Finanses

Saeimas komisija noslēdz darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma

Žanete Hāka, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 30.novembrī, noslēdza darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības, informē Saeimas Preses dienests.

Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu šo likumprojektu galīgajā lasījumā skatīt 15.decembra parlamenta sēdē, šodien lēma deputāti.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības tiks izslēgti, piemēram, komandējumu, tulkošanas un fotografēšanas pakalpojumi.

Regulējums papildināts ar virkni jaunu izņēmumu, uz kuriem iepirkumu konkurss pasūtītājam nebūs jāpiemēro. Turpmāk kultūras iestādes māksliniekus varēs izvēlēties bez iepirkuma procedūras veikšanas iepirkumos līdz 135 000 eiro, tādējādi papildinot iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumu sarakstu. Tas nepieciešams, lai iestādes varētu piesaistīt konkrētus autorus, komponistus, tēlniekus un citus māksliniekus, iepriekš skaidrojuši likumprojekta autori no Finanšu ministrijas. Iepirkumu nevajadzēs veikt arī ekspertu sniegtajiem pakalpojumiem augstskolas vai koledžas, vai studiju virziena novērtēšanas vai programmas licencēšanas komisijā. Tāpat pasūtītājs varēs nepiemērot šo regulējumu publiskam pakalpojumu līgumam, kurš tiek slēgts par mācību vai studiju prakses, vai darba vidē balstītu mācību nodrošināšanu, ja tā cena ir mazāka par 750 000 eiro.

No iepirkumu procedūru veidu saraksta plānots svītrot metu konkursu, turpmāk to atstājot tikai kā vērtēšanas procedūru, pēc kuras profesionāļu žūrija izvēlas labāko darbu galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes jomā. Turpmāk pasūtītājs varēs rīkot metu konkursu, ja paredzamā līgumcena būs 10 000 eiro vai lielāka. Metu konkursu rīko kā iepirkuma procedūras sastāvdaļu, kuras rezultātā tiek piešķirtas publiska pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības, vai arī kā atsevišķu konkursu, kurā paredzētas godalgas vai maksājumi dalībniekiem. Kritērijus un nosacījumus sīkāk regulēs Ministru kabineta noteikumi.

Likumprojekts paredz ieviest depozīta maksājumu, apstrīdot iepirkumu procedūras rezultātus. Depozītu varēs iesniegt kā bankas garantiju, apdrošināšanas polisi vai arī iemaksāt naudas summu. Depozīts būs 0,5 procenti no paredzamās iepirkuma līgumcenas, bet ne vairāk kā 15 000 eiro būvdarbiem un 840 eiro pakalpojumiem un piegādēm. Ja paredzamo līgumcenu nebūs iespējams noteikt vai tā nebūs norādīta, būvdarbu līgumiem depozīts būs 3400 eiro, savukārt pakalpojumiem un piegādēm - 840 eiro. Detalizētāku depozīta kārtību noteiks valdība.

Lai uzlabotu iepirkumu plānošanu un informētu potenciālos interesentus, turpmāk pasūtītājam mēneša laikā pēc gadskārtējā budžeta apstiprināšanas valsts elektroniskajā informācijas sistēmā, kas paredzēta piedāvājumu un pieteikumu iesniegšanai, būs jāpublicē informācija par plānotajiem iepirkumiem, tostarp norādot vietu, kur būs pieejama plānotā iepirkuma dokumentācija. Paredzēts, ka šī kārtība stāsies spēkā nākamā gada jūnijā. Tāpat pasūtītājam, ja iepirkums beidzies bez rezultāta, būs pienākums publiskot iepirkuma izbeigšanas lēmumu elektroniski – tā, lai visiem tas būtu brīvi pieejams.

Turpmāk pasūtītajam iepirkumos būs jāparedz iespēja kandidātiem pieteikumus un piedāvājumus iesniegt elektroniski. Elektroniskā sistēma būs valsts uzturēta un brīvi pieejama visiem pasūtītājiem. Tā sāks darboties trīs posmos. Pirmais posms būs no 2017.gada 18.aprīļa attiecībā uz centralizētu iepirkumu institūciju veiktajiem iepirkumiem, kur paredzamā līgumcena būs vienāda ar valdības noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Nākamais solis būs no 2017.gada 1.oktobra. Tas attieksies uz iepirkuma procedūrām, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar valdības noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Savukārt no 2018.gada 1.aprīļa elektroniski varēs iesniegt piedāvājumus attiecībā uz iepirkumiem, kuru līgumcena būs zemāka par valdībā noteiktajām robežvērtībām.

Stingrāk paredzēts kontrolēt apakšuzņēmēju darbu. Pasūtītājam būs jāpieprasa, lai pretendents iesniedz sarakstu ar būvdarbos vai pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem apakšuzņēmējiem, norāda viņu kontaktinformāciju un to pārstāvēt tiesīgo personu. Sarakstā būs jānorāda arī piegādātāja apakšuzņēmēju apakšuzņēmēji. Iepirkuma līguma izpildes laikā piegādātājam būs pienākums ziņot pasūtītājam par visām izmaiņām sarakstā.

Lai atvieglotu dokumentu iesniegšanu iepirkumos uzņēmumiem, kuros darbojas arī ārvalstnieki, turpmāk ārvalstīs izdotas izziņas būs derīgas ilgāku laiku, piemēram, sešus mēnešus līdzšinējā viena mēneša vietā, ja vien izziņas izdevējiestāde nebūs norādījusi citu termiņu.

Līdz ar izmaiņām tiks mainīts iepirkumu komisiju darbs. Turpmāk iepirkuma komisija vismaz piecu cilvēku sastāvā būs jāizveido, ja iepirkuma paredzamā līgumcena būs lielāka par vienu miljonu līdzšinējo 711 000 eiro vietā. Līdz minētajai līgumcenai iepirkuma komisija varēs strādāt trīs locekļu sastāvā.

Kā jauns iepirkumu veids likumā paredzēta konkursa procedūra ar sarunām, kuras mērķis būs dot iespēju pretendentiem sarunu laikā uzlabot piedāvājumu saturu atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, kā arī inovācijas partnerības procedūra, ko piemēros jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei. No jauna likumā tiek ieviesti tādi termini kā aprites cikls, iepirkuma procedūras dokuments, kā arī kopējā tehniskā specifikācija, pielīdzinot terminoloģiju ES direktīvas tekstam. Likumā tiek noteikta apakšuzņēmēja definīcija, proti, tā būs pretendenta nolīgta persona vai šādas personas nolīgta persona, kura veic būvdarbus vai sniedz pakalpojumus iepirkuma līguma izpildei. Tāpat likumprojektā ir definēts zaļais publiskais iepirkums un paplašināta tā piemērošanas joma.

ES direktīva attiecībā uz iepirkumiem paredz, ka regulējums nepieciešams, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos, kā arī, lai dotu iespēju konkursu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam, teikts likumprojekta anotācijā.

Publisko iepirkumu likuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.

Lai jaunais Publisko iepirkumu likums stātos spēkā, tas Saeimai vēl jāpieņem trešajā lasījumā. Plānots, ka tas stāsies spēkā nākamā gada martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būs valsts pasūtījumu gudrāka kontrole - būs godīgāks piegādātājs

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs, 15.06.2020

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz virkni izmaiņu iepirkumu procedūrās, kā arī Eiropas Savienības prasību ieviešanu iepirkumu organizēšanā.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro, informēja Saeimas Preses dienestā.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības tiks izslēgti, piemēram, komandējumu, tulkošanas un fotografēšanas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Jaunais Publisko iepirkumu likums – kādas izmaiņas gaidāmas?

Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta vecākā eksperte Līga Neilande, 16.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 15. decembrī Saeima pēdējā jeb trešajā lasījumā ir apstiprinājusi jauno Publisko iepirkumu likumu. Paredzams, ka jaunais likums spēkā stāsies nākamā gada 1. martā.

Pēdējos gados iepirkumu joma ir būtiski mainījusies, un pamats tam ir ne tikai jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas publisko iepirkumu jomā, bet arī tiekšanās uz vēl labāku pārvaldību, administratīvā sloga mazināšanu un publisko resursu efektīvāku izmantošanu. Šīs pārmaiņas nav iespējamas bez publiskās pārvaldes un uzņēmēju savstarpējās uzticēšanās. To, ka savstarpējās sadarbības un uzticības līmenis ir jāaudzē, apliecina arī pasūtītāju un uzņēmēju karstās diskusijas jaunā Publisko iepirkumu likuma pieņemšanas procesā par likuma piemērošanas sliekšņiem, piegādātāju izslēgšanas gadījumiem un to pārbaudes veidiem, papildu publicitātes pasākumiem lielākas atklātības nodrošināšanai un citiem jautājumiem, kur šobrīd abpusēju drošības sajūtu var panāk tikai ar papildu pienākumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 15.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Publisko iepirkumu likumu. Jaunā iepirkumu kārtība paredz izmaiņas un jauninājumus, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

«Šis ir viens no mūsu valsts tautsaimniecībai svarīgākajiem likumprojektiem, kuram jābūt pietiekami efektīvam, un sabiedrībai no tā jāgūst maksimāls labums. Regulējums faktiski nosaka, cik atbildīgi un efektīvi ir ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, lai tā valsts tautsaimniecības attīstībai dotu maksimālu labumu arī ilgtermiņā. Tādējādi jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz kvalitatīvu preču un pakalpojumu saņemšanu,» norāda par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Saeima konceptuāli atbalsta jaunu Publisko iepirkumu likumu

Lelde Petrāne, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kā arī paredz iepirkumu organizēšanā ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš uzsver, ka jaunajam likumam būtu jāļauj, piemēram, pašvaldībām daudz efektīvāk saņemt pakalpojumus, lai to sniedzēji darbus pildītu kvalitatīvi un termiņos un lai, piemēram, ielu rekonstrukcijas neapstādinātu uz tām esošo uzņēmējdarbību.

«Patlaban nereti konkursos uzvar arī tādi pieteikumi, kas startē ar «dempinga cenām», bet praktiski darbus par piesolīto cenu nemaz nevar izpildīt. No tā cieš gan valsts, gan pašvaldības, gan uzņēmēji. Tāpēc jaunajam regulējumam būtu jānovērš tādas situācijas, kad par vienu un to pašu pakalpojumu faktiski tiek samaksāts divreiz. Tāpat patlaban bieži arī būvniecības jomā pašreizējā likuma nepilnību dēļ tiek apstādināti vai pārrauti iepirkumi, bremzējot jaunu objektu būvniecību vai esošo rekonstrukciju. Jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz efektīvu pakalpojumu saņemšanu un to izpildi,» norāda R.Naudiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis licis pārskatīt iepirkumu procesus, meklējot iespējas tos organizēt attālināti, novērojis elektronisko iepirkumu platformas SIA "Mercell Latvia" vadītājs Ainārs Liepa.

Attālinātais darbs no mājām un sociālās distancēšanās noteikumi radījuši grūtības vairākos iepirkuma procesa soļos tām organizācijām, kas savus iepirkumu konkursus joprojām organizē papīra formātā, viņš piebilst.

"Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas jūtam pastiprinātu interesi par iespējām iepirkumus organizēt elektroniski. Redzam, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības meklē risinājumus, lai varētu nodrošināt drošu iepirkumu procesu, bez nepieciešamības fiziski iesniegt piedāvājumus, kā arī tiek atceltas piedāvājumu atvēršanas sēdes un piegādātājiem tās vairs nav pieejamas", skaidro A. Liepa.

"Pie mums pārsvarā vēršas publiskie pasūtītāji, kam nepieciešams drošs risinājums, lai organizētu iepirkumus, kas nepārsniedz valstī noteiktos iepirkumu sliekšņus. Ir gan tādas iestādes, kas interesi izrādījušas jau iepriekš, bet dažādu iemeslu dēļ to nebija realizējušas, gan tādas, kam šis jautājums aktualizējies tikai tagad. Tā kā mūsu sistēma atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem, cenšamies palīdzēt", situāciju raksturo "Mercell" pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

To, ka ir likuma subjekti, nereti uzņēmēji uzzina tikai VID pārbaudes laikā

Sintija Radionova, ZAB PRIMUS DERLING zvērināta advokāte, partnere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs rosina Putniņam un Razānei izmaksāt 80% no gada algas, ja viņi atkāpsies no amata līdz 1.augustam

LETA, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Publiskie iepirkumi kapitālā remonta gaidās

Māris Ķirsons, Monta Glumane, 28.10.2019

«Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko iepirkumu sistēmā gatavo kapitālo remontu, kas varētu būtiski mainīt šos iepirkumus, uzņēmēji cer uz dažādu mākslīgu barjeru atcelšanu.

Pagājušās nedēļas valdības sēdē tika skatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums Par priekšlikumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Paredzēts, ka līdz nākamā gada 15.janvārim tiks izstrādāti un iesniegti valdībā konkrēti risinājumi publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Jāņem vērā, ka ik gadu publisko iepirkumu sistēmai cauri iziet darījumi par kopējo summu vairāku miljardu eiro apmērā.

Vairāki virzieni

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzsvēra, ka ziņojums tapis pēc izskanējušajiem trauksmes zvaniem attiecībā uz būvniecības karteli, kura sakarā par laiku no 2015. līdz 2018. gadam darbību veic gan KNAB, gan arī Konkurences padome. «Nav runa tikai un vienīgi par publiskajiem iepirkumiem būvniecībā, bet gan plašākā mērogā,» uzsvēra R. Nemiro. Viņš norādīja, ka konstatētas vairākas problēmas. Piemēram, nereti iepirkuma dokumentācijā tiek izvirzītas nepamatotas prasības, kas sašaurina pretendentu loku. «Savukārt lielajos (īpaši būvniecības) iepirkumos pastāv šķēršļi piedalīties ārvalstu uzņēmējiem,» norādīja R. Nemiro. Tāpat ir jautājums par Konkurences padomes kapacitātes stiprināšanu, jo īpaši situācijā, kad iespējamais iesaistīto loks ir desmit uzņēmumu. Tāpat ir sarežģīts un neefektīvs zaudējumu piedziņas process. Kā vēl vienu no risinājumiem ministrs minēja iespēju izstrādāt metodoloģiskos materiālus— standartizētus iepirkuma dokumentus, tai skaitā IKT, būvniecības, autotransporta, ēdināšanas nozaru griezumā. Svarīga būtu arī pašvaldību sadarbība, organizējot kopīgus iepirkumus. «Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā R. Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DB Uzņēmēju klubs: Depozīta ieviešana mazinājusi «pilnmēness sūdzības» IUB

Daiga Laukšteina, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnmēnesi jūt visas iestādes, tomēr Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau par kripatiņu mazāk, jo līdz ar depozīta ieviešanu vismaz «pilnmēness sūdzības» izdevies likvidēt.

Bet nav noslēpums, tā ir tikai viena šķautne, kas bojā publisko iepirkumu vidi. Par problēmām un izaicinājumiem plašāk DB Uzņēmēju klubā šomēnes diskutē IUB vadītāja Dace Gaile, pie viena izklāstot, kas ir IUB, kā veidojusies publisko iepirkumu sistēma un kā to ietekmē Eiropas vēsmas.

Iepirkumi kļuvuši dārgāki

Pagājušo trīs gadu statistika rāda, ka kopējais iepirkumu skaits Latvijā krītas no 15,5 tūkst. 2016. gadā līdz nedaudz virs 12 tūkst. pērn. Savukārt līgumcenu summas gan piedzīvo augšupeju. Ja pirms trim gadiem tās kopā bija 1869 milj. eiro apmērā, tad 2018. gadā - 2973,3 milj. eiro. Tātad iepirkumu līgumi kļūst dārgāki.

Ievērojami krities ir tieši mazo iepirkumu skaits – par 5600, salīdzinot ar 2016. gadu. Lielo iepirkumu gan ir aizvien vairāk. Tiek uzsvērta vēl kāda zīmīga tendence, proti, uzņēmēju galvenie klienti publisko iepirkumu jomā ir pašvaldības, turpretī līgumsummas te atpaliek no valsts pasūtījumu cenām. Piemēram, pērn valsts sektorā kopējās līgumsummas sasniedza 1,9 miljardus eiro, bet pašvaldību sektorā – 1,1 miljardu eiro. Pašvaldībās ir vairāk mazo iepirkumu, kas orientējas uz vietējiem uzņēmumiem, piebilst D.Gaile. Skaitliski visvairāk ir piegāžu un pakalpojumu līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sankciju ievērošana publiskajā iepirkumā

Kristīna Markeviča un Konstantīns Teļakovs, ZAB "Primus Derling", 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu (turpmāk – Sankciju likums) pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas attiecināms uz visām fiziskām un juridiskām personām. Tas nozīmē, ka sankciju ievērošanas pienākums attiecas ne tikai uz komersantiem, bet arī uz publisko iepirkumu pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un publiskajiem partneriem.

Katram komersantam, kas pretendē uz publisko iepirkumu, pastāvīgi (vismaz pirms katras iepirkuma procedūras) ir jāpārbauda, vai tas (ieskaitot tā pārstāvjus un patiesos labuma guvējus), vai šī komersanta apakšuzņēmēji (ieskaitot to pārstāvjus un patiesos labuma guvējus) nav iekļauti sankciju sarakstos un, ja ir, tad kādā veidā tas ietekmēs publiskā iepirkuma līguma izpildi.

Administratīvo atbildību par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju prasību jomā nosaka Sankciju likuma 13.2 pants, savukārt kriminālatbildību par sankciju pārkāpšanu nosaka Krimināllikuma 84. pants.

Būtu vērts pieminēt, ka saistībā ar iespējamo vai faktisko sankciju pārkāpšanu drošības dienesti ir tiesīgi īstenot nepieciešamās faktiskās pārbaudes. Tā, piemēram, šā gada februāra sākumā Valsts drošības dienests vairākos objektos Rīgā un tās apkaimē saistībā ar aizdomām par starptautisko sankciju pārkāpšanu veica tiesas sankcionētas procesuālās darbības. Šobrīd nav skaidrs, vai pārkāpēji ir zinājuši, ka tie pārkāpj sankcijas, taču jāatceras, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienmēr var kaut ko uzlabot un pilnveidot, un to mēs arī darām – tā par elektronisko iepirkumu sistēmas lietošanas ērtumu un plāniem to pilnveidot intervijā DB stāsta VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik plaši publiskajā pārvaldē iepirkumos tiek izmantota Elektronisko iepirkumu sistēma (EIS), kādos gadījumos tas ir obligāti?

Reģistrācijas dati rāda, ka pašlaik Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturētajā EIS ir reģistrētas 1243 pircēju organizācijas. Iestādēm, kas ir pasūtītāji attiecīgo Publisko iepirkumu likuma pantu izpratnē, EIS e-konkursu apakšsistēmā ir obligāti jāievieto iepirkumu plāni. Papildus jāizsludina visas iepirkumu procedūras, sākot no noteikta līgumcenas sliekšņa. No šā gada aprīļa EIS e-konkursu apakšsistēmā obligāti jāveic centralizēto iepirkumu institūciju iepirkumi ar paredzamo līgumcenu virs Eiropas Savienības (ES) noteiktā sliekšņa, kas precēm un pakalpojumiem ir 135 000 eiro, bet būvdarbiem – 5 225 000 eiro, savukārt no šā gada 1. oktobra iepirkuma procedūru veikšana EIS ir obligāta visiem iepirkumiem virs šiem sliekšņiem. Šādu iepirkumu ar katru brīdi kļūst aizvien vairāk. EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā ir atrodami VRAA iepirkumu procedūru rezultātā izveidotie preču un pakalpojumu katalogi, kuros jebkurš pasūtītājs var iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, nerīkojot iepirkumu procedūras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis slēgt līgumu par 35 miljonu eiro vērto Latvijas Universitātes (LU) Rakstu mājas būvniecības iepirkumu, liecina informācija IUB mājaslapā.

Šā gada 10.janvārī būvfirma SIA "Merks" iesniedza sūdzību par LU Rakstu mājas būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvniecības iepirkumu.

Komisijas lēmums aizliedz pasūtītājam - LU - turpināt iepirkuma procedūru, slēgt iepirkuma līgumu konkursa procedūrā un atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par konkursa kandidātu atlases rezultātiem.

Tāpat IUB uzdod pasūtītājam - LU - 20 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot konkursa procedūrā iesniegtos pieteikumus, un saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu pieņemt lēmumu, nosūtot paziņojumu IUB un visiem pretendentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozarē vairākkārt publiski izskanējuši gadījumi, kad ģenerāluzņēmēji nav norēķinājušies par padarītajiem darbiem ar apakšuzņēmējiem, tādēļ tam tiks meklēts risinājums, informē Ekonomikas ministrija.

"Ir jārod risinājums, lai novērstu situāciju, kad apakšuzņēmēji nesaņem samaksu par paveiktajiem darbiem. Ja apakšuzņēmējs nesaņem norēķinus, tas nevar izmaksāt algu darbiniekiem un norēķināties par citiem pakalpojumiem, kas apdraud uzņēmēja turpmāko darbību. Vienlaikus galvenais piegādātājs (ģenerāluzņēmējs) iegūst konkurences priekšrocības publiskajos iepirkumos, jo var piedāvāt zemāku cenu, jau sākotnēji ieplānojot nenorēķināšanos ar apakšniekiem," pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Šā gada 11. februārī Ministru kabineta apstiprinātajā Rīcības plānā publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai viens no iekļautajiem pasākumiem paredz Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz šā gada beigām izstrādāt risinājumu, lai noteiktu pasūtītāja pienākumu pārliecināties, ka piegādātājs ir norēķinājies ar apakšuzņēmējiem publiskos būvdarbu līgumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Pasažieru vilciens» ar mērķi celt kapitālsabiedrības iepirkumu procesu efektivitāti, padarot iepirkumus ātrākus, caurspīdīgākus un pieejamākus piegādātājiem, ir uzsākusi sadarbību ar vienu no vadošajiem elektronisko iepirkumu sistēmu piegādātājiem Ziemeļeiropā – Mercell, informē uzņēmums.

Turpmāk AS «Pasažieru vilciens» Mercell iepirkumu sistēmā elektroniski organizēs tās iepirkumu procedūras, kuru paredzamā līgumcena nepārsniedz sabiedrisko pakalpojumu likumā noteiktos sliekšņus. Piedāvājumu iesniegšana un informācijas apmaiņa šajās procedūrās paredzēta elektroniski, tādējādi pretendentiem būs iespēja ātrāk un ērtāk iesniegt gan ar iepirkumiem saistītus jautājumus, gan piedāvājumus, nemērojot ceļu līdz pasūtītāja birojam vai sūtot piedāvājumu pa pastu, savukārt pasūtītājam jaunā procedūra ļaus samazināt administratīvo slogu vairākos iepirkuma procedūras posmos.

Izmantojot elektronisko iepirkumu sistēmu, tiek izslēgtas arī iespējamās iesaistīto personu darbības, tai skaitā tiek ievērojami mazināti iespējamās ieinteresētības vai korupcijas riski, skaidro uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šodienas lēmumi - nākotnes pensijas

Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis otrreizējai caurlūkošanai nodod grozījumus likumā, kas liedz publiskajos iepirkumos piedalīties ofšoriem

Dienas Bizness, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 9. februārī, Phjončhanā, nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Publisko iepirkumu likumā, informē Valsts Prezidenta kanceleja.

«Jau septīto reizi Saeimā atgriežu likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs», norāda Valsts prezidents.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents norāda uz trešajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem Eiropas Savienības tiesību pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksme pārtraukusi uzsāktos iepirkumus Skanstes tramvaja projektā

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas satiksmes iepirkumu komisija 18.janvārī pieņēmusi lēmumu par Kohēzijas fonda projekta Nr.4.5.1.1/16/I/002 «Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība» ietvaros organizēto iepirkumu slēgto konkursu «Rīgas tramvaju infrastruktūras pārbūve» un sarunu procedūru «Par zemās grīdas tramvaju piegādi» pārtraukšanu, informē pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

Abus pārtrauktos iepirkumus no jauna plānots izsludināt tuvāko mēnešu laikā. Līdz jaunas iepirkumu procedūras uzsākšanas «Rīgas satiksme» paredzējusi pārstrādāt iepirkumu dokumentāciju, pārskatot prasības pretendentiem, tādējādi iespēju robežās paplašinot potenciālo pretendentu loku.

V.Zaķis piebilst, ka pirms iepirkumu izsludināšanas visai iepirkumu dokumentācijai tiek veikta likumdošanā noteiktā pirmspārbaude Iepirkumu uzraudzības birojā. Tāpat arī noslēgtā līguma par projekta īstenošanas uzraudzību (Integritātes pakts) ietvaros «Rīgas satiksmes» iepirkumu komisija aktīvi sadarbojas ar biedrību «Sabiedrība par atklātību – Delna».

Jau vēstīts, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban neizskata iespēju atjaunot Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus Skanstes tramvaja projektam, informēja CFLA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai ar likuma regulējumu nav iespējams iepirkumos izskaust karteļus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile.

«Problēmas ar karteļiem nav jaunas - tās eksistē tik pat ilgi, cik pastāv tirgus,» teica Gaile. Viņa arī norādīja, ka šobrīd likumā noteiktais regulējums ir pietiekams plašs, bet tiek atrasti arvien jauni un jauni veidi, kā visus regulējumus apiet. «Lai cīnītos ar karteli (...) risinājumiem, pirmkārt, ir jābūt kompleksiem, kā arī diezgan radikāliem,» sacīja IUB vadītāja.

Viņa arī atzīmēja, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus.

«Mūsu iespējas ierobežo likums. Mēs varam pateikt, ka slikts ir tas iepirkums vai tā norise, kas neatbilst likumam, taču jāņem vērā, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus,» pauda Gaile, piebilstot, pat ja IUB konstatētu kādu noziedzīgu nodarījumu, uzņēmumam ir iespēja veikt tā saucamo pašattīrīšanos un mēģināt pierādīt, ka, piemēram, atlaižot konkrētās personas, veicot izmaiņas personālā, uzņēmums vēl aizvien ir uzticams.

Komentāri

Pievienot komentāru