Jaunākais izdevums

Pasaules līdzekļu pārvaldīšanas industrijā pēdējos gados turpinās sava veida revolūcija. Fondu pārvaldītājus, kas klientiem bieži sola panākt labākus rezultātus ar konkrētu vērtspapīru izvēlēšanos, izkonkurē pasīvie indeksu fondi.

Iegādāties šādus biržā tirgotos fondus (Exchange traded fund jeb ETF) ir viegli, un turklāt to turēšana bieži saistās ar zemākām pārvaldīšanas maksām.

Pasīvās investēšanas triumfu nupat iezīmējusi situācija, kad pirmo reizi vēsturē šādu ASV bāzēto indeksu fondu aktīvu apmērs pārsniedzis aktīvo fondu aktīvu apjomu. Būtībā turpinās jau gadiem vērojamā tendence, kad indeksu fondi atņem tirgus daļu tradicionālajai fondu industrijai.

Proti, augustā ASV kādam indeksam sekojošo fondu aktīvu apjoms sasniedzis 4,27 triljonus ASV dolāru. Tikmēr aktīvi menedžētie fondi pārvaldījuši līdzekļus 4,25 triljonu ASV dolāru apmērā, liecina Morningstar aplēses. Mēneša laikā investori ASV ETF virzienā pludinājuši 90 miljardus ASV dolāru, bet no aktīvajiem fondiem nopludinājuši gandrīz 125 miljardus ASV dolāru.

Šī tendence pastiprinājās pēc iepriekšējās globālās finanšu krīzes, kad pamatīgi apdedzinājās ļoti daudzi vērtspapīru mijēji. Aktīvie fondu menedžeri ilgstoši ir solījuši, ka tiem labāk klāsies tieši tajos brīžos, kad finanšu tirgū palielināsies svārstības un cenas saruks, kas tiem radīs izdevību daudzus nenovērtētus finanšu aktīvus iegādāties lētāk. Pasīvā ieguldīšanas stratēģija patiešām neļauj mazināt cenu krituma negatīvo ietekmi uz ieguldījumu vērtību (jo notiek akla sekošana kādam tirgus indeksam). Šajā pašā laikā jāteic, ka arī lielai daļai aktīvo fondu pārvaldnieku pagaidām, neskatoties uz minētajiem solījumiem, nav, ar ko lepoties. Lielākā daļa no tiem – sevišķi ilgtermiņā - turpina atpalikt no kopējā tirgus - tā paša ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu akciju Standard & Poor’s 500 indeksa, kam savukārt pa lēto seko pasaulē pat populārākais ETF - SPDR S&P 500 ETF Trust (tā aktīvi pārsnieguši 275 miljardu ASV dolāru atzīmi). Tā pārvaldīšanas maksa ir vien 0,09% apmērā no ieguldītajiem aktīviem. Arī nākamie lielākie šādi fondi pēc aktīvu apjoma - iShares Core S&P 500 ETF un Vanguard S&P 500 ETF - kopē S&P 500 indeksu. Katrā ziņā jautājums – kādēļ man maksāt vairāk par tradicionālajiem fondiem, kas pārsvarā atpaliek - pēdējos gados bijis visai aktuāls.

Visu rakstu lasiet 13. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā negaida.

Gatavojot uzņēmumu pārdošanai, esošajiem akcionāriem jāsāk gatavoties tai savlaicīgi – Latvijas uzņēmēju vidū bieži vien raksturīgākais klupšanas akmens ir nespēja nodot vadības grožus neatkarīgai vadības komandai, atzīst Oaklins M&A Baltics direktore Anna Aile. Vērtējot M&A tirgus situāciju, viņa atzīst, ka tajā šobrīd valda piesardzība.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat M&A darījumu aktivitāti Latvijā un Baltijā šogad?

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijā paziņoti 9 M&A darījumi, kas ir mazāk nekā pērn, kad šajā laika periodā tika noslēgti 12 darījumi. Arī, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, darījumu skaits Latvijā šajā gadā atpaliek – Lietuvā pirmajā pusgadā noslēgti 18 darījumi, bet Igaunijā – 19.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nauda finanšu tirgū, ja tā atrodas riskantākos instrumentos, var sadegt vienā mirklī. Nupat notikušais akciju krahs sevišķi nežēlīgs bijis pret daudzu naftas nozares pārstāvju vērtspapīriem.

Tiesa gan, tas tāpat nav īsti pielīdzināms tiem zaudējumiem, ko piedzīvojuši šādi fondi ar reizinātāju.

Proti, ja kāds spekulants patiesām pēc paša brīvas gribas vēlas piedzīvot sevišķi krāsainu emociju gammu, tad viņš var iegādāties fondus ar reizinātāju. Tie sevišķi labi parasti sāk izskatīties brīdī, kad cenas ilgstoši kāpušas, un alkatība liek meklēt arvien lielāku risku. Tiesa gan, eksperti ar šādiem ieguldījumiem investoriem, kas nav ļoti pieredzējuši, īpaši aizrauties neiesaka. Turklāt gandrīz nekad šādu fondu turēšana nav attaisnojama ilgtermiņā. Tie pārsvarā ir piemēroti vien īsāka termiņa spekulācijām.

Ar riska reizinātājiem aprīkotie fondi vislabāk sevi pierāda tad, ja ir konkrēta un spēcīga tirgus virzība vienā vai otrā virzienā. Tad attiecīgi var cerēt nopelnīt, piemēram, trīs vai četras reizes vairāk nekā ir kāda kopējā tirgus indikatora vērtības izmaiņa. Tomēr, ja cena nedodas tur, kur vajag, iznākums var būt graujošs - sevišķi tiem, kas gluži neizprot, kā darbojas konkrētais mehānisms. Izejvielu gadījumā šādi fondi ir īpaši riskanti, ja ņem vērā to, ka tā pati naftas cena var mainīties strauji un neparedzami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Labklājības ministre: Tiks veikta lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā

Lelde Petrāne, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča komentē: «Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība.»

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākti demontāžas darbi topošā "Preses Nama" kvartāla teritorijā. To ietvaros tiks nojaukta bijušā Preses nama tipogrāfijas ēka ar tai piegulošajām palīgēkām, kā arī daļēji tiks demontētas iekštelpu konstrukcijas Preses nama daudzstāvu ēkā.

Jaunā "Preses Nama" kvartāla 1. projekta kārtas attīstības posmā paredzēts izbūvēt A klases biroju centru, tirdzniecības telpas ar futbola laukumu uz ēkas jumta un "Holiday Inn" viesnīcu, kas būs pirmā "InterContinental Hotels Group" (IHG) viesnīca Latvijā.

Projekts paredz īpašu uzmanību veltīt energoefektivitātei, dabai draudzīgu materiālu izvēlei, vides pieejamībai, veselīgas darba vides radīšanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai.

Līdzās biroju un kopstrādes telpām, kas atbildīs "BREEAM" sertifikāta "Excellent" standartam un kopā paredzētas 2500 cilvēkiem, tiks iekārtotas arī vairākas ēdināšanas iestādes, veikali, konferenču telpas, kā arī 200 velosipēdu novietnes, vairāk nekā 970 autostāvvietas, 27 elektroauto uzlādes stacijas, pastaigu vietas un terases ar apstādījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Eksperti: ES fondu loma ir svarīga, taču šī nauda nevar balstīt visu ekonomikas izaugsmi

Žanete Hāka, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lexus" luksusa sedans "ES 300h" sper soli uz priekšu nākotnē, nomainot tradicionālos durvju spoguļus ar augstas izšķirtspējas digitālajām kamerām, kas rāda reāllaika attēlus monitoros, kas atrodas automobiļa iekšpusē. Jaunā tehnoloģija būs pieejama Latvijā šā gada rudens otrajā pusē.

Sākotnēji šī jaunā tehnoloģija ieviesta Japānā 2018. gadā kā pasaulē pirmā, kas paredzēta sērijveida ražošanas automobilim.

Jaunā sistēma aizstāj tradicionālos durvju spoguļus ar kompaktām ārējām augstas izšķirtspējas kamerām, kas savienotas ar automobilī esošiem monitoriem. Tie sniedz uzlabotu skatu aiz automobiļa un netālu no automobiļa visos braukšanas apstākļos, mazinot vai pat likvidējot autovadītāja aklos punktus un automātiski pielāgojoties izvērsta skata rādīšanai, kad automobilis veic pagriezienu vai veic apgriešanās manevru.

Šīs tehnoloģijas debija Eiropā notiks martā, 2020. gada Ženēvas autoizstādē.

"Lexus Baltic" vadītājs Raigo Kaseorgs stāsta, ka "Lexus" turpina īstenot savu apņemšanos, proti, padarīt saviem klientiem pieejamas modernizētas tehnoloģijas, tādējādi sasniedzot augstāku drošības un ērtības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Stūra māja un līdzīgas vietas nav piemērotas viesnīcu izveidei

Viesnīcas Pullman Riga Old Town operatīvā direktore Rimma Mateļska, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan nereti viesu vēlme pēc asākām izjūtām pārspēj vēlmi pēc komforta un viņi izvēlas naktsmītnes cietumos vai ēkās ar traģisku vēsturi, tomēr šādas vietas iemieso mūsu tautas vēstures smagākās lappuses un būtu jāsaglabā neskartas.

Jāatgādina, ka pavisam nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par plāniem veidot viesnīcu kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas ēkā jeb t.s. Stūra mājā. Tāpat jau vairākus gadus apmeklētājiem ir iespēja nakšņot Karostas cietumā, tādējādi izbaudot neierastas sajūtas.

Vēstures smagākās lappuses nav domātas biznesam

Tūristu vēlmes ir ļoti dažādas - lielai daļai ceļotāju iespēja pārnakšņot ēkās, kurās kādreiz risinājušies šausminoši notikumi, šķitīs varens piedzīvojums. Daudzi pat neaizdomājas, kā konkrēto objektu būtu iespējams izmantot citiem mērķiem. Manuprāt, nav ētiski šādās vietās veidot biznesu, tajā skaitā, ierīkojot viesnīcas. Kā lielisku piemēru varētu minēt visiem labi zināmo Stūra māju, par kuras pārbūvi šobrīd norisinās plašas diskusijas. Manuprāt, pārveidojot šo namu par viesnīcu, tiek samazināta tā nozīme Latvijas vēsturē. Mūsu valsts vēsturē bijušas arī ļoti smagas lappuses – neskaitāmas zaudētas dzīvības, sagrautas ģimenes un dzīves. Tomēr tā ir un paliek mūsu vēsture, kura jāsaglabā un jāciena. Protams, par to ir jāstāsta jaunākajām paaudzēm un mūsu valsts viesiem, taču tas jādara ar cieņu pret tiem, kuri zaudējuši savas dzīvības. Spilgts piemērs ir Aušvica jeb Osvencima - nacistiskās Vācijas lielākā koncentrācijas nometne, kas atrodas Polijā. To ir iespējams apskatīt, dodoties ekskursijā gida pavadībā un uzzināt tās vēsturi. Tā ir vēstures izziņas, nevis atpūtas vai izklaides vieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai augs par 30,2 miljoniem eiro, izriet no pagājušajā nedēļā, 18.augustā, valdībā izskatītā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023.gadam.

2021.gadā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tiek prognozēti 7,43 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2021.gadam paredzēti 5,89 miljardu eiro apmērā, kas ir par 30,2 miljoniem eiro vairāk nekā plānots iepriekš.

Paredzams, ka 2021.gadā par 20 000 eiro pieaugs izdevumi, kas saistīti ar valsts eksprezidentu pensiju nodrošināšanu. Saeimas izdevumi nākamgad pieaugs par 500 000 eiro.

Ministru kabinetam palielināti izdevumi 100 000 eiro apmērā Ministru kabineta locekļu, parlamentārā sekretāra atlīdzības un Ministru kabineta locekļu reprezentācijas izdevumu pieauguma nodrošināšanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam palielināti izdevumi 3000 eiro. Tiesībsarga birojam palielināti izdevumi 3000 eiro apmērā lai nodrošinātu tiesībsarga atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta: Noraida Nacionālās bibliotēkas būvnieku prasību par 12,1 miljona eiro piedziņu no valsts

LETA, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus nākamgad plāno 7,43 miljardu eiro apmērā

Db.lv, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 18. augustā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023. gadam.

2021. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,43 miljardu eiro apmērā un 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7,66 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi palielināti 5,9 miljonu eiro apmērā 2021. gadam un 59,0 miljonu eiro apmērā 2022. gadam. 2023. gadam izdevumi noteikti 7,41 miljarda eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2022. gadam samazināti 191,6 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2021. gadam aprēķināti 3,164 miljardu eiro apmērā, 2022. gadam 3,32 miljardu eiro apmērā un 2023. gadam 3,387 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2021. gadam izdevumi palielināti 3 miljonu eiro apmērā, 2022. gadam izdevumi samazināti 102,7 miljonu eiro apmērā. 2023.gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2022. gadam palielināti 53,4 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pasaules naudas valdnieki sola vadīties pēc klimata mērķiem

Jānis Šķupelis, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli lielākā līdzekļu pārvaldnieka "Blackrock" vadītājs Larijs Finks savā vēstulē kompāniju vadītājiem, kurās šis institucionālais investors iegulda, norādījis, ka klimata pārmaiņas būs uzņēmuma septiņu triljonu ASV dolāru vērtās ieguldījumu stratēģijas centrā. Turklāt klimata pārmaiņas globālo finanšu sistēmu kājām gaisā sagriezīšot ātrāk.

«Klimata izmaiņas kļuvušas par noteicošo faktoru uzņēmumu ilgtermiņa perspektīvā. Izpratne strauji mainās, un es domāju, ka atrodamies uz fundamentālas finanšu izmaiņu robežas,» klāsta ietekmīgā uzņēmuma vadītājs.

Kopumā "BlackRock" ziņoja par vairākām iniciatīvām, kas kādus ilgtspējas un klimata pārmaiņu faktorus padara par naudas pārvaldītāju ikdienu. Vēl šomēnes "BlackRock" pievienojās "Climate Action 100+" grupai, kuru veido aptuveni 370 pasaules lielākie līdzekļu menedžeri, kuri kopumā pārvalda naudu aptuveni 41 triljona ASV dolāru vērtībā. Grupa solījusies spiest kompānijas pildīt kādus klimata mērķus.

"BlackRock" ziņoja, ka tās aktīvo fondu pārvaldītāji nu pārdos, piemēram, tādas savas pozīcijas, kas investē ogļu industrijā. Tāpat tas ziņoja, ka radīs papildu fondus, kas iegulda ilgtspējīgos uzņēmumos, un mudinās indeksu veidotājus radīt ilgtspējīgas alternatīvas šobrīd pašiem populārākajiem akciju tendenču indikatoriem. "BlackRock" arī sola klimata un vides izaicinājumus pārrunāt ar uzņēmumu vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā apstiprināta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu tajā saucamajā Tokyo City krimināllietā par restorānos izmaksātajām aplokšņu algām uzņēmumu darbiniekiem. Abas apsūdzētās personas sodītas ar naudas sodu, informē Ģenerālprokuratūra.

Abu uzņēmumu direktores tika apsūdzētas par to, ka 2017.gadā, lai divu uzņēmumu interesēs netiktu aprēķinātas un ieturētas Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un Iedzīvotāju ienākumu nodoklis par darbiniekiem izmaksājamām darba samaksām, abu uzņēmumu restorānu darbiniekiem izmaksāja darba samaksu vismaz 27 300 eiro apmērā, kas netika uzrādīta uzņēmumu grāmatvedības uzskaitē.

Ar viena no restorāna direktoru izmaksātajām grāmatvedības uzskaitē neuzrādītajām darba samaksām ievērojamā apmērā, kas tika izdarīts uzņēmuma interesēs, tika nodarīts mantisks zaudējums Latvijas Republikai nenomaksāto nodokļu veidā 8747,78 EUR apmērā, tas ir, nenomaksātā Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 5454,24 eiro apmērā un nenomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa 3293,54 eiro apmērā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Nodarbināto apmācībās no ES fondiem plāno investēt 6,4 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) projektu iesniegumu atlasē par apmācību organizēšanu nodarbinātajiem saņēmusi sešus projektu iesniegumus, kuros kopumā paredzētas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) investīcijas vairāk nekā 6,4 miljonu eiro apmērā.

Projektu pieņemšana ES fondu programmā dažādu apmācību organizēšanai komersantiem noslēdzās 2019. gada nogalē. Pēc projektu apstiprināšanas – provizoriski š.g. aprīlī - informācija par apstiprinātajiem projektiem, t.sk. projektu īstenotāju kontaktinformācija, tiks publicēta CFLA mājaslapas sadaļā "Projektu īstenošana". CFLA aicina komersantus par savu darbinieku apmācību iespējām sazināties ar atbilstošās nozares projektu īstenotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta zemākajiem punktiem ASV akciju cena, vērtējot "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības izmaiņu, uz bezprecedenta ekonomikas kraha fona ir palēkusies jau vairāk nekā par 50%. Vienlaikus septembra sākums finanšu tirgiem nav bijis tas pats pārliecinošākais, kas liek divreiz pārdomāt par agrākā pieauguma stāsta patieso spožumu.

Varenajam akciju pieaugumam palīdzējuši valdību atbalsta pasākumi un centrālo banku stimuli. Tāpat, ekonomikām atveroties, makroekonomiskie rādītāji bijuši mazāk slikti, kas savukārt tirgus dalībniekos radījis papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties ilgāk un par to, ka pasaules tautsaimniecība ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

"Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs vēl piebilst, ka ASV centrālā banka nupat ziņojusi, ka būtiski maina savu politiku un vairs tik ļoti necentīsies iegrožot inflāciju. "Faktiski tas nepieciešamības gadījumā tai dod iespēju radīt jaunu likviditāti vēl plašākā apmērā. Turklāt, pretstatā Eiropai, jaunu Covid-19 gadījumu skaits ASV ir sācis sarukt. Visi šie faktori palīdzēja "S&P 500" akciju indeksam uzlēkt līdz jaunam vēsturiski visaugstākajam līmenim, palielinot atšķirību starp akciju tirgus sniegumu ASV un pārējās pasaules daļās," norāda "Luminor" eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Joprojām labāk izvēlas slēpties pie ASV dolāra un šīs valsts aktīviem

Jānis Šķupelis, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaru finanšu tirgos mēdz uzskatīt par cenu izmaiņu ziņā mežonīgāku periodu. Neskatoties uz šādu reputāciju, viss šā gada jūnijs-augusts lielākajiem akciju tirgiem bijis pozitīvs.

Šo trīs mēnešu laikā ASV Standard & Poor’s 500 akciju indeksa vērtība palielinājās par 6,3%. Kopš gada sākuma ASV akciju guvumi tādējādi ir 16,7% apmērā un 12 mēnešu skatījumā – 3% apmērā. Šāds ASV akciju cenu pieaugums atkal izgriezis pogas Eiropai. Vecā kontinenta kopējā akciju tirgus raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība kopš vasaras sākuma pieaugusi par 3%, kopš gada sākuma – par 12,7% un gada skatījumā tā ir pat nedaudz samazinājusies – par 0,5%.

Šobrīd ASV aktīvi, ja salīdzina ar lielu daļu pārējās pasaules piedāvājumu, šķiet, tiek uztverti gluži kā drošais patvērums. Piemēram, The Wall Street Journal raksta – ārvalstu investori uz ASV akciju un obligāciju pusi plūdina naudu straujākajos tempos gada laikā. Proti, pasaulē, kur dominējot lēzena ekonomikas izaugsme un parādu kalns ar negatīvu ienesīgumu kļūstot arvien lielāks, ārvalstu investori ASV aktīvus uztver nedaudz cerīgāk. Jūnijā tie ASV akcijas un obligācijas esot iegādājušies 64 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir visvairāk kopš pagājušā gada augusta, liecina ASV Valsts kases departamenta dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Produktu veido tirgus

Anda Asere, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saprotot tirgu, klientu un tā vajadzības, var atrast iespējamo risinājumu, kas vislabāk atbilst šīm vajadzībām, tā no savas pieredzes secinājis konsultāciju kompānijas Blackstar Consulting vadītājs Ganons Halls (Gannon Hall), kurš agrāk bijis produkta vadītājs tādās kompānijās kā Shopify, Google Maps, Ticketfly u.c.

Šobrīd viņš konsultē jaunuzņēmumus dažādās valstīs, tostarp arī Latvijas kompāniju Printify. Viņš novērojis, ka bieži vien uzņēmumi sāk ar produktu, ko pielāgo tirgum, bet šāda pieeja prasa krietni vairāk laika un līdzekļu, kā rezultātā kompānija zaudē konkurētspēju tirgū. Vairāk par tirgum atbilstošiem produktiem un to, kāpēc mūsdienās ir daudz sliktu produktu un pakalpojumu, G. Halls stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Arvien biežāk runā par produkta atbilstību tirgum. Kā jūs raksturotu tirgum atbilstošu produktu?

To var aprakstīt kā situāciju, kad uzņēmuma piedāvājums ir sasniedzis spēcīgu pieprasījumu. Tiesa – to ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt. Produkta atbilstība tirgum pamatā nozīmē to, ka jaunuzņēmums sasniedz panākumus, un tas ir ļoti sarežģīti. Ja skatāmies uz skaitļiem, cik daudz riska kapitāla fondi iegulda jaunuzņēmumos, tad tikai par ļoti nedaudziem var teikt, ka ir bijis veiksmīgs rezultāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

BaltCap izveido kapitālieguldījumu fondu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionam

Lelde Petrāne, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap nodibinājis investīciju fondu BaltCap Private Equity Fund III (BPEF III), piesaistot 126 miljonus eiro lielu finansējumu pirmajā posmā un pārsniedzot plānotos apjomus esošajai investoru bāzei. Jaunais fonds turpinās iegādes un attīstības stratēģiju, ko īstenoja tā priekšgājēji – investīciju fondi BPEF I un BPEF II, veicot kapitālieguldījumus stabilos, inovatīvos uzņēmumos.

Jaunā fonda mērķis ir izveidot 8 līdz 10 investīciju platformas Baltijas un Ziemeļvalstu reģionos, kurās uzņēmumu vērtība būs no 10 līdz 50 miljoniem eiro un fonda kapitālieguldījumi būs no 10 līdz 20 miljoniem eiro.

BaltCap vadošais partneris Martins Kodars (Martin Kõdar) uzsver, ka jaunais fonds paplašina BaltCap mērķa tirgu. «Papildu Baltijas valstīm, kas ir bijis reģions, uz kuru BaltCap koncentrējas, fonds pievērsīsies arī Somijas un Zviedrijas uzņēmumiem, kas ir saistīti ar Baltiju. New Nordics jeb Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas veido aizvien ciešāku un integrētāku tirgu, piedāvājot plašākas uzņēmējdarbības iespējas. BPEF III darbosies kā vieni no New Nordics valstu uzņēmējdarbības integrācijas veicinātājiem,» skaidro Kodars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika sarūk straujākajos tempos gandrīz 100 gados. Vienlaikus akciju tirgū kopš marta otrās puses vērojams spējš cenu pieaugums.

Skaidrībai par nākotni esot ļoti ierobežotai, nav izslēgts, ka šāds pieaugums galu galā tomēr izrādīsies pārspīlēts. Pagaidām gan, balstoties uz iepriekš vēl nepieredzēti apjomīgiem ekonomikas stimuliem un cerībām, ka COVID-19 pandēmijas virsotne jau ir sasniegta, akciju tirgi uzrādījuši spēcīgu atgūšanos.

Alkatība un bailes ir ļoti spēcīgi motivētāji, un pietiekami daudzi finanšu tirgus dalībnieki šobrīd acīmredzami negrib palaist garām potenciālās atlaides, ko radījusi pandēmijas krīzes cenu samazināšanās, un tādējādi – peļņu.

Stimuli un cerības

Arī "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš izceļ pamatā divus galvenos iemeslus, kādēļ, piemēram, ASV akciju cena kopš marta zemākajiem punktiem palēkusies aptuveni par 30%. Viens ir tas, ka vērojama stabilizācija koronavīrusa gadījumu statistikā. Otrs - centrālo banku izziņotie un jau ieviestie stimuli. Kopumā pārliecība par tikpat cenu ziņā rožainu nākotni (kāda ir bijusi nu jau vairākās pēdējās nedēļās) analītiķim tik liela gan nemaz nav.

Komentāri

Pievienot komentāru