. Konkurence ir ļoti liela, līdz ar to uzņēmēji piedāvājumos neatļaujas ielikt lielāku peļņas procentu, iespējams, peļņas procents nav nekāds,» DB stāsta va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Viņš neslēpj, ka cenu kritums ir pārsteigums pasūtītājam. Arī DB pārliecinājās, ka būtiski atšķiras cenas, kādas iecerējuši LVC un par kādām noslēgts līgums, piemēram, reģionālā autoceļa Tukums–Auce–Lietuvas robeža ap 10 km garā posma Zebrene–Lielauce rekonstrukcijas izmaksas tika lēstas vairāk nekā 8 milj. eiro apmērā, taču uzvarētājs a/s Kauno tiltai to apņēmies paveikt teju uz pusi lētāk – par 4,25 milj. eiro, izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā rodamās informācijas. Līdz marta beigām plānots apkopot informāciju par piedāvātajām līgumcenām un tad, iespējams, LVC organizēs papildu iepirkumus par ietaupīto naudu, līdz ar to sakārtoto kilometru skaits varētu būt lielāks. Valsts ceļu sakārtošanai – gan būvniecībai, gan ikdienas uzturēšanai – šogad paredzēti 250 milj. eiro, no tiem 136 milj. ir ES fondu līdzfinansējums, bet 111 milj. eiro – valsts budžeta līdzekļi, nedaudz tiek izmantota arī INTEREG nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa ceļu, kam finansējums no jaunā Eiropas plānošanas perioda iezīmēts jau šogad, faktiski varētu tikt rekonstruēti nākamgad

No 24 objektiem, kam šogad ieplānoti Eiropas līdzekļi, līgumi noslēgti par vienpadsmit, izriet no va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) informācijas. Divi no tiem attiecas uz projektiem, kas tiek īstenoti ar jaunā plānošanas perioda 2014. – 2020. gadam līdzfinansējumu. Kā zināms, ceļu nozare ir vienīgā, kam jaunā ES plānošanas perioda naudu ļauts sākt apgūt jau šogad. Šogad no šī avota pieejami ap 40 milj. eiro, LVC ieplānojuši 14 projektus, kas varētu tikt līdzfinansēti no šiem līdzekļiem.

Jūlija sākumā tika noslēgts pirmais līgums par valsts galvenā autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma 22,5 km garumā rekonstrukciju ar piegādātāju apvienību ACBR78. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 9,3 milj. eiro (ieskaitot PVN).Darbi šobrīd notiek, un tiek paredzēts, ka tie tiks pabeigti līdz 2015. gada rudenim. Kā līguma parakstīšanas brīdī norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tas ir arī viens no pirmajiem projektiem visā Eiropā, kas tiek finansēts no 2014. - 2020. gada ES fondiem, jo tobrīd bija pagājušas vien divas nedēļas kopš brīža, kad Latvija parakstīja partnerības līgumu ar Eiropas Komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izsludināts konkurss par 56,8 miljonus eiro vērtajiem Stradiņa slimnīcas A korpusa būvdarbiem

LETA, 08.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts konkurss par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanu, liecina Iepirkumu uzraudzības birojā mājaslapā publicētā informācija.

Iepirkuma prognozētā līgumcena ir 56 589 000 eiro. Konkurss sākotnēji izsludināts 9.februārī ar pieteikumu iesniegšanas termiņu marta sākumā, bet vēlāk veikti grozījumi un tagad savus piedāvājumus ieinteresētie būvnieki var iesniegt līdz 26.marta plkst.10

Patlaban norisinās arī konkurss par Stradiņa slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvprojekta ekspertīzes veikšanu. Arī tam pietiekumus var iesniegt līdz 26.martam. Šī iepirkuma prognozējamā līgumcena ir 185 423 eiro.

Minētais iepirkums norisinās no pērnā gada novembra - vienreiz par to saņemta sūdzība, kas noraidīta, bet divas reizes konkurss sludināts no jauna. Tam par iemeslu vienā gadījumā norādīts, ka netika saņemts neviens piedāvājums vai pieteikums, vai visi piedāvājumi vai pieteikumi tika noraidīti, bet otro reizi norādīts, ka tam bijuši citi iemesli.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Jaunu vilcienu konkurss – pasažieriem vai politiķiem?!

Māris Ķirsons, DB žurnālists, 28.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauni pasažieru vilcieni Latvijā ir sen gaidīts un lolots sapnis, kura īstenotājiem tā arī nav izdevies to materializēt, bet politiķiem nav bijis iespējas pagozēties uz jauno vilcienu fona un ar to nopelnīt reitinga punktus un, vēl jo vairāk, vēlētāju balsis.

Vakar starts tika dots nosacīti otrajam lielajam cēlienam jauno pasažieru vilcienu lugā, kuru pēc pirmā garā cēliena varēja dēvēt par traģikomisku farsu. Iepriekšējais vilcienu konkurss rezultējās pat ar noslēgtu līgumu ar Spānijas CAF, kas bija gatava šos vilcienus montēt Latvijā, dodot iespēju RVR zīmolam atdzimt, savukārt valstij – dodot darba vietas, nodokļus gan tiešā, gan netiešā veidā. Nekas no tā nepiepildījās. Vēl pirmā cēliena izskaņā jauno pasažieru vilcienu iepircēja valde zaudēja savus amatus. Vai pašreizējā valde savu priekšteču pieredzi ir izstudējusi un atšifrējusi visus ar to saistītos liktenīgos knifiņus? To parādīs laiks. Taču cerēt, ka šoreiz viss būs «mierīgi», laikam nevajadzētu. Kāpēc?!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izsludina konkursus, patērē resursus un... pārdomā

Romāns Meļņiks, 25.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī, kad tiešām finansējuma reāli nemaz nav, iepirkumu procedūras tiek uzsāktas un netiek apturētas, kamēr nav saņemti pretendentu piedāvājumi. Tādā veidā iepirkuma organizētājs iegūst pilnībā sagatavotu tehnisko aprakstu, tehniskos risinājumus un tāmi, bet konkursa nav.

Jāsecina – tas ir veids, kā pasūtītājs iegūst bezmaksas materiālus tālākai vajadzīgo variantu meklēšanai – akcentē Svetlana Afanasjeva, BMGS valdes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Dalība publiskajos iepirkumos ir ļoti būtiska jūsu vadītajam uzņēmumam, jo pamatā esat specializējušies uz infrastruktūras objektu būvniecību un pasūtītājs pārsvarā ir valsts uzņēmumi vai pašvaldības. Kāda ir situācija publisko iepirkumu jomā Latvijā šobrīd?

Konkursi ir publiski, Latvijā tie balstās uz diviem likumiem – Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu. Procedūras uzrauga Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB). Saistoši ir līgumi, kas noslēgti starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un pasūtītāju. Ar ko esam sākuši saskarties pēdējā laikā jau kopš 2017. gada? Būtiski mazinās konkursu rīkotāju, kas ir valsts struktūru pārstāvji, kompetence. Kā tas izpaužas? Konkursi šobrīd pamatā tiek izsludināti saskaņā ar FIDIC Dzelteno grāmatu, tātad komplekss projektēšanas un būvniecības līgums. Lai šādu piedāvājumu ar visiem izmaksu aprēķiniem sagatavotu kvalitatīvi, ir nepieciešama liela pieredze, zināšanas, faktiski ir jāsagatavo tā dēvētais priekšprojekts. Pretendents to gatavo, iesniedz savu cenas piedāvājumu, taču tas, ar ko bieži vien mēs saskaramies pēdējā laikā, ir visai dīvains. Pasūtītājs novilcina konkursa rezultātu paziņošanu vai pat vispār konkursu noslēdz bez rezultāta. Vismaz man radies iespaids, ka pasūtītājs aizvien mazāk un mazāk ir ieinteresēts novadīt izsludināto konkursu līdz konkrētam rezultātam. Ir bijuši gadījumi, kad šāds konkurss ieilgst uz diviem gadiem. Piemēram, laikā no 2017. līdz 2019. gadam mēs piedalījāmies trijos konkursos, kuri visi beidzās bez rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atkārtoti meklē būvnieku Laimas ražotnei Ādažos; plānotā līgumcena - deviņi miljoni eiro

LETA, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Ar Abora neslēgs līgumu par Liepājas cietuma būvniecību

LETA, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar būvnieku SIA «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem pavēstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, «ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai,» jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss. Bordāns lēmis izsludināt jaunu starptautisku konkursu.

«Tas ir mans kā tieslietu ministra lēmums. Nav pat būtiski, kāds ir valdības lēmums,» sacīja ministrs. "Nevaru galvot, ka pat ideālākais konkurss šo procesu padarīs lētāku. Varbūt tāds brīnums notiks, bet es to noteikti nevaru galvot,» piebilda politiķis. Šā gada sākumā noslēdzās iepirkums par jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, kurā uzvarēja būvuzņēmums «Abora», kas piedāvāja darbus paveikt par zemāko cenu - 113,6 miljoniem eiro. Būvuzņēmējs «Abora» tika minēts saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Konkurences padomes šo otrdien veiktajām procesuālajām darbībām vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām. Tiesībsargājošās iestādes veica kratīšanas saistībā ar iespējamu kukuļdošanu un būvnieku karteli. Jautājums par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu šodien tika skatīts valdības ārkārtas sēdē, tomēr ministri nespēja vienoties - sākt cietuma būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. Bordāns atteicās komentēt valdības sēdes slēgtajā daļā runāto, bet norādīja, ka Tieslietu ministrija ņems vērā «apstākļus» būvniecības tirgū, tādējādi ar «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma celtniecību. Pēc tieslietu ministra teiktā, par Liepājas cietuma būvniecību tiks izsludināts jauns iepirkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izvēlēti sabiedriskā transporta pakalpojumu konkursa uzvarētāji vēl četrās lotēs

Db.lv, 18.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas satiksmei atkal tukšs šāviens

Elīna Pankovska, 27.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības uzņēmumam SIA Rīgas satiksme tomēr jāpārtrauc konkurss par mikroautobusu pārvadājumiem galvaspilsētā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pieņēmis lēmumu aizliegt pašvaldības uzņēmumam SIA Rīgas satiksme turpināt iepirkumu procedūru un slēgt līgumu sarunu procedūrā par mikroautobusu pārvadājumiem Rīgā. Sūdzību IUB par konkursa nolikumu un tajā ietvertajām atsevišķām prasībām iesniedza AS Liepājas autobusu parks un AS Nordeka apvienība. Abi uzņēmumi ir arī vērsušies pie konkurences sargiem, par, viņuprāt, iespējamu aizliegtu vienošanos starp Rīgas satiksmi un SIA Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS). Konkurences padome gan pagaidām plašākus komentāru par šo nesniedz, norādot, ka lēmums vēl nav pieņemts.

Pašvaldības uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis uz jautājumu, kāda būs uzņēmuma rīcība pēc IUB lēmuma, DB norāda: «Rīgas satiksme ir saņēmusi IUB lēmumu, ar kuru rūpīgi iepazīsies. Pēc tam arī tiks pieņemts lēmums par tālāko rīcību, tajā pat laikā IUB lēmumu Rīgas satiksme respektēs un izpildīs.» Savukārt AS Liepājas autobusu parks valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns DB norāda, ka pēc IUB lēmuma ir dalītas sajūtas. It kā sūdzībā ietvertās prasības ir apmierinātas, bet tajā pašā laikā IUB ir izvērtējis kritērijus, taču nav skatījis dziļāk ekonomisko būtību un efektīvu līdzekļu izlietojumu, piemēram, cik par braucienu samaksā pasažieri, un cik saņem RS piesaistītais apakšuzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau nākamgad Rīgas ielās varētu sākt kursēt jauni, ar ūdeņradi darbināmi trolejbusi, pastāstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks (S).

Šī gada jūlijā noslēgsies pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) izsludinātais iepirkumu konkurss desmit jaunu, ar ūdeņradi darbināmu trolejbusu iegādei. Mērķis šādu trolejbusu iegādei esot samazināt izmešu daudzumu, kas nonāk gaisā, sadegot dīzeļdegvielas produktiem.

Inovāciju projektā līdzfinansējumu trolejbusu iegādei piešķīrusi arī Eiropas Savienība (ES). Baraņņiks minēja, ka līdzfinansējuma avots ir ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI/CEF), kas līdz šim Latvijā ir bijis finansējuma avots vēl tikai vienam projektam - Rail Baltica dzelzceļa sliežu izbūvei.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja SIA Rīgas satiksmes preses sekretārs Viktors Zaķis, ES sniegs līdzfinansējumu 50% apmērā no projekta kopējās summas, taču šobrīd, kad vēl rit iepirkumu konkurss, precīzi pateikt projekta kopsummu nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mainīs Liepājas cietuma būvniecības projektu

Elīna Pankovska, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir izsludināts jauns iepirkums par jaunā Liepājas cietuma būvniecību; veiktas izmaiņas arī pašā projektā.

Jau gadiem tiek runāts, ka Latvijā akūti nepieciešami jauni cietumi, jo veco, kuru ēkas lielākoties ir būvētas XIX gadsimtā, iekšējais plānojums ir nepraktisks, infrastruktūra – novecojusi, kamerās ir liels skaits ieslodzīto, nepieciešams arī papildu personāls, kas attiecīgi rada lielākas izmaksas. Pēdējo reizi Latvijā jauns cietums uzbūvēts pirms vairāk nekā 30 gadiem Jēkabpilī. Šobrīd sperts atkārtots solis, lai 2020. gadā varētu sākt īstenot un 2023. gadā pabeigt Liepājas cietuma projektu. Šī ir pirmā ieslodzījuma vieta, kuru Latvija būvēs pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru