Jaunākais izdevums

Patlaban saistībā ar gaidāmo Brexit vērojama divu veidu rīcība no uzņēmumu puses – daļa gatavojas sliktākajam scenārijam, bet daļai nav konkrēta rīcības plāna, taču tāds būtu jāizveido, lai uzņēmums neattaptos pie sasistas siles.

Tā intervijā iesaka BDO Nīderlandes Starptautisko nodokļu partneris Nīks de Hāns (Niek De Haan).

Fragments no intervijas

Vai novērojat satraukumu uzņēmumu vidū saistībā ar Brexit? Kā norit gatavošanās tam?

Daudzas Eiropas valstu kompānijas šobrīd gatavojas sliktākajam scenārijam, un es uzskatu, ka šis ir labākais veids, kā rīkoties, jo, pat ja situācija nebūs tik slikta, tad kompānijas būs gatavas. Daudzi mūsu klienti, kas strādā Lielbritānijā, jau pārvieto daļu biznesa vai centrālo mītni uz Eiropas valstu lielpilsētām– pārsvarā uz Amsterdamu, Frankfurti vai Parīzi. Kā zināms, Latvija ievērojamu apjomu kokmateriālu eksportē uz Lielbritāniju, tas ir galvenais partneris, līdz ar to tā ir ļoti nopietna problēma. Ja tiks piemērots muitas nodoklis, tas ievērojami paaugstinās izmaksas, un rodas jautājums, vai Latvija joprojām, neskatoties uz šo izmaksu pieaugumu, spēs eksportēt uz Lielbritāniju kokmateriālu, vai arī tas kļūs pārāk dārgi. Vērojam, ka daudzas kompānijas patlaban cenšas aizvest uz Lielbritāniju pēc iespējas vairāk produkcijas, līdz ar to visas noliktavas ir pārpildītas. Savukārt Lielbritānijas kompānijas pašlaik izvērtē, vai Eiropas struktūrvienību galveno mītni nepārcelt uz citām Eiropas valstīm. Tiesa gan, aizvien pastāv liela nenoteiktība un daudzas kompānijas vēl nav izveidojušas konkrētu rīcības plānu. Tās domā par potenciālajiem scenārijiem, kas varētu notikt, taču lēmumi vēl nav pieņemti. Mans ieteikums tomēr būtu sagatavoties ļaunākajam un izstrādāt stratēģiju, kā rīkoties no likumdošanas, struktūras un nodokļu perspektīvas.

Vai kopumā pieaug uzņēmumu pārrobežu darījumi un kas to veicina? Pašlaik vērojama liela uzņēmumu aktivitāte, paplašinoties starptautiskajos tirgos. Daļēji to veicina e-komercija, kas ļauj preci tirgot aizvien vairāk valstīs un bez nepieciešamības pēc fiziska vietējā pārstāvja, kas organizē biznesu. Visaktīvākās tieši darījumu ziņā var minēt telekomunikāciju, mārketinga un mediju nozares.

Visu rakstu lasiet 6. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 26. un 27. septembrī uzņēmēji, uzņēmumu vadītāji, izpilddirektori, mārketinga vadītāji un citi speciālisti aicināti uz augsta līmeņa forumu ar profesionāliem runātājiem, kā arī kopīgu domu apmaiņu neformālā gaisotnē.

«Nordic Business Forum 2018 Live» galvenie virzieni - stratēģija, maksimāls sniegums, mākslīgais intelekts - nav izvēlēti nejauši, bet pievērsti tēmām, kas šobrīd ir aktuālas visā pasaulē gan uzņēmumu, gan personīgajai izaugsmei.

Kā galvenais foruma notikums tiek gaidīta diskusija ar ASV 44.prezidentu Baraku Obamu. Papildu ārvalstu runātājiem «Latvijas Nordic Business Forum 2018 Live» translācijā piedalīsies zvērināta advokāte, nodokļu un finanšu konsultāciju uzņēmuma «BDO Latvia» un «BDO Law» vadošā partnere Vita Liberte.

«Priecājos, ka Latvijas uzņēmējiem būs iespēja vienkopus dzirdēt pasaules līderus, kuri iedvesmo attīstīt biznesu jaunā līmenī un stiprināt savas līdera prasmes šajā dinamiski mainīgajā vidē, kas rada arvien jaunus izaicinājumus. Man ir patiess gandarījums piedalīties šādas jaunas iniciatīvas organizācijā, kas, cerams, nesīs pasākuma klausītājiem pozitīvu lādiņu turpmākai darbībai un veicinās komunikāciju ar klātienē satiktiem līdzīgiem, progresīvi domājošiem uzņēmējiem. Arī Bdo ir notikušas lielas pārmaiņas gan pasaules, gan vietējā mērogā. Mēs Latvijā sadarbojamies un mācāmies no starptautiskajiem kolēģiem, kā saprast klienta vajadzības un piedāvāt izcilu servisu par klientam atbilstošāko samaksu. Esam saplūduši vienā globālā uzņēmumā ar vienotiem standartiem, nosaucot šo gadu par konverģences gadu. Kā uzņēmumu vadītāja jūtos atbildīga par darbinieku iedvesmošanu un izglītošanu, lai veicinātu veselīgu augsni valsts attīstībai. Tāpēc arī forumā ieskicēšu, kas ir tas veiksmes stāsts, kas palīdz sasniegt virsotnes,» komentē V. Liberte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kļūda sadarbībā ar vienu banku var nozīmēt, ka kontu nevarēs atvērt vairs nevienā bankā

Db.lv, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas klienta kļūda sadarbībā ar vienu banku var nozīmēt, ka kontu nevarēs atvērt vairs nevienā bankā, arī citās valstīs, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» sacīja zvērināta advokātu biroja BDO Law vadošā partnere un advokāte Vita Liberte.

Lai Latvijā varētu samaksāt nodokļus, ir nepieciešams bankas konts, viņa uzsver, piebilstot - ja iepriekšējos gados sadarbība ar bankām bija miermīlīga, tad pērn tā bija stresa pilna un ne vienam vien klientam radās neizpratne, kāpēc jāatbild uz tik daudz jautājumiem.

Viņa raksturoja, ka bankām šis periods ir sarežģīts, jo jāievēro aizvien stingrāki klientu vērtēšanas kritēriji un prasības, turklāt paralēli jādomā, kā izdzīvot spraigā konkurences cīņā, jo tirgū aktīvi ir citi dalībnieki, piemēram, savstarpējo aizdevumu platformas, ātrie kreditētāji. Tomēr viņa uzsvēra, ka tendence pastiprināt nosacījumus vērojama visā pasaulē. Banka jūs nepārtraukti novēro, un jebkurā laikā tai ir tiesības ziņot par klientu, sacīja V. Liberte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Straujāk augošais Latvijas ārējās tirdzniecības segments – pakalpojumu eksports

Anda Asere, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas pakalpojumu eksporta vērtība augusi par 29%.

Par to liecina kustības "The Red Jackets" veiktais pētījums par pašmāju eksporta nozares tendencēm. Vienlaikus produktu eksporta vērtība ir pieaugusi par 21%.

Lielo eksportētāju skaits, kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro, 2018. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājies par 145 uzņēmumiem un veido 9,4% pieaugumu. 51% no šiem uzņēmumiem ārzemēs sevi piesaka ar Latvijā radītu zīmolu.

Arī kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta vērtības apjoms 2018. gadā pieaudzis par 18% jeb no 15,1 miljonu eiro uz 17,9 miljoniem eiro. Tas liecina, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmumu uzdrīkstas virzīties ārējos tirgos, stiprinot kopējo eksportēšanas pieredzes un zināšanu bāzi valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PVN krāpšana, runājot par preču kustību, vēl ir 50 miljardu eiro jautājums visā Eiropas Savienībā, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» sacīja BDO Latvia vecākais nodokļu konsultants Valts Stūrmanis.

«Pēdējā laikā plaši izskan jau sen aktuālais fakts, ka PVN jomā ir problēmas un tiek izkrāpti nozīmīgi līdzekļi. Tomēr būtiski ņemt vērā, ka problēma jau pastāv no 1993.gada, un 26 gadus Eiropas līmenī neviens nebija saņēmies to risināt, tomēr 2022.gadā šī problēma daļēji tiks atrisināta,» skaidro eksperts.

Mērķis ir aizsargāt nodokļu maksātājus pret ļaunprātīgiem komersantiem.

Izmaiņas 2022.gadā paredz vairākus jaunumus. Viens no tiem ir lielāka brīvība institūcijām samazināto PVN likmju samazināšanā (0% un no 5% līdz standartlikmei). Tādējādi Finanšu ministrija ar nodokļu administrāciju varēs izvēlēties plašāku nozaru klāstu, kam samazināt likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nodokļu sistēma un administrēšanas kārtība ir eksportējams produkts, taču, pašiem vairāk runājot par to, kas nav izdevies, nevis uzsverot labākos sasniegumus, dzēšam savas iespējas

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar BDO Law un BDO Latvia rīkotās konferences Nodokļi 2019 - Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam diskusija. Vienlaikus daudzi jautājumi bija, ir un būs atkarīgi no parlamenta pieņemtajiem lēmumiem un to ieviešanai atvēlētā laika. Vienlaikus ir jautājumi par Brexit, par kuru atbilžu pašlaik nav nevienam.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis uzskata, ka nodokļu sistēma ir eksportējama un tāpēc ir jāatbild uz tādu jautājumu - kāpēc cilvēki laužas investēt, piemēram, ASV vai Vācijā, kurā ir briesmīgi nodokļi, bet tajā pašā laikā potenciālo investoru rindas par iespējām ieguldīt Latvijā nemana? «Diemžēl atbildes nav saistītas ne ar nodokļu sistēmu, ne ar nodokļu administrāciju, un vēl jo vairāk - Latvijai nav 100 miljonu patērētāju, bet jautājums ir, ko īsti darīt Latvijai,» turpina J. Zelmenis. Viņaprāt, tas nozīmē, ka Latvijai kaut kas ir jāmaina. «Sapņoju par to, ka varētu «eksportēt» Latvijas nodokļu administrācijas pakalpojumus, bet vienlaikus prasītos uzsvērt, ar ko tie atšķiras no nodokļu administrācijas, piemēram, Polijā, Baltkrievijā vai citur, un vēl jo vairāk, ja VID darbinieki komunicētu vismaz trijās valodās un būtu speciāla nodaļa investoru apkalpošanai, kas palīdzētu šajā investoru piesaistes procesā,» savu pozīciju skaidro J. Zelmenis. Protams, viņaprāt, atsevišķas diskusijas vērts jautājums ir par to, vai jaunā nodokļu reforma ir radījusi labāku nodokļu jurisdikciju par to, kas bija iepriekš. «Diemžēl investori to nenovērtēja,» tā J. Zelmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Briest visas PVN sistēmas reforma

Māris Ķirsons, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko piecu gadu laikā Eiropas Savienībā iecerēta pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas sistēmas reforma, kas mainīs pašreizējo šī nodokļa norēķinu kārtību, iegādājoties un piegādājot preces no ES darījumu partneriem

Jaunā kārtība novērstu dažādus PVN sistēmas defektus, bet vienlaicīgi tā var radīt arī papildu apgrūtinājumus. Tādu ainu rāda izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotā konference Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam.

Lai arī par pašreizējās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas modernizāciju Eiropas Savienībā tiek runāts un diskutēts jau vairākus gadus un kaut arī vēl lielie lēmumi par tās reformēšanu vēl saskaņojami starp dalībvalstīm, tomēr tiek lēsts, ka šādas reformas iedzīvināšanas termiņš varētu būt no 2022. gada. Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins izteica šaubas par minētā termiņa realitāti, jo diskusijas par sistēmas maiņu turpinās. Jāņem vērā, ka par šo iecerēto – jauno PVN sistēmu vēl nav iespējams runāt detalizēti, bet gan tikai vispārējā līmenī, vienlaikus ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem nav skaidru atbilžu. Taču, lai uzņēmumi būtu gatavi ne tikai pārmaiņām šajā sistēmā, bet arī līdzdarbotos PVN jaunās arhitektūras izstrādē, par to ir jārunā jau šodien. Galu galā, Latvija kā ES dalībvalsts piedalās tās izstrādē un arī Ministru kabinetam būs jāpieņem konkrēti lēmumi attiecībā par to.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Publisko pakalpojumu sektors būtiski kavē investīcijas digitālajās tehnoloģijās

Db.lv, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības publisko pakalpojumu sektors ievērojami kavē investīciju veikšanu digitālajās tehnoloģijās, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» sacīja Accenture Inovāciju vadītājs Kristaps Banga.

Kā liecina Accenture veiktais pētījums, tikai 28,4% Eiropas publiskā sektora uzņēmumu vadītāji aktīvi veic investīcijas digitālajās tehnoloģijās, salīdzinot ar 41,5% privātā sektora uzņēmumiem.

Patlaban šādu investīciju veikšanu izvērtē 52,8% publiskā sektora uzņēmumi, pretstatā ar 11,3% privātā sektora uzņēmumiem.

Savukārt 16% publiskā sektora uzņēmumi atbildējuši, ka investīcijas digitālajās tehnoloģijās neattiecas uz viņu darbību. Šādi atbildējuši tikai 0,4% privāto uzņēmumu vadītāju. Savukārt 2,7% publiskā sektora uzņēmumu pārstāvji un 1% privātā sektora uzņēmēji atbildējuši, ka viņiem nav digitālā biznesa stratēģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Kā valstis atbalsta uzņēmumus pandēmijas laikā

Māris Ķirsons, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BDO Latvia šodien saņēma pētījumu par metodēm, kuras citu pasaules valstu valdības izmanto uzņēmumu atbalstam pandēmijas laikā. Ko var mācīties Latvijas valdība un ko var pieprasīt uzņēmēji?

Māris Ķirsons uz sarunu aicināja Jāni Zelmeni, BDO Latvia vadošo partneri, kurš detalizēti izstāsta, kā ar koronavīrusu nolēmusi cīnīties Itālija, Kipra, Taizeme, Ķīna un arī citas skartās pasaules valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Kā Baltijas valstīs atšķiras netiešie nodokļi?

Db.lv, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netiešo nodokļu jomā šajā gadā lielā mērā turpinās un tiek ieviestas iepriekš pieņemtās izmaiņas, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» skaidroja Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins.

Sākot ar šo gadu noteiktas labvēlīgākas normas komersantiem, kas strādā ar akcīzes precēm. Lai veicinātu mazo alus darītavu eksporta iespējas, samazināto akcīzes nodokļa likmi ar 2019.gada 1.janvāri piemēro pirmajiem 10 tūkstošiem hektolitru alus, kas nodoti patēriņam Latvijā (iepriekš pirmajiem saražotajiem).

Ar 2019.gada 1.februāri stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi «Kārtība, kādā komersanti iegūst tiesības izveidot apvienoto noliktavu», kas jaunā redakcijā izsaka pašreiz spēkā esošos Ministru kabineta 2017.gada 28.novembra noteikumus Nr.705.

Ar Ministru kabineta noteikumiem tiek noteikts ka darbības apvienotajā noliktavā varēs veikt ne tikai ar fasētām precēm, bet arī ar naftas produktiem; tiesības izveidot apvienoto noliktavu ir nodokļu maksātājiem, kurš vismaz vienu gadu ir veicis darbības atbilstoši izsniegtajai akcīzes preču noliktavas licencei vai muitas noliktavas atļaujai, vai atļaujai preču pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, vai darbībai ar precēm brīvajā zonā; veicot darbības ar naftas produktiem, nepieciešams rezervuārus, kuros uzglabā preces, aprīkot ar elektroniskām un automatizētām naftas produktu daudzuma mērīšanas iekārtām, kuras nodrošina vēsturisko datu saglabāšanu pēc katras darbības ar precēm.Savukārt PVN jomā patlaban dienaskārtībā ir sekojoši jautājumi: viennozīmīgs PVN piemērošanas tiesiskais regulējums darījumos ar apbūves tiesībām; ES direktīvu pārņemšana:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valstis steidz palīgā biznesam un iedzīvotājiem

Māris Ķirsons, 30.03.2020

Dalies ar šo rakstu

J. Zelmenis vērš uzmanību, ka Itālija ir spērusi vēl radikālākus soļus nekā koronavīrusa dzimtene Ķīna. Informāciju par to, kā citas valstis pasaulē cenšas mīkstināt koronavīrusa radīto ietekmi uz tautsaimniecību, lasiet 24. marta žurnālā "Dienas Bizness".

Covid-19 ietekmes dēļ valstis uz laiku uzņēmējus atbrīvo no darbaspēka nodokļu nomaksas, piešķir īpašus atvaļinājumus smagi cietušajās nozarēs strādājošajiem, pagarina termiņus gada pārskatu sagatavošanai, atļauj neiesniegt kārtējās nodokļu deklarācijas

To liecina "BDO" pētījums par to, kā dažādas valstis pasaulē cenšas mīkstināt koronavīrusa radīto ietekmi uz tautsaimniecību.

"Lai arī dažādas valstis piemēro atšķirīgas pretindes koronavīrusa seku mīkstināšanai un neitralizācijai, tomēr par šo bezprecedenta soļu adekvātumu varēs spriest tikai pēc vairākiem mēnešiem, it īpaši, ja daudzmaz ticamu prognožu par šī jaunāko laiku mēra apturēšanu un atgriešanos pie miera laika ekonomikas vienkārši nav," vērtē AS "BDO" Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņaprāt, pašreizējā situācija ir jāuzskata par bezprecedenta gadījumu, kura pārvarēšanai nāksies piemērot netradicionālas metodes.

"Būtībā pašlaik koronavīruss ir apturējis Šengenas zonas darbību un de facto arī vienu no ES pamatbrīvībām – cilvēku brīvu kustību, kaut arī de jure tāda joprojām pastāv, un kaut kas tāds, izņemot kaut kādus īpašus gadījumus uz dažām dienām, turklāt teju vai visā ES, nav pieredzēts," skaidro J. Zelmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Konference Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam

Db.lv, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu plānošanas jomā pēdējo gadu laikā vērojama lielāka stabilitāte nekā iepriekš, tomēr aizvien pastāv dažādi izaicinājumi, ar ko jāsaskaras uzņēmējiem, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» atzina eksperti.

Pērn Latvijas nodokļu sistēma piedzīvoja revolucionāras pārmaiņas, kuras vienus priecēja, bet citus apbēdināja. Būtiski satricinājumi skāra banku sektoru, ko izjuta arī uzņēmēji. Kopumā gan nodokļi iekasēti tādā apmērā kā plānots.

Arī nākotnē gaidāmas izmaiņas, līdz ar to uzņēmējiem jātur roka uz pulsa, lai nenokavētu to ieviešanu savā darbībā.

Galerijā augstāk - ieskats konferences norisē!

Ziņas no konferences:

FOTO: Kā Baltijas valstīs atšķiras netiešie nodokļi?

Publisko pakalpojumu sektors būtiski kavē investīcijas digitālajās tehnoloģijās

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Modernizēs nodokļu likumus

Māris Ķirsons, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiks izstrādāts jauns Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, kā arī jauns likums Par grāmatvedību, kuri spēkā varētu stāties attiecīgi 2022. un 2021. gadā.

Tādu darbu plānu izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam klāstīja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Viņš uzsvēra, ka abi likumi - gan Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, gan arī Grāmatvedības likums - pieņemti 90.-to gadu sākumā. Vienlaikus šogad paredzētas diskusijas par vairākām normām Pievienotās vērtības nodokļa, Nekustamā īpašuma nodokļa, Solidaritātes un Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumos. Jāņem vērā, ka izmaiņas varētu ieviest arī Brexit.

Izmaiņas visos nodokļu likumos būs saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu no 2021. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur jau ir ieviests skaidras naudas limits fizisko personu darījumos, iespējamie jaunie liegumi auto un īpašumu darījumos izmantot skaidru naudu valsti padarīs par līderi visā ES cīņā pret skaidru naudu.

To liecina ZAB BDO Law pētījums par skaidras naudas darījumu ierobežošanu. DB jau 9.02.2019. rakstīja par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēto ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu, kurā ir paredzēta skaidras naudas darījumu sliekšņa samazināšana no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro, turklāt skaidrā naudā nevarētu iegādāties nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus. Jāatgādina, ka no 2017. gada 1. janvāra spēkā ir norma, kas ierobežo darījumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi tiek uzskatīti ar visaugstāko krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, kā arī PVN izkrāpšanas risku. Kontrolējošajām iestādēm faktiski neesot iespēju pārbaudīt šādus darījumus, to noslēgšanas datumus, maksājamās summas utt. Pēdējā laikā arī ārzemēs tiek veikti pasākumi skaidras naudas aprites ierobežošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstīs ir reģioni, kuros tiek piemērotas no pārējās teritorijas atšķirīgas (visbiežāk - arī zemākas) nodokļu likmes vieniem un tiem pašiem pakalpojumiem un precēm

To liecina AS BDO pētījums, kas tapis pēc ziņām par plāniem analizēt iespējas Latvijā ieviest diferencētas nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos.

«Nezinu detaļas, un nav plašas informācijas, ko konkrētie cilvēki saprot ar vārdiem diferencētas nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos, tāpēc nevaru komentēt to,» jautāts, kā vērtē šo piedāvājumu, atbild AS BDO partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka vienmēr var paraudzīties apkārt un mēģināt izdarīt secinājums, kas kurā vietā ir, kā tas strādā, un vienlaikus atbildēt uz jautājumu, vai to var «pārnest» uz Latviju, iedzīvināt un sasniegt cerētos rezultātus.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cukuroto dzērienu aplikšana ar akcīzes nodokli kļūst par modes lietu

Māris Ķirsons, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa sasaiste ar cukura vai tā aizstājēju daudzumu limonādēs kļūst par modes lietu, jo pērn tādu ieviesa Lielbritānija un Dienvidāfrika, diskusijas par šādu nodokli notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

To liecina a/s BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem. «Lai arī kopējais valstu skaits, kuros ir ieviests akcīzes nodoklis dzērieniem atkarībā no tajos esoša cukura daudzuma, nav ļoti kupls, var secināt, ka to pulks augs,» pētījuma datus vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka šim nodoklim ir divi būtiski balsti – cilvēku veselība un papildu ieņēmumi valsts kasē. «Lielajās valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju, šī cukura akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki par tām valstīm, kurās ir neliels iedzīvotāju daudzums. Turklāt jāņem vērā vēl kāda nianse – kontrole par to, vai par attiecīgajiem dzērieniem (tajos esošo cukura daudzumu) ir samaksāts atbilstošs nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, ir salīdzinoši vieglāk kontrolēt šī nodokļa adekvātu iekasēšanu tādā ģeogrāfiski nošķirtā valstī, kāda ir Lielbritānija ar sava veida izņēmumu – Ziemeļīriju, savukārt daudz grūtāk to ir nodrošināt ES dalībvalstij, kur valstu robežas faktiski ir iezīmētas kartē, bet realitātē neeksistē. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums,» uz vaicājumu, vai pēc kāda brīža akcīzes nodoklis par cukurotām limonādēm netiks regulēts jau no Eiropas direktīvas vai regulas, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka akcīzes nodokļi bija un ir sava veida attiecīgo preču patēriņa regulētāji. «Šāda nodokļa ieviešanas pamats ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kurā minēts, ka cukura diabēts izraisa būtiskus zaudējumus valstu IKP gan tieši, gan netieši, jo, iegūstot cukura diabētu, cilvēkiem samazinās darba spējas, kā arī valstij ir papildu ārstniecības izmaksas. Līdz ar to PVO iesaka valstīm rīkoties un piemin cukuroto dzērienu nodokli kā vienu risinājumu šai problēmai,» stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši tāpēc ir vēlme ar nodokļa palīdzību samazināt cukuroto dzērienu patēriņu un līdz ar to samazināt ar dzērienu izraisīto veselības problēmu saistītās izmaksas, kā arī papildus iegūt nodokļu ieņēmumus, kurus valsts varētu novirzīt veselības aprūpei vai citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Soda naudas kļūst lielākas, pārceļot tās uz citu likumu

Māris Ķirsons, 30.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Jānis Zelmenis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Būtiski pieaugs soda naudas apmēri par pārkāpumiem saistībā ar kases aparātiem, kā arī informatīvās deklarācijas neiesniegšanu un neziņošanu par aizdomīgu darījumu

"Iegūtie dati rāda, ka, pārnesot sodus uz nodokļu un nodevu likumu, vairākās pozīcijās to apmērs būtiski pieaudzis, kaut arī sākotnēji bija runāts par vienkāršu – mehānisku – sodu pārnešanu no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa uz specializēto nodokļu likumu," žurnālam "Dienas Bizness" komentē AS "BDO Latvia" partneris Jānis Zelmenis.

Vienlaikus viņš akcentē: "Soda naudas funkcija ir atturēt no pārkāpuma veikšanas, nevis iekasēt konkrētas naudas summas valsts budžetam."

Visu rakstu lasiet jaunajā žurnālā "Dienas Bizness". Meklējiet preses tirdzniecības vietās, lasiet elektroniski: www.dbhub.lv/eavize vai abonējiet, zvanot 67063333.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pārdot savu veiksmīgo biznesu

Gints Vilgerts - VILGERTS Partneris, M&A, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu pārdot savu uzņēmumu par iespējami augstāku cenu, jāizdara mājas darbi. Parasti veicamo mājas darbu saraksts ir skaidrs, tomēr tas var kļūt garāks, kad potenciālie pircēji un konsultanti iesūtījuši pirmos komentārus.

Kopumā pārdošanas process aizņem apmēram 12 mēnešus. Svarīgi ir saprast, ka procesu nevajadzētu veikt pašiem procesa dalībniekiem (t.i. valdei vai akcionāriem). Īsumā par Latvijas uzņēmumu pārdošanas procesu varētu izvirzīt šādas tēzes:

1. Process jāvada profesionāļiem. Nav pieļaujams tas, ka vadošo lomu uzņēmuma pārdošanas procesā uzņemas valde vai pats akcionārs. Valdei un akcionāriem jābūt aktīvam dialogam ar padomdevējiem – juristiem un finansistiem. Valdei jārūpējas par biznesa turpināšanu, nevis jābūt daļai no procesa. Valdei agri vai vēlu radīsies interešu konflikts, jo par tās likteni, tostarp arī par motivācijas instrumentiem, lems jaunais kontrolpaketes īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eksperts: Laiks parādīs, vai Swedbank gadījumam būs sekas tikai Zviedrijā, vai arī Latvijā

Žanete Hāka, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reputācijas ziņā pirmo reizi sastopamies ar faktu, ka naudas atmazgāšanas skandālā ir iesaistīts arī Baltijas banku flagmanis, jo parasti pārmetumi par kontroles nepietiekamību izskanēja nerezidentus apkalpojošo banku virzienā, komentējot aizvadītajā nedēļā izskanējušās ziņas par Swedbank, portālam db.lv sacīja AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Šobrīd attīstās jaunākais banku skandāls, un aizvadītajā nedēļā divās dienās Swedbank vērtība biržā saruka par 20%. Pēc pāris dienu neliela akcijas cenu pieauguma otrdien Swedbank akcijas cena Zviedrijas biržā atkal saruka - par 1,59% līdz 170,65 Zviedrijas kronām.

Latvija savā ziņā šajā skandālā ir iesaistīta, taču ne primāri. Kopumā gan Latvijai pērnais gads bija absolūti melnākais gads finanšu sektora vēsturē, saka eksperts.

Interesanti, ka informācijas noplūde notika Latvijā, kas ir netipiski, un nav skaidri pateikts, kas ir informācijas avots, taču ir saprotams, ka avots ir labi informēts un tātad no iekšienes. Tāpat jautājums rodas, kādēļ tas nolēma vērsties nevies tiesībsargājošajās iestādēs, bet Zviedrijas televīzijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija jurisdikcijā kļūtu pievilcīgāka komerciālām šķīrējtiesām, Šķīrējtiesas būtu jāsāk ar esošā Šķīrējtiesu likuma pielāgošanu.

Tā DB norāda jomas eksperti. Grozījumi Šķīrējtiesu likumā, ar kuriem tika noteiktas stingrākas prasības šķīrējtiesnešiem un patstāvīgās šķīrējtiesas izveidei, kā arī stiprināts uzraudzības mehānisms, stājās spēkā pirms nepilniem diviem gadiem. Grozījumu mērķis bija atjaunot sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesām, padarīt to izveides procesu caurskatāmu un izvirzīt kvalitātes prasības. Tieslietu ministrijas ieskatā, grozījumi savu mērķi ir sasnieguši, jo pēc reformas uzsākšanas šķīrējtiesu skaits Latvijā samazinājies apmēram par divām trešdaļām. Šobrīd šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrēta 71 pastāvīgā šķīrējtiesa, liecina Uzņēmumu reģistra dati. Jāatgādina, ka 2014. gadā šķīrējtiesu skaits sasniedza 214. Zvērināts advokāts un viens no Šķīrējtiesu likuma izstrādātājiem Jānis Lapsa DB atzīmē, ka pagaidām šķīrējtiesu jomā Latvijā nekāda attīstība nav notikusi. Ir samazinājies šķīrējtiesu skaits, tomēr kopumā tās ik gadu skata tikai aptuveni 1000 lietu. Tas nozīmē, ka šķīrējtiesu skaits būtu vēl samazināms, jo daļa no esošajām joprojām nedarbojas vai, iespējams, ir izveidotas, lai veiktu kādas nelikumības. Tāpat pēdējo divu, trīs gadu laikā nav bijuši skaļi šķīrējtiesu spriedumi, kas tapuši pēc procesa pārkāpumiem. Nozares speciālisti norāda, ka Rīgai kā vietai ir visas iespējas kļūt interesantai tieši šķīrējtiesu ziņā, tomēr, lai to panāktu, Šķīrējtiesu likums ir jāpielīdzina Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) Parauglikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad daudzi iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāji izrādījušies parādā valstij.

Ar šo tēmu Dienas Bizness aizsāk podkāstu sēriju.

DB jau vēstīja, ka šādam riskam ir pakļautas tādas strādājošo kategorijas, kam pēdējā gada laikā ienākumi bijuši mainīgi vai arī tie atšķiras no iepriekšējā gada ienākumiem, piemēram, jaunās māmiņas, kuras atgriezušās darbā no bērnu kopšanas atvaļinājuma, skolu un augstskolu absolventi, kuri uzsākuši patstāvīgas darba gaitas, ilgstošie bezdarbnieki, kuri beidzot atraduši darbu, kā arī tie, kuriem ir bijusi relatīvi neliela bruto alga (440–850 eiro mēnesī), bet viņiem pērnā gada laikā bijuši vēl kādi citi papildu ienākumi, piemēram, par dažu vecu akumulatoru vai lūžņu un lauksaimniecības produkcijas pārdošanu, kā rezultātā gada kopējais ienākumu līmenis pārsniedz to apmēru, vadoties pēc kura tika piemērots diferencētā neapliekamā minimuma apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) gan atļāvis VAS «Pasažieru vilciens» (PV) slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda») par jaunu elektrovilcienu iegādi, bet jautājums par tam nepieciešamo finansējumu 241,9 milj. apmērā aizvien paliek neatbildēts.

IUB gan noraidīja Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» (Talgo) sūdzību par PV iepirkumu, taču tas neliedz «Talgo» šo IUB lēmumu pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā. Spāņu ražotāja pārstāvis BDO vecākais jurists Artūrs Surmovičs pagaidām vēl nevarēja paust sava klienta nostāju par tālāko rīcību, taču ar iepirkumu saistītajiem ir priekšstats, ka «Talgo» varētu būt interese tiesāties. Tas gan netraucē PV turpināt sarunas ar «Škodu» un noslēgt līgumu, ja vien tiesa to neaizliedz darīt.

Tomēr iespējamā tiesvedība nebūt nav vienīgais potenciālais šķērslis, lai Latvijas iedzīvotāji pēc 10 gadu sāgas beigu beigās tiktu pie jauniem elektrovilcieniem. Šobrīd aizvien ir neatbildēts jautājums par to, kur ņemt naudu šī ritošā sastāva iegādei. Līgumu par elektrovilcienu piegādi varēšot slēgt pēc tam, kad valdība apstiprinās iepirkuma finansējumu, aģentūrai LETA norādījis PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Uzņēmēju novēlējums Ziemassvētkos: Soļus spert apzinīgi

Sagatavojusi Linda Zalāne, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness turpina iesākto tradīciju, pirms Ziemassvētkiem aicinot dažādu nozaru uzņēmējus radoši izpausties. Šajā gadā kopā tika tapinātas apsveikumu kartītes, uz kurām krāsu karuselis nonāca, nevis izmantojot otu, bet gan pirkstus.

Vita Liberte, advokātu biroja BDO partnere un zvērināta advokāte:

«Savā apsveikumā esmu attēlojusi pēdu, kura mums simbolizē vairākas lietas. Ceļš sākas ar pirmo soli. Šajos Ziemassvētkos novēlu visiem mums nākamos soļus spert lēnāk nekā līdz šim, neskriet pēc sīka izdevīguma, bet izvēlēties mērķtiecīgu ilgtermiņa ceļu. Katrs veiktais solis atstāj aiz sevis pēdas, un es novēlu mums visiem rūpēties, lai šie nospiedumi ir atbildīgi. Šī pēda ir arī mans atbalsts mākslinieka Ai Weiwei radītajam karogam, ar ko viņš atgādināja cilvēcei, ka 70 gadus pēc Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas cilvēktiesības joprojām nav pašsaprotama lieta un cīņa par tām visā pasaulē turpinās. Savukārt valstij šī laikmeta kontekstā es novēlu izpratni, ka problēmas nevar atrisināt tajā pašā līmenī, kurā tās tika radītas. Es vēlu Latvijai sagaidīt jaunus, intelektuālus un gudrus līderus, cerams, ka vistuvākajā laikā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bankrota administrācijas procesu sākusi kuģu būvētava, kas uzbūvēja Titāniku

LETA--AFP, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikoniskā Belfāstas kuģu būvētava «Harland and Wolff», kas savulaik uzbūvēja kuģi «Titanic» («Titāniks»), pirmdien sāka bankrota administrācijas procesu, bet tās darbinieki solīja turpināt nedēļu ilgušo rūpnīcas ieņemšanu.

Gaidāms, ka otrdien kompānija Belfāstas Augstajā tiesā iesniegs maksātnespējas pieteikumu, bet par maksātnespējas administratoru tiks iecelta grāmatvedības kompānija BDO, vēstīja vietējie plašsaziņas līdzekļi.

«Harland and Wolff» māteskompānija Norvēģijas uzņēmums «Dolphin Drilling» jūnijā iesniedza bankrota pieteikumu. Tas nav spējis atrast pircēju Ziemeļīrijā esošajam rūpniecības uzņēmumam.

Kuģu būvētavā, kuras milzīgie dzeltenie ceļamkrāni gadu desmitiem ir bijuši daļa no Belfāstas ainavas, pagājušā gadsimta sākumā strādāja vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku, bet tagad darbinieku skaits ir vien 130.

Daļa no viņiem jau nedēļu ir ieņēmuši rūpnīcu un pirmdien nobalsoja par protesta turpināšanu, cenšoties panākt valdības iesaisti kompānijas glābšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas «ziediņi» jau kļūst redzami, bet «odziņas» vēl nav ienākušās, un par to, cik «saldas» vai «skābas» tās būs, varēs diskutēt tikai pēc vairākiem gadiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā joprojām nav īsti skaidrs, kāds bija un joprojām ir nodokļu reformas mērķis. Piemēram, Latvijā ir būtiskas atšķirības no ASV, kur valsts prezidents Donalds Tramps būtiski palielināja ar nodokļiem neapliekamo ienākumu apmēru un samazināja uzņēmumu ienākuma nodokli.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat nodokļu reformas pirmo gadu?

Lai vērtētu, ir vajadzīgs atskaites punkts un arī jāsaprot, kāds tad ir bijis nodokļu reformas mērķis Latvijā un cik daudz izdevies ceļā uz to sasniegt 2018. gadā. Reformas diskusiju laikā daudz tika runāts par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, par uzņēmējdarbības attīstību, par nodokļu vienkāršošanu, bet ar šo labi izvirzīto mērķu sasniegšanu nemaz tik spoži nav veicies, lai neteiktu, ka esam nonākuši «purvā» vai, labākajā gadījumā, savdabīgā «muklājā». Tā vien šķiet, ka nodokļu reformas īstenošanai nu jau aizejošajai valdībai drosmes pietika, bet vienlaikus kaut kā pietrūka, lai neapmaldītos ilūzijās ieraudzīto piena upju ķīseļa krastos. Nodokļu sistēma ir sava veida valsts attīstības virzītājspēks vai arī tieši otrādi - bremzētājs, un šo jēgu šī vārda patiesā nozīmē saprot ASV, arī Lielbritānija, kur samazina uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmējiem laikā, kad varētu būt (ar vai bez vienošanās) Brexit. Savukārt Latvijā nodokļu sistēma visus pēdējos 25- 28 gadus ir kalpojusi nevis kā ekonomiskās attīstības regulators, bet gan vairāk kā naudas savācējs instruments valsts makā. Vēl jo vairāk, pašlaik var sacīt, ka to nodokļu masu, ko samaksāja 2007. gadā vismaz par 25- 30% lielāks maksātāju skaits, šodien pat daudz lielākā apmērā samaksā mazāks cilvēku daudzums. Faktiski turpinās Latvijā dzīvojošo cilvēku skaita erozija. Tāda paradoksāla situācija – no augstām tribīnēm vārdos Latviju dēvē par veiksmes valsti, bet realitātē – cilvēki turpina to pamest. Vai tad veiksmīgās un labklājīgās valstīs dzīvojošie tās pamet?! Vai tie, kuri joprojām dodas pelnīt naudu svešumā, «nebalso» ar kājām, atšķirībā no Francijas dzelteno vestu protestiem, un rezultātu, kad šīs valsts prezidents Emanuels Makrons atkāpās no iecerētajiem akcīzes (ekoloģisko) nodokļu paaugstināšanas plāniem jeb, citiem vārdiem sakot, no nodokļu reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīts eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” organizētais Eksporta izcilības forums, kura laikā, valsts augstākajām amatpersonām klātesot, jau ceturto reizi tika paziņoti pašmāju daudzsološākie jaunie eksportētāji.

Šogad svinīgā apbalvošanas ceremonija norisinājās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma PLEIF ietvaros, kura mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un inovāciju, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē. Kā galvenā foruma tēma šogad tika izvirzīta Latvijas stratēģiskā komunikācija un radošo talantu potenciāls.

No visiem titulam “The Red Jackets” un “Rising Stars” izvirzītajiem pretendentiem žūrijas komisija rūpīgā atlasē izvēlējās 10 Latvijas vadošos eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes, kas pievienojas līdzšinējiem 100 pašmāju eksporta izcilniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru