Eksperti

Vecumdienas – lielākā dzīves ballīte!

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Pamatā klasiskajās pensiju sistēmās pasaulē vecumdienas tiek finansētas divējādi: vai nu katrs tām uzkrāj pats, vai arī šobrīd strādājošie maksā pensijas šī brīža pensionāriem. Latvijas pensiju sistēma ir abu šo veidu kombinācija. Katrs pats sev krāj pensiju 2. līmenī, kamēr 1. līmenī uzskaitīto apmaksā strādājošie. Kādēļ gan pašam krāt, ja pensiju var nodrošināt strādājošie no saviem nodokļiem? Piemēram, ja gribu 1000 eiro lielu pensiju, tad šos 1000 eiro vajadzētu nodokļu veidā iekasēt no strādājošajiem – vienkārši! Tomēr ķibele tāda, ka neesmu vienīgais, kas grib saņemt šādu pensiju.

Latvijā šobrīd ir nedaudz zem 450 000 pensiju saņēmēju, kamēr nodarbināti ir vien nedaudz virs 850 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka vienam pensiju saņēmējam pensiju maksā 1,9 strādājošie. Lai es iegūtu savus 1000 eiro, no šiem nepilniem diviem strādājošajiem ir jāpaņem nedaudz vairāk par 500 eiro. Vidējā alga, no kuras tiek maksāti nodokļi, Latvijā ir nedaudz virs 1140 eiro, kamēr pensijām tiek novirzīti 20% no algas jeb 228 eiro. Tātad no 1,9 strādājošajiem var iekasēt ap 430 eiro.

Ja Latvijā būtu tikai pensiju 1. līmenis jeb solidārā sistēma, lielāka pensija nesanāktu tīri matemātiski. Situāciju dramatizē arī tas, ka Latvijā katru gadu būtiski samazinās iedzīvotāju skaits, un strādājošo attiecība pret pensiju saņēmējiem tikai sarūk. Ja šādas tendences turpināsies, pēc 10 gadiem šī attiecība būs tikai 1,5 strādājošie uz vienu pensiju saņēmēju. Pat ja pēkšņi tiktu krasi veicināta dzimstība, tas situāciju uzlabos tikai pēc 25–30 gadiem.

Talkā varētu nākt reemigrācija, ja tā norit veiksmīgi, kā arī citu darba roku piesaistīšana no ārvalstīm. Vērtējot šos dramatiskos skaitļus, vēl jo vairāk pārsteidz Labklājības ministrijas ierosinājums pārdalīt daļu pensiju 2. līmeņa iemaksu uz pensiju 1. līmeni, kas, protams, īstermiņā risina problēmu, tomēr ilgtermiņā to padara vēl lielāku. Tā ir tīri mana spekulācija, taču domāju, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana būs temats, ko jau pavisam drīz redzēsim parādāmies politiskajā dienaskārtībā. Demogrāfiskās tendences attīstītajās pasaules valstīs ir ļoti līdzīgas – cilvēki vidēji dzīvo ilgāk un nesteidzas veidot lielas un kuplas ģimenes, līdz ar to ir samērā loģiski domāt par pensionēšanās vecuma korekciju.

Ja solidārais modelis, kur pensiju šī brīža pensiju saņēmējiem maksā strādājošie, nespēj nodrošināt pienācīgu pensiju, tad vai pensiju 2. līmenis atrisinās problēmu? Pensiju 2. līmenis nav zāles visām kaitēm un demogrāfiskajiem izaicinājumiem, tomēr tas ļauj pašam sakrāt savai pensijai, nepaļaujoties tikai uz strādājošajiem tad, kad būs jāsāk saņemt savu vecuma pensiju. Paša uzkrājums būs brīvs no demogrāfijas ietekmes, daļēji – arī no ekonomiskās situācijas valstī un citām, to skaitā politiskām ietekmēm. Savs ir savs. Tomēr arī uzkrājumu veidošanai ir sava garoza, piemēram, svārstīgais ienesīgums, kurš var kārtīgi pakutināt nervus un likt jomas konkurencei celt bangas.

Cik tad varētu uzkrāt pensijai, ja visu pensijas daļu novirzītu tikai 2. līmenī? Pieņemsim, ka karjera veidojusies 40 gadus. Iemaksas pensijai veidosies no 20% ikmēneša ienākumiem, no kuriem tiek maksāti nodokļi. Tāpat jāpieņem, ka ienākumi apstākļos bez inflācijas attīstās līdzīgi kā Latvijas vidējie ienākumi dažādās vecuma grupās – mazāki ienākumi karjeras sākumā, ienākumu maksimums ap 40 gadu vecumu un ienākumu samazinājums, tuvojoties pensionēšanās vecumam.

Pie šāda scenārija mans 40 gados uzkrātais pensijas kapitāls varētu sasniegt ap 106 000 eiro, pieņemot, ka nav inflācijas un ienesīgums arī ir 0%. Tas nozīmē, ka pensijas apmērs varētu būt ap 490 eiro. Šie aprēķini ir ļoti aptuveni, tomēr ilustrē uzkrājumu veidošanas būtību, kur tiek uzkrāts noteikts kapitāls no katra mēneša ienākumiem. Šeit liels atbalsts uzkrājumam arī būs no ienesīguma, kas strādās katra pensiju saņēmēja vietā. Turklāt šis uzkrājums ir īsts, tās nav matemātiskas formulas. Tam pretī ir katra topošā pensiju saņēmēja personas kods. Turklāt demogrāfijas izaicinājumi nekādā veidā šo uzkrājumu nebojā.

Līdz ar to jāsecina, ka paļauties tikai uz strādājošajiem, līdzīgi kā ballītes uzkodu galdu atstāt tikai viesu pārziņā, nevar. Paša veidots uzkrājums dot lielāku neatkarību. Bet kur te finanšu pratība? Pats būtiskākais ir apzināties, ka neatkarīgi no 1. vai 2. pensiju līmeņa, valsts pensija nespēs nodrošināt darba gaitām līdzvērtīgus ienākumus vecumdienās. Tas nav saistīts tik daudz ar politiķiem vai šķietamiem ļaundariem, kā ar demogrāfijas tendencēm.

Pensijas apmērs varētu sarukt uz pusi, salīdzinot ar ienākumiem pirms tās. Te tad pats būtiskākais – katram pašam jādomā, kā papildus iegūt nepieciešamo ienākumu daļu. Iespējas ir daudzas – pensiju 3. līmenis ar savām priekšrocībām, citi uzkrājumi, sava uzņēmējdarbība, kāds nekustamais īpašums, kas var radīt papildu ienākumus vecumdienās, vai daudz labi audzinātu bērnu ar labiem ienākumiem. Lai kāda būtu izvēle, svarīgākais ir plāns un savlaicīga rīcība, lai lielākā dzīves ballīte izdodas, kā plānots, vai pat vēl labāk!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas izglītības jaunuzņēmums Anatomy Next šonedēļ laiž klajā Anatomy.app – digitālu tiešsaistes izglītības platformu, kas paredzēta anatomijas mācīšanai un apgūšanai.

Uzņēmums izvērš savu darbību ASV un Eiropas tirgū, strādājot gan ar studentiem, gan ar izglītības iestādēm.

Tā kā jau gadu pasaule dzīvo pandēmijas režīmā, tad funkcionējoši digitāli rīki attālinātam mācību procesam ir pieprasītāki nekā jebkad agrāk. Medicīnas studentiem arī šajos apstākļos joprojām ir jāapgūst tāds sarežģīts priekšmets kā cilvēka anatomija, bet šobrīd tradicionālās pieredzē balstītas metodes, tādas kā cilvēka ķermeņa preparēšana, daudzviet nav pieejamas.

“Anatomy.app lielā priekšrocība ir uz objektu orientētā pieeja mācību procesā, kas studēšanu padara interaktīvu. Savā veidā šī mācību platforma veicina līdzvērtīgu studenta iesaisti priekšmeta izzināšanā, kādu to piedāvā preparēšanas kurss. Cilvēka anatomijas sarežģītās struktūras bieži ir paslēptas un grūti saskatāmas, taču tās kļūst pieejamas pētīšanai ar precīzu digitālo 3D modeļu palīdzību. Papildus tam Anatomy.app ļauj studentiem pašiem sevi testēt, kas palīdz celt viņu pārliecību par iegūtajām zināšanām,” stāsta Prof. Teodoro Forcht Dagi, biedrs Neiropētniecības fondā un Harvardas Universitātē, kā arī Anatomy Next valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Ēdamie trauki, kociņmaciņš un citas jauniešu biznesa idejas

Monta Šķupele, 22.03.2021

1.vieta un 3000 eiro naudas balva – Madonas Valsts ģimnāzijas komanda “Re-Grain” - ēdami vienreizlietojamos trauki, kas ir videi draudzīgi un dabā ātri sadalās. Komanda pūļa finansējuma platformā piesaistījusi 2195 eiro atbalstītāju finansējumu un 1289 balsis.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauniešu inovatīvie produkti un pakalpojumi klimata pārmaiņu mazināšanai un sabiedrības mazaizsargāto grupu atbalstam "Swedbank" konkursā "Biznesa skices" guvuši iedzīvotāju atsaucību, piesaistot 16 858 eiro lielu pūļa finansējumu.

Žūrijas un sabiedrības kopvērtējumā šī gada biznesa plānošanas konkursa pirmo trīs vietu un naudas balvu ieguvēji ir vidusskolēnu komandas no Madonas Valsts ģimnāzijas (1.vieta), Ķekavas vidusskolas (2.vieta) un Daugavpils Valsts ģimnāzijas (3.vieta).

Pirmo vietu un 3000 eiro sava uzņēmuma attīstībai ieguva 11. klases skolnieces no Madonas Valsts ģimnāzijas. Viņu uzņēmums "Re Grain" piedāvā ēdamus vienreiz lietojamus traukus vides piesārņojuma mazināšanai. Jaunajām uzņēmējām savas biznesa idejas atbalstam pūļa finansējuma platformā izdevās piesaistīt 2195 eiro un gandrīz 1300 atbalstītāju balsu.

Otro vietu un 2000 eiro naudas balvu ieguvusi vidusskolēnu komanda "Bratus" no Ķekavas vidusskolas ar kredītkaršu koka turētāju jeb kociņmaciņu. "Projektu bankā" komanda piesaistīja 2160 eiro un gandrīz 1500 balsu.

Komentāri

Pievienot komentāru