Jaunākais izdevums

Paplašinot iespēju klientiem izvēlēties jebkurai riska tolerancei piemērotāku ieguldījumu stratēģiju, SEB banka piedāvā jaunu SEB-Indeksu plānu, informē bankā.

2020. gadā SEB pensiju fonda klientu ilgtermiņa uzkrājumu apjoms pensiju 3. līmeņa plānos palielinājies par 5%, sasniedzot 194,5 miljonus eiro.

SEB-Indeksu plāns nodrošinās iespēju gan jaunajiem, gan esošajiem pensiju 3. līmeņa dalībniekiem ieguldīt līdz šim Latvijā vēl nebijušā risinājumā – plānā, kura aktīvi līdz pat 100% var tikt ieguldīti akciju tirgus indeksiem piesaistītos finanšu instrumentos.

No esošajiem SEB pensiju 3. līmeņa plāniem SEB-Indeksu plāns atšķiras ar to, ka tas tiks pārvaldīts ar šobrīd pasaulē populāro pasīvo pārvaldīšanas metodi.

"Jau vairākus gadus SEB indeksu plāns ir pieejams pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, un ik dienas jūtam, ka pieaug klientu interese par iespējām līdzīgi veidot arī pensiju 3. līmeņa uzkrājumus. Jaunais plāns būs piemērotāks ieguldītājiem, kuriem līdz valsts pensijas vecuma sasniegšanai ir vismaz 20 gadi, jo tas akcijās ieguldīs līdz 100% aktīvu. Līdz ar to šobrīd nodrošinām ikvienam vecumam un riska tolerances līmenim atbilstošāko uzkrāšanas stratēģiju – ar vidēju, vidēji augstu vai augstu riska līmeni," stāsta SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Ljusa.

Saskaņā ar SEB pensiju fonda datiem, ar katru gadu pieaug to uzņēmumu skaits, kuri izvēlas iespēju veidot pensiju uzkrājumus saviem darbiniekiem. Tā pērn šādu uzņēmumu skaits divkāršojies. Arī SEB-Indeksu plānā uzkrājumu varēs veidot gan privātpersonas, gan uzņēmumi savu darbinieku labā.

"Veidojot indeksiem piesaistītu plānu, tā darbības sākumā tiek izraudzīts konkrēts tirgus segments un ģeogrāfija, kura vidējo rezultātu plānam būtu jāsasniedz. Jaunā pensiju 3. līmeņa indeksu plāna gadījumā tā ir visa pasaule, tādējādi nosedzot ļoti dažādus uzņēmējdarbības virzienus dažādos pasaules reģionos. Līdz ar to plāna svārstību līmenis un sagaidāmais ienesīgums būs ļoti līdzīgi kā vidēji pasaules akciju tirgū,’" pasīvi pārvaldīto indeksu plānu darbības būtību stāsta D. Ljusa.

Pēc aktīvu apmēra "SEB banka" ir trešā lielākā banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas mums var nopelnīt lielāku pensiju – starptautiskie akciju tirgi, bērni vai mēs paši?

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums negatīvs

LETA, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vecumdienas – lielākā dzīves ballīte!

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Luminor ievieš ilgtspējīgu pensiju 3. līmeņa indeksu plānu

Db.lv, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) reģistrējusi "Luminor Bank" grupas privātā pensiju fonda AS "Luminor Latvijas atklātais pensiju fonds" izveidoto indeksu plānu "Ilgtspējīgā nākotne".

Bankā skaidro, ka pensiju plāns ieguldīs indeksu fondos, kas savukārt ieguldīs pasaules uzņēmumos, kas ir līderi savās nozarēs attiecībā uz vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības jeb ESG (Environmental, Social and Corporate Governance) kritērijiem, no ieguldījumu spektra izslēdzot fosilās enerģijas ieguves jomā iesaistītos uzņēmumus.

Luminor indeksu pensiju plāns Ilgtspējīgā nākotne ir pirmais pensiju 3. līmeņa indeksu plāns Latvijā, kas veicina ESG kritēriju ievērošanu. Līdz 100 % no fonda aktīviem tiks ieguldīti akciju indeksa fondos. Šis būs arī pirmais Luminor pasīvi pārvaldītais pensiju fonds.

“Pieaugot iedzīvotāju ieinteresētībai gan par labklājības nodrošināšanu vecumdienām, gan par to, kā dzīvot videi draudzīgāk, esam spēruši nākamo soli un piedāvājam klientiem iespēju uzkrāt nākotnei ilgtspējīgi. Luminor indeksu pensiju plāns Ilgtspējīgā nākotne investēs līdzekļus uzņēmumos, kas ir vadošie savās nozarēs pēc vides, sociālās atbildības un pārvaldības kritērijiem. Tāpat no ieguldījumu spektra pilnībā tiek izslēgti uzņēmumi, kas iegūst fosilo enerģiju. Atšķirībā no citiem tirgū pieejamiem fondiem, Luminor indeksu plāns izceļas ar to, ka apvieno pasīvu pārvaldīšanas stratēģiju ar ilgtspējas kritēriju veicināšanu, padarot to piemērotu Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlas atbalstīt sociāli atbildīgas investīcijas,” norāda Atis Krūmiņš, Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vide, kurā šodien strādā pensiju pārvaldnieki, ir ļoti labvēlīga visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pensiju 2. līmeņa aktīvajiem ieguldījumu plāniem šī gada pirmais pusgads bijis labs – atbilstoši notikumiem finanšu tirgū labāk klājies tiem plāniem, kas vairāk iegulda akcijās.

Tomēr, pensiju plānu rezultāti ir jāvērtē ilgtermiņā un, raugoties teju divdesmit gadu perspektīvā, varam redzēt, kā ienesīguma procenti pārvēršas reālā naudā, piemēram, kopš SEB pensiju 2. līmeņa plānu ieviešanas, esam palielinājuši mūsu klientu uzkrājumus kopumā par vairāk nekā 257 miljoniem eiro. Šāds rezultāts priecē, jo sekmēs nākotnes pensionāru labklājību. Taču, ņemot vērā, ka ilgus gadus pensiju 2. līmeņa pārvaldnieki ir strādājuši citos apstākļos nekā šobrīd, uz šo ceturtdaļu miljarda aicinu raudzīties pensiju 2. līmeņa vēstures kontekstā.

Valsts fondēto pensiju shēma tika ieviesta 2001. gadā, un pirmos divus gadus līdzekļu pārvaldīšanu veica Valsts kase, taču kopš 2003. gada pārvaldīšanu veic privātie līdzekļu pārvaldītāji. Pirmajos pensiju 2. līmeņa darbības gados aktīvu apmērs ieguldījumu plānos bija salīdzinoši neliels. Piemēram, "SEB aktīvais plāns" aktīvi 2005. gada 31. janvārī bija aptuveni 9 miljoni eiro, 2007. gada 31. janvārī aptuveni 29 miljoni eiro; šodien tie ir teju 559 miljoni eiro*. Paskaitiet paši, cik ir 3%, 5% vai 10% ienesīgums gadā no 9 miljoniem un cik – no 559 miljoniem eiro. Šobrīd, kad kopējais aktīvu apjoms ir krietni palielinājies, redzam arvien lielākus skaitļus arī klientu uzkrājumu pieaugumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas otrā pensiju līmeņa plānus pārvaldīs bankas Citadele meitas uzņēmums

Db.lv, 04.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk "PNB Asset Management" pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānus "Daugava", "Gauja" un "Venta" pārvaldīs banka "Citadele" meitas uzņēmums "CBL Asset Management".

Pārņemot savā pārvaldībā "PNB Asset Management" pensiju plānu dalībnieku uzkrājumus un piedāvājot zemāku komisijas maksu kā līdz šim, "CBL Asset Management" kopumā pārvalda pensijas 18,4 % dalībniekiem no kopējā pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita.

"PNB Asset Management" ieguldījumu plānos uz 29. oktobri bija 63 603 dalībnieku, savukārt "CBL Asset Management" - 174 180 dalībnieki. Kopā "CBL Asset Management" pārvalda 237 783 dalībnieku pensijas uzkrājumus - 716 miljonu eiro apmērā.

"CBL Asset Management" pārņem savā pārvaldībā "PNB Asset Management" trīs pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānus saistībā ar "PNB Asset Management" darbības pārtraukšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

15 punktu plāns finansējuma pieejamības veicināšanai uzņēmējiem

Db.lv, 25.02.2021

Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja, AS “SEB” valdes priekšsēdētāja Latvijā Ieva Tetere.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas diskusijā par finansējuma pieejamības veicināšanu uzņēmējdarbības attīstībai prezentēts 15 punktu nozares plāns jeb svarīgākie veicamie darbi turpmākajos divos gados.

Plānā iezīmēti četri galvenie virzieni – kreditēšana, kapitāla tirgus attīstība, finanšu pratība un ilgtspējīgas finanses.

“Lai arī šobrīd piedzīvojam globāla mēroga izaicinājumus, kas ietekmē lielu cilvēku skaitu, redzam, ka klientu kredītportfelis Latvijā ir ļoti labā kvalitātē un vēlamies dot pamudinājumu uzņēmējiem būt drosmīgākiem. Domājot par uzņēmumu kreditēšanas sekmēšanu, ir skaidrs, ka viens no desmitgades lielākajiem jautājumiem jau klauvē mums pie durvīm – tā ir ilgtspējīga finansēšana un zaļā transformācija. Finanšu nozare vēlas būt spēcīgs atbalsta plecs uzņēmējiem - palīdzēt pārmaiņu procesā un iedrošināt saskatīt izaugsmes iespējas ilgstspējā. Redzam arī, ka jāsāk aktīvs dialogs ar publiskā sektora partneriem, lai laikus nonāktu pie laba sadarbības modeļa. Tāpat nepieciešams vairot arī sabiedrības un uzņēmēju kopējo izpratni par šo jautājumu būtiskumu,” teic Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja, AS “SEB” valdes priekšsēdētāja Latvijā Ieva Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2021. gadā plāno veikt 38 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību.

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir rūpīgi strādājusi pie uzraudzības darba plānošanas un kvalitātes pilnveidošanas, lai 2021. gadā vēl efektīvāk stiprinātu finanšu sektora reputāciju, noturību pret dažādiem ietekmes faktoriem un nodrošinātu finanšu iestāžu klientu interešu aizsardzību. Sektoram, sabiedrībai un visiem interesentiem šogad nodrošinām publiski pieejamu informāciju par plānotajām pārbaudēm, ar mērķi vairot izpratni par uzrauga darbu un uzraudzības procesu, kā arī veicināt caurskatāmību un atklātību," komentē FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Plānā atspoguļotas gaidāmās klātienes pārbaudes, taču tas var tikt mainīts atbilstoši ikdienas uzraudzībā aktualizētajam risku izvērtējamam. Papildus plānotajām pārbaudēm FKTK nodrošina ikdienas uzraudzības darbu, kā arī, reaģējot uz sūdzībām vai citu FKTK rīcībā esošu informāciju, kas rada aizdomas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darba neatbilstību normatīvo aktu prasībām, FKTK veic iepriekš neplānotas pārbaudes vai piemēro citus uzraudzības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka, pandēmijas apstākļos ģimenēm vairāk laiku pavadot mājās, tas novedīs pie dzimstības pieauguma. Patiesība gan, šķiet, nevarētu būt no tā vēl tālāka. Pieejamā informācija liecina, ka dzimstība attīstītajās pasaules ekonomikās deviņus mēnešus pēc pandēmijas ievēlusies gluži vai melnajā caurumā.

Nu pamata pieņēmums ir, ka apvienotās ekonomikas un veselības krīzes neskaidrība daudziem cilvēkiem likusi pārcelt vai pat pilnībā atcelt plānus par bērna radīšanu. Valdot šādam fonam, demogrāfijas eksperti turklāt brīdina, ka dzimstības kritums – sevišķi, ja pandēmija un ekonomiskie izaicinājumi ievelkas - nebūs vien pagaidu parādība. "Visi pierādījumi liecina, ka dzimstības līmenis un dzimušo skaits attīstītajā pasaules daļā strauji sarūk. Jo ilgāk turpināsies neskaidrības periods, jo nozīmīgāka tam būs ilgtermiņa ietekme uz dzimstību," klāstījuši, piemēram, Vīnes Wittgenstein Center for Demography and Global Human Capital pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 63 deputāti, bet 32 politiķi nobalsoja pret to.

Raksturojot nākamā gada budžetu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pateicās visiem šajā procesā iesaistītajiem un atzina, ka likums tapis bezprecedenta apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi dzīves.

"2020.gads iezīmējies pandēmijas zīmē. Budžetu sākām veidot pavasarī, un šis tas būtisks ir uzlabots pa tā izstrādes laiku," teica politiķis.

Kariņš atgādināja, ka nākamajā gadā, neskatoties uz pandēmiju un grūtībām ekonomikā, budžeta izdevumi tiek palielināti par vairāk nekā 300 miljoniem eiro. "Šajos apstākļos kopējais nodokļu slogs tiek samazināts, minimālā alga tiks palielināta līdz 500 eiro, mediķiem un pedagogiem būs pilnais algu pieaugums, tiks palielinātas minimālās pensijas un garantētais minimālais ienākums. No 1.jūlija ieviesīs minimālās sociālās iemaksas, un cilvēkiem, kuri nenopelna minimālo algu, būs nodokļos jāmaksā proporcionāli nopelnītajam," stāstīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem konsolidētajā kopbudžetā šā gada janvārī ieņēmumi pārsniedza izdevumus, tādējādi kopbudžetā veidojās 170,2 miljonu eiro pārpalikums un tā apmērs bija par 58,3 miljoniem eiro augstāks nekā 2020. gada janvārī.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī saņemti par 35,5 miljoniem eiro jeb 3,6% lielākā apmērā nekā 2020. gada janvārī un bija 1 025,7 miljoni eiro, bet izdevumi samazinājušies par 22,8 miljoniem eiro jeb 2,6% un izlietoti 855,6 miljonu eiro apmērā. Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu nodrošināja augstāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi.

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā janvārī saņemti 177,3 miljonu eiro apmērā, kas bija par 77,9 miljoniem eiro jeb 78,3% vairāk nekā 2020. gada sākumā.

Šogad janvārī saņemtas atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu īstenošanu, kamēr pērn janvārī šādu maksājumu nebija. Janvārī plānoto apmēru pārsniedza nenodokļu ieņēmumi, jo ieņēmumos tika saņemti 6,7 miljoni eiro no Valsts kases veiktās eiroobligāciju papildu emisijas. Taču šie ieņēmumi atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai vispārējās valdības budžeta ieņēmumos tiks uzskaitīti tikai daļēji.

Komentāri

Pievienot komentāru