Foto: SXC

IKT nozare cīnīsies par 47 miljoniem eiro 

IKT nozarei ierēdņi vēlas par 47 milj. eiro samazināt finansējumu, taču šīs jomas pārstāvji uzskata, ka tādējādi e-pārvaldes attīstībā iebrauksim grāvī un zaudēsim konkurētspēju ar igauņiem.

Sanita Igaune, Māris Ķirsons, 2013. gada 11. novembris plkst. 7:30

Finanšu ministrija (FM) piedāvā Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā par 43 milj. eiro samazināt finansējumu e-pakalpojumu attīstībai, bet IT sistēmu attīstībai novirzīt par 4,5 milj. eiro mazāk, nekā iepriekš plānots. Pret šādu ieceri iebilst IT nozares asociācijas – Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) un Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA), jo tas nesaskan ar valsts plāniem ceļā uz e-pārvaldes ieviešanu. LATA un LIKTA apvieno lielākos IT uzņēmumus Latvijā.

Mazāk nekā Igaunijā

Ņemot vērā to, kāda apjoma ieguldījumi IKT, tāpat pētniecībā un attīstībā tiek veikti citās Eiropas valstīs, nav saprotama Latvijas valdības vēlme būtiski samazināt ES fondu ieguldījumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieejamībā, e-pārvaldē un pakalpojumos, DB uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa. Igaunijas valdība, piemēram, IKT pavisam plāno ieguldīt ap 233 milj. eiro. Mūsu valstī sākotnēji bija paredzēti 216 milj., bet tagad tiek piedāvāts finansējumu samazināt, skaidroja S. Bāliņa. Pēc LIKTA rīcībā esošās informācijas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs samazinājumam 47 milj. eiro apmērā nav piekritis un piedāvājis 24 milj. eiro novirzīt e-pārvaldei no citiem mērķiem plānotiem fondiem.

Aiz Briseles muguras

Eiropas Komisija (EK) nav aicinājusi Latviju samazināt IKT pielietojumu publiskajā pārvaldē un tautsaimniecībā kopumā, samazinot tam pieejamo finansējumu, kā to interpretējusi Finanšu ministrija (FM), DB akcentē LATA valdes priekšsēdētājs Jānis Treijs. LIKTA ir rūpīgi iepazinusies ar Eiropas Komisijas (EK) komentāriem par šo prioritāro virzienu, kuros nav ticis apšaubīts plānoto ieguldījumu apjoms, bet tiek norādīts uz detalizētas informācijas trūkumu. Tāpēc valdībai, piekrītot šādam līdzekļu samazinājumam, nevajadzētu censties slēpties aiz «ļaunās Briseles» muguras, līdzīgās domās ir S. Bāliņa.

Komisija, atbildot uz FM sagatavoto darbības programmas dokumentu, ir sniegusi savus ieteikumus fondu finansējuma plānošanai, kuros teikts, ka nepieciešams skaidrāk pamatot konkrēto ieguldījumu lietderīgumu, turpināja J. Treijs. LATA ir gatava iesaistīties, lai šādu pamatojumu sagatavotu. LATA cer, ka FM pieņems atbildīgus lēmumus attiecībā uz IKT pieejamību, e-pārvaldi un pakalpojumiem, kā arī ņems vērā Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam, kuras atbalstījusi nozare un kuru izveidošanā ieguldīts rūpīgs darbs. Tās tika saskaņotas arī ar ministrijām, tostarp FM, atgādina S. Bāliņa. FM Komunikāciju nodaļas vecākais eksperts ES fondu jautājums Kaspars Valtmanis DB pastāstīja, ka ES fondu pieejamo līdzekļu apmērs ir ierobežots. Tāpēc nepieciešams kompromiss starp vēlmēm, vajadzībām un par ko vienošanās panākta Koalīcijas darba grupas ietvaros. Šobrīd prioritātes ir zinātne, ceļi, transports, atgādina K. Valtmanis. EK ir arī norādījusi, ka ES nauda nevar atrisināt visas mūsu problēmas, bet līdzekļi primāri ir domāti izaugsmei, piebilda K. Valtmanis.

Nav pamatojuma

Finansējuma nepieciešamību aizstāvēt un pamatot sola VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Arnis Daugulis. Sarunas ar FM notiek nepārtraukti, un VARAM ir papildinājusi argumentāciju no savas puses, kāpēc finansējums ir nepieciešams e-pakalpojumu un IT sistēmu attīstībai. Turklāt, kā finansējuma samazinājums iet kopā ar EK Digitālo programmu Eiropai, kura paredz daudz dažādu aktivitāšu tieši e-vides jomā, pārdomās ir A. Daugulis. Viņaprāt, nav pamatojums finansējuma samazinājumam, ņemot vērā Eiropas plānus šajā jomā. VARAM neatkāpties no sākotnējiem plāniem un ar gudru argumentāciju aizstāvēt IKT nozari aicina Lursoft valdes priekšsēdētāja Iluta Riekstiņa.

Procesu optimizēšana

No IKT uzņēmuma vadības puses ir liela neizpratne par tik straujiem un negaidītiem lēmumu grozījumiem attiecībā pret IKT nozari e-pārvaldes risinājumu attīstībai. Jau ilgu laiku iepriekš uzņēmēji, sociālie partneri un citi eksperti līdzdarbojās visai valsts pārvaldei IKT nākamā plānošanas perioda projekta sastādīšanai, atceras I. Riekstiņa. Projekts tika veidots, balstoties uz e-pārvaldes esošās situācijas analīzi, Latvijas nacionālajām vajadzībām un attīstības redzējumu. «Līdz ar to, protams, ir pārsteigums, ka attiecībā uz e-pārvaldi Latvijā vairs nav veicamo darbu un risinājums ir samazināt šai sfērai drastiski finansējumu. Latvija ir ļoti maza valsts, vienīgais veids, kā mēs varam iziet ārpus robežām, konkurēt ar lielām valstīm ir vispirms maksimāli elektronizēt pārvaldi, samazināt birokrātiju, tiekties uz procesu optimizēšanu,» pamatoja I. Riekstiņa. Turklāt darāmā vēl aizvien ir daudz. Valstī e-pakalpojumu būtu daudz vairāk, ja aktīvāk tiktu ieviests atvērto datu princips (open data), un valsts sniegtu piekļuves iespējas biznesam, DB pārdomās dalījās DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis. Turklāt e-pakalpojumu sadaļā Latvijā būtu jādomā par lietotāju ērtību, proti, lai cilvēkiem būtu ērti izmantot e-pakalpojumus un tie no lietošanas viedokļa būtu draudzīgi. Piemēram, e-klasi izmanto tāpēc, ka tā lietotājiem ir saprotama, līdzīgi principi ir jāizmanto e-pakalpojumu attīstībā. Iestrādes nepieciešamas, lai valsts informācijas sistēmās savā starpā «sarunātos» daudz vairāk, proti, norisinātos datu apmaiņa, bet līdz šim vairāk novērojams savu karaļvalstu attīstības sindroms, – tā A. Gailītis.

Tempa samazinājums

«Papildus jāpiebilst, ka uzņēmumi, kas darbojas IKT jomā, bez ES struktūrfondu līdzfinansējuma ļoti izjutīs attīstības tempa samazināšanos vai pat apstāšanos šajā Latvijas ekonomiskajā situācijā,» norādīja I. Riekstiņa. «Latvija no ES var iegūt un var arī neiegūt naudu vajadzīgām lietām un nepieciešamu pasākumu īstenošanai. Tas attiecas gan uz subsīdijām zemniekiem, gan autoceļiem, gan IT. Dzīvojam XXI elektronikas gadsimtā, tāpēc IT lietas ir ļoti svarīgas,» DB viedokli sniedza privātuzņēmēju apvienības Ozols valdes priekšsēdētājs Jānis Ūlis. «Vēl jo vairāk – nereti uzņēmējiem valsts iestādes pieprasa papīra oriģinālu, kaut arī valsts datu bāzēs viss tas ir atrodams. Tas viss un vēl citi jautājumi ir risināmi ar ES naudu. Lai iegūtu dāvanu – naudu, Briselē Latvijas amatpersonām, Eiroparlamenta deputātiem, nemaz nerunājot par ministriju klerkiem, ir jāaizstāv ieceres. Diemžēl šobrīd ir radies iespaids, ka ir daudz labu komunikāciju speciālistu, no kuriem gan vairāk gribētu redzē reālu rezultātu,» rezumēja J. Ūlis.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 01. jūlijs plkst. 10:39

Latvija, apsteidzot Igauniju, ir kļuvusi par sekmīgāko Eiropas Savienības (ES) fondu apguvēju...

2013. gada 13. maijs plkst. 15:58

Augsta līmeņa speciālistu, vadītāju meklēšanā sludinājumus izmanto retāk, populārāks...

2013. gada 10. maijs plkst. 8:15

Būtiskas reformas valsts IKT saimniecībā sāk ar resora vadītāju izraudzīšanos, alga varētu...

2013. gada 12. marts plkst. 14:36

Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda...

2013. gada 29. janvāris plkst. 13:28

Kopējie uzņēmumu izdevumi par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) precēm un pakalpojumiem...

Nepalaid garām

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas...

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka...

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen...

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...