Iestājas pret darbinieku streiku kā ārkārtēju apstākli 

Lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop» ir uzsācis petīciju, kuras mērķis ir mainīt esošo likumdošanu un neļaut vairs iepriekš plānotiem streikiem būt par kompensācijas atteikuma iemeslu

Anda Asere, 2018. gada 19. jūlijs plkst. 7:19

Aviopasažieri ir aicināti izteikt viedokli un parakstīties interneta platformā «Avaaz» (https://ej.uz/qis9), paužot savu nostāju pret pastāvošo likumdošanu.

Pagaidām petīciju parakstījuši nedaudz vairāk nekā 370 cilvēki. «Šobrīd esam secinājuši, ka cilvēki nelabprāt uzticas globālām petīcījam, tādēļ esam procesā, lai petīciju izveidotu katrā valstī lokāli. Šobrīd mūsu mērķis ir līdz šī gada decembrim savākt 100 tūkstošus parakstu,» saka Marjus Stonkus (Marius Stonkus), «Skycop» izpilddirektors.

Lietuvas jaunuzņēmums «Skycop» cīnās par pasažieru tiesībām ar aviolīnijām, kas izvairās no kompensāciju izmaksāšanas par kavētiem vai atceltiem lidojumiem. Uzņēmums piedāvā ceļotājiem, kuri vīlušies aviolīnijās, atgūt naudu par kavētu, atceltu vai pārpildītu lidojumu, izmantojot starptautisko platformu skycop.com. «Skycop» pārvalda kompensāciju portfeli vairāk nekā trīs miljonu eiro vērtībā. Precīzs skaits, cik ceļotājiem uzņēmums ir palīdzējis, netiek atklāts, bet «Skycop» strādā ar pieprasījumiem no 173 valstīm.

M. Stonkus stāsta, ka petīcijas galvenais iemesls ir ilgstoša aviokompāniju negodprātīga rīcība un aviopasažieru tiesību aizstāvēšana. Uzņēmums uzrauga tirgu saistībā ar reisu kavējumiem un atcelšanām. Iemeslam, kādēļ tiek atcelti vai kavējas reisi vairumā gadījumu ir nozīmīga loma, lai noteiktu, vai pasažieri var pieprasīt kompensāciju. Eiropas Savienības regula nr. 261/2004 nosaka, ka gadījumā, ja lidojums kavējas ilgāk par trīs stundām, atcelts mazāk nekā 14 stundas pirms izlidošanas vai uz reisu pārdots vairāk biļešu nekā ir vietu, katram pasažierim ir tiesības uz kompensāciju no 250 līdz 600 eiro apmērā. Šī regula attiecas uz visiem lidojumiem Eiropas Savienībā, kas ielido ES ar ES aviokompāniju un izlido no ES. «2017. gada nogalē mēs atskārtām, ka no arodbiedrībām tiek saņemts daudz sūdzību par konfliktiem ar aviosabiedrībām saistībā ar darba apstākļiem, atalgojumu un sociālajām garantijām. Līdz šim brīdim aviokompāniju darbinieku streiki, tostarp tie, kurus organizē piloti, lidmašīnu apkalpojošais personāls un citi uzņēmumā strādājošie, tiek uzskatīti par ārkārtējiem apstākļiem – tādiem, kas ir ārpus lidsabiedrības atbildības un kontroles, ļaujot aviokompānijām izvairīties no kompensāciju izmaksas, kā to nosaka regula. «Skycop» apkopotie dati liecina, ka laika periodā no 2010. gada līdz 2015. gadam ES konstatēti 95 gadījumi, kas rezultējušies 176 streiku aktivitāšu dienās. Taču atkarībā no streika vietas, apmēra un ilguma dažos gadījumos konstatēta negatīva ietekme uz gaisa satiksmi ilgāku laika periodu, nekā notiek streiks. Tas jo sevišķi novērojams gadījumos, kad streiki norisinās ilgāk par vienu dienu un tūkstošiem pasažieru nav bijis iespējas sasniegt savu plānoto galamērķi un kad paredzētie traucējumi turpinās arī nākamajā dienā,» saka M. Stonkus. No 2010. līdz 2015. gadam streiku dēļ ES novērojams gan atcelto, gan aizkavēto lidojumu skaita pieaugums. «Skycop» datu analīze liecina, ka šajā sešu gadu periodā bijuši 24 miljoni papildu kavēšanās minūšu un papildu lidojumu atcelšana ietekmējusi vidēji aptuveni 1,5 miljonus pasažieru gadā, kas veido sešus miljardus eiro neizmaksātās lidojumu kompensācijās.

«Šogad gandrīz visā Eiropā novērojami streiki. Arodbiedrības savā starpā apvienojas un kļūst aizvien aktīvākas un neatlaidīgākas. Šogad norisinājušies tik daudz streiku, cik pēdējos piecos gados kopā un ietekmējuši jau aptuveni 1,5 miljonus pasažieru. Tā ir kā bumba, kas agri vai vēlu sprāgs, tas ir tikai laika jautājums – darbinieki redz ekonomikas izaugsmi, civilās aviācijas tirgus palielinās, aviokompānijas ziņo par rekordlielām peļņām katru ceturksni, bet vienīgā lieta, kas nemainās, ir aviokompāniju darbinieku algas – tās tika samazinātas ekonomikas krīzes laikā pirms aptuveni desmit gadiem un joprojām atrodas tādā pašā līmenī. Redzot šādu netaisnību, arodbiedrības kļūst neapmierinātākas. Tas rada lielas galvassāpes lidsabiedrībām, jo tās zaudē ienākumus, un ikdienas darbs tiek pilnībā apturēts. Aviokompānijas glābj vienīgi «ārkārtēji apstākļi». Beigu beigās visvairāk no tā visa cieš ceļotājs – plāni ir pilnībā sagrauti, par lidmašīnu biļetēm iztērētā nauda ir zaudēta, rezervētās naktsmītnes, ekskursijas un viss pārējais ieplānotais ir zaudēts, turklāt papildus tam – par šo murgu netiek saņemta kompensācija,» saka M. Stonkus.

Viņš uzskata, ka šī situācija nav ārkārtēji apstākļi, bet gan sekas, ko rada slikta pārvaldība un darbinieku vajadzību ignorēšana. Aviokompāniju pienākums ir izvairīties no streikiem un šādām situācijām. «Ja tas nav iespējams, tad tām pašām jāuzņemas atbildība un saviem klientiem jāizmaksā kompensācijas, jo lidsabiedrības jau laikus zina, ka darbinieki pieprasa labākus darba apstākļus, lielākas algas utt. Viss, kas viņiem ir jādara, ir jācenšas panākt vienošanās. Ja tiktu skaidri uzrakstīts, ka darbinieku streiki ir darba devēju atbildība, kā tas faktiski arī ir, tad ceļotāji būtu vairāk aizsargāti.,» teic M. Sonkus.

Vaicāts, cik šādi streiki izmaksā pasažieriem, viņš teic, ka ir grūti aprēķināt izmaksas, jo situācijas ir dažādas – gadījumā, ja lidojums tiktu atcelts vai kavētos ilgāk par trīs stundām, aviokompānijai ir pienākums nodrošināt vietu citā reisā, pasažierim par to papildus nepiemaksājot, tāpat jānodrošina arī pārtika un ūdens, kā arī, ja nākamais reiss ir citā dienā – arī naktsmītne. Papildus tam pasažierim pienāktos kompensācija 250 līdz 600 eiro apmērā. «Tas, cik klientam izmaksās viesnīcu, aktivitāšu rezervācijas atcelšana, pārlidojumi u.c. plānu maiņa, ir atkarīgs no situācijas, bet zaudējumi var būt pat vairāku tūkstošu eiro apmērā,» norāda M. Stonkus.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2018. gada 19. jūlijs plkst. 7:12

Lidsabiedrība «Ryanair» trešdien paziņojusi, ka 25. Un 26.jūlijā paredzētā spāņu, portugāļu...

2018. gada 18. jūlijs plkst. 11:54

Satiksmes autobusi lielākajā daļā Venecuēlas ir pakāpeniski izzuduši. Tas saistīts ar pārmērīgi...

2018. gada 18. jūlijs plkst. 7:03

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai...

2018. gada 17. jūlijs plkst. 17:19

Paredzēts, ka Ukrainas valsts dzelzceļa kompānijas «Ukrzaļizņicja» pasažieru vilciens Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga...

2018. gada 17. jūlijs plkst. 15:03

Sākot no šīs nedēļas līdz vasaras lidojumu sezonas beigām, 27.oktobrim, starptautiskās lidostas...

2018. gada 17. jūlijs plkst. 9:05

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) ir parakstījusi līgumu ar «OP Corporate Bank plc.»...

2018. gada 16. jūlijs plkst. 15:34

Pirmdien, 16.jūlijā, sākās Fārnboro aviošovs, kura laikā parasti tiek noslēgti miljardus vērti...

2018. gada 13. jūlijs plkst. 12:58

AS «Pasažieru vilciens» ir pabeigusi jauno elektrovilcienu iepirkuma procedūras ietvaros no pretendentiem...

2018. gada 10. jūlijs plkst. 17:30

Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» pārdēvējis «Bombardier» «C-Series» lidmašīnas par...

2018. gada 06. jūlijs plkst. 11:21

Jūlija beigās notiks Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» stjuartu streiks Beļģijā, Itālijā,...