Eksperti

Rīkojot pasaules līmeņa pokera turnīrus Latvijā, budžets iegūtu vairāk

Juris Celmārs, "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs, 29.08.2023

Jaunākais izdevums

Starptautisku pokera turnīru organizēšana ir izklaides joma, kas varētu sniegt ievērojamus ieņēmumus ne tikai šo pasākumu rīkotājiem, bet arī tūrisma nozarei un valsts budžetam kopumā. Lai to īstenotu, jāmaina šobrīd nesamērīgais nodokļu regulējums.

Jāsaprot, ka starptautiski turnīri piesaista lielu pasaules interesi, tiek translēti televīzijā, uz tiem ierodas daudz turīgu ārvalstu tūristu. Šobrīd pasaulē lielākā pokera turnīra posmu šī gada septembrī ar 1 miljonu eiro balvu fondu rīko Tallina.

Lai risinātu situāciju gan valsts budžetam, gan pokera turnīru organizētājiem optimālā veidā, "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar juridisko biroju "Sorainen" ir veikusi padziļinātu situācijas izpēti, izstrādājusi iespējamās regulējuma izmaiņas un tās iesniegusi Finanšu ministrijai un Saeimas politisko frakciju vadībai.

Starptautisko un vietējo pokera turnīru organizēšanu Latvijā ierobežo normatīvais regulējums. Šobrīd ikgadējais nodoklis — kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu veido 28 080 eiro par vienu spēļu galdu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jāmaksā no laimesta virs 3000 eiro, neatskaitot zaudētās summas. Ņemot vērā starptautiskajos turnīros iesaistītās laimestu summas un arī to, ka vairākums dalībnieku nemaz nav Latvijas rezidenti, kļūst saprotams, ka šāds regulējums padara Rīgu nepievilcīgu turnīra spēlētāju acīs. Jāņem vērā arī tas, ka uz turnīra laiku ir nepieciešami vairāki desmiti papildus pokera galdu, bet, ja ir fiksēta maksa par galdu, tas padara šādu turnīra rīkošanu nerentablu. Tādējādi nodokļu slogs Latvijā kavē rīkot starptautiskus pokera turnīrus, kuru pievienotā vērtība valsts ekonomikai var sasniegt pat 2 miljonus eiro par vienu turnīru, liecina "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar kompāniju "Sorainen" veiktā pētījuma rezultāti. Gadā ir iespējams sarīkot divus trīs šāda līmeņa turnīrus.

Atceļot IIN azartspēļu laimestiem un ieviešot fiksētu % likmi no apgrozījuma pokera galdiem licencētiem kazino operatoriem, tiktu veicināta šādu turnīru organizēšana Latvijā. Jā, mēs kā uzņēmums būtu gatavi uzņemties papildus nodokļu slogu, šādā veidā atvieglojot cilvēkiem piedalīšanos turnīros un padarot piemēroto nodokļu praksi samērīgāku. Ar papildu ieņēmumiem no turnīriem mēs varētu nosegt palielināto nodokļu maksājumu valstij. Ieguvēji būtu gan mēs, gan valsts ar papildu ieņēmumiem, gan tūrisma un viesmīlības nozare, jo uz katru šādu turnīru ierodas gandrīz 1000 dalībnieku no ārvalstīm, kas dzīvo viesnīcās un ēd restorānos, kā arī iepērkas Rīgas veikalos. Gribu uzsvērt, ka šobrīd nodoklis tiek uzlikts laimētajai summai, neņemot vērā spēlētāja zaudēto naudu, kas nozīmē, ka spēlētājs galu galā var palikt mīnusos, bet no viņa tāpat tiek iekasēts nodoklis, ja izmaksa pārsniedz 3000 eiro, kas, munuprāt, ir pilnīgs absurds.

Šajā gadījumā nav pamata runāt par azartspēļu atkarības veicināšanu, bet gan par nopietniem starptautiskiem pasākumiem, kuros piedalās finansiāli nodrošināti ārvalstu dalībnieki un kuriem turklāt jāpierāda līdzekļu legāla izcelsme.

Diemžēl spēkā esošais regulējums ir nepiemērots azartspēļu kā izklaides veida būtībai, tā kā azartspēles kazino segmentā ir izklaides veids, nevis ienākumu gūšanas veids, kuru būtu jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Esošais regulējums, kas nosaka šo nodokļu likmi, nesaskan ar nozares sniegto pakalpojumu būtību, rezultējoties absurdā situācijā, kas nav sastopama gandrīz jebkurā citā valstī. Savukārt, piemēram, Igaunijā nav piemērojams IIN tiem azartspēļu laimestiem, kas saņemti no Igaunijā licencētiem azartspēļu organizatoriem. Nodokļi azartspēļu jomā tiek uzlikti tikai azartspēļu organizatoriem, t.sk. izložu organizatoriem. Tai pat laikā Igaunijas valsts budžeta ieņēmumi no azartspēlēm ir augstāki nekā Latvijā.

Salīdzinot Latvijas nodokļu ieņēmumus no azartspēlēm un Igaunijas nodokļu ieņēmumus no azartspēlēm, var konstatēt, ka azartspēļu nodokļa ieņēmumu Latvijā ir bijuši augstāki, nekā Igaunijā (periodā 2018-2020.gads). Savukārt 2021. gadā Igaunijā azartspēļu nodokļa ieņēmumi ir bijuši augstāki nekā Latvijā, kaut arī, ja ņemtu vērā arī IIN ieņēmumus no laimestiem. Līdz ar to, azartspēļu nozarei ieviešot atbilstošu nodokļu politiku, piemērojot nodokli tikai azartspēļu organizatoriem, nevis spēlētājiem, var nodrošināt vairāk nodokļa ieņēmumus no azartspēļu nozares. Desmit valstīs (Somija, Polija, Vācija, Slovākija, Slovēnija, Beļģija, Portugāle, Īrija, Luksemburga, Malta), kas kopā veido 40-44% no Eiropas Savienības ekonomiku iekšzemes kopprodukta, IIN no azartspēļu laimestiem netiek piemērots.

Latvijā šobrīd darbojas divi licencēti kazino, kas pieder "Olympic Casino Latvia". Tie sākotnēji ir veidoti kā pilnvērtīgi uz tūrismu orientēti atpūtas kompleksi, kas atrodas Rīgā četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Kazino "Olympic Voodoo Casino", kas atrodas viesnīcā "Radisson BLU Latvia", ir lielākais šāda veida atpūtas komplekss Baltijā. Savukārt, viesnīca "Grand Hotel Kempinski Riga", kurā izvietots otrs kazino Rīgā, ir pazīstama kā viena no prestižākajām viesnīcām visā Baltijas reģionā.

Pēdējo piecu gadu laikā "Olympic Voodoo Casino" rekonstrukcijā ir ieguldīti 1,7 miljoni eiro. Latvijas budžets no abiem kazino kompleksiem 2019. gadā saņēma 11,6 miljonus eiro nodokļu un licenču maksājumos. Tie nodarbina 188 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemes tipa spēļu nodokļi un valsts konkurētspēja

Edgars Hercenbergs, "Sorainen" vecākais jurists, 11.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kļūtu konkurētspējīgāka starptautiskajā tūrisma un izklaides nozarē, kā arī gūtu vērā ņemamus ieņēmumus valsts budžetā, atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli azartspēļu laimestiem zemes tipa spēlēm (kārtis, rulete, spēļu automāti), tai pašā laikā paaugstinot to nodokli, kuru maksā azartspēļu rīkotāji.

Šādus secinājumus ļauj izdarīt starptautiskā juristu biroja "Sorainen" šogad veiktā pētījuma dati, salīdzinot azartspēļu regulējumu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, tostarp ieņēmumus valsts budžetā valstīs ar atšķirīgu regulējumu, kā arī Latvijā periodā, kad bija spēkā šāda kārtība.

Pozitīva pieredze jau pirms desmit gadiem

Pētījumā skarti vairāki temati, salīdzinot Latvijas un starptautiska līmeņa datus dažādos laika periodos un to, kā šis regulējums ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Jāņem vērā, ka vairākumā ES valstu iedzīvotāju ienākumu nodoklis no azartspēļu laimestiem nav jāmaksā, tādu ir 17, savukārt deviņās tas tiek atšķirīgā apjomā aplikts ar IIN. Interesanti, ka pētījuma periods ietvēra COVID-19 pandēmijas krīzes periodu, kad spēlēšana klātienē bija ierobežota. Skaitļi runā paši par sevi: 60% gadījumu valstīs, kurās bija gan IIN, gan azartspēļu nodoklis, ieņēmumi budžetā samazinājās. Turpretī valstīs, kas piemēro tikai azartspēļu nodokli, budžeta ieņēmumi pieauga pat par 70%. No tām valstīm, kur tiek īstenoti abi nodokļu veidi, Latvija piedzīvoja lielāko ieņēmumu kritumu – par 35% – 2021./2022. gada periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti par ceļazīmi uz Olimpiādi cīnīsies ar Gruziju, Filipīnām, Brazīliju, Melnkalni un Kamerūnu

LETA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvija būs viena no četrām olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra basketbolā rīkotājām

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija būs viena no četrām olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra basketbolā rīkotājām, pirmdien paziņoja Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA).

Pārējos trīs turnīrus uzņems Grieķija, Spānija un Puertoriko.

Tāpat pirmdien Latvijas vīriešu basketbola izlase uzzinās savus pretiniekus šajā turnīrā. Izloze norisināsies plkst.20 pēc Latvijas laika.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā ir Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija. Otrajā grozā ir Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Katrā kvalifikācijas turnīrā būs A un B apakšgrupas. Pirmā, ceturtā un piektā groza izlases būs ielozētas A apakšgrupās, bet otrā, trešā un sestā - B apakšgrupās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Otrais pensiju līmenis - laiks rīkoties

Iļja Arefjevs, IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs, 05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstoši iespējams vērot ļoti satraucošu ainu - vairākiem simtiem tūkstošu iedzīvotāju ir nepiemēroti pensiju 2. līmeņa plāni. Apkopojot manapensija.lv publiski pieejamos datus, var secināt, ka gandrīz 600 tūkstoši iedzīvotāju ir izvēlējušies pensiju plānus, kas iegulda akcijās ne vairāk par 50% no to aktīviem.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras publicēto informāciju, vidējais dalībnieku vecums šajos plānos ir vien 42 gadi. Tātad līdz pensionēšanās brīdim šiem klientiem vidēji ir 23 gadi, kas ir gana ilgs periods, lai izvēlētos mazāk konservatīvu un potenciāli ienesīgāku ieguldījumu stratēģiju. Piemēram, pensiju plānu, kas var veikt ieguldījumus akcijās līdz 100% no tā aktīviem.

Vēsturiski visbēdīgākā situācija ir ar konservatīvajiem plāniem, kuru dalībnieku vidējais vecums ir 48 gadi (līdz pensionēšanās brīdim vismaz 17 gadi). Tas lielā mērā izskaidrojams ar automatizētu pensiju plānu piemērošanu pirms vairākiem gadiem tiem iedzīvotājiem, kuri izvēli neizdarīja paši. Diemžēl vairums šīs sabiedrības daļas arvien atrodas konservatīvajos plānos, kas neveic ieguldījumus uzņēmumu akcijās vispār. Lai arī šī kārtība nesen tika pilnveidota, arvien daudzi gados jauni un darba tirgū aktīvi iedzīvotāji vēl joprojām ir palikuši tiem nepiemērotos pensiju plānos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pilnveido Ziemeļvalstu un Baltijas valstu naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu

Db.lv, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) īstenotā un koordinētā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tehniskās palīdzības projekta "Finanšu plūsmu analīze, NILLTPFN uzraudzība un finanšu stabilitāte" ziņojums, informē Latvijas Banka.

Tajā SVF eksperti novērtējuši projektā iesaistīto valstu – Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – sasniegumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas pilnveidošanas jomā un snieguši savus ieteikumus turpmākajai rīcībai.

Projekts tika uzsākts 2020. gada nogalē. Tā mērķis ir turpināt uzlabot NILLTPFN sistēmas efektivitāti iesaistīto valstu un visa reģiona līmenī. Gan projektā izmantotās metodoloģijas, gan reģionālā tvēruma ziņā šis ir pirmais šāda veida SVF tehniskās palīdzības projekts NILLTPFN jomā. Īpaša uzmanība projektā pievērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu legalizācijas risku novērtēšanai ar mašīnmācīšanās tehnoloģiju palīdzību, NILLTPFN uzraudzības instrumentu efektivitātes analizēšanai, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas šoku kvantitatīvās ietekmes uz finanšu stabilitāti izpētei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules volejbola turnīra posms Jūrmalā – ieguvums ne tikai sportam, bet arī ekonomikai

Jānis Buks, Latvijas Volejbola federācijas prezidents, 19.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalā norisinājās Pludmales volejbola pasaules līmeņa turnīrs "Beach Pro Tour Challenge Jūrmala", kurā četras dienas Majoru saulainajā pludmalē noritēja spraigas spēles ar negaidītu lielu dalībvalstu skaitu – 32.

Pasākuma rīkošanā ieguldīts milzīgs komandas darbs. Eiropā ir daudz vietu, kur var spēlēt pludmales volejbolu, konkurence pasākumu rīkotāju vidū ir sīva, tāpēc sarunu process bija garš, taču mums izdevās sevi pierādīt no labākās puses. Kā sava veida mēraukla pasaules volejbola turnīriem ir Šveices pilsēta Gštade, kas allaž izceļas ar visaugstāko organizatorisko līmeni, līdz ar to šobrīd, runājot ar delegāciju pārstāvjiem un dzirdot, ka mūsu posms tiek salīdzināts ar Šveici, zinu, ka esam paveikuši lielisku komandas darbu. Uzskatu, ka šādi pasākumi ir milzīgs ieguvums ne tikai Latvijas sportistiem, bet arī ekonomikai.

Kopā mūsu valstī bija ieradušās teju 100 komandas no visas pasaules. Viskuplāk pārstāvētās delegācijas bija no Ķīnas, Brazīlijas un ASV. Bez tam daudzas delegācijas mūsu valstī uzturas jau vairāk nekā nedēļu, trenējoties gan Rīgā, gan Jūrmalā un sildot mūsu valsts ekonomiku – mitinoties viesnīcās, izmantojot ēdināšanas un izklaides iespējas. Notikumiem seko līdzi arī ārvalstu mediji, līdz ar to Latvijas vārds izskan visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

LeverX: Veiksmīga 20 gadu pieredze SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā

Sadarbības materiāls, 14.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LeverX ir globāls uzņēmums SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā, kas veiksmīgi darbojas jau 20 gadus Kopš dibināšanas uzņēmums ir specializējies tehnoloģiju konsultācijās, SAP sistēmas ieviešanā, pielāgošanā un arī uzturēšanā. Viens no mūsdienās aktuālākajiem pakalpojumiem ir SAP SuccessFactors risinājums, kas ļauj efektīvi pārvaldīt uzņēmuma cilvēkresursus.

LeverX tika dibināts 2003. gadā kā neliels konsultāciju uzņēmums. Šobrīd uzņēmums ir kļuvis par vadošo SAP risinājumu ieviešanas un pielāgošanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem visā pasaulē, sākot no jaunuzņēmumiem Silīcija ielejā līdz pat lieliem uzņēmumiem automobiļu, ražošanas, mazumtirdzniecības, banku un kalnrūpniecības nozarēs. Pateicoties saviem inovatīvajiem risinājumiem un izciliem rezultātiem, uzņēmums ir ieguvis statusu kā vadošais līderis savā jomā un ir veiksmīgi sadarbojies ar vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp Microsoft Azure, Google Cloud un Amazon Web Services.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc pensiju 2. līmeņa uzkrājums ir jāiegulda?

Harijs Beķeris, Signet Pensiju Pārvalde IPAS valdes loceklis, 27.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pensiju sistēmu veido trīs līmeņi un saskaņā ar pašlaik valsts noteikto regulējumu – katru mēnesi no tavas bruto algas vai citiem ienākumiem, par kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas – 6% tiek ieskaitīti pensiju 2. līmenī, ar mērķi šo naudu investēt dažādos finanšu instrumentos un uzkrāt lielāku pensiju.

Pensiju 2. līmeņa ieguldīšana nav tikai veids, kā nodrošināt finansiālai drošākas vecumdienas. Tā ir arī iespēja atbalstīt Latvijas un vietējo uzņēmumu ekonomikas izaugsmi. Tas nozīmē – daļa no tavām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu un kapitāla tirgū, tostarp vērtspapīros – vietējo uzņēmumu obligāciju emisijās, riska kapitālā un noguldījumos bankās. Šis ieguldījums savukārt palīdz nodrošināt tavas pensijas kapitāla vērtības pieaugumu nākotnē.

Kādēļ nevar vienkārši krāt naudu kontā, lai to pēc tam izmantotu pensijai?

Gadiem ejot, norēķinu kontā sakrātā nauda zaudēs vērtību inflācijas ietekmē. Savukārt, uzticot to pensiju 2. līmeņa plāna pārvaldniekam, šie līdzekļi tiks ieguldīti finanšu tirgū, kas ļaus palielināt ieguldījumu ienesīgumu ilgtermiņā. Šajā gadījumā darbojas princips “nauda pelna naudu”, un tavs pensijas kapitāls ilgtermiņā var ievērojami pieaugt un pārspēt inflācijas ietekmi, vai arī vismaz to daļēji kompensēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā piemērot ECT spriedumu lietā "Yordanov and Others v. Bulgaria"

Alfrēds Voroņko, zvērināts advokāts “Voroņko zvērinātu advokātu birojs”, Inese Nikuļceva, zvērināta advokāte, vadošā pētniece Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, 14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria”, pieteikuma Nr. 265/17 un 26473/18, kas stājies spēkā 2024. gada 19. februārī.

Šajā spriedumā secināts, ka, lai mantas konfiskācija tiktu uzskatīta par atbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. pantam, nacionālajām tiesām ir būtiski norādīt ziņas par noziedzīgiem vai administratīviem nodarījumiem, kuru rezultātā tika iegūta konfiscējamā manta, kā arī jāparāda saikne starp šādu nodarījumu un konfiscējamo mantu (sprieduma 124. punkts). Mantas uzskatīšana par “nelikumīgi iegūtu” tikai tāpēc, ka pieteikuma iesniedzēji nebija pierādījuši nekādus likumīgus ienākumus, kas attaisnotu tās iegūšanu, nevar attaisnot mantas konfiskāciju un nevar tikt atzīta par atbilstošu Konvencijas 1. protokola 1. pantam (sprieduma 130. un 136. punkts).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darbaspēka nodokļu samazināšana prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā

LETA, 06.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Mēroga saprašanai finanšu ministrs skaidroja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 200 miljonu eiro ienākumus budžetā. Tāpat Ašeradens norādīja, ka pasaulē ir divas valstis, kurās ir Latvijā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas taktika - Latvija un Igaunija.

Ministrs informēja, ka nupat pabeigts UIN reformas ietekmes novērtējums, un nolemts, ka tiks saglabāta nulles UIN likme nesadalītai peļņai, kas ir būtisks atspaids uzņēmumiem.

Vērtēta arī visu Baltijas valstu un Eiropas valstu bilanču vērtība - kāds ir uzņēmumu pašu kapitāls un saistības, teica Ašeradens. Aizdošanas līmenis Latvijas finanšu tirgū kopš 2016.gada ir palicis praktiski nemainīgs. 2016.gadā kreditēšana jeb saistības bija 14 miljardi eiro, 2017.gadā - 14,5 miljardi eiro, 2018.gadā - 14,3 miljardi eiro, 2019.gadā - 14,2 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,6 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,1 miljards eiro un 2021.gadā - 13,6 miljardi eiro. Bankas ir aizdevušas šo gadu laikā aptuveni to pašu summu, savukārt starplaikā uzņēmumu pašu kapitāls ir audzis un ir augusi arī uzņēmumu peļņa. No zaudējumiem 2015.gadā uzņēmumu peļņa kopumā 2021.gadā ir augusi līdz sešiem miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Risinājumi pensijas sistēmas uzlabošanai: vai pietiekami un tālredzīgi?

Atis Krūmiņš, Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā, 01.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabila, pārskatāma un ienesīga pensiju sistēma ir ļoti būtiska, lai iedzīvotājus motivētu ieguldīt finansiāli nodrošinātās vecumdienās. Pārdomāta sistēma rada pārliecību, ka pēc darba attiecību izbeigšanas un došanās pelnītā atpūtā iedzīvotājs varēs apmierināt savas pamatvajadzības.

Pietiekami ienākumi pensijas laikā atvieglo slogu arī ģimenes locekļiem un sabiedrībai kopumā, radot drošību, ka vecākie sabiedrības locekļi nekļūs finansiāli atkarīgi no valsts sociālās palīdzības vai ģimenes atbalsta, varēs baudīt vecumdienas, arī ceļojot un atpūšoties. Šobrīd ir ierosināti priekšlikumi sistēmas uzlabošanai, ļaujot pārnest 2. līmeņa pensiju uz 1. līmeni, bet cik pietiekami un tālredzīgi tie ir pašreizējā situācijā?

Jābūt sazobē ar ekonomikas tendencēm

Kopumā pensiju sistēma Latvijā ir labi izveidota un liberāla. Iedzīvotājiem ir pieejami gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldīti pensiju plāni ar dažādām ieguldījumu stratēģijām, savukārt pensiju pārvaldniekiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur līdzekļus ieguldīt. Tomēr pensiju sistēma nav akmenī kalta – gluži pretēji, tai jābūt ciešā sazobē ar ekonomikas un demogrāfijas tendencēm, tādēļ regulāra tās izvērtēšana un pārskatīšana ir ļoti būtiska. Mēs, uzņēmumi, kas iesaistīti pensiju sistēmas nodrošināšanā, labprāt aktīvi līdzdarbojamies tās uzlabošanā un to vēlamies darīt arī nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc iepirkumos tiecas uz viduvējību?

Inga Galkina, sabiedrisko attiecību aģentūras “Repute” partnere, stratēģiskā konsultante, 27.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus valsts un pašvaldību iestādes publiskajos iepirkumos sadarbības partneri komunikācijas projektiem izvēlas pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma, kas citiem vārdiem nozīmē to, ka piedāvājums satura kvalitātes vērtējumā ir vislabākais. Visu cieņu, tas ir labi!

Tomēr ir arī izņēmumi un patiešām pārsteidz, ka tirgū joprojām parādās iepirkumi, kuru galvenais kritērijs, atlasot izpildītāju, ir viszemākā piedāvātā līgumcena. Taisnības labad jāsaka, ka “Repute” šādos iepirkumos mērķtiecīgi izvairās startēt, tomēr nereti “kāja paslīd”, jo pārāk ātri iedegamies par tēmu, rodas laba ideja, parādās konkurences gars, kas tajā brīdī zemākās cenas izvēli it kā nostumj otrajā plānā.

Tomēr - kāpēc, organizēt zemākās cenas iepirkumus ir kļūda?

Pirmais un svarīgākais iemesls – šādos iepirkumos pašos pamatos ir iekodēta viduvējības stīga, jo piegādātājs nav motivēts iedot vairāk risinājumu, nekā prasa, turklāt arī to, ko prasa, izpildīs ar mazāko resursu, kāds iespējams. Pat ja budžeta definētais slieksnis, izpildot visas minimiālās nolikuma prasības, teorētiski vēl atļautu uz “kūkas uzlikt ķirsīti” jeb pasūtītājam piegādāt vēl vienu aktivitāti, kāpēc to darīt, ja tiek zaudēta konkurētspēja? Realitātē zemākās cenas iepirkumos visbiežāk viss iespējamais pasūtītāja budžets tā arī netiek izpildīts, lai gan tā pilnīga izmantošana varētu garantēt labāku rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personāla atlases zīmols “AIMS International”, kas darbojas 50 pasaules valstīs, šī gada oktobrī atvēris arī savu biroju Rīgā.

Tīklu Latvijā pārstāvēs kompānija “xStature Baltic”, kas līdz ar pievienošanos starptautiskajam zīmolam, maina nosaukumu uz “AIMS International Latvia”.

"Jau savā pirmajā gadā esam pagodināti par uzticību un uzaicinājumu mūsu reģionā pārstāvēt vienu no spēcīgākajiem zīmoliem personālatlases nozarē. Tas dod vēl plašākas iespējas kopīgi ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem nostiprināt mūsu pozīcijas vadības līmeņa darbinieku atlases pakalpojumu sniegšanā Baltijas mērogā, kā arī veidot jaunas sadarbības Eiropas līmenī. Mūsu komandai ir vairāk nekā 10 gadu pieredze vadības līmeņa darbinieku atlasē Baltijā un Eiropā, tādēļ esam pārliecināti, ka līdz ar pievienošanos “AIMS International” tīklam spēsim ne tikai piedāvāt saviem klientiem pasaules līmeņa pakalpojumu, bet arī sniegt savu pienesumu mūsu kolēģiem reģionā," komentē Ilona Baumane-Vītoliņa, “AIMS International Latvia” vadošā partnere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FID priekšnieks: Šoreiz uz Moneyval novērtēšanas procesu vairs neraugāmies negatīvi

LETA, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) uz gaidāmo Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") novērtēšanas procesu vairs neraugās negatīvi un nesaredz to kā ārkārtas situāciju, aģentūrai LETA atzina ceturtdien amatā ieceltais FID priekšnieks Toms Platacis.

Vaicāts, vai novērtēšanas atzinums Latvijai būs pozitīvs un būtiskas problēmas Latvijai netiks konstatētas, jaunais FID vadītājs atbildēja, ka vērtēšanas metodoloģija ir ļoti detalizēta un pietiekami sarežģīta, tādēļ nav viennozīmīgas atbildes uz šādu jautājumu.

"Būtiski, ka šoreiz uz "Moneyval" novērtēšanas procesu vairs neraugāmies negatīvi, nesaredzam to kā ārkārtas situāciju. Šoreiz vēlamies šo novērtējumu, jo gribam palīdzēt atjaunot Latvijas reputāciju. "Moneyval" novērtēšanas process nenozīmē jaunu kapitālo remontu. Tieši pretēji. Mēs izcelsim un kapitalizēsim labo, kas jau izdarīts. Mums ir daudz labu piemēru, ar ko pierādīt savu efektivitāti," uzsvēra Platacis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ministrs Abu Meri: veselības 2024. gada budžetam jābūt efektīvi izmantotam

Db.lv, 11.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“2024. gada veselības aprūpes budžetam jābūt efektīvi izmantotam,” trešdien, atklājot konferenci “Veselības budžets 2024 – quo vadis?", uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Savā uzrunā "Ceļā uz pieejamu, kvalitatīvu un efektīvu veselības aprūpes sistēmu Latvijā" viņš pauda gandarījumu par nozares vēlmi kopīgi risināt veselības aprūpes problēmas.

FOTO: Konference Veselības budžets 2024 – quo vadis? 

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā...

Abu Meri uzsvēra, ka līdztekus tam, ka pats rūpēsies par nozares attīstību, pretimnākšanu gaida arī no citiem nozarē, jo viņa mērķis ir uzlabot slimnīcu pārvaldību, medikamentu pieejamību, stiprināt ģimenes ārstu komandu un veikt sistēmisku digitalizāciju.

Vienlaikus ministrs uzsvēra arī pacienta uzticēšanās nozīmi veselības aprūpes veicējiem, jo pacienta pieredze ir viena no mērauklām, kā veselības aprūpes sistēma tiek vērtēta, un tai “jāatrod dzirdīgas ausis”.

Laikā, kad tiek aktualizēti jautājumi par nākamā gada veselības aprūpes budžeta apjomu un tā sadalījumu, izdevniecība Dienas Bizness rīko konferenci "Veselības budžets 2024 – quo vadis?", kurā nozares profesionāļi un viedokļu līderi diskutē par nākamā gada budžeta prioritātēm, pieejamajiem resursiem un izaicinājumiem: četrās paneļdiskusijās tiek apspriesti slimnīcu pārvaldības, kompensējamo medikamentu, laboratorijas pakalpojumu pieejamības un ģimenes medicīnas kvalitātes jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielāka atalgojuma dēļ darbinieki no iekšējās drošības spēkiem dodas strādāt aizsardzības jomā

LETA, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, strauji palielinot finansējumu armijai, atalgojuma ziņā veidojas nelīdzsvarota situācija pret iekšējās drošības spēkiem, jo cilvēki no iekšējās drošības spēkiem dodas strādāt aizsardzības jomā, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš norādīja, ka 2024.gada valsts budžets ir adekvāta atbilde tai ģeopolitiskajai situācijai, kurā mēs atrodamies, un arī ekonomiskajai situācijai, kurā mēs atrodamies.

"Valsts budžetā ir iestrādāts mehānisms, kādā veidā mēs pārliecinoši virzāmies uz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) izdevumiem aizsardzībai. Tas ir ļoti svarīgs mehānisms. Tas ir skaidrs signāls gan ārējiem apdraudētājiem, gan arī mūsu partneriem, ka mēs esam atbildīgs kolektīvās drošības sistēmas dalībnieks," sacīja finanšu ministrs.

Savukārt, runājot par neatrisinātajiem jautājumiem, Ašeradens norādīja, ka joprojām drošība ir "lielais jautājums", jo, strauji palielinot finansējumu aizsardzībai jeb armijai, veidojas nelīdzsvarota situācija pret iekšējās drošības spēkiem, proti, līdz šim nav izdevies rast līdzvērtīgu finansējumu arī robežsargiem, policistiem un ugunsdzēsējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru