Augstākās tiesas (AT) plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nav saskatījis pamatu atlaist no amata ģenerālprokuroru Juri Stukānu, pirmdien žurnālistus informēja AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Veikt pārbaudi par ģenerālprokurora iespējamiem likuma pārkāpumiem AT priekšsēdētājs rosināja, izvērtējis trauksmes cēlēja ziņojumā norādītos apstākļus.

AT priekšsēdētājs atzina, ka ziņojumā norādītais par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas bija pietiekams pamats ierosināt pārbaudi. Izvērtēt šos apstākļus pēc būtības AT priekšsēdētājs pilnvaroja senatori Aiju Brantu.

Strupišs norāda, ka konkrētajā gadījumā varētu runāt par koleģiālo ētiku, bet Stukāna izteikumi nav bijuši tādi, lai viņu varētu atbrīvot no amata, jo, lai atbrīvotu ģenerālprokurora no amata, ir jābūt gana nopietnam pārkāpumam, kas šajā gadījumā neesot noticis.

Latvijas valsts nevar atļauties ilgāku laiku, piemēram, pāris mēnešus dzīvot un strādāt bez ģenerālprokurora, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot ģenerālprokurora amata konkursa noslēgšanos bez rezultāta.

Viņš uzsvēra, ka starp ģenerālprokurora funkcijām ir arī operatīvās darbības uzraudzīšana un ģenerālprokuroram jāpieņem diezgan nopietni lēmumi valsts drošības jomā. Ņemot vērā, ka "mēs neesam gluži tādā miera situācijā", Rinkēvičs ļoti cer, ka Latvija bez ģenerālprokurora nepaliks uz ilgu laiku.

Valsts pirmā persona uzskata, ka Tieslietu padomei ar jauna ģenerālprokurora kandidāta izraudzīšanos jārīkojas ātri, un arī Saeima nedrīkst vilcināties ar lēmuma pieņemšanu par izvirzīto kandidātu. Visticamāk, parlamentam šī lēmuma pieņemšanai nāksies sasaukt ārkārtas sēdi jau pēc sesijas noslēguma, prognozēja Rinkēvičs.

Kā ziņots, uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēma izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu, trešdien žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.

Tieslietu padome ir izsludinājusi atkārtotu konkursu uz ģenerālprokurora amatu.

Šoreiz konkursā iespējams pieteikties līdz 1.septembrim.

No ģenerālprokurora amata kandidātiem tiek sagaidīta atbilstība Prokuratūras likuma un likuma "Par valsts noslēpumu" prasībām. Konkrētie Prokuratūras likuma panti paredz, ka kandidātiem jābūt vismaz 40 gadus veciem Latvijas pilsoņiem, kuri prot valsts valodu augstākajā līmenī, ir ieguvuši augstāko izglītību un jurista kvalifikāciju un ir ar nevainojamu reputāciju.

Tāpat no kandidātiem tiek prasīts, lai tie ne mazāk kā piecus gadus ir strādājuši Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, ne mazāk kā 10 gadus strādājuši apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā vai arī tiem ir 15 gadu kopējais darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.

Runa ir par pirms pāris dienām Ventspils valstspilsētas domē ievēlētā Aivara Lemberga labumu gūšanas uz sabiedrības, uz ventpsilnieku rēķina piesedzēju Latvijas valsts ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Rītdien Tieslietu padome vērtēs, vai Stukāns ir cienīgs būt atkārtoti virzītam uz Saeimu apstiprināšanai uz otro termiņu šajā Latvijas valstij un tiesiski funkcionējošai sabiedrībai tik izšķiroši nozīmīgajā amatā.

Pirms dažām dienām par to esmu izteicis šaubas un esmu Latvijas iedzīvotājiem jau darījis zināmu, ka nosūtīju Tieslietu padomei ieniegumu ar 13 pielikumiem, kuros ir skaidri redzami Latvijas valsts nozagšanas legalizēšanas centieni prokurora Stukāna vadībā, kurš demonstratīvi nepilda Prokuratūras likuma 23. pantā pardzēto ģenerālprokurora pienākumu, proti, neatceļ nepamatotus vai pretlikumīgus prokuroru lēmumus.

To apliecina fakts, ka joprojām netiek atcelts krimināli sodāms noziegums, nelikumīga lēmuma taisīšanu par kriminālprocesa Nr. 16870000222 par 1 427 853 eiro vērtu Ventspils brīvostas pārvaldes publisko līdzekļu izšķērdēšanu, izkrāpšanu un piesavināšanos izmeklēšanas atkārtotu izbeigšanu. To šī gada 28. aprīlī skandalozi ir veicis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Atgādinu, ka uzzinot par šāda nelikumīga lēmuma taisīšanu, nekavējoties vērsos ar kārtējo iesniegumu pie ģenerālprokurora Stukāna, aicinot šo prettiesisko un sociāli netaisnīgo lēmumu atcelt.

Iepriekšējais ģenerālprokurors Juris Stukāns atkārtoti plāno pieteikties konkursā uz ģenerālprokurora amatu, pirmdien ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Raidījums norādīja, ka Stukāns pašreiz atrodas izdienas pensijā, tomēr viņš LTV apliecinājis, ka plāno atkārtoti pieteikties konkursā uz ģenerālprokurora amatu.

Jau vēstīts, ka Tieslietu padome jūlija vidū izsludināja atkārtotu konkursu uz ģenerālprokurora amatu. Konkursā iespējams pieteikties līdz 1.septembrim.

Ģenerālprokuratūra pašlaik ir palikusi bez ģenerālprokurora, jo līdzšinējam iestādes vadītājam Stukānam 11.jūlijā noslēdzās pilnvaru termiņš, bet pirmajā konkursā šī gada pavasarī jaunu ģenerālprokuroru izraudzīties neizdevās.

Uz ģenerālprokurora amatu pretendēja Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko.

Uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēmusi izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu, žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.

Viņš skaidroja, ka tāds lēmums pieņemts, jo neviens no trīs kandidātiem nav saņēmis nepieciešamo balsu skaitu. Vienlaikus nevienam no šiem kandidātiem nav liegts piedalīties atkārtoti konkursā.

Prokurors Uvis Kozlovskis aģentūrai LETA teica, ka atkārtoti konkursā nepiedalīsies. Savukārt Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko apliecināja, ka apsvēršot atkārtoti startēt uz ģenerālprokurora amatu. Stukāna viedokli patlaban nav izdevies noskaidrot, jo viņš pēc uzklausīšanas padomē devās piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdē.

Padomes balsojums notika sēdes slēgtajā daļā. Pirms tam kandidātu uzklausīšana aizņēma aptuveni trīs stundas. Strupišs žurnālistiem skaidroja, ka bijusi ļoti nopietna apspriede, kurā vērtēts gan kandidātu profesionālais sniegums, gan vēsture.

Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pietiekušies trīs kandidāti - ģenerālprokurors Juris Stukāns, virsprokurors Aivars Ostapko un prokurors Uvis Kozlovskis.

Pretendentu iesniegtās Prokuratūras attīstības koncepcijas tiks publicētas Tieslietu padomes mājaslapā un Latvijas Vēstneša portālā pēc Satversmes aizsardzības biroja pozitīva atzinuma saņemšanas par atbilstību likuma prasībām speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam.

Tieslietu padome plāno uzklausīt ģenerālprokurora amata kandidātus 2025.gada 25.aprīļa sēdē.

Saeimai iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš saņems Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu.

Jau ziņots, ka pieteikšanās ģenerālprokurora amata konkursam noslēdzās 2025.gada 31.janvārī.

2025.gada 11.jūlijā beigsies pašreizējā ģenerālprokurora Jura Stukāna pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā.

Tā dēvētajā bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu lietā prokuratūra cēlusi apsūdzību vienai personai.

Prokuratūra informēja, ka apsūdzība celta par amata pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Vienlaikus prokuratūrā apliecināja, ka pati persona otrdien ir iepazīstināta ar apsūdzību. Prokuratūrā gan nekomentēja, vai šajā lietā tiek vērtēta iespējama apsūdzību celšana vēl citām personām.

Kriminālprocesu virza Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra.

Patlaban lietā izmeklēšana tiek turpināta, tāpēc prokuratūra plašākus komentārus nesniedz.

Iepriekš medijos izskanējis, ka lietā tiesības uz aizstāvību ir toreizējiem Valsts kancelejas darbiniekiem, tostarp bijušajam Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim. Patlaban nav zināms, vai apsūdzība celta Citskovskim vai kādai citai no tā laika amatpersonām.

Pēc bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu skandāla valdība šodien atbalstīja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, nosakot kritērijus, kādos gadījumos MK locekļiem un to pavadošās delegācijas locekļiem ir tiesības izmantot speciālos gaisa transportlīdzekļu pakalpojumus.

Grozījumu mērķis ir uzlabot ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību, precizējot noteikumus un nodrošinot to atbilstību mūsdienu prasībām. Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu publiskā sektora amatpersonu komandējumu izdevumu efektīvāku un precīzāku komandējumu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī, lai precizētu ar komandējumiem saistītos izdevumus un atbilstu valsts budžeta iestāžu specifiskajiem apstākļiem.

Grozījumu anotācijā teikts, ka pašlaik nav skaidri noteikts, kad premjers, ministri un citi augsti ierēdņi drīkst izmantot speciālos gaisa transporta pakalpojumus. Noteikumi neietver detalizētus kritērijus par to, kādās situācijās šie līgumreisi var tikt izmantoti, kā arī kādas ir prasības attiecībā uz to izmantošanu un izvēli. Pašlaik regulējums esot interpretējams un dažādām iestādēm ir atšķirīgs viedoklis par regulējuma piemērošanu attiecībā uz speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu izmantošanu.

Pēdējās dienās sabiedrību pāršalkusi ziņa par uzsākto pārbaudi pret ģenerālprokuroru Juri Stukānu, balstoties uz trauksmes cēlēja ziņojumu. No malas skatoties – it kā normāla procedūra, tiesiskas valsts elements.

Mēs varam pieņemt, ka izvirzītās apsūdzības Jurim Stukānam ir patiesas un prokurore Viorika Jirgena trauksmi cēlusi ne bez iemesla un saistības ar jau pieminēto augsto amatpersonu pilnvaru termiņu beigām vispār nav, bet tad nav saprotams, kādēļ rīcība ir tik lēna un reakcija gluži kā lielajiem sliņķiem lietusmežos.

Runa ir par Tiesu varas krīzi, trauksmes ziņojums ir par Ģenerālprokuroru, nevis kādu prokuroru valsts perifērijā, kura vārda pieminēšana maina vien dažu lietu gaitu. Ģenerālprokuroram termiņš beidzas. Lietas izskatītājam AT priekšsēdim Aigaram Strupišam līdzīga bilde. Ja ir kaut mazākais pamats domāt, ka Viorikas Jirgenas apgalvojumiem ir pamats, tad jāreaģē ir Saeimai, turklāt tik operatīvi cik vien iespējams, jo Strupišs gudro jau labu laiku un tikai pagājušajā nedēļā ir atklājis, ka ziņojums ir, ka, pirmsšķietami, ka, iespējams. Šis runas veids vien liecina, ka šādi var lietu risināt vēl pāris gadus. Tādēļ ir pamats domāt, ka patiesu atrisinājumu nemaz nevajag. Ir cits iemesls un šis nav jautājums par to vai mums šobrīd ir labs vai slikts Ģenerālprokurors. Tas ir jautājums par to, kurš rotaļājas ar krēsliem.

Ģenerālprokuratūrā reorganizēta 2021.gadā izveidotā Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļa, kurā iepriekš strādāja prokurore Viroika Jirgena, kas cēla trauksmi par ģenerālprokurora Jura Stukāna darbībām. Reorganizācija šogad notikusi jau vairākās Ģenerālprokuratūras nodaļās.

Kā aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā, nolūkā nodrošināt racionālu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, efektīvāku prokuroru darba koordinēšanu, kā arī nolūkā radīt vienmērīgāku prokuroru darba slodzes sadalījumu, veikta prokuroru darba prioritāšu izvērtēšana un konstatēta nepieciešamība optimizēt Ģenerālprokuratūras struktūrvienību darbu.

Optimizēšanas rezultātā tiek reorganizēta Ģenerālprokuratūras struktūrvienība - Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļa, kurā bija piecas amata vietas - virsprokurors un četri prokurori. Šajā nodaļā iepriekš strādāja arī Viorika Jirgena, kura cēla trauksmi par ģenerālprokurora darbībām. Prokurorei izdegšanas dēļ kopš janvāra noteikta darba nespēja. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kurš nupat tika apstiprināts amatā atkārtoti, iepriekš ierosināja pārbaudi par V. Jirgenas norādēm. Tika pieļauts, ja apgalvojumi izrādīsies patiesi, J. Stukānu nāktos atbrīvot no pienākumu izpildes.

Publicista Lato Lapsas aizturēšana šā gada janvāra nogalē raisīja ne mazumu diskusiju par tēmu, kāpēc, kas noticis un ko šoreiz viņš nodarījis. Arī pats Lato Lapsa ir publicējis vairākus secīgus video ar skaidrojumiem, tomēr, lai saliktu notikumus “plauktiem” un skaidrotu iemeslus Dienas Bizness uzdeva jautājumus Lato Lapsam tieši.

Vai šim arestam ir priekšvēsture, kuru varat kaut vai minējumu veidā pateikt, turklāt šķirojot, kas ir minējums un kas ir skaidri zināmas lietas? Īsāk, kāpēc tas viss notiek?

Es jau esmu publiski izteicies, ka šī ir klasiska iebiedēšanas un apklusināšanas akcija, izmantojot paklausīgus tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekus noziedzīgu pasūtījumu pildīšanai. Kolaboracionistu izstāde Ogres bunkurā, kas turpināsies vēl līdz maijam, „hiēnu cikla” grāmatas, kas atklāj organizētās noziedzības saplūšanu ar tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjiem, gaidāmā grāmata „Mentu zaņķis”, kas atklās patiesos korupcijas apmērus tiesībsaargāšanas un tiesu sistēmā, un ģenerālprokurora Jura Stukāna patiesajai sejai veltītā grāmata ar visu izsakošo nosaukumu „Kriminālnoziedznieks”, kā arī mans pētnieciskais darbs, kas saistīts ar grandiozu, prātam neaptveramu, gadiem ilgu Latvijas aizsardzības budžeta un ASV militārās palīdzības izlaupīšanu, izšķērdēšanu un iztirgošanu, - iemeslu pietiek. Šis ir tikai iesākums, turpinājums noteikti sekos.

Kriminālprocesā par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām tiek vērtēti arī politiķi, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā" ciklā "Kuram jābūt ģenerālprokuroram?" atklāja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Viņš gan atzina, ka nav izpētījis lietas materiālus, bet, cik esot sapratis, "arī politiķi tur tiks vērtēti".

Ģenerālprokurors arī piebilda, ka saskaņā ar Augstākās tiesas paustu atziņu starp darbību un zaudējumiem ir jābūt cēloņsakarībai, un likumsargiem ir jāpierāda, ka konkrētas personas rīcības rezultātā iestājušies zaudējumi. Tikai pēc tam varot runāt par personu atbildību.

LETA jau ziņoja, ka, 2024.gada decembrī noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām.

Kā aģentūru LETA informēja prokuratūrā, kriminālprocess sākts par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību.

Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā.

Rīgas pilsētas tiesa šā gada 5. februārī pilnībā attaisnoja Andreju Makļecovu, kurš Olimpic Voodoo Casino 2017. gada 18. decembrī laimēja pusmiljonu eiro, un kazino darbinieku, kurš tonakt strādāja kazino, krimināllietā, kurā viņi tika apsūdzēti par svešas mantas iegūšanu laimesta veidā.

Tas pēc būtības nozīmē, ka laimests tiek atzīts par īstu un ir jāizmaksā. Patiesībā tas bija jāizmaksā jau pirms septiņiem gadiem.

Diena jau par šo lielo laimestu ir rakstījusi 2019. gadā, kad Latvijā prāvākā laimesta ieguvējs bija par to cīnījies turpat divus gadus. Tobrīd ne Makļecovs, ne viņa advokāti Mareks Halturins un Armands Rasa pat nenojauta, ka līdz skaidrībai lietā būs jāgaida vēl pieci gadi, bet līdz rezultātam – laimesta izmaksai - vēl gads vai pusotrs. Par to arī advokāta M. Halturina stāsts Dienai – no sākuma līdz pirmajam tiesas spriedumam, ka laimētājs patiešām ir laimētājs, nevis krāpnieks.

Lielais laimests

Rīgas dome šodien atbalstīja disciplinārlietas ierosināšanu pret Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) direktoru Fredi Bikovu.

Līdz ar to pilsētas izpilddirektoram būs jāizveido disciplinārlietas komisija, kas vērtēs, vai Bikovam piemērojams disciplinārsods.

Kā teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, nākamtrešdien, 5.martā, plānots sasaukt domes sēdi kurā tiks skatīts disciplinārlietas ziņojums un tiks vērtēta soda piemērošana.

Kā vēstīts, Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange trešdien preses konferencē informēja, ka 2024.gadā Audita un revīzijas pārvalde sāka plānoto pārbaudi RITA, kurā konstatēti pārkāpumi.

Pārbaude noslēdzās šī gada 6.februārī. Balstoties uz pašvaldībā iedibināto kārtību, Audita un revīzijas pārvaldes ziņojums nosūtīts Juridiskajai pārvaldei, lai tā izvērtētu, vai ir pamats lemt par disciplinārlietas ierosināšanu.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Rīgas dome 16.aprīlī nolēma atpirkt no SIA "Cella Investment 3" vairākus zemes gabalus pie Rīgas lidostas, lai nodotu tos valstij.

Par 2,3 miljoniem eiro tiks atpirkti zemes gabali Priedaines ielā 53, Sieksātes ielā 3, Grenču ielā 15, Grenču ielā 20, Priedaines ielā bez numura, Skābeņu ielā, Sieksātes ielā un Kazeņu ielā bez numura un zemes vienība Lakšu ielā.

Zemes gabali tiks nodoti valstij, lai nodrošinātu starptautiskās lidostas "Rīga" lidlauka attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidi.

Tie ir daļa no 22 zemesgabaliem pie Rīgas lidostas, kuri 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājās ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi ietilpst Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Dzīvē var gadīties negaidītas situācijas - pēkšņa darba zaudēšana, neplānoti tēriņi vai ienākumu samazināšanās, kas rezultātā ietekmē Tavu finanšu stabilitāti. Šīs ir tikai pagaidu finansiālas grūtības, un ar pārdomātu pieeju un praktiskiem soļiem Tu vari atgūt kontroli pār savām finansēm!

1. solis - analizē savas finanses un situāciju

Pirmais solis ceļā uz stabilitāti ir godīga finanšu analīze. Pieraksti visus ienākumus un izdevumus — sākot ar īri un pārtiku, beidzot ar mazajiem ikdienas tēriņiem. Pārbaudi, vai problēma ir īslaicīga vai atkārtojas ilgtermiņā.

2. solis - samazini liekos izdevumus

Tiklīdz ir skaidrs, kur aizplūst Tava nauda, sāc ar to rīkoties gudrāk:

• Atcel nevajadzīgus abonementus (Netflix, Spotify u.c.).

• Izvēlies ekonomiskākus produktus un zīmolus veikalā.

• Gatavo maltītes mājās un plāno pirkumus.

• Pārvietojies ar sabiedrisko transportu vai velosipēdu.

Katrs ietaupītais eiro var būt izšķirošs Tavas finansiālās stabilitātes atjaunošanā!

Aiz daudzajām ziņām par pārmaiņām ASV un to ietekmi globāli ēnā palikušas pārmaiņas, kas tieši skar mūs pašus. Praktiski. Vismaz tos, kuri dzīvo privatizētos dzīvokļos daudzdzīvokļu mājās. Drīzumā Saeimā galīgajā lasījumā tiks pieņemts likumprojekts “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums”, kam vajadzētu nākt ar būtiskām izmaiņām vispirms jau šādu ēku apsaimniekošanā. Jautājums vien: vai šīs izmaiņas būs pietiekamas, lai tās tiešām veicinātu privatizācijas pabeigšanu? Un vai atkal nebūs paredzēti pārejas periodi, ko vajadzības gadījumā varēs pagarināt?

Likuma pieņemšana jau krietni aizkavējusies – to Saeimā skata kopš 2023. gada novembra. Likumprojektā minētie termiņi jau mainīti un vēl tiks mainīti. Bet, ja tā padomā, arī pats privatizācijas noslēgums nepiedodami aizkavējies – kopš valsts neatkarības atjaunošanas pagājušas jau trīs ar pusi desmitgades. Mājokļu privatizācijai jau sen bija jānoslēdzas. Vai ar šo likumu tas beidzot notiks? Daļēji.

Dzīvokļu īpašniekiem ļoti būtisks ir 11. pants par privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Kā zināms, pārvaldīšanas tiesību nodošana pašvaldību privatizētajās dzīvojamās mājās sākotnēji nebija prioritāte, līdz ar to nostiprinājās šobrīd vērojamais aplamais priekšstats, ka dzīvokļa īpašniekam pieder tikai konkrētā dzīvojamā platība, bet par pārējo – kāpnēm, jumtu, inženiertīkliem, komunikācijām un pagalmu utt – jārūpējas kādam citam – “namu pārvaldei”, pašvaldībai vai valstij. Tā rezultātā tūkstošiem dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašniekiem joprojām nav nodotas. Un galvenais iemesls – dzīvokļu īpašnieku nezināšana, neizpratne par saviem pienākumiem vai nevēlēšanās tos ievērot. Vai beidzot tas tiks atrisināts? Drīzāk ir bažas, ka būs vien skaists likums ar skaistām frāzēm, kā jābūt, bet bez striktām prasībām.

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” izveidotā Latvijā lielākā privātā stipendiju programma jaunajiem dabaszinību skolotājiem “Starp mums ir ķīmija!” turpina augt – kopējais stipendiju fonds 2025.gadā sasniedzis jau 180 000 eiro.

No 31.marta līdz 22.aprīlim norosināsies pavasara pieteikšanās kārta, kurā 3000 eiro stipendijas saņems deviņi topošie vai jaunie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji.

Iniciatīvu 2023. gadā ar stipendijām ķīmijas skolotājiem sāka “Olpha”, 2024.gadā programmai ar bioloģijas skolotāju stipendijām pievienojās “Centrālā laboratorija”, bet šogad kā partneris programmā iesaistījusies arī “Veselības centru apvienība” (VCA), pasniedzot stipendijas matemātikas skolotājiem. Pateicoties sadarbībai, turpmāk ik gadu jaunajiem skolotājiem tiks piešķirtas 15 stipendijas, palīdzot viņiem turpināt pedagoģijas studijas vai sākt jaunā skolotāja karjeru, tādējādi veicinot dabaszinātņu izglītības attīstību Latvijā. Pavasara pieteikšanās kopskaitā deviņām stipendijām notiks no 31. marta līdz 22. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu starpmumsirkimija.lv.

Lauksaimniecības vidi šobrīd ietekmē krietni citādāki apstākļi, nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Laikapstākļi ir kļuvuši grūtāk prognozējami un vērojamas krasas svārstības, piemēram, pavasarī ir +27 grādu karstums, pēc tam - salnas. Nav vienmērīgas sezonas, un tas būtiski ietekmē kultūraugu ražu.

Runājot par klimatu, nedrīkst aizmirst arī par kaimiņos notiekošo karu - tā radītais piesārņojums varētu būt daudz būtiskāks, nekā mūsu pašu emisijas. Šajos apstākļos visu nosaka detaļas, un nozīmīgs elements ir arī sertificētas sēklas materiāls, kas sniedz pārliecību par kvalitāti un slimību neesamību.

Sertificēts sēklas materiāls nav tikai formāla prasība tiem lauksaimniekiem, kuri piesakās Eiropas Savienības vai valsts atbalsta pasākumiem, nodarbojas ar sēklu tirdzniecību u.c. – tā ir reāla nepieciešamība, ja vēlamies nodrošināt labu ražu un mazināt riskus. Protams, lai katru gadu iegādātos jaunu sertificētu materiālu, nepieciešami līdzekļi, bet, gudri plānojot, šādu sēklas materiālu var izmantot vairākas sezonas, joprojām saglabājot augstu kvalitāti. Nekvalitatīvs materiāls, savukārt, var radīt ļoti nopietnas sekas – no slimību izplatības līdz ražas kritumam, kas nozīmē finansiālus zaudējumus.

2025. gada 14. jūnijā, Rīgā, Skanstes ielā 25, Business Elemental Centre telpās, svinīgi tika atklātas Dr. Federa Vācijas–Latvijas Kardioloģijas Centra jaunās telpas pēc ievērojamas paplašināšanas, vienlaikus atzīmējot klīnikas 6 gadu jubileju.

Šis daudzprofilu veselības aprūpes centrs apvieno Vācijas augstākos medicīnas standartus un Latvijas vadošo speciālistu komandu, piedāvājot pacientiem kvalitatīvu un modernu aprūpi. Uz atklāšanas pasākumu pulcējās plašs viesu loks - veselības aprūpes, uzņēmējdarbības un profesionālo jomu pārstāvji, kā arī sabiedrībā pazīstamas personības un satura veidotāji, kuru klātbūtne apliecināja interesi par mūsdienīgu, uz pacientu centrētu medicīnu un jaunu kvalitātes standartu iedzīvināšanu Latvijā.

Svinīgo atklāšanas pasākumu vadīja TV personība Kristīne Stakena kopā ar improvizātoru Mārtiņu Kozlovski jeb Kozmenu, pasākuma elegantajam stilam piešķirot nelielu ironijas devu un jautrību. Vēl pirms došanās augšup uz Business Elemental Centre trešo stāvu, kur atrodas Dr. Federa Centrs, viesus pirmajā stāvā pie ieejas sagaidīja pasākuma vadītāji. Kozmens, ar sev