Nodokļi

Interaktīvo azartspēļu sektorā joprojām milzīga ēna

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Baltijā lielākais nelicencēto interaktīvo azartspēļu tirgus ir Latvijā - pērn tas sasniedza 33,8 milj. eiro. Lai to mainītu, ir nepieciešama aktīva valsts vēršanās pret ēnu ekonomiku, vienlaikus atceļot ieviesto IIN likmi par laimestiem, kuri gadā pārsniedz 3000 eiro.

To rāda Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pētījuma dati. Latvijā nozarei ir vislielākais tirgus Baltijā, taču vienlaikus arī vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars. Pētījums rāda, ka šādas situācijas pamatā ir vairāku Latvijā ieviestu prasību rezultāts, norāda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Latvijā ir visaugstākās prasības interaktīvo azartspēļu uzņēmējiem - pamatkapitāla apjomam ir jābūt 1 miljonam 400 tūkstošiem eiro. Igaunijā pietiek tikai ar vienu milj. eiro. Savukārt licences maksa par interaktīvajām azartspēlēm Lietuvā ir tika 479 eiro, savukārt Latvijā tā ir 0,2 milj. eiro apmērā, tāpat interaktīvo azartspēļu nodoklis Igaunijā ir ar 5% likmi, Latvijā – 10%. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā ir aizliegta reklāma, bet Igaunijā un Lietuvā tā ir atļauta, kaut arī ar nosacījumiem. Vēl viena atšķirība starp Latviju un abām kaimiņvalstīm – Latvijā interaktīvās azartspēlēs var izmantot tikai banku maksājumus, savukārt nedz Igaunijā, nedz Lietuvā šādas prasības nav. Arī nodokļa likme, kas jāsamaksā no laimestiem, vislielākā ir tieši Latvijā – 23%, savukārt Igaunijā šāds nodoklis nav jāmaksā vispār. Pētījums rāda, ka kopš 2015. gada visstraujāk interaktīvo azartspēļu tirgus pieaudzis Lietuvā, tomēr uzmanības vērts fakts ir tas, ka Latvijā, pieaugot licencētajam interaktīvo azartspēļu tirgum, augusi arī nelicencētā tirgus daļa.

Pasākumu komplekss

Nozares uzņēmēji atzīst, ka Latvijas valsts ēnu ekonomikas apkarošanai nozarē nav sēdējusi, rokas klēpī salikusi. Ir ieviesta nelicencēto operatoru bloķēšana, izveidota atsevišķa licence interaktīvajām azartspēlēm un pašizslēgto spēlētāju reģistra izveide. Latvijas Spēļu biznesa asociācija ļoti atbalstīja noteikumus par vienota pašatteikušos personu reģistra izveidi, kas ļauj ikvienam cilvēkam sevi atturēt no azartspēļu spēlēšanas un būtiski mazināt azartspēļu atkarības riskus. Tomēr ar to vien ir par maz, jo nepieciešams spert nākamos soļus – maksājumu bloķēšanu pēc koda, izstrādāt efektīvas metodes nelicencēto operatoru sodīšanai un arī pārskatīt nodokļu politiku.

Valdība grib celt nodokli

DB jau vēstīja par Ministru kabinetā sēdē akceptētajiem grozījumiem likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, kas paredz no 2020. gada paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes videospēles un mehāniskajiem automātiem, kā arī ruletei, kāršu un kauliņu spēlei, šādi valsts budžetā papildus iegūstot vairāk nekā 13,4 milj. eiro. Grozījumi paredz paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi videospēles un mehāniskiem automātiem – par katra automāta katru spēles vietu līdz 6000 eiro (pašlaik 4164 eiro) par kalendāro gadu (līdz 500 eiro mēnesī). Tāpat paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 23400 eiro uz 28080 eiro.

Visu rakstu lasiet 7. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Nelegālo tiešsaistes kazino popularitātes ziņā Latvija ir līderis Baltijā. Kā to mainīt?

Reklāmraksts. Par saturu atbildīgs reklāmas devējs, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas azartspēles, un jo īpaši -azartspēlēs internetā – gan saistībā ar atvērto Azartspēļu un izložu likumu Saeimā, gan ar tiešsaistes azartspēļu pilnīgu liegumu COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka nesenā pētījumā norāda, ka Latvijā nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa ir ievērojami lielāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. 2019. gadā tās veidoja 38 % no tirgus un aplēstas 34 miljonu eiro apmērā, kamēr Lietuvā tie ir 14, bet Igaunijā – tikai 10 miljoni eiro (H2gc dati). Nelicencēto interneta kazino dēļ Latvijas budžets pagājušā gadā zaudēja 7 miljonus eiro; nozares eksperti ir vienisprātis, ka, pateicoties nesenajam tiešsaistes azartspēļu liegumam, šogad nelegālā tirgus daļa Latvijā palielināsies. Kā mainīt šo situāciju?

Lai gan tiešsaistes jeb interaktīvās azartspēles aizņem salīdzinoši nelielu daļu - 17.8% - no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr to pieauguma tempi ir visstraujākie. Pēdējo 2 gadu laikā legālais tirgus audzis teju 2 reizes. To pašu var teikt par kazino operatoru nomaksāto nodokļu apjomu, kas 2019. gadā sasniedza 12 miljonus eiro.

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrībai

Zaudējums valsts budžetam nebūt nav vienīgais kaitējums, ko sabiedrībai nodara nelegālie interneta azartspēļu operatori. Ir zināms, ka azartspēles ir saistītas ar atkarības risku. No šī gada 1. janvāra gan uz tiešsaistes, gan uz ierastajām azartspēlēm attiecas “Pašatteikušos personu reģistrs”, kas liedz piekļuvi visa veida azartspēlēm vismaz uz vienu gadu, tā būtiski mazinot atkarības riskus. Pirmā pusgada laikā tajā pieteikušās jau 8233 personas, kas, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, varētu būt aptuveni puse no azartspēļu atkarības riskam pakļautajiem valstī. Apmeklējot nelegālos tiešsaistes kazino, šie cilvēki atkal ir pakļauti riskam, jo tajos ļauts spēlēt jebkuram. Kā vēl viens būtisks ļaunums jāmin noziedzīgi iegūtas naudas aprite nelicencētajos kazino. Tā kā tiem nav jāidentificē savi klienti un jāsniedz dati valsts institūcijām, tad tā ir pateicīga vieta, kur apgrozīt nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nelicencēto interneta azartspēļu popularitāti sekmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas kārtība azartspēļu laimestiem, intervijā sacīja azartspēļu rīkotāja SIA "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.

"Manuprāt, pati galvenā problēma ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Protams, katra valsts mēģina uzlikt ierobežojumus un kontrolēt to, kas notiek interneta vidē. It sevišķi tas attiecas uz azartspēlēm, kur ir kaut kādā veidā jāmēģina ierobežot klientu aktivitāte, lai tas nenoved pie pavisam bēdīgām sekām, tostarp atkarības. Tas viss ir saprotams. Bet Latvijā, un es atļaušos teikt, ka nezinu nevienu citu valsti, kur ir tāda veida regulējums kā pie mums, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana azartspēļu laimestiem," pauda Pakārklis.

Viņš minēja, ka nesaskata problēmu, ja ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par miljona eiro laimestu kādā no "Latvijas loto" loterijām, bet azartspēļu gadījumā problēmas ir veidā, kā nodoklis tiek piemērots, proti, klientiem nav iespējas atskaitīt azartspēlēs iztērētās summas, un nodoklis tiek ieturēts no visas laimestu summas, ko klients ir saņēmis. Piemēram, klients gada laikā azartspēlēs ir iztērējis 5000 eiro un pretī laimestos ir saņēmis 4000 eiro, kas faktiski nozīmē, ka klients zaudējis 1000 eiro. Latvijā regulējums nosaka, ka azartspēļu laimestiem virs 3000 eiro pie izmaksas tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis neatkarīgi no iemaksu apmēra, proti, šajā gadījumā pie izmaksas tiek ieturēti vēl 23% no 1000 eiro, kas pārsniedz 3000 eiro slieksni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes kazino un azartspēles ir ērts izklaides veids, kas ļauj spēlēt kazino neizejot no mājām. Tajā pašā laikā, tas ir gan pluss, gan mīnuss ērtās piekļuves dēļ. Ieejot savā tuvākajā, fiziskajā kazino Tu vari būt drošs, ka tas ir licencēts, jo citādāk, tam nebūtu iespēja izveidot savu filiāli Latvijas Republikā. Taču interneta vide ir daudz plašāka un pieejamāka jebkuram azartspēļu mīļotājam. Bieži vien spēlētāji izvēlas nelicencētus kazino, lai laimesta gadījumā nebūtu jāmaksā azartspēļu nodoklis, kurš no 2018. gada 1. janvāra sastāda 23%, ja laimēta summa virs 3000 eiro, tāpēc valdība arvien nāk klajā ar jauniem likuma papildinājumiem.

Latvijā pie nelegālo azartspēļu ierobežošanas aktīvi ķērās pirms dažiem gadiem. 2012. gadā tiešsaistes azartspēļu apgrozījums bija 2,1 miljons eiro, 2018.gadā – 41 miljons eiro. Tā ir ļoti liela izaugsme - norāda azartspēļu un izložu inspekcijas vadītāja.

Cīņa ar nelicencētiem tiešsaistes kazino

Droši vien jau sen biji pamanījis, ka daudziem kazino nav iespējams piekļūt, jo Latvijas interneta pakalpojumu nodrošinātāji jeb provaideri ir bloķējuši nelicencētu kazino mājaslapas, taču to ir viegli apiet izmantojot starpniekservera pakalpojumus. Latvijas Republikas izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas mājaslapā ir atrodams dokuments, kurš ir 38 lapu garš, kur var apskatīt visus nelicencēto interaktīvo azartspēļu organizētāju mājaslapas. 2019. gada novembrī Finanšu ministrija kopā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju un Finanšu nozares asociāciju informēja par sāktajām aktivitātēm, lai ierobežotu piekļuvi Latvijā nelicencētajām tiešsaistes azartspēlēm un izlozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piektdaļa azartspēļu lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes vietnes

Jānis Goldbergs, 28.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23% interaktīvo azartspēļu lietotāju Latvijā izmanto nelegālas, proti, Latvijā nelicencētas tiešsaistes azartspēļu vietnes, liecina pētījumu aģentūras H2GC veiktais pētījums, kuru tā prezentēja Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) rīkotajā seminārā Ēnu ekonomika tiešsaistes azartspēlēs – kā to mazināt?

Galvenais secinājums: ja neko nemainīsim pieejā, tad tā tas arī paliks.

11 tūkstoši ēnu biznesā, 6 miljoni garām valsts kasei

Pētījumā, kuru H2GC veica šā gada pavasarī, noteikts, ka 5500 lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes spēles, bet vēl 8200 cilvēku izmanto Latvijā nelicencētus tiešsaistes totalizatorus. Ņemot vērā to, ka daļa no visiem nelegālo tiešsaistes azartspēļu lietotājiem lieto gan spēles, gan totalizatorus, pētnieki lēš, ka Latvijā ir gandrīz 11 000 unikālo nelegālo interaktīvo azartspēļu lietotāju. H2GC direktors Deivids Henvuds un vadošais analītiķis Eds Birkins, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem un analīzi par nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu Latvijā, parādīja arī faktisko ietekmi uz valsts budžetu, proti, cik aptuveni valsts zaudē, pieļaujot šādu ēnu biznesa apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīkojot pasaules līmeņa pokera turnīrus Latvijā, budžets iegūtu vairāk

Juris Celmārs, "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs, 29.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisku pokera turnīru organizēšana ir izklaides joma, kas varētu sniegt ievērojamus ieņēmumus ne tikai šo pasākumu rīkotājiem, bet arī tūrisma nozarei un valsts budžetam kopumā. Lai to īstenotu, jāmaina šobrīd nesamērīgais nodokļu regulējums.

Jāsaprot, ka starptautiski turnīri piesaista lielu pasaules interesi, tiek translēti televīzijā, uz tiem ierodas daudz turīgu ārvalstu tūristu. Šobrīd pasaulē lielākā pokera turnīra posmu šī gada septembrī ar 1 miljonu eiro balvu fondu rīko Tallina.

Lai risinātu situāciju gan valsts budžetam, gan pokera turnīru organizētājiem optimālā veidā, "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar juridisko biroju "Sorainen" ir veikusi padziļinātu situācijas izpēti, izstrādājusi iespējamās regulējuma izmaiņas un tās iesniegusi Finanšu ministrijai un Saeimas politisko frakciju vadībai.

Starptautisko un vietējo pokera turnīru organizēšanu Latvijā ierobežo normatīvais regulējums. Šobrīd ikgadējais nodoklis — kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu veido 28 080 eiro par vienu spēļu galdu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jāmaksā no laimesta virs 3000 eiro, neatskaitot zaudētās summas. Ņemot vērā starptautiskajos turnīros iesaistītās laimestu summas un arī to, ka vairākums dalībnieku nemaz nav Latvijas rezidenti, kļūst saprotams, ka šāds regulējums padara Rīgu nepievilcīgu turnīra spēlētāju acīs. Jāņem vērā arī tas, ka uz turnīra laiku ir nepieciešami vairāki desmiti papildus pokera galdu, bet, ja ir fiksēta maksa par galdu, tas padara šādu turnīra rīkošanu nerentablu. Tādējādi nodokļu slogs Latvijā kavē rīkot starptautiskus pokera turnīrus, kuru pievienotā vērtība valsts ekonomikai var sasniegt pat 2 miljonus eiro par vienu turnīru, liecina "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar kompāniju "Sorainen" veiktā pētījuma rezultāti. Gadā ir iespējams sarīkot divus trīs šāda līmeņa turnīrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemes tipa spēļu nodokļi un valsts konkurētspēja

Edgars Hercenbergs, "Sorainen" vecākais jurists, 11.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kļūtu konkurētspējīgāka starptautiskajā tūrisma un izklaides nozarē, kā arī gūtu vērā ņemamus ieņēmumus valsts budžetā, atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli azartspēļu laimestiem zemes tipa spēlēm (kārtis, rulete, spēļu automāti), tai pašā laikā paaugstinot to nodokli, kuru maksā azartspēļu rīkotāji.

Šādus secinājumus ļauj izdarīt starptautiskā juristu biroja "Sorainen" šogad veiktā pētījuma dati, salīdzinot azartspēļu regulējumu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, tostarp ieņēmumus valsts budžetā valstīs ar atšķirīgu regulējumu, kā arī Latvijā periodā, kad bija spēkā šāda kārtība.

Pozitīva pieredze jau pirms desmit gadiem

Pētījumā skarti vairāki temati, salīdzinot Latvijas un starptautiska līmeņa datus dažādos laika periodos un to, kā šis regulējums ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Jāņem vērā, ka vairākumā ES valstu iedzīvotāju ienākumu nodoklis no azartspēļu laimestiem nav jāmaksā, tādu ir 17, savukārt deviņās tas tiek atšķirīgā apjomā aplikts ar IIN. Interesanti, ka pētījuma periods ietvēra COVID-19 pandēmijas krīzes periodu, kad spēlēšana klātienē bija ierobežota. Skaitļi runā paši par sevi: 60% gadījumu valstīs, kurās bija gan IIN, gan azartspēļu nodoklis, ieņēmumi budžetā samazinājās. Turpretī valstīs, kas piemēro tikai azartspēļu nodokli, budžeta ieņēmumi pieauga pat par 70%. No tām valstīm, kur tiek īstenoti abi nodokļu veidi, Latvija piedzīvoja lielāko ieņēmumu kritumu – par 35% – 2021./2022. gada periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2020. gada varētu tikt būtiski paaugstināta azartspēļu nodokļa likme videospēlēm un mehāniskajiem automātiem no pašreizējiem 4164 eiro līdz 6000 eiro gadā, budžetā papildus iegūstot vairāk nekā 13 miljonus eiro.

Nozare nodokļu celšanas vietā aicina apkarot ēnu ekonomikas sektoru.

Ministru kabineta sēdē skatītais informatīvais ziņojums Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam paredz ne tikai paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi, bet arī mainīt šī nodokļa ieņēmumu sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetu.

Neseko inflācijai

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka azartspēļu nodokļa likmes ir noteiktas naudiskā, nevis procentuālā izteiksmē kā lielākajai daļai nodokļu, kuras neietekmē inflācija. Līdz ar to būtu lietderīgi pārskatīt naudiskā izteiksmē noteiktās azartspēļu nodokļa likmes ik pēc noteikta laika perioda. Kopš 2018.gada 1.janvāra azartspēļu nodokļa likmes nav mainījušās. Valdību veidojošo partiju pārstāvji piedāvā, sākot ar 2020.gadu, paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi videospēlēm un mehāniskajiem automātiem – par katra automāta katru spēles vietu līdz 6000 eiro (pašlaik 4164 eiro). Politiķi šādu ieteikumu pamato ar nepieciešamību palielināt ieņēmumus valsts budžetā un nodrošināt valsts izdevumu pozīciju segšanu, kā arī lai sabalansētu nodokļa likmes ar inflācijas un vidējo algu pieaugumu valstī un azartspēļu finansiālās darbības apgrozījuma pieaugumu. Neskatoties uz to, ka, sākot ar 2018.gadu, videospēlēm un mehāniskajiem automātiem nodokļa likmes tika paaugstinātas par 30%, azartspēļu automātu skaits, salīdzinot ar 2017.gada pirmo pusgadu, nav būtiski samazinājies, bet apgrozījums ir būtiski pieaudzis, secināts informatīvajā ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu nodoklis valstij būtu jāatdod pašvaldībām, intervijā pauda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

"Mēs nozarē uzskatām, ka azartspēļu nodokļa sadalījumam, mazākais, ir jāatgriežas tādā līmenī, kāds tas bija, pirms tika veiktas izmaiņas," sacīja Vērzemnieks, skaidrojot, ka patlaban 5% no šī nodokļa tiek atdotas pašvaldībām un 95% valstij, bet iepriekš bija 25% pašvaldībām un 75% valstij.

Viņš arī norādīja, ka citās valstīs, kurās pašvaldībām tiek dotas lielas tiesības regulēt azartspēļu nozari, apmēram 50% nodokļu nonāk pašvaldībās. "Tas būtu pareizākais variants," atzīmēja Vērzemnieks.

Runājots par nodokļu sadalījumu, asociācijas vadītājs teica, ka patlaban pašvaldības saņem nodokļus par zemes spēlēm, bet visi nodokļi no interaktīvā segmenta aiziet valstij. Viņš pieļāva, ka arī šo regulējumu ir vērts pārskatīt un kādu daļu novirzīt pašvaldībām, jo interaktīvās spēles spēlē dažādās pašvaldībās dzīvojošie, un būtu nepieciešams algoritms arī šo nodokļu novirzīšanai pašvaldībām, īpaši šobrīd, kad tām trūkst naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēles vienmēr ir bijušas ir saistītas ar atkarības un labklājības riskiem. Tomēr, neskatoties uz to, ir nozīmīga sabiedrības daļa, kas izvēlas tās spēlēt regulāri. Ar azartspēlēm saistītos riskus visefektīvāk var mazināt valsts, sadarbojoties ar nozari. Tas nozīmē, ka azartspēlēm ir jābūt legalizētām un regulētām. Jo īpaši tas attiecas uz interneta vidi – interaktīvās azartspēles nav iespējams aizliegt.

Ja arī aizliegums tiek īstenots, spēlmaņi izmanto citu valstu interneta kazino vietnes. Balstoties uz kompānijas H2 Gambling Capital starptautisko pētījumu, Latvijā nelegālo interneta azartspēļu tirgus 2019. gadā bija 38% liels, kas atbilst 33 miljoniem eiro. Tiek aplēsts, ka no šīs summas valsts budžetā netika nomaksāti 7 miljoni eiro. Savukārt legālās nozares artava pagājušā gada valsts budžetā bija aptuveni 12 miljoni eiro.

Regulētas tiešsaistes azartspēles ir krietni labāks veids, kā apkarot nelegālo vietņu izplatību nekā interaktīvo azartspēļu aizliegums. Pretējā gadījumā spēlētāji dodas pie neregulētiem ārzemju operatoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu tendence parāda, ka cilvēki arvien vairāk iegulda līdzekļus azartspēlēs, uz to norāda Latvijas Republikas Izložu un Azartspēļu Uzraudzības Inspekcija statistikas dati, kur neto ieņēmumi no azartspēlēm kopš 2017. gada izauga uz 26.5%, tā ir 15.366 milj. starpība.

Neskatoties uz to, ka divu gada laikā bija novērojumi gan kritieni, gan arī kāpumi, kopējā novirze sliecās uz rādītāju turpmāko augšanu, it īpaši tiešsaistes kazino vietnēs, kuras jau tagad aptver 17.7% no kopējiem nozares ieņēmumiem. Nav brīnums, ka tiešsaistes kazino un sporta totalizatoru rādītāji pakāpeniski virzās uz augšu, jo informācijas tehnoloģijas turpina attīstīties un cilvēki adaptējoties atzīst interneta sniegto pakalpojumu ērtību. Spēlētāji sēžot mājās uz dīvāna var gan veikt sporta likmi uz iecienītāko hokeja komandu, gan arī uzspēlēt klasisko acīti izskatīgu dīleru kompānijā. Tas arī norāda uz to, ka spēlētāju vajadzības un ieradumu mainās un ar laiku sauszemes spēļu zāles un sporta likmju punkti tiks aizstāti ar dažādām tiešsaistes spēlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība 12.jūnijā atbalstīja četrus nodokļu likumu grozījumu projektus, kas paredz paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) viesu izmitināšanas pakalpojumiem, kā arī preses izdevumiem, tādējādi likumprojekti nosūtīti atpakaļ parlamentam izskatīšanai otrajā lasījumā.

Valdības sēdē tika nolemts nosūtīt atpakaļ izskatīšanai parlamentā grozījumus Alkohola, tabakas, degvielas un elektrības akcīzes nodokļa likumā, Azartspēļu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kā arī Ienākuma nodokļa likumā un Militārā dienesta likumā.

Likumprojekts paredz, ka no 2024.gada 1.janvāra PVN likme Igaunijā tiks paaugstināta no pašreizējiem 20% līdz 22%. No 2025.gada PVN viesu izmitināšanas pakalpojumiem tiks celts no pašreizējiem 9% līdz 13%, kas ir zemāk nekā sākotnēji ierosināts. Savukārt preses izdevumiem PVN likme tiks celta no pašreizējiem 5% līdz 9%.

Akcīzes nodoklis alkoholam, kā arī cigaretēm un smēķējamai tabakai no 2024.gada trīs gadus tiks palielināts par 5% gadā. Plānotais akcīzes nodokļa specifiskiem mērķiem paredzētās dīzeļdegvielas kāpums ir atcelts, tādējādi saglabājot likmi šāda veida degvielai Eiropas Savienībā minimālajā atļautajā līmenī 21eiro par 1000 litriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi

Db.lv, 09.04.2021

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tiešām "stopkrāns" Rīgas attīstībai bija azartspēles?

Arnis Vērzemnieks, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents, 16.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2022. gada 23. marta, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, dzirdami pārmetumi, ka “stopkrāns” galvaspilsētas attīstībai bija “norauts” azartspēļu dēļ.

Šī mehāniski atkārtotā politiķu retorika acīmredzami palīdz novērst uzmanību no sarežģītākām problēmām. Ir kļuvis pārāk viegli vainot azartspēļu nozari pie visām pasaules nelaimēm.

Plaisa starp tendenciozo retoriku un faktos balstītiem argumentiem par nozari ir gandrīz fantastikas filmu žanra cienīga. Padziļinātas izpratnes vietā publiski dominē stereotipiski pieņēmumi par azartspēlēm, lai gan regulāri tiek skaidroti atbildīgas spēles principi, organizētas ekspertu diskusijas, pieejami starptautiski pētījumi, kā arī sniegta plaša informācija par nozari.

Nenoliedzami – ir nepieciešams atvēlēt daudz vairāk laika, lai nonāktu līdz efektīvam normatīvajam regulējumam, nevis pieņemtu sasteigtus un nepamatotus lēmumus, bet tas ir iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Azartspēles jāregulē, neiedzenot nekontrolējamā zonā

Anita Kantāne, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pārāk stingru azartspēļu tirgus regulāciju var panākt pretēju efektu, jo cilvēki tik un tā atradīs iespēju, kā savas vēlmes piepildīt.

Ja regulējums ir pārāk stingrs un ir pārāk daudz aizliegumu, nozare var nonākt nekontrolējamā zonā, sarunā ar Dienas Biznesu pauž Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents Ditmars Hošers (Dietmar Hoscher). Vizītes laikā Latvijā Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents piedalījās pētījuma Azartspēļu nozares ekonomiskā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību prezentācijā. Azartspēļu nozarei ir būtiska ietekme ne tikai uz Latvijas tautsaimniecību, bet arī citu valstu budžetiem.

Fragments no intervijas

Kādas ir nozares pašreizējās aktualitātes?

Ir vairākas svarīgas problēmas, no kurām ir jāizceļ viena – tehnoloģiju progress. Pirms trīsdesmit, četrdesmit gadiem kazino radās konkurents – internets, kur tiek piedāvātas spēļu video formas. Kopš tehnoloģiju progresa, kazino ir jāreaģē uz piedāvājumu internetā, lai klientam arvien spētu piedāvāt kaut ko vairāk par internetu. Nozare arvien vairāk domā par to, kas klientam nepieciešams, lai viņš nepaliktu sēžam mājās uz ērta dīvāna ar alus kausu rokā un datoru klēpī, bet būtu ieinteresēts doties uz kazino.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība 8.maijā attālinātā sēdē atbalstīja nodokļu izmaiņu paketi, kuras mērķis ir veicināt sabalansēta valsts budžeta veidošanu un sniegt resursus aizsardzības izdevumu pieauguma sniegšanai.

"Nodokļu izmaiņas ir nepieciešamas, lai segtu mūsu pieaugošos aizsardzības izdevumus un samazinātu starpību starp budžeta ieņēmumiem un izdevumiem," paskaidroja Igaunijas finanšu ministrs Marts Verklaevs, piebilstot, ka jaunās valdības mērķis ir sabalansēt valsts budžetu.

Grozījumi Ienākuma nodokļa likumā paredz no 2025.gada noteikt neapliekamo minimumu 700 eiro mēnesī jeb 8400 eiro neatkarīgi no ienākumu apmēra. Jaunā sistēma paredz, ka vidējo darba algu jeb 1837 eiro mēnesī saņemošās personas ienākumi palielināsies par 964 eiro gadā.

Likumprojekts arī paredz atcelt vairākus nodokļu atvieglojumus, tādējādi ļaujot valstij vairāk līdzekļu ar mērķētām subsīdijām atvēlēt tiem, kam tas patiešām nepieciešams, norādīja valdības preses dienestā. Paredzēts, ka no 2024.gada vairs nebūs iespēja palielināt ar nodokļiem neapliekamo summu saistībā ar bērna vai laulātā ņemšanu apgādībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sākusies dramatiska, politiska rakstura iejaukšanās uzņēmējdarbībā

Anita Kantāne, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu nozarei Latvijā ir nepieciešams samērīgs regulējums, lai katrai pašvaldībai nerastos sava likuma interpretācija un politiķiem, veidojot vēlēšanu kampaņas, nav iespēju manipulēt ar sabiedrību par nozares kaitīgumu, šādu viedokli laikrakstam pauž Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Lai nepieaugtu nelegālā nozares tirgus daļa, kā tas noticis valstīs, kur noteikti pārāk stingri ierobežojumi vai aizliegumi, Latvija var mācīties no kaimiņu kļūdām.

Fragments no intervijas

Kādā situācijā nozare atrodas šobrīd? Kādas ir prognozes?

Kopš pērnā pavasara ir sākusies dramatiska, politiska rakstura iejaukšanās uzņēmējdarbībā. Tas sākās pirms Saeimas vēlēšanām ar Jaunās Konservatīvās partijas iniciatīvu, kas paredzēja aizliegt spēļu zāles visā Latvijas teritorijā. Tā bija priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa, ļoti populistiska, bez jebkādas datu analīzes un bez argumentēta pamatojuma, balstīta tikai uz emocijām. Iejaukšanās uzņēmējdarbībā turpinājās šopavasar, kad Rīgas dome pieņēma lēmumu par visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgā. Tas atkal notika bez jebkādas izpētes, argumentācijas un pamata, politisku iemeslu dēļ paziņojot, ka nozare ir kaitnieciska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad pasaules pirmā kriptovalūta svinēs desmito gadadienu. Šajā laikā Bitkoins ir kļuvis ne tikai par universālu līdzekli dažādu labumu un pakalpojumu iegādei tiešsaistē un bezsaistē, bet arī par ļoti ienesīgu biznesu. Turklāt, kā izrādās, kriptovalūtu kā anonīmu decentralizētu monetāro sistēmu ieviešana ir perfekta priekš interneta kazino. Kādas ir Bitkoina priekšrocības tiešsaistes azartspēlēs? Lasi, lai uzzinātu.

Kas ir kriptovalūta?

Runājot par kriptovalūtām, visbiežāk mums prātā nāk šīs industrijas aizsācējs - Bitkoins. Šī unikālā sistēma tika prezentēta Japānā 2008.gadā. Bitkoins ir digitāla nauda, aizsargāta ar īpašām kriptografiskām tehnoloģijām. Kriptovalūta eksistē tikai tiešsaistē un tai nav taustāmu analogu. Turklāt tā var tikt pielietota jebkuru labumu un pakalpojumu iegādei, līdzekļu pārskaitīšanai uz ārzemēm un naudas investīcijām.

Sistēmas darba pamatprincipi ir anonimitāte un decentralizācija. Taču ir kāda īpašība, kas padara kriptovalūtu par īpaši vērtīgu: atšķirībā no parastajām valūtām, Bitkoina emitēšanas process nav bezgalīgs (ne vairāk kā 21 miljonu monētu var tikt radītas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu rīkotāja "Alfor" valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns atcēlis finansējumu kultūras un mākslas procesu atbalstam.

Zuzāns kanāla "Riga TV 24" raidījumā "Kārtības rullis" pavēstīja, ka katru gadu mākslas un kultūras procesam viņš ir novirzījis vienu miljonu eiro. "Patlaban šo summu esam "nokancelējuši"," sacīja "Alfor" valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka sadarbības partneriem ir jau izsūtījis vēstules, lai viņus informētu.

Raidījumā viņā pavēstīja, ka viņa uzņēmumam no piektdienas ir aizliegta jebkāda uzņēmējdarbība. "Manuprāt, mūs "izslēdza" nepamatoti, jo mēs nodokļos ģenerējam 77 miljonus gadā," sacīja Zuzāns.

Tāpat viņš pastāstīja, ka uzņēmumi, kuri darbojas šajā sfērā, cenšas viens otram palīdzēt, nāk klajā ar idejām, kā šajā situācija rīkoties. "Mēs apsveram tiesiskos ceļus, piemēram, Eiropas Komisijas tiesu, jo, manuprāt, ar šiem lēmumiem ir pārkāptas gan mana kā indivīda, gan mana kā uzņēmēja tiesības," skaidroja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiska loma sportistu un sporta komandu atbalstīšanā ir azartspēļu uzņēmumiem. Kā zināms, pēc likumdošanas izmaiņām ātrajiem kredītiem “skābeklis ir piegriezts”. Tāpēc tagad sportā liels devums ir tieši azartspēļu biznesa pārstāvjiem. Lai arī kādi zemūdens akmeņi neslēptos zem vārda “azartspēles”, šeit domājot atkarību un no tās izrietošās sekas, sportisti noteikti ir pateicīgi par devumu viņu attīstībā un atbalstā.

Svarīgi piebilst, ka likumdošana Latvijā neatļauj azartspēļu uzņēmumiem izvietot reklāmas - “Azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām”. Tāpēc jāmeklē citi veidi, kā sasniegt potenciālo auditoriju. Ar sportistu palīdzību tas izdodas. Publicitātes noklājums skaidrs, ka ir liels. Bet, vai atdeve arī? Iespējams, ka šie uzņēmumi nemaz to nedarītu, ja ieguvuma nebūtu.

Latvijas tirgū jaunākais online sporta likmju un kazino uzņēmums Pafbet, kura saknes meklējamas Somijas Ālandu salās, jau no paša sākuma steidza atbalstīt Latvijas sportistus un komandas. Tā ir jaudīga iespēja ātri gūt atpazīstamību. Viņu paspārnē ir pasaulslavenā tenisiste Aļona Ostapenko, rallijkrosa braucējs Reinis Nitišs, pludmales volejbola pāris Mārtiņš Pļaviņš / Edgars Točs, Latvijas ātrākā sieviete Sindija Bukša, motokrosists Kaspars Stupelis, trīssoļlecējs Elvijs Misāns. Dibinātas arī sadarbības, kuru ietvaros Pafbet izcelts vēl vērienīgāk. Sporta laukumi O-Sands uzsākot sadarbību ar Pafbet mainīja nosaukumu un kļuva par Pafbet / O-Sands. Sadarbība noslēgta arī ar Latvijas hokeja līgu, kuras mājas lapas domēna nosaukumā parādās Pafbet vārds. Var spriest, ka sadarbība ir cieša un abām pusēm apmierinoša. Vēl viena spilgta un pavisam jauna sadarbība ir atbalsts Latvijas - Igaunijas basketbola līgai, kas ieguvusi nosaukumu Pafbet Latvijas - Igaunijas līga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vērzemnieks: Latvijā azartspēļu nozarē šobrīd ir ļoti liela nenoteiktība

LETA, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu nozarē šobrīd ir ļoti liela nenoteiktība, ko ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija, otrdien diskusijā sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Lobistu organizētajā diskusijā "Azartspēles pilsētvidē" par spēļu zāļu iekļaušanos pilsētā veidā, kas mazinātu problemātisku paradumu attīstības risku, piedalījās arī pilsētvides un tūrisma pētnieks Mārtiņš Eņģelis, korporatīvo risku vadības uzņēmumā SIA "Nordsage" vecākais konsultants Valdis Pumpurs un Latvijas Narkologu asociācijas valdes locekle Sarmīte Skaidra, savukārt diskusiju vadīja žurnālists Sandijs Semjonovs.

Dalībnieki pasākuma laikā vērtēja aktuālo situāciju azartspēļu nozarē, normatīvos regulējumus un ieceres attiecībā uz azartspēļu zāļu izvietojumu.

Diskusijas sākumā Vērzemnieks norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā gandrīz 12 mēnešus bija slēgtas spēļu zāles, un šobrīd to skaits ir samazinājies aptuveni par trešdaļu. Pēdējo 20 gadu laikā esot pieaudzis azartspēļu automātu skaits, tomēr spēļu zāļu skaits pakāpeniski samazinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās, līdz ar straujo digitālo iespēju attīstību, online kazino dominē azartspēļu tirgū, Latvijas labākos kazino var aplūkot kazinotops.lv mājas lapā. Taču populāri tūristu galamērķi joprojām ir zemes kazino, kuri piedāvā visplašāko izklaides klāstu, kas ieintresēs ne tikai kaislīgus azartspēļu cienītājus. Daļa no tiem izceļas ar iespaidīgu platību un greznību.

WinStar World Casino

ASV štata Oklahomas pilsētā Takervilā esošais WinStar World Casino uzskatāms par pasaulē lielāko kazino, kopējai azartspēļu platībai sasniedzot pat 55 tūkstošus kvadrātmetru. Kazino darbojas jau kopš 2004.gada, taču par pasaulē lielāko to padarīja iespaidīga paplašināšanās 2013.gadā.

Kazino īpašnieki un uzturētāji ir Chickasaw Nation, kas ir federāli atzīta Amerikas pamatiedzīvotāju cilts, kuras īpašumā ir vēl vairāki citi kazino un tās kopējā ekonomiskā ietekme, ieskaitot pārējos biznesus, kopā sasniedz vairākus miljardus ASV dolāru.

Kopumā WinStar World Casino nodrošina aptuveni 8500 spēļu automātu, 100 galda spēļu galdus, ārpus trases zirgu sacīkšu likmju veikšanas, kā arī iespaidīgas bingo zāles darbību. Paralēli kazino seko arī tendencēm un piedāvā arī online kazino internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu paaugstināšana sarūkošiem azartspēļu segmentiem nav racionāla, intervijā sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Viņš norādīja, ka Latvijā kopš 2019.gada ieņēmumi no spēļu automātiem ir samazinājušies par vairāk nekā 40%, bet ieņēmumi no kazino galdiem - par vairāk nekā 50%, kamēr ieņēmumi no interneta azartspēlēm ir pieauguši par vismaz 100%, un paaugstināt nodokli visiem šiem spēļu segmentiem vienādi par 20% nav pareizi.

"Ar nodokļu paaugstināšanu vēl vairāk bremzēt segmentu, kas samazinās, nav racionāli," atzīmēja Spēļu biznesa asociācijas prezidents.

Vērzemnieks norādīja, ka pērn interaktīvo azartspēļu segments sasniedza gandrīz pusi no kopējā azartspēļu patēriņa Latvijā, kamēr vēl 2019.gadā lielāko daļu veidoja klasiskās azartspēles, to īpatsvaram esot 70% apmērā. Šāda tendence nav tikai Latvijā, bet notiek visā Eiropā un arī pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi sasnieguši 2,716 miljardus eiro, kas ir par 344,89 milj. eiro jeb 14,5% vairāk nekā paredzēts šā gada ieņēmumu plānā — 2,37 miljardi eiro – atbilstošajam laikam.

Tādu nodokļu ieņēmumu plāna izpildi 2022. gada pirmajam ceturksnim rādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atzina, ka jau divus gadus dzīve notikusi Covid-19 pandēmijas krīzes apstākļos, bet ieņēmumi nodokļos, it īpaši darbaspēka nodokļos, ir bijuši ļoti labi.

“Šā gada pirmais ceturksnis priecē, jo lielākoties janvāris – februāris nodokļu ieņēmumos nav tie labākie mēneši, bet 2022. gadā gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (par 135 milj. eiro), gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (par 88,51 milj. eiro) ir pārpildījis ieņēmumu plānu, un es ceru, ka šāda situācija arī saglabāsies turpmāk,” skaidro I. Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru