Foto: freepik.com/Freepik

Aptieku vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Vēsturiskie avoti vēsta, ka pasaulē senākās zināmās receptes izrakstītas uz māla plāksnes Mezopotāmijā, aptuveni 2400 g. pmē., savukārt senākais kombinēto zāļu apraksts atrodams Sušrutas samhita jeb Sanskritā rakstītajā ķirurģijas un senās medicīnas traktātā, kurā apkopotas zināšanas par Senās Indijas medicīnu un ārstnieciskajiem preparātiem jau no aptuveni 10 gs. pmē.

Tomēr zināšanas par cilvēku dziedināšanu un sāpju mazināšanu ir tik pat senas, kā pati cilvēce. Jau no laika gala cilvēki ir izmantojuši dabas sniegtos dziedinošos augus, tā radot pirmās zāles – aizsākumu mūsdienu farmācijas zinātnei, kas ik dienas glābj miljoniem cilvēku dzīvības visā pasaulē.

Farmācijas koncerna Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gadu koncerns noslēdzis ar rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā Grindeks koncerna apgrozījums sasniedza 231,1 milj. eiro, kas ir par 44,0 milj. eiro vai 24% vairāk nekā 2020. gadā. 2021. gadā koncerna peļņa bija 41,0 milj. eiro, kas ir par 22,1 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gadā.

2021. gadā lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā Grindeks meitas uzņēmums Kalceks.

2021. gadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 103 valstīm par kopējo summu 218,7 milj. eiro.

“2021. gads Grindeks koncernam ir bijis pārmaiņu gads, kas ir parādījis, ka izcila komanda var sasniegt ļoti daudz. Zāļu klāsta paplašināšana, pacientu vajadzību izzināšana, jaunu tirgu apguve, zāļās domāšanas kurss un vēl daudzas nozīmīgas iniciatīvas ir neapturams dzinulis attīstībai. Pagājušā gada laikā es pārliecinājos, ka dažādi izaicinājumi ir pārvarāmi, pateicoties pastāvīgai transfomācijai, kur katrs komandas dalībnieks apzinās savu nozīmīgo lomu kopēju ideju un mērķu sasniegšanā. 231,1 milj. eiro apgrozījums ir vēsturiski augstākais Grindeks sasniegums, un es vēlos pateikt paldies komandai,” komentē Grindeks valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis.

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Latvijas farmācijas uzņēmums AS “Kalceks”, paplašinot savu klātbūtni vienā no lielākajiem Eiropas tirgiem – Vācijā, ir noslēdzis ilgtermiņa produktu izplatīšanas līgumu ar pieredzējušo Austrijā bāzēto Vācijas uzņēmumu “EVER Pharma”, informē “Kalceks” valdes loceklis Kaspars Kuprevičs.

Sadarbības līgums ar “EVER Pharma” paredz piecu kardioloģijas, centrālās nervu sistēmas, onkoloģijas atbalsta aprūpes terapeitisko grupu produktu izplatīšanu Vācijā, tā faktiski dubultojot šajā valstī aktīvi tirgoto “Kalceks” produktu skaitu.

“Slimnīcu produktu segments, kurā darbojamies gan mēs, gan arī “EVER Pharma”, pēdējos gados ļoti strauji aug visā Eiropā. Vācijas tirgū esam pārstāvēti kopš 2019. gada, un šis, mūsuprāt, ir ļoti piemērots brīdis savu pozīciju nostiprināšanai un piedāvātā produktu klāsta paplašināšanai. Tādēļ esam gandarīti, ka turpmāk varēsim sadarboties ar pieredzējušu partneri, kas ir slimnīcu segmenta līderis ar izcilu reputāciju. Mēs redzam lielisku sinerģiju starp mūsu Vācijas portfeli un “EVER Pharma” produktiem,” skaidro “Kalceks” valdes loceklis Kaspars Kuprevičs.

Atsaucoties uz veselības ministra Jura Bārzdiņa laikrakstā Diena pausto apgalvojumu, ka aptiekas dod atlaidi tikai tāpēc, lai vairāk tiktu pārdoti konkrētas grupas medikamenti, bet produkti, kuri neietilpst mārketinga programmās, tiekot noslēpti tālākajos aptieku plauktos, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe iesaka ministram mainīt profesiju, kļūstot par Euroaptiekas detektīvu.

Viņa uzskata, ka tādējādi ministrs iepazītos ar aptiekas darbību praksē un atjaunotu saskarsmi ar realitāti. Aptiekas pārstāve arī noliedz ministra sacīto.

«Euroaptieka iedzīvotājus nodrošina ar visiem medikamentiem. Medikamenti netiek izvietoti redzamākos vai neredzamākos plauktos, jo medikamenti atrodas atvilktnēs. Vienīgais, bezrecepšu medikamenti, kuri veido vismazāko medikamentu daļu, ir izvietoti redzamā vietā - aiz farmaceita, taču pēc principa, ka tur ir pieprasītākie līdzekļi, lai farmaceitam būtu viegli tos pasniegt. Ar ražotāju sniegtajām atlaidēm tam nav nekāda sakara. Savukārt, tieši Veselības Ministrija ir izdarījusi visu, lai aptiekas ne tikai nevarētu sniegt atlaides, bet arī visādi iznīdētu jebkuras klientu un lojalitātes kartes. Bet tagad veselības ministrs Juris Bārzdiņš uzveļ vainu aptiekām, ka tās nesniedzot atlaides, jo produkti tiekot noslēpti plauktos. Ministrs ne tikai ir sapinies savos izteikumos, bet arī izskatās, ka nepārzina reālo aptieku darbību, tāpēc mūsu priekšlikums būtu pastrādāt Euroaptiekā, lai atjaunotu saskarsmi ar realitāti,» rosina Zemdega-Grāpe.

Ja cenu konkurence ir pārspīlēta, ražotāji atsauc savas zāles no kompensāciju saraksta un pieejamo medikamentu izvēle speciālistiem un pacientiem sašaurinās. Par medikamentu cenām un ražotāju izmaksām intervijā DB stāsta uzņēmuma Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds Grindekam ir bijis šā gada pirmais ceturksnis, kā jums klājas?

Mums šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir 9% apgrozījuma pieaugums. Eksportā mēs aktīvi savu tirgus daļu cenšamies palielināt Eiropas Savienības valstīs, kā arī Dienvidaustrumāzijā.

Konkrēti kurās valstīs Dienvidaustrumāzijā?

Pašlaik šajā reģionā notiek tirgus izpēte, ir ieceres reģistrācijai, bet tuvāk par to pagaidām negribētu stāstīt. Tāpat aktīvi darbojamies Krievijas un NVS valstu tirgos, kas dod lielāko īpatsvaru eksporta ieņēmumos. Mūsu stratēģija ir eksporta tirgus diversifikācija.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.

Šobrīd a/s Grindeks izstrādē ir 20 jauni produktu, tostarp arī jaunas preparāta Mildronāts kombinācijas, kā arī patentbrīvie medikamenti.

Grindeks galvenās terapeitiskās grupas ir sirds un asinsvadu medikamenti, pretvēža zāles un centrālo nervu sistēmu ietekmējoši medikamenti, taču uzņēmums pievērsies arī citiem terapeitiskajiem virzieniem - gastroenteroloģiskām zālēm un antibakteriālajiem medikamentiem.

Uzņēmuma stratēģija paredz, ka jaunie produkti tiks ieviesti pakāpeniski – ik gadu produktu klāsts tiks papildināts ar vismaz četriem jauniem medikamentiem.

«Pēdējās nedēļās mēs ļoti nopietni analizējām izstrādājamo produktu portfeli gan patentbrīvo, gan oriģinālo medikamentu jomā,» norādīja a/s Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis. «Ir skaidrs, ka ar oriģinālajiem produktiem mums ir jāienāk tirgū maksimāli ātri, lai to patentaizsardzības laiks būtu maksimāli ilgs, savukārt ar patentbrīvajiem medikamentiem tirgū ir jābūt vieniem no pirmajiem, lai izmantotu visas konkurences priekšrocības,» viņš skaidroja.

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Latvijā ieved viltotas preces miljonu vērtībā, taču gadījumu, kad ārzemēs pamana viltotas Latvijas preces, ir ļoti maz, diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) teica Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes pārstāvis Andis Stinka.

«2009.gadā aizturēto preču skaits bija 950 000 preču vienību. 2011.gadā tas jau bija pāri par diviem miljoniem preču vienību. Taču tur ir iekļauts viss, arī viltotas cigaretes. Ja novērtē zaudējumus preču tiesību īpašniekam, tie arī ir lieli. 2009.gadā tie bija 2,6 miljoni latu, rēķinot oriģinālo preču vērtībā. 2010.gadā - 7,3 miljoni latu. Pērn bija salīdzinoši mazāks skaitlis - 1,28 miljoni latu. Tomēr tendence ir, ka būs arvien vairāk viltojumu,» teica Stinka.

Muitas amatpersona to stāstīja, norādot, ka preču viltošana, pret kuru ACTA cer ieviest stingrāku kontroli ārzemēs, ir nopietna problēma, kas skar arī Latvijas tirgu.

Kāpēc medikamenti, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir tik dārgi? Kā samazināt mājsaimniecību izdevumus par zālēm? Šie jautājumi arvien biežāk parādās masu mediju un sabiedrības uzmanības centrā un, cerams, būs vieni no pirmajiem, ko risinās jaunā valdība.

Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) paziņojumu, ka «salīdzinot 50 medikamentu cenas» lieltirgotāju un aptieku zāļu cenu piecenojumi Latvijā gandrīz visos gadījumos ir augstāki nekā Igaunijā un Lietuvā varam uztvert kā nepārprotamu neuzticības izteikšanu valsts zāļu cenu veidošanas politikai.

Tomēr situācijā, kad, meklējam atbildi uz jautājumu, kāpēc medikamenti ir tik dārgi, gan nebūtu jāaizmirst, ka tas savā ziņā ir arī pašu ražotāju «nopelns». Tieši ražotāja noteiktā medikamenta realizācijas cena, ir bāzes lielums, kas apaugot ar piecenojumiem veido gala cenu aptiekā.

Skaidri zinu, ka ir daudz darba konkurences veicināšanā zāļu tirdzniecībā, un iespējas samazināt zāļu cenas ir gan atsevišķām aptiekām, gan zāļu vairumtirgotājiem, tomēr vairumtirgotāju un mazumtirgotāju peļņas samērīgumu, nosakot zāļu cenu piemaksas katrā to pārdošanas posmā, stingri regulē Ministru kabineta «Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem».

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” pēdējo divu gadu laikā reģistrācijai kopumā 10 Eiropas Savienības (ES) valstīs ir iesniedzis jau 21 jaunu produktu, no kuriem 17 reģistrācijas process sākts pērn.

Plānots, ka šogad reģistrācijas process tiks sākts vēl vismaz 20 medikamentiem.

Visvairāk jauno zāļu reģistrācijas ir sāktas Vācijā – 18. Savukārt Baltijas valstīs, Spānijā un Polijā reģistrācijā ir 16 jauni preparāti. Itālijā process ir sākts 15 jauniem produktiem, bet Francijā – 14. “Olainfarm” jaunajā produktu portfelī ir apstiprinājis jau vairāk nekā 50 patentbrīvos medikamentus, kuriem atbilstoši tirgus situācijai un arī pieejamajiem reģistrācijas iesniegšanas laikiem saskaņā ar kompetento iestāžu grafikiem tiek sākta reģistrācija dažādos Rietumeiropas valstu tirgos.

“Aizvadītais gads mums ir bijis ļoti dinamisks. 2022.gadā ES tirgos reģistrācijai iesniedzām četrus jaunos produktus, bet 2023. gadā jau 17. Vidēji viena produkta reģistrācija ilgst teju pusotru gadu un šajā procesā mums jābūt gataviem operatīvi iesniegt arī papildu informāciju par izstrādāto zāļu kvalitāti, klīnisko izpēti un drošumu. Aiz šiem skaitļiem slēpjas stāsts par komandas apņēmību un aizrautību, jo ļoti īsā laika periodā esam ne vien izveidojuši jaunu produktu portfeli, bet arī veicam intensīvu reģistrācijas procesu virknei produktu. “Olainfarm” mērķis ir kļūt par vienu no 10 vadošajām farmācijas kompānijām Eiropā savās terapeitiskajās grupās un katra jaunā medikamenta reģistrācija, mūs tuvina šim stratēģiskajam mērķim,” uzsver AS “Olainfarm” Reģistrācijas departamenta vadītāja Jeļena Voļperte.

Pagājušajā mēnesī varasiestādes 92 valstīs slēgušas 113 000 mājaslapu un interneta tirgus vietu, kurās pārdotas viltotas vai nelegālas medicīnas preces un medikamenti, tostarp neīsti Covid-19 testi un nekvalitatīvas sejas maskas, otrdien paziņojis Interpols.

Pandēmija piespiedusi daudzus cilvēkus aktīvāk izmantot interneta tirdzniecības vietas, un noziedznieki ātri reaģējuši uz to, norādīja globālās policijas organizācijas vadītājs Jirgens Štoks.

Neīsti Covid-19 testi veidoja vairāk nekā pusi no visām medicīnas precēm, kas tika konfiscētas laikā no 18.maija līdz 25.maijam, paziņoja Interpols. Itālijas varasiestādes atklāja vairāk nekā 500 000 neīstas ķirurģiskās maskas un 35 mašīnas, ar kurām tās ražotas un iepakotas.

Tiesībsargājošo iestāžu operācijas ietvaros visā pasaulē aizturēti 227 cilvēki un konfiscēti produkti 23 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Štoks norādīja, ka daļa pircēju apzināti izvēlējās iegādāties viltojumus, bet dauzi tūkstoši cilvēku ir apkrāpti.

Muguras sāpes ir otrais biežākais iemesls vizītei pie ārsta. Par muguras sāpēm mēdz sūdzēties kā cilvēki pusmūžā, tā jaunieši, bet visbiežāk cilvēki brieduma gados, kad muguras sāpes ir nopietna problēma, kas traucē darba režīmu, aktīvas atpūtas plānus un samazina dzīves kvalitāti.

Par vienu no svarīgākajiem muguras sāpju riska faktoriem tiek uzskatīts sēdošas pozas prevalence ikdienā, fiziskas pārslodzes (sevišķi nepareiza smagumu celšana) un stress. Dators, sanāksmes, steiga, sēdēšana pie automašīnas stūres un vakarā atpūta pie televizora ir tipiska uzņēmēju ikdiena. Ja vien cilvēks apzināti nekompensē kustību trūkumu ikdienā ar regulārām fiziskām aktivitātēm, muguras problēmas t.s. biroja darbiniekiem novēro pat biežāk kā fiziska darba darītājiem. Sēdoša poza ir visnelabvēlīgākā dažādām muguras struktūrām, jo sēžot uz mugurkaula locītavām un starpskriemeļu diskiem ir vislielākā slodze. Ilgstoša statiska slodze uz muguras struktūrām var izraisīt dažādas hroniskas muguras problēmas, sāpes un pat nopietnas diagnozes.

Ņemot vērā, ka valsts kompensējamo medikamentu tirdzniecība jau patlaban nav rentabla, Veselības ministrijas (VM) ieceres attiecībā uz zāļu cenu mazināšanu aptiekām būs jāiznes uz saviem pleciem, sacīja "AB City" uzņēmumu grupas stratēģiskās un veselības politikas direktore Kristīne Jučkoviča, komentējot VM informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

"Lai gan veselības ministrs iepriekš plašsaziņas līdzekļos pauda, ka aptiekas neaiztiks, šajā gadījumā viss ir uz aptieku pleciem," uzsvēra Jučkoviča. Viņa atklāja, ka patlaban Latvijā ir vairāk nekā 120 dažāda izmēra aptiekas, kas ir nerentablas, un VM rosinājumi šo situāciju varētu tikai pasliktināt. Visvairāk apdraudēto aptieku ir tieši reģionos.

Jučkoviča pauda, ka farmācija Latvijā jau kādu laiku cieš no tāda kā vienota skatījuma trūkuma, turklāt nozare jau ilgstoši aicinājusi politiķus izstrādāt kopējo redzējumu. Cita starpā nozarei trūkstot vienota skata par aptieku lielumu un sniedzamo pakalpojumu klāstu, kas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir atrunāts.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Akciju sabiedrība “Grindeks” aktīvo farmaceitisko vielu (AFV) ražotnē ir investējusi 800 tūkstošus eiro un uzstādījusi jaunas, mūsdienīgas laboratorijas un rūpnieciskās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, kas iecirknim ļāvis kļūt multifunkcionālam.

Pēc veiktajām investīcijām iecirkni varēs izmantot gan jaunu aktīvo farmaceitisko vielu AFV izstrādes procesiem, gan šo vielu ražošanai savām vajadzībām – gatavo zāļu ražošanai, kā arī eksportam. Iecirknī ir iespēja strādāt ar iekārtām, kuru tilpums ir no 100ml līdz 20l, kas atļauj ražot dažādas aktīvās vielas no miligramiem līdz pat kilogramiem.

Lai rūpētos par darbinieku drošību un vides aizsardzību, uzstādīts ražošanas specifikai atbilstošs pazemināta spiediena izolators ar filtrēšanas sistēmām, kas neļauj augsti efektīvām AFV nokļūt saskarē ar cilvēkiem un apkārtējo vidi. Šī ir pirmā šāda veida iekārta “Grindeks” AFV ražotnē. Telpā uzstādīta arī mūsdienīga uzraudzības un komunikācijas sistēma ātrai reaģēšanai nestandarta situāciju gadījumā.

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Viāna Kuļša, uztura speciāliste

Magnijs ir viena no svarīgākajām minerālvielām cilvēka organismā un ceturtais visbiežāk sastopamais minerāls cilvēka organismā pēc kalcija, nātrija un kālija. (1)

Vai mēs uzņemam par maz magniju?

Magnijs organismā nonāk ar uzturu. Tas uzsūcas tievajās zarnās un ar asinīm tiek transportēts uz visiem organisma audiem. Uzsūkšanās zarnās atkarīga no koncentrācijas (parasti 50 % uzsūcas no uztura). Bet ir dati, ka tikai trešdaļa no magnija, kas uzņemts ar pārtiku, tiešām uzsūcas, jo pilnvērtīgu minerālvielas uzsūkšanos var traucēt daudzi faktori. Kā arī jāatceras, ka līdz ar gadiem magnija uzsūkšanās samazinās pat par 30%. (1) Lielākoties no organisma Mg tiek izvadīts caur nierēm. Atkarībā no cilvēka vecuma un dzimuma, diennaktī ir nepieciešami aptuveni 200–400 mg magnija pieaugušajiem. (1)

Zāļu sadārdzināšanās dēļ tuvojas krīze; Latvijas farmācijas eksportētāji gan šķiet pasargāti , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rubļa straujā devalvācija Krievijā sadārdzina medikamentus. Valsts galvenais bērnu onkologs Vladimirs Poļakovs brīdina, ka, viņa nozares finansējuma cipariem paliekot nemainīgiem, «būs ārstniecības preparātu deficīts», citē oficiālā informācijas aģentūra TASS.

Uz palikšanu

Pretvēža medikamenti ir arī Latvijas farmācijas uzņēmumu produktu klāstā, tomēr draudīgo situāciju sev nozīmīgajā eksporta tirgū tie uztver mierīgi. Onkoloģiskie preparāti Krievijā tiek dotēti un iepirkti publiskajos iepirkumos, «bet mēs tajos faktiski nestrādājam», DB komentē AS Olainfarm valdes loceklis un investoru attiecību vadītājs Salvis Lapiņš.

Par Latvijā radīto medikamentu Mildronāts šobrīd runā visa pasaule, komentējot starptautisko ažiotāžu, kuru izraisīja daudzu slavenu sportistu pozitīvās dopinga analīzes, intervijā DB apgalvo Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis.

Viņš norāda, ka Mildronāta tematika tikusi ļoti plaši pārrunāta ar pašmāju sportistiem un viņu treneriem, kad septembrī Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) pieņēma lēmumu par meldonija, kas ir Mildronāta aktīvā viela, iekļaušanu aizliegto zāļu sarakstā.

«Kopš tā brīža, vismaz oficiāli, neviens Latvijas Olimpiskās vienības sportists to nelieto,» pauž Vrubļevskis. LOK prezidents paskaidroja, ka meldonijs saglabājās organismā vismaz divus mēnešus, līdz ar to no 1.novembra līdz 1.janvārim bija pārejas periods. «Ja oktobrī kāds to vēl aiz nezināšanas vai neuzmanības lietoja, tad no 1.novembra to nedrīkstēja vairs darīt, lai sportistiem netiktu konstatēti dopinga noteikumu pārkāpumi,» pauž Vrubļevskis.

Ar "Mēness aptieka" zīmolu strādājošais aptieku uzņēmums "Sentor farm aptiekas", kopš valstī izsludinātās ārkārtas situācijas 12. martā, trīskāršo katra medikamenta un medicīnas produktu pasūtījuma apjomu, šobrīd nodrošinot pilnībā pietiekamus zāļu apjomus hronisko slimību ārstēšanai.

Zāles ir pieejamas 240 "Mēness aptiekās" visā Latvijas teritorijā. Vienlaikus notiek aktīvs darbs, lai medikamenti būtu pieejami aptiekās arī turpmāk.

Sekojot elpceļu vīrusa Covid-19 izplatībai Latvijā un ar tā ierobežošanu paredzētajiem pasākumiem, veselības uzņēmumu grupā "Repharm" ietilpstošais zāļu, medicīnas un veselības preču izplatītājs AS "Recipe plus" un AS "Sentor farm aptiekas", kas strādā ar zīmolu "Mēness aptieka", jau veikuši priekšdarbus, lai nodrošinātu piedāvājumu pieprasījumam pēc zālēm akūto, hronisko slimību ārstēšanai.

Pasūtīto zāļu vidū ir arī ierastie medikamenti, kas cilvēkiem var palīdzēt ar elpceļu saslimšanu saistīto simptomu mazināšanai, norāda "Recipe plus" un "Sentor farm aptiekas" valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs.

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Ik gadu pacienti piemaksā miljoniem latu, iegādājoties dārgākas līdzvērtīgas efektivitātes kompensējamās zāles, trešdien informē laikraksts Dienas bizness.

Veselības norēķinu centrs informē, ka 2009. gadā attiecīgā summa bija 7,54 milj. Ls, bet pērnā gada 11 mēnešos - 8,19 milj. Ls.

Arī Veselības ekonomikas centra (VEC) veiktā zāļu patēriņa analīze liecina, ka pārsvarā terapijā tiek lietoti dārgāki līdzvērtīgas efektivitātes medikamenti vai to kombinācijas, kurus iegādājoties, pacientiem ir jāpiemaksā lielāks līdzmaksājums. Veselības ministrija (VM) un VEC ir uzsācis kampaņu Ārstējies nepārmaksājot! Tās izmaksas ir ap 5 tūkst. Ls, informē VEC direktore Daiga Behmane.

Šobrīd pacienti nezinot, ka ir iespējams izvēlēties lētākas alternatīvas; pēc VM valsts sekretāra vietnieka Jura Bunduļa teiktā, par medikamentiem pārmaksā apmēram 10%. Arī citās valstīs notiek līdzīgas kampaņas, lai pacienti vairāk iegādātos ģenēriskos jeb patentbrīvos medikamentus, piemēram, Lielbritānijā šobrīd 80% gadījumu tiek izrakstīti tieši ģenēriskie medikamenti, atzīmē Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja eksperts farmācijas un veselības tehnoloģiju jautājumos Kēss de Jonhēre.