Jaunākais izdevums

Igaunijas parlaments trešdien trešajā lasījumā pieņēma valdības ierosināto plānu akcīzes nodokļa paaugstināšanu veikt gadu vēlāk, kas nozīmē, ka pirmskrīzes līmeni akcīzes nodokļa likmes sasniegs 2027.gadā.

Alkohola, tabakas, degvielas un elektrības akcīzes likuma grozījumus atbalstīja 67 Igaunijas parlamenta deputāti. Neviens nebija pret. Igaunijas parlamentā ir 101 deputāts.

No 2020.gada 1.maija Igaunijā uz diviem gadiem tika samazināts akcīzes nodoklis atsevišķiem degvielas veidiem un elektrībai ar mērķi mazināt Covid-19 pandēmijas radītās sekas ekonomikā. 2021.gada nogalē tika pieņemti grozījumi likumā, kas paredz, ka 2023.gada 1.maijā sāksies četru gadu periods, kurā akcīzes nodokļa likmēm jāatgriežas pirmskrīzes līmenī.

Lietuvā samazinātu PVN likmi ēdinātājiem saglabā līdz nākamā gada beigām 

Lietuvas parlaments otrdien atbalstīja samazinātās 9% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes...

Tomēr Finanšu ministrija secināja, ka šo četru gadu pārejas periodu vajadzētu sākt gadu vēlāk un pirmskrīzes likmes atjaunot līdz 2027.gadam, nevis 2026.gadam. Ierosinājums attiecas uz akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, mazutam, dabasgāzei un elektroenerģijai, kā arī lauksaimniecības dīzeļdegvielai, kuras akcīzes nodokļa likme pašlaik ir ES atļautajā minimālajā līmenī.

Rīgikogu pieņemtais likums paredz, ka lauksaimniecības sektora un degslānekļa ieguves kompānijas līdz 2024.gada 30.aprīlim varēs izmantot fiskāli marķētu dīzeļdegvielu ar Eiropas Savienības minimālo akcīzes likmi 21 eiro par 1000 litriem. No 2024.gada 1.maija akcīzes nodokļa likme fiskāli marķētai lauksaimniecības degvielai pieaugs līdz 107 eiro par 1000 litriem, bet degslānekļa ieguves uzņēmumi drīkstēs izmantot tikai dīzeļdegvielu ar standarta akcīzes nodokļa likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valdība atbalsta 12% PVN likmes noteikšanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem

LETA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme patlaban paredzēta 21%.

Lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā pieņēmis nodokļu izmaiņu paketi, kas cita starpā paredz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu no nākamā gada un ienākuma nodokļa celšanu no 2025.gada.

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi paredz, ka 2024.gada 1.janvārī PVN Igaunijā tiks celts līdz 22% no pašreizējiem 20%. No 2025.gada vairs nav paredzēts uz viesu izmitināšanas pakalpojumiem attiecināt samazinātu 9% PVN likmi.

Likumprojekta pavadvēstulē pasusts, ka mērķis ir panākt sabalansētu budžetu, palielinot budžeta ieņēmumus un padarot nodokļu sistēmu iedarbīgāku, kas nozīmē samazināto likmju atcelšanu.

Tāpat likumprojekts paredz atcelt vairākus nodokļu atvieglojumus, tādējādi ļaujot valstij vairāk līdzekļu ar mērķētām subsīdijām atvēlēt tiem, kam tas patiešām nepieciešams, norādīja valdības preses dienestā. Paredzēts, ka no 2024.gada vairs nebūs iespēja palielināt ar nodokļiem neapliekamo summu saistībā ar bērna vai laulātā ņemšanu apgādībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

12% PVN likmei nepieciešamos 16 miljonus var iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas

LETA, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu no nākamā gada ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā augļiem un dārzeņiem, nepieciešamos 16 miljonus eiro varētu iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme būs 21%. Lai varētu no 1.janvāra ieviest samazināto 12% PVN likmi, budžetā jāatrod 16 miljoni eiro, iepriekš paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban valsts budžetā rezervi šim nolūkam neredz, un, ņemot vērā budžeta sagatavošanas virzību, arī manevra iespējas ir visai šauras. Turklāt iepriekš uzņēmējiem arī solīts, ka būtiska nodokļu paaugstināšana nākamgad nenotiks.

Tādējādi kā vienīgo risinājumu, kur atrast nepieciešamos 16 miljonus eiro, Ašeradens redz budžetā piedāvāto akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanā un to straujākā celšanā. Patlaban pirmajā lasījumā apstiprinātajā budžeta projektā šīs likmes jau ir piedāvāts paaugstināt, lai izlīdzinātu tās ar pārējām Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Igaunijā rosina akcīzi degvielai un elektroenerģijai paaugstināt gadu vēlāk

LETA-ERR, 29.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Finanšu ministrija ierosinās valdībai akcīzes nodokļa degvielai un elektroenerģijai paaugstināšanu veikt gadu vēlāk, nevis sākotnēji plānotajā laikā no 2023.gada maija.

Ierosinājums attiecas uz akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, mazutam, dabasgāzei un elektroenerģijai, kā arī lauksaimniecības dīzeļdegvielai, kuras akcīzes nodokļa likme pašlaik ir ES atļautajā minimālajā līmenī.

Igaunijas Finanšu ministrijas vērtējumā, esošās akcīzes nodokļa likmes jāatstāj spēkā līdz 2024.gada 30.aprīlim, bet pēc tam četru gadu laikā pakāpeniski atgriezties pirmskrīzes līmenī, jo pašreizējos krīzes apstākļos akcīzes nodokļa paaugstināšana "dotu nepareizu grūdienu un signālu".

No 2020.gada 1.maija Igaunijā uz diviem gadiem tika samazināts akcīzes nodoklis atsevišķiem degvielas veidiem un elektrībai ar mērķi mazināt Covid-19 pandēmijas radītās sekas ekonomikā. 2021.gada nogalē tika pieņemti grozījumi likumā, kas paredz, ka 2023.gada 1.maijā sāksies četru gadu periods, kurā akcīzes nodokļa likmēm jāatgriežas pirmskrīzes līmenī. Tagad Finanšu ministrija secinājusi, ka šo četru gadu pārejas periodu vajadzētu sākt gadu vēlāk un pirmskrīzes likmes atjaunot līdz 2027.gadam, nevis 2026.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība 8.maijā attālinātā sēdē atbalstīja nodokļu izmaiņu paketi, kuras mērķis ir veicināt sabalansēta valsts budžeta veidošanu un sniegt resursus aizsardzības izdevumu pieauguma sniegšanai.

"Nodokļu izmaiņas ir nepieciešamas, lai segtu mūsu pieaugošos aizsardzības izdevumus un samazinātu starpību starp budžeta ieņēmumiem un izdevumiem," paskaidroja Igaunijas finanšu ministrs Marts Verklaevs, piebilstot, ka jaunās valdības mērķis ir sabalansēt valsts budžetu.

Grozījumi Ienākuma nodokļa likumā paredz no 2025.gada noteikt neapliekamo minimumu 700 eiro mēnesī jeb 8400 eiro neatkarīgi no ienākumu apmēra. Jaunā sistēma paredz, ka vidējo darba algu jeb 1837 eiro mēnesī saņemošās personas ienākumi palielināsies par 964 eiro gadā.

Likumprojekts arī paredz atcelt vairākus nodokļu atvieglojumus, tādējādi ļaujot valstij vairāk līdzekļu ar mērķētām subsīdijām atvēlēt tiem, kam tas patiešām nepieciešams, norādīja valdības preses dienestā. Paredzēts, ka no 2024.gada vairs nebūs iespēja palielināt ar nodokļiem neapliekamo summu saistībā ar bērna vai laulātā ņemšanu apgādībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina noteikt svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem PVN samazināto likmi 12% apmērā

Db.lv, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatot Saeimas deputātu priekšlikumu nākamgad piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātu likmi augļiem, ogām un dārzeņiem un ņemot vērā Sadarbības padomē diskutēto, nākamajā gadā plānots svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem (uz vienu gadu) Latvijā piemērot PVN samazināto likmi 12% apmērā, informē Finanšu ministrija.

Ņemot vērā, ka pasākumam ir negatīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu, tika rasti kompensējoši priekšlikumi, pārskatot akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši de minimis prasības.

Modelējot dažādus scenārijus akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem paaugstinājumam, novērtēts maksimālais robežlikmes paaugstinājums. Paaugstinot likmi straujāk, samazinātos akcīzes nodokļa līmeņa starpība starp Latviju un Igauniju un tiktu zaudēts pierobežas tirgus. Lai kompensētu alkoholisko dzērienu un alus pierobežas tirdzniecības zaudēšanu, akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) 2024. gadā būtu jāpaaugstina ļoti strauji, kā arī jāparedz mērens pieaugums turpmākajos gados. Tik krass akcīzes nodokļa līmeņa pieaugums radītu būtisku nelegālās tirdzniecības risku. Turklāt akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam Latvijā būtu augstākais Baltijā, līdz ar to pastāv liela iespējamība, ka pārrobežu tirdzniecība varētu attīstīties pretējā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

No nākamā gada akcīzes nodoklis varētu celties tikai īpaši saldiem dzērieniem

LETA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada akcīzes nodoklis bezalkoholisko dzērienu grupā varētu celties tikai īpaši saldiem dzērieniem.

Valdība šodien starp pirmo un gala lasījumiem Saeimā skatīja nākamā gada budžeta projektu un to pavadošo likumu paketi, tostarp ieceri par samazinātu 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes noteikšanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Lai šādu likmi ieviestu, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ nolemts palielināt akcīzes nodokļa likmes atsevišķiem produktiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) rosināja, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem akcīzi vispār nevajadzētu palielināt, savukārt bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu virs astoņiem gramiem akcīzi vajadzētu palielināt vairāk, lai kompensētu negūtos ieņēmumus no pirmās grupas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vārdos – rietumnieki, bet darbos kā Krievija?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jautājumi, par kuriem jārunā vēl un vēl. Un jāturpina runāt, kamēr kādi lēmumu pieņēmēji beidzot ieklausās, sāk domāt, meklēt risinājumus.

Mēs pēdējā laikā daudz esam rakstījuši par to, cik aktīvi un lielā mērā arī efektīvi rīkojas daudzas Eiropas valstis, lai mazinātu kaitējumu, ko ekonomikai nodara straujais energoresursu cenu un inflācijas kāpums. Mēs arī esam rakstījuši par to, cik aplami rīkojas mūsu politiķi, problēmu mēģinot aizlāpīt vien ar īslaicīgiem un tikai daļai sabiedrības paredzētiem pabalstu ielāpiem.

Šonedēļ mūsu rīcībā nonācis svaigs BDO pētījums tieši par šo tēmu, kas atkal ļauj par to runāt, balstoties uz konkrētiem faktiem.

Kāpēc Latvijā nevēlas izmantot ārvalstu pieredzi inflācijas slāpēšanai? 

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības...

Bet fakti tiešām ir graujoši. Mūsu ekonomiku graujoši. Par kādu mūsu uzņēmumu konkurētspēju varam runāt, ja te par visu jāmaksā maksimālā cena?

Bet, piemēram, Lietuvā uzņēmumiem tiek piedāvāti ne tikai gāzes un elektroenerģijas cenu kompensācijas risinājumi, kam atvēlēti 120 miljoni eiro, bet arī mērķfinansējums skartajām nozarēm 142 miljonu eiro apmērā. Savukārt Igaunijā tika būtiski samazināts akcīzes nodoklis elektroenerģijai un dabasgāzei. Turklāt dabasgāzei akcīzes nodokļa likme samazinās līdz 2017. gada līmenim, bet elektroenerģijai akcīzes nodokļa likme no 1. maija samazinājās 4,5 reizes – no 4,47 eiro līdz 1 eiro par MWh, kas ir minimālā Eiropas Savienības atļautā likme.

Patērētājiem tas nozīmē elektroenerģijas cenu samazinājumu par aptuveni 3,1%. Lieliem elektroenerģijas patērētājiem ir paredzēta akcīzes nodokļa atlaide 0,5 €/MWh apmērā. Noteikti izlasiet Māra Ķirsona rakstu par šo tēmu! Arī par to, kā šajā situācijā rīkojas par Latviju krietni bagātākas valstis – Vācija, Itālija, Īrija, arī Polija.

Tā lielā bēda, šķiet, ir tā, ka mūsu lēmumu pieņēmēji laikam nesaprot, cik ekonomikā viss cieši saistīts. Ja vienā valstī ražot kaut vai pārtiku ir lētāk, skaidrs, ka importa prece mūsu veikalu plauktos izkonkurē vietējo. Patērētājs pērk lētāko, tātad importu. Kāpēc tik nepatriotiski? Aiz nabadzības.

Pat tam, kas tiek pie valsts vai pašvaldības pabalsta, ar iztikšanu ir pašvaki, vēl jo vairāk, ja zināms, ka apkures izmaksas rudenī, tā teikt, ies kosmosā. Kā sekas tam – mūsu uzņēmumi, kam pašizmaksa neizbēgami ir augstāka, nevar pārdot savu produkciju, strādā ar zaudējumiem vai, kā redzam no konkrētiem piemēriem, pārtrauc savu darbību. Un, jo ilgāk tā turpinās, jo grūtībās nonāk lielāks skaits uzņēmumu, kamēr konkurenti no citām valstīm aizvien nostiprina savas pozīcijas arī mūsu tirgū.

Ja nenoķer īsto brīdi, faktiski var sākties lavīnas efekts – mūsu uzņēmumi iznīkst, atlaiž darbiniekus, tiem vajag pabalstus, nauda budžetā, pamatā PVN, vēl kādu laiku nāk, bet, izsīkstot pirktspējai un pieaugot palīdzības prasītāju skaitam, valstij draud nepatikšanas, ko nevienam negribas novēlēt. Savukārt, ja ir zemāks PVN vai akcīze, ja ir citi pasākumi, kas aprakstīti arī pieminētajā rakstā, tas ļauj saglabāt dzīvotspēju uzņēmumiem, tātad nodrošināt darbavietas, nodokļu plūsmu, pirktspēju utt. Faktiski tas ļauj ekonomikai pilnvērtīgi funkcionēt.

Jā, iespējams šajā situācijā varam vainot vēlēšanu tuvošanos. Lai pirktu nabadzīgāko vēlētāju balsis, tiek dāvāti pabalsti, tam vajag naudu, tāpēc PVN un akcīzes likmes tiek turētas nemainītas, kas pie augstām energoresursu cenām budžetam ir īpaši izdevīgi, bet tad īsi pirms vēlēšanām, ļoti iespējams, nāks nākamais politiķu dāsnuma vilnis jeb vēl viena vēlētāju pirkšanas akcija – nodokļu mazināšana atsevišķās pozīcijās. Vēlētāju varbūt tā var nopirkt, taču robus ekonomikai, ko nodara pašreizējā politika, ar to aizlāpīt būs par vēlu.

Pavisam vienkārši runājot, tie uzņēmumi, kas būs, tā teikt, nogājuši pa burbuli, vairs neatgūsies. Lietosim aizvien vairāk importa preču un pakalpojumu, strādāsim ārzemniekiem piederošos uzņēmumos, dzīvosim ārzemniekiem piederošos vai to apsaimniekotos mājokļos un varēsim mazbērniem vien stāstīt savu vecvecāku stāstus par kādreiz bijušu plaukstošu, nacionālu valsti Latviju.

Un šajā pašā kontekstā – pavisam nesen, maija beigās, Latvijas interneta portālos bija lasāma ziņa, ka, reaģējot uz inflācijas kāpumu, Putins palielinās pensijas un sociālos pabalstus. Kā redzam no komentāriem, daudzus uzjautrināja, ka kaimiņvalsts vadītājs teju vai pie salmiņa ķeras, lai noturētos, bet... Vai tikai šķiet, ka pie mums tiek īstenota tieši tāda pati, krasi atšķirīga no Rietumvalstu izvēlētās, politika? Ar kādu mērķi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība 12.jūnijā atbalstīja četrus nodokļu likumu grozījumu projektus, kas paredz paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) viesu izmitināšanas pakalpojumiem, kā arī preses izdevumiem, tādējādi likumprojekti nosūtīti atpakaļ parlamentam izskatīšanai otrajā lasījumā.

Valdības sēdē tika nolemts nosūtīt atpakaļ izskatīšanai parlamentā grozījumus Alkohola, tabakas, degvielas un elektrības akcīzes nodokļa likumā, Azartspēļu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kā arī Ienākuma nodokļa likumā un Militārā dienesta likumā.

Likumprojekts paredz, ka no 2024.gada 1.janvāra PVN likme Igaunijā tiks paaugstināta no pašreizējiem 20% līdz 22%. No 2025.gada PVN viesu izmitināšanas pakalpojumiem tiks celts no pašreizējiem 9% līdz 13%, kas ir zemāk nekā sākotnēji ierosināts. Savukārt preses izdevumiem PVN likme tiks celta no pašreizējiem 5% līdz 9%.

Akcīzes nodoklis alkoholam, kā arī cigaretēm un smēķējamai tabakai no 2024.gada trīs gadus tiks palielināts par 5% gadā. Plānotais akcīzes nodokļa specifiskiem mērķiem paredzētās dīzeļdegvielas kāpums ir atcelts, tādējādi saglabājot likmi šāda veida degvielai Eiropas Savienībā minimālajā atļautajā līmenī 21eiro par 1000 litriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Fragments no intervijas

Runājat par pieaugošo konkurenci, tirgotāji nereti tiek vainoti pie augstajām produktu cenām, jo īpaši situācijā, kad Latvija ilgstoši ir viena no inflācijas pieauguma čempionāta laureātēm visā Eiropas Savienībā, un neviens īsti nevar izskaidrot, kā tas iespējams!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim. Sākotnēji valdības virzītajā likumprojektā no 2024.gada 1.janvāra likme bija paredzēta 21%, taču pēc koalīcijas politiķu priekšlikuma Saeima šodien nolēma uz gadu piemērot 12% likmi.

12% PVN likmes noteikšanai nepieciešamie kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā tiks rasti, pārskatot akcīzes nodokļa likmes, kā arī atceļot augļu un dārzeņu audzētājiem plānoto trīs miljonu eiro subsīdiju.

Kā ziņots, iepriekš valdības sēdes diskusijās ministri pārrunāja arī to, ka kopumā šim jautājumam būtu jāatrod risinājums arī ilgākā termiņā. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka, tā kā atbalstot vienu nozari, tiek ietekmēti citi, soļiem esot jābūt samērīgiem. Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka ilgtermiņa risinājumam ir jābūt, bet tas iespējams tikai pēc plašākām sarunām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā inflācija 2024.gadā būs 2-2,5% līmenī, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka šogad inflāciju paaugstinošie faktori galvenokārt būs saistīti ar iekšējiem ekonomikas procesiem, ko ietekmēs darba tirgus attīstība, it īpaši pakalpojumu nozarēs.

Savukārt ārējiem faktoriem drīzāk būs pazeminoša ietekme, jo gāzes un naftas cenas šogad visticamāk būs zemākas nekā pērn, prognozē FM. Neliela inflāciju paaugstinoša ietekme būs no akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas, jo no šī gada marta būs palielināta akcīzes nodokļa likme tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

FM pārstāvji norāda, ka pagājušajā gadā inflācijai bija pievērsta pastiprināta uzmanība gan Latvijā, gan arī citās pasaules valstīs, jo straujais patēriņa cenu pieaugums, kas aizsākās vēl 2022.gadā, būtiski ietekmēja pasaules ekonomikas attīstību, mazinot iedzīvotāju pirktspēju. 2023.gadā, visa gada garumā Latvijā bija vērojama lejupvērsta inflācijas dinamika. Ja pērnā gada sākumā inflācija Latvijā bija augstākā eirozonā, tad gada beigās tā bija viena no zemākajām. Atbilstoši Centrālas statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī patēriņa cena palielinājās vien par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada decembri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja valdības priekšlikumu nākamgad noteikt 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme būtu paredzēta 21%. Koalīcija vienojās par kompromisa variantu, nosakot 12% PVN likmi.

Lai noteiktu minēto likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ plāno pārskatīt akcīzes nodokļa likmes dažādiem produktiem.

Iecerei iebilda opozīcijas deputāts Māris Kučinskis (AS), kurš apgalvoja, ka PVN likmei 5% apmērā bijusi pozitīva ietekme uz nozari.

Strīdoties par vēlamo PVN apmēru, virkne lauksaimnieku organizāciju ir paziņojušas, ka prasa finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) demiju, jo viņš neieklausoties nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji kategoriski noraida piedāvāto kompromisa variantu dārzeņiem, augļiem un ogām nākamgad ieviest 12% pievienotās vērtības nodokli (PVN), pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) aģentūru LETA informēja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Tikšanās piedalījās arī Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un citi ministrijas pārstāvji.

Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji informē, ka valdības piedāvājums piemērot 12% PVN likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām nozarei nav pieņemams risinājums.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons norāda, ka, lai gan pēc vairākkārtējiem aicinājumiem rast laiku tikties ar lauksaimniekiem Siliņa un Ašeradens beidzot atrada iespēju, neviens no tikšanās dalībniekiem nebija gatavs un nevēlējās lauksaimniekus uzklausīt un kopīgi diskutēt.

"Nenoliegšu, ka arī mēs esam apsprieduši vairākus kompromisa risinājumus, kādus varētu piedāvāt esošajiem koalīcijas partneriem, taču, diskutējot par tiem, esam sapratuši, ka nav un nevar būt kompromisu tur, kur tiek apdraudēta veselas nozares - dārzeņu, augļu un ogu audzēšana Latvijā," uzsver Trons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien parakstījis likumu par nākamā gada valsts budžetu, kā arī grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", lai veicinātu mūsdienīgas investīcijas.

Nausēda atkārtoti uzsvēra, ka, pieņemot 2024.gada budžetu, Lietuvas valdības valdošais bloks nav izmantojis visas iespējas, lai labāk apmierinātu valsts un iedzīvotāju vajadzības, taču viņš atzina, ka valdība ir sadzirdējusi daļu kritikas un budžetu uzlabojusi.

Lietuvas prezidents uzskata, ka 2024.gada budžetā trūkst apņemšanās paaugstināt skolotāju algas, kā arī politisko partiju vienošanās par izglītības politiku un valdības programmas ievērošanu.

"Es atzinīgi vērtēju to, ka budžetā paredzēta iespēja nākamgad palielināt finansējumu valsts aizsardzībai, ja tam būs piemēroti apstākļi. Valdība arī palielinājusi finansējumu valsts ceļiem, lai gan pieņemot vienreizēju lēmumu budžeta pieņemšanas procesa beigās. Ļoti nedaudz ticis palielināts arī finansējums bērnu neformālajai izglītībai. Tomēr kopumā uzmanība ģimenēm ar bērniem joprojām ir nepietiekama," sacīja Nausēda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No inflācijas glābjas ar mazākiem nodokļiem un lielākām algām

Māris Ķirsons, 08.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs, Nīderlandē, Francijā un Vācijā paaugstina minimālās algas, Austrija, Francija un Spānija samazina uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, bet Spānija ievieš pagaidu nodokli bankām un enerģētikas uzņēmumiem.

To liecina BDO pētījums par Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Austrijas, Francijas, Spānijas, Zviedrijas, Somijas un Nīderlandes nodokļu izmaiņām, kuras stājās spēkā 2023. gadā, un valstu atbalsta un atvieglojumu sistēmām iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

“Visas pārmaiņas var klasificēt divās lielās grupās: labās un sliktās ziņas nodokļu maksātājiem — gan uzņēmējiem, gan lielo un mazo algu saņēmējiem,” kopējo nodokļu izmaiņu virzienu raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības valstis 2023. gadā saglabā samazinātās akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, apcirptas arī pievienotās vērtības nodokļa likmes, un tās sniedz atbalstu mazo ienākumu saņēmējiem. “Vairākās valstīs no 2023. gada ir palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums un samazinātas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes vai slieksnis, no kura piemēro noteikto šī nodokļa likmi,” stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši Baltijas valstis bija inflācijas pieauguma līderos visā Eiropas Savienībā, tomēr atšķirībā no citām bloka valstīm par labākajām zālēm tika uzskatīta pabalstu un atbalsta sistēma, kamēr citviet bez šāda risinājuma tika īstenota arī pievienotās vērtības nodokļu likmju samazināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru