Ražošana

Informācijai: Latvijas lielākie eksportētāji uz Lielbritāniju

Aļona Zandere, 14.07.2016

Jaunākais izdevums

Kā vakar vēstīja laikraksts Dienas Bizness, līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) zināmu nervozitāti piedzīvo arī Latvijas uzņēmumi, kam līdz šim tas bija viens no galvenajiem eksporta tirgiem.

Publicējam Latvijas lielāko eksportētāju uz Lielbritāniju sarakstu. Tie visi ir kokapstrādes uzņēmumi:

- Akz

- Bsw Latvia

- Byko-LAT

- Gaujas Koks

- Kronospan Riga

- Kurekss

- LatGran

- Latvijas Finieris

- Timberex Group

- Vudlande

Provizoriskie dati liecina, ka pērn 10 lielākie eksportētāji uz Lielbritāniju eksportējuši preces gandrīz 543 milj.eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums SIA «BSW Latvia» finanšu gadā no 2017.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 31.martam palielinājis apgrozījumu līdz 51,819 miljoniem eiro, kas bija par 12,2% jeb 5,638 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem sasniedza 3,570 miljonus eiro, kas bija par 68,4% jeb 1,451 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmums pamatā produkciju eksportē. Pagājušajā finanšu gadā 42% no saražotās produkcijas eksportēti uz Lielbritāniju, 45% pārdoti gan Eiropā, gan Tuvajos un Tālajos Austrumos, ASV un citos reģionos, savukārt vietējā tirgū pārdoti 13% no saražotās produkcijas, sacīts SIA «BSW Latvia» 2017./2018.gada pārskatā.

SIA «BSW Latvia» norāda, ka 2017.gadā pasaulē pieauga pieprasījums gan pēc zāģmateriāliem, gan zāģēšanas procesa blakus produktiem. Savukārt otrajā pusgadā strauji pieauga zāģbaļķu cenas, kas bija saistīts ar koksnes pieejamību, konkurenci un laikapstākļiem. Līdz ar to pieauga arī zāģmateriālu un pārējo blakus produktu cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2014. gada Latvijā īstenoti vairāki simti energoefektivitātes projektu, kas finansēti ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu. Būtisku enerģijas ietaupījumu izdevies sasniegt daudziem uzņēmumiem, tajā skaitā AS "Latvijas finieris", SIA "Baltic Block" un SIA "AKZ", liecina Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) dati.

Veicinot efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem (AER), AS "Latvijas finieris" vienā no projektiem izdevies enerģijas patēriņu uzņēmumā samazināt pat par 27,9 tūkstošiem megavatstundu (MWh) gadā, bet SIA "Baltic Block" un SIA "AKZ" – par gandrīz 15 tūkstošiem MWh gadā. SIA "Stiga RM" enerģijas patēriņš gadā sarucis par 3,3 tūkstošiem MWh, bet SIA "BYKO-LAT" – par 3 tūktošiem MWh.

Ievērojamus rezultātus izdevies sasniegt arī tiem uzņēmumiem, kuri projektus īstenojuši ar mērķi samazināt radīto izmešu daudzumu. ­­SIA "Ventspils siltums" siltumnīcefekta gāzu daudzumu izdevies samazināt par 3,5 tūkstošiem CO2 tonnām gadā, AS "Rēzeknes siltumtīkli" - par 867 tonnām gadā, bet SIA "Saulkrastu komunālserviss" – par 633 CO2 tonnām gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Globālie procesi «apēd» rentabilitātes procentus

Māris Ķirsons, 23.01.2017

SIA Rettenmeier Industry Latvia un SIA Rettenmeier Baltic Timber valdes loceklis Rolands Rimicāns

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru