Būve

Investējot 45 miljonus eiro, Rīgā būvēs jaunu industriālo parku

Laura Mazbērziņa, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Industriālo un komerciālo nekustamo īpašumu kompānija Sirin Development ir uzsākusi jauna industriālā parka pirmā posma izbūvi.

Sirin industriālais parks atradīsies Maskavas ielā. Pēc pirmās kārtas izbūves, ko plānots pabeigt 2019. gada nogalē, partneriem būs pieejamas noliktavu telpas 22 360 kvadrātmetru platībā. Kopējais investīciju apjoms, ko plānots ieguldīt industriālā parka būvniecībā, ir 45 miljoni eiro. A klases biroju ēku un A+ energoefektivitātes klases industriālā parka kopējā platība būs 16 hektāri, savukārt ēku kopējā platība - 80 000 m2.

«Mēs priecājamies paplašināt savu darbību Latvijā, uzsākot jauna objekta celtniecību Stopiņu novadā. Jaunā industriālā parka būvniecības darbi aizņems 2 gadus, taču uzņēmums vēlas paplašināt savu produktu portfolio un šobrīd aktīvi pēta jaunas attīstības iespējas Rīgā un tās apkārtnē,» informēja Laurinas Kuzavas (Laurynas Kuzavas), Sirin Development izpilddirektors.

Savukārt Andris Ozols, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors sacīja, ka loģistika ir kā pilsētas asinsrite, bez kuras grūti iedomāties pilnvērtīgu, mūsdienīgu pilsētvidi. «Stopiņu novads aug un mainās straujiem soļiem. Šodien tiek atklāta industriālā parka pirmās kārtas būvniecība mūsu novada Rumbulas ciemā. Esam gandarīti, ka investori izvēlējās un iegādājās rūpnieciskās apbūves teritoriju Stopiņu novadā - tiks radītas jaunas darba vietas un uzņēmums nodrošinās ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi novadam un Latvijai kopumā. Pašvaldība ir uzņēmēju sadarbības partneris, un kopīgiem spēkiem mēs sasniedzam noteiktos mērķus un uzdevumus, pārvaram izaicinājumus,» teica Vita Paulāne, Stopiņu novada domes priekšsēdētāja.

Sirin Development pārvalda vairāk nekā 270 000 m2 lielu nekustamā īpašuma portfeli Lietuvā, Latvijā un Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 100 milj. eiro investīcijām nākamajos piecos gados Sirin Development mērķē uz attīstītāju TOP 10 Centrālajā un Austrumeiropā

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lietuvas industriālo un komerciālo nekustamo īpašumu kompānijas Sirin Development (SD) izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas), atzīmējot, ka šogad aptuveni 12 milj. eiro tiks investēti Latvijā, bet pārējais Lietuvā (Viļņā un Kauņā), Rumānijā (Bukarestē), kā arī Sanktpēterburgā.

Kompānija plāno investēt 45 milj. eiro industriālā parka izveidē Stopiņu novadā (Rumbulā). Ar 80 tūkst. m2 kopējo ēku platību 16 ha teritorijā iecerēts izveidot vienu no lielākajiem loģistikas centriem Pierīgā. Projekts ietver gan A klases biroju ēku, gan A+ energoefektivitātes klases noliktavas. Šogad plānots pabeigt projekta pirmo kārtu, uzbūvējot noliktavas aptuveni 22 tūkst. m2 platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Investoru piesaistei vajadzētu vairāk oriģinālu ideju, ar ko ārzemēs asociēt Rīgu un Latviju

Laura Mazbērziņa, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā būtiski pietrūkst infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Taču, lai piesaistītu investorus, būtu vajadzīgas oriģinālas idejas, kā arī nepieciešams aktīvāk darboties nekustamo īpašumu projektu plānošanā un ieviešanā, secināts ikgadējā Baltic Real Estate Leaders jeb BREL forumā.

Kā galvenās šī brīža tendences eksperti min moderno tehnoloģiju aizvien pieaugošo ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, kā arī gudru un ilgtspējīgu pilsētu un darba vides plānošanu un investīciju plūsmas pieaugumu to īpašumu virzienā, kas ietver kādu pievienoto vērtību.

«Sekojot līdzi šā gada BREL foruma galvenajiem virzieniem, jāsecina, ka Baltijas valstis, kas no ārpuses visbiežāk izskatās kā vienots tirgus, joprojām ir trīs dažādas valstis jebkurā nekustamā īpašuma segmentā. Latvijā aizvien ir jomas, kurās strauji nepieciešami uzlabojumi, piemēram, būvatļauju izsniegšanās ātrumā. Tāpat Rīgā būtiski pietrūkst labas infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Lai piesaistītu investorus, mums vajadzētu vairāk oriģinālu ideju un nosaukumu, ar ko ārzemēs varētu asociēt Rīgu un Latviju. Mums ir aktīvāk jāsadarbojas projektu plānošanā un ieviešanā, lai šos projektus īstenotu sabiedrības interesēs un plānotajos termiņos, taču esmu drošs, ka ar Latvijai piemītošo potenciālu to visu jau tuvāko gadu laikā ir iespējams attīstīt,» savos novērojumos dalās foruma moderators Ģirts Rūda, AS RB Rail galvenais jurists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kultūras ministrs aicina VNĪ un Rere būvi 1 vēlreiz tikties pie sarunu galda

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) aicina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un būvnieku «Rere būve 1» vadības pārstāvjus vēlreiz tikties pie sarunu galda, lai nodrošinātu, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūves darbus pabeigtu un teātris varētu atgriezties savā namā 2022.gada vasarā, informēja kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva.

Lai uzklausītu abu pušu pozīcijas, kultūras ministrs tikās ar JRT pārbūves projekta īstenotājiem - gan būvdarbu pasūtītāju VNĪ, gan būvnieku «Rere būve 1».

«Redzams, ka katrai no Jaunās Rīgas teātra pārbūves projekta pusēm ir sava pozīcija un to pamatojoši argumenti, kas, iespējams, savstarpējās sarunās līdz galam nav izrunāti. Teātra mājvietas pārbūvei Lāčplēša ielā atvēlētais laika termiņš ir saspringts. Būtiski, lai Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves darbi tiktu pabeigti, un teātris Lāčplēša namā varētu atgriezties 2022.gada vasarā,» akcentēja Puntulis.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par JRT būvnieka «ReRe būve 1» prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Latgalē

Armanda Vilcāne, 05.12.2018

Rūpniecības kompleksa buvniecība Rēzeknē izmaksāja teju 4 miljonus eiro. Šis šogad ir lielākais ekspluatācijā nodotais objekts Rēzeknē un viens no lielākajiem Latgalē.

Foto: Aleksandrs Lebeds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latgalē ekspluatācijā nodots aptuveni tikpat daudz būvobjektu cik pērn, vairākus lielos projektus plānots pabeigt 2019. un 2020. gadā.

Būtiska aktivitāte būvniecības nozarē šogad novērojama Rēzeknē – ekspluatācijā nodots gan par teju četriem miljoniem eiro uzbūvētais rūpniecības komplekss, gan 2,5 miljonus vērtais graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas komplekss u.c.. Nozīmīgi projekti īstenoti arī citās Latgales pilsētās – 1,9 miljoni eiro investēti Līvānu 1. vidusskolas peldbaseina jaunbūvē un sporta zāles pārbūvē, 1,8 miljoni eiro – lauku grants ceļu pārbūvē Ludzas novadā, 1,17 miljoni eiro – Balvu pilsētas stadiona rekonstrukcijā, bet 700 tūkstoši eiro – pamatskolas nama pārbūvē par vieglās rūpniecības ražošanas ēku Kalkūnes pagastā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija «Selva Būve» ekspluatācijā nodevusi daļu no «Mežaparka Rezidences» kompleksa, investīcijām projekta attīstībā sasniedzot 2 miljonus eiro, informē «Selva Būve».

«Selva Būve» veica četru «Mežaparka Rezidences» privātvillu būvniecību.

«Mežaparka Rezidences» projekts tapis iedvesmojoties no Mežaparka vēsturiskā un dabas mantojuma. Kompleksa 1. kārtu veido trīs villas, sešas dvīņu villas, septiņas rindu mājas, trīs mazstāvu, 2 dzīvokļu mājas un biroju ēka. Villu konceptus izstrādājuši arhitekti - Andris Kronbergs, Reinis Liepiņš, Gatis Didrihsons un citi.

««Mežaparka Rezidences» ir viens no arhitektūras un būvniecības projektiem, kur savijas vairāku nozares profesionāļu kopdarbs,» komentēja «Selva Būve» valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis.

Projekta ietvaros «Selva Būve» nodrošināja četru villu būvniecības darbus – «Villa Helenia» ar vairāk nekā 410 kvadrātmetru platību, «Villa Lavanda», kuras kopējā platība sasniedz 366 kvadrātmetrus, kā arī dvīņu villas «Camellia», vienas puses platībai sasniedzot 285 kvadrātmetrus, bet otrai – 254 kvadrātmetrus. Katras villas projekts veidots pēc individuāla arhitekta «rokraksta».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts nekustamie īpašumi plāno pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu

Db.lv, 13.08.2019

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica simboliski nodod atslēgas būvniekam- pilnsabiedrības «RERE Būve 1» valdes priekšsēdētājam Valdiim Kokam. 2018. gada fotogrāfija.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 13. augustā Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības «RERE BŪVE 1», par to iepriekš brīdinot būvuzņēmēju vien piektdien 8. augustā, šodien izplatītā paziņojumā informē SIA «RERE BŪVE» valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

«Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu,» skaidro V. Koks.

Viņš arī pauž: «Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) 14. novembrī, iesniegusi pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu strīdā ar «ReRe Būve 1» – aizliegumu slēgt līgumu par Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvdarbu izpildi, informē VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Proti, VNĪ lūdz tiesai atcelt šobrīd uzlikto liegumu tālākajiem būvdarbiem JRT ēku kompleksā. Argumentēts lūgums atcelt prasības nodrošinājumu iesniegts, jo VNĪ līgumu ar pilnsabiedrību «ReRe Būve 1» lauza, balstoties uz būvdarbu laikā konstatētiem drošības pārkāpumiem. Paredzams, ka VNĪ pieteikuma izskatīšana ilgs aptuveni mēnesi.

«Mūsu iepriekšējā taktika – vispirms vērsties Ģenerālprokuratūrā – balstījās apsvērumā, ka ir jādara viss iespējamais, lai novērstu līdzīgu praksi nākotnē, kad būvnieku strīdos cieš visas sabiedrības intereses,» uzsver Valkers.

Ģenerālprokuratūra, izvērtējot VNĪ iesniegumu, konstatēja, ka tiesnesis pieļāvis būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus un iesniedza protestu Augstākajā tiesā jeb Senātā. Ģenerālprokuratūra ir norādījusi, ka lēmumā noteiktais liegums ir nesamērīgs un kalpo kā šantāžas līdzeklis prasītāju rokās projekta piespiedu izpildei, tiesiskās sekas pasūtītāja nepamatotas atkāpšanās gadījumā varētu būt tikai pienākums samaksāt būvniekam kompensāciju par izmaksām un zaudējumiem, taču uzņēmējam nav subjektīvo tiesību prasīt pielaidi darbu izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Zemgalē

Elīna Pankovska, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads Zemgalē būvniecībā aizvadīts salīdzinoši aktīvi, pabeigti gan pērn, gan arī šogad iesākti projekti.

Jau otro gadu būvniecības attīstības tempi Latvijā ir diezgan strauji. Tā, piemēram, lielākajā reģiona pilsētā Jelgavā šogad līdz 1. decembrim ir izsniegtas 196 būvatļaujas, savukārt pagājušajā gadā kopējais izsniegto būvatļauju skaits bija 208. Kopumā reģionā realizēti vairāki pašvaldībām nozīmīgi sporta un kultūras projekti. Zemgalē kopumā ir reģistrēti vairāk nekā astoņi procenti no visiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem, liecina Lursoft informācija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Viens no lielākajiem projektiem, kas šajā gadā pabeigts Zemgalē, ir jaunā Tukuma sporta halle. Kopējās būvniecības izmaksas ir 3,8 milj. eiro. Projekta autors ir SIA Skonto būve, bet būvnieks – SIA Selva būve. Sporta zāle tika nodota ekspluatācijā šā gada augusta beigās. Projekta gaitā ir tapusi jauna sporta halle, kas savienota ar esošo skolas ēku, rekonstruēts stadions, izbūvēts mākslīgā seguma futbola laukums, skrejceļš un ierīkotas vingrošanas iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu būvfirmu "Rere grupa" un "Rere būve" valdēs atstājis Valdis Koks, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Rere būve" Koks ieņēma valdes priekšsēdētāja amatu, bet "Rere grupa" - valdes locekļa amatu.

Uzņēmuma "Rere būve" vienīgā valdes locekļa amatu turpmāk ieņems Edgars Vēveris, bet "Rere grupa" valdē darbu turpina valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš un valdes locekļi Ervīns Koncevičs, Aleksandrs Kalniņš un Vjačeslavs Voropajevs.

Āboltiņš-Āboliņš sacīja, ka "Rere" grupas uzņēmumos Koks ir strādājis jau 19 gadus un tagad nolēmis pievērsties citiem izaicinājumiem.

""Rere grupa" izsaka lielu pateicību Kokam, vienam no pieredzējušākajiem "Rere" projektu vadītājiem un līdzšinējam "Rere būves" valdes priekšsēdētājam. Koks pieņēmis lēmumu sekot jauniem profesionāliem izaicinājumiem, un šo lēmumu "Rere grupa pilnībā respektē. Koks daudz devis "Rere" izaugsmei, par ko esam viņam pateicīgi. Nākotnē potenciāli redzam labas sadarbības iespējas dažādos būvniecības projektos jau jaunā kapacitātē," piebilda Āboltiņš-Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Kurzemē

Linda Zalāne, 05.12.2018

Šogad no iznīcības izglābta vēl viena Kuldīgas vecpilsētas ēka, kur tika atklātas Kuldīgas Restaurācijas centra jaunās telpas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemē šajā gadā attīstīta publiskā infrastruktūra, jaunus vaibstus ieguvušas vēsturiskas ēkas; nav snauduši arī privātie uzņēmēji, izveidojot vairākas ražotnes.

Liepājā vērienīgākais objekts, kas 2018. gadā nodots ekspluatācijā, ir vieglatlētikas manēža. Projekta pasūtītājs ir pilsētas pašvaldība, būvnieks un projekta izstrādātājs – AS UPB, izmaksas – 7,4 milj. eiro apmērā. Šovasar ir sākta astoņu vēsturisko namu restaurācija pilsētas centrā. To īpašnieki saņēma domes līdzfinansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas programmas ietvaros. Ar ES līdzfinansējumu ir turpināta labiekārtošana dabas un atpūtas teritorijā Zirgu salā. Projekta pasūtītājs – Liepājas pilsētas pašvaldība, būvnieks – SIA A-Land, projektu izstrādājis – SIA BM-Projekts, summa – 384 tūkst. eiro. Nākamajā gadā Zirgu salas attīstība turpināsies un tur tiks būvēta Dabas māja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tiesa aizliegusi VNĪ slēgt līgumus ar citiem būvniekiem JRT projektā

Db.lv, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošinājumu, rezultātā aizliedzot VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) kā pasūtītājam veikt vairākas darbības Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projektā, informē RERE Grupa.

Tas attiecas uz šādām darbībām:

• aizliegt slēgt jebkādus darījumus, tai skaitā būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai JRT projektā;

• aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju;

• aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu, pamatojoties uz apdrošinātāja izsniegto galvojumu apdrošināšanas polisi.

Tiesas aizliegums stājas spēkā nekavējoties un šis lēmums nav pārsūdzams, informē RERE Grupa.

«Tiesas pieņemtais starplēmums šajā lietā ir likumsakarīgs. Situācijā, kurā viena puse civiltiesiskā strīdā sāk demonstrēt patvaļīgu rīcību, ir nepieciešams ievērot visu iesaistīto pušu intereses,» komentē Guntis Āboltiņš–Āboliņš, RERE Grupas valdes priekšsēdētājs..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai modernizētu studiju programmas un praksē ieviestu zinātniskas izstrādnes, sadarbības līgumus parakstījusi SIA "Igate Būve", SIA "IKTK" un Latvijas Lauksaimniecības universitāte, informē uzņēmumā.

Universitātes vadības un mācībspēku grupa 19. decembrī apmeklēja ražošanas korpusus, lai klātienē iepazītos ar ražošanas procesu.

"LLU jau vēsturiski devusi ieguldījumu mūsu nozarēs, jo daudzi mūsu vadītāji, dizaineri un speciālisti ir šīs augstskolas absolventi. Ceru, ka mums kopā izdosies veidot jaunu posmu būvniecības tehnoloģiju attīstībā un LLU izmantos iespēju kļūt par līderi šādas izglītības iegūšanā. Priecājos, ka Vides un būvzinātņu fakultātes mācībspēki ir atvērti jaunām koka būvkonstrukciju tehnoloģijām un pašām modernākajām pasaules tendencēm," uzvēra SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Sadarbības ietvaros plānotas nozares ekspertu vieslekcijas augstskolā un studentu mācību ekskursijas uz uzņēmumu ražotnēm; atbalsts labākajiem studentiem, kas izstrādā studiju projektus saistībā ar koka izmantošanu būvniecībā; tāpat studentiem būs iespēja iziet praksi SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" ražotnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Eigima aizturēšana saistīta ar 4 miljonus vērtiem līgumiem ar Modus būve

LETA, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima («Mūsu partija») aizturēšana un Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess saistīts ar 4 miljonus vērtiem divu izglītības iestāžu pārbūves iepirkumiem, kuros par uzvarētāju atzīta SIA «Modus būve», apstiprināja avoti domē.

Minētais būvnieks pēdējos gados ir uzvarējis vairākos domes iepirkumos - ieguvis tiesības veikt Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas sporta zāles korpusa atjaunošanu un šajā objektā veicis papildu būvdarbus. Šo darbu izmaksas pārsniegušas 1,2 miljonus eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vēl lielāka summa figurē iepirkumā par citas izglītības iestādes ēkas pārbūvi - 2,2 miljoni eiro bez PVN.

2,2 miljonus vērtā iepirkuma dokumentācija liecina, ka konkursā startējuši četri pretendenti, un pilnsabiedrība «Vanpro un Nordserviss» iesniegusi par uzvarētāju dažus desmitus tūkstošus lētāku piedāvājumu, taču šis pretendents iepirkumu komisijai neesot iesūtījis visus nepieciešamos dokumentus un apliecinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludina iepirkumu Jaunā Rīgas teātra būvniecībai, kas paredz būvniecības realizāciju atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un teātra vajadzībām, informē VNĪ.

Svarīgākās atšķirības no iepriekšējā konkursa - tajā iestrādāts «projektē un būvē» princips, kas paredz vienotu atbildību teātra pārbūves ieceres īstenošanai, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

VNĪ ieskatā tas ļaus pasūtītājam labāk kontrolēt izmaksas, termiņus un uzlabos komunikāciju un darbību koordināciju starp būvnieku, projektētājiem un pasūtītāju, ļaujot operatīvāk risināt problēmas būvlaukumā, nekā situācijā, kur šīm pusēm būtu iespēja aizbildināties ar otras puses vainu strīda un būvniecības kavējumu izraisīšanā. «Projektē un būvē» atbildības sadalījums nodrošinās to, ka būvniecības ieceres realizētājs izvēlētos tādu pāļu iestrādes risinājumu, kurus tas pats spētu droši realizēt, tādējādi palielinot būvdarbu norises drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Skates Gada labākā būve Latvijā 2018 finālisti

Zane Atlāce - Bistere, 06.03.2019

Dzīvojamā jaunbūve. Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1, Valmiera.

Avots: Gada labākā būve/Facebook

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skates Gada labākā būve Latvijā 2018 trešajai kārtai – finālam izvirzītas 44 būves no 79, kuras piedalījās skates otrajā kārtā, lēmusi žūrija.

«Šis gads žūrijai ir īpašs, jo skatē pieteiktās būves ir tapušas Latvijas valsts simtgadē. Skates otrās kārtas laikā žūrija devās septiņas dienas ilgos braucienos pa visu Latviju, novērtēja būves dabā, tikās ar būvniekiem un vietējiem iedzīvotājiem,» teic skates «Gada labākā būve Latvijā 2018» žūrijas komisijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs.

Vērtēšanā piedalījās 42 eksperti, kuri pārstāv 26 Latvijas būvniecības nozares profesionālo organizāciju, augstskolas, valsts un pašvaldību institūcijas.

Skates «Gada labākā būve Latvijā 2018» fināls notiks RTU Arhitektūras fakultātē 20. martā, bet uzvarētāju apbalvošana 28. martā Pasaules tirdzniecības centrā «Rīga».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - KNAB aizdomās par kukuļa ņemšanu no būvuzņēmēja aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

LETA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties Kultūras un Ekonomikas ministru aicinājumam, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) tiksies ar «RERE Būve1» kopējā sanāksmē VNĪ biroja telpās Vaļņu ielā 28, Rīgā, 22. augustā, plkst. 12.00, piedaloties abu uzņēmumu vadībai un projekta vadībā iesaistītajām personām.

Saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju tikšanās norise tiks pārraidīta tiešraidē: live.tiesraides.lv/tiesraides.lv/live2/25.

Tikšanās laikā VNĪ sagaidot no «RERE BŪVE1» pamatotus argumentus un konstruktīvu sarunu.

Kopš pāļu urbšanas darbu apturēšanas pērn 22. novembrī ar «RERE BŪVE 1» tālāka risinājuma kopīgai rašanai esot notikušas 23 projekta būvsapulces, 6 vadības sapulces, kā arī notikusi nepārtraukta saziņa dokumentu formātā, informē VNĪ.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna komentē: «Pie sarunu galda esam jau bijuši vairāk nekā pusgadu, meklējot konstruktīvas sadarbības ar «RERE BŪVE 1» iespēju. Vai šīs sarunas atšķirsies no iepriekšējām, šobrīd grūti spriest. Mūsu mērķis nemainīgs - pabeigt JRT rekonstrukciju, lai teātris savā mājvietā var atgriezties 2022. gadā ».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par iespējamu korupciju Dobeles novada pašvaldībā veicis kratīšanu uzņēmumā «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un nopratinājis uzņēmuma darbiniekus.

«Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un uzņēmuma «Igate Būve» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūru informēja, ka uzņēmuma kolektīvam joprojām nav zināms, cik un kādi darbinieki nopratināti, jo procesā iesaistītie precīzi pilda likuma prasības par pirmstiesas informācijas neizpaušanu.

Par kratīšanām uzņēmuma kolektīvam pagājušajā nedēļā neesot bijusi ne jausma, jo tās veiktas ārpus darba laika un pat naktī.

KNAB radītā publicitāte uzņēmumam sagādājusi pārsteigumus ar pilnīgi negaidītu informāciju un daudz apjukuma, taču plašāku informāciju uzņēmums nevarot izpaust.

Būvfirmas īpašnieks Madaris Radželis neatzīst kukuļdošanu un cer, ka izmeklēšanas gaitā tiešām atklāsies un noskaidrosies fakti, nevis tikai aizdomas. «Šim nolūkam visi sadarbojas ar izmeklēšanas iestādi, respektējot tās pienākumus un uzdevumus,» norādīja Stundiņš, gan nekomentējot, vai Radželim piemērots aizdomās turētā statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 21. aprīlī iemūrējusi laika kapsulu Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) jaunās ēkas pamatos.

Ēka tiek būvēta RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Zunda krastmalā 10 un pēc pabeigšanas tā pievienosies sešām RTU inženierzinātņu fakultātēm, kas jau ir izvietotas Ķīpsalā.

Patlaban DITF mācību korpusi atrodas netālu no Ķīpsalas, Sētas un Daugavgrīvas ielā, taču pirmoreiz fakultātes vēsturē tai būvē jaunu, īpaši DITF vajadzībām piemērotu ēku. Tajā būs ne tikai auditoriju telpas un laboratorijas, kur strādāt studentiem un zinātniekiem, bet arī koplietošanas auditoriju centrs, kur notiks lekcijas, konferences un citi pasākumi, kas pulcēs lielu dalībnieku skaitu.

"Fakultātei būs tās darbībai piemērotas modernas telpas, un, kas simboliski, iecerēts, ka jaunā ēka durvis vērs nākamgad, kad mūsu fakultāte svinēs 60. jubileju, saka DITF dekāns profesors Agris Ņikitenko, akcentējot, ka DITF ir Latvijā vadošā tādās pētījumu jomās kā mākslīgais intelekts, robotika, mašīnmācīšanās un programmatūras izstrādes un projektēšanas tehnoloģija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadūmojums Latvijas Okupācijas muzeja ēkā radās metāla griešanas laikā, un patlaban tas ir novērsts, informēja būvuzņēmumā SIA «Skonto būve», tomēr ugunsdzēsēji joprojām turpina darbu notikuma vietā, lai pārliecinātos, ka gruzdēšana neturpinās.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas laikā tiek veikti arī ugunsbīstami darbi. Ceturtdien, konstatējot pastiprinātu sadūmojumu darbu veikšanas vietā, «Skonto būves» vadība pieņēma lēmumu notikuma vietā piesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistus. Atklāta liesma notikuma vietā netika konstatēta.

«Metāla griešanas darbu laikā izveidojās pastiprināts sadūmojums. Lai mazinātu aizdegšanās riskus, nolēmām piesaistīt VUGD speciālistus, kuriem ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Situācija tika kontrolēta. Ugunsdzēsējus piesaistījām preventīvi un šobrīd sadūmojums ir novērsts,» norādīja «Skonto būves» valdes loceklis Juris Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksmes iepirkumu krimināllietā apcietināts arī Kokinas bijušais biznesa partneris Edgars Teterovskis

LETA, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis arī vairāku nu jau neaktīvu uzņēmumu bijušo valdes locekli un dalībnieku Edgaru Teterovski, kurš savulaik bijis Čehijas uzņēmuma «Škoda Transportation» amatpersonas Vladislava Kozaka vadītās «Tram Servis Riga» valdes locekles Elīnas Kokinas biznesa partneris.

Saskaņā ar «Firmas.lv» datiem, Teterovskim un Kokinai 2016.gadā dažus mēnešus uz pusēm piederējusi SIA «TT Service».

Kā liecina rīcībā esošā informācija, Teterovskim kā drošības līdzeklis piemērota apcietinājums.

Saskaņā ar «Firmas.lv» datiem, uzņēmumam «TT Service», kurā Teterovskis savulaik bija valdes loceklis un līdzīpašnieks, savulaik piederēja 35% Kozaka vadītā uzņēmuma «Tram Servis Riga» kapitāla daļu.

Tāpat Teterovskis no 2007.gada līdz 2010.gadam ir bijis SIA «Jūrmala Elit» 50% kapitāldaļu īpašnieks. 2007. un 2008.gadā Teterovskis bijis arī SIA «TK Ceļu būve» līdzīpašnieks.

Iepriekš Teterovskis bijis valdes loceklis SIA «Uranus», «Jūrmala Elit», «TK Ceļu būve» un SIA «Luxwagen». 2016.gadā Teterovskis trīs mēnešus bija AS «Daugavas loki» padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Riepu pārstrādes rūpnīcā Tukumā investē 2,6 miljonus eiro

Žanete Hāka, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide, investējot 2,6 miljonus eiro, Tukumā izveidojis jaunu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu

Ražotne Tukumā ir pirmā šāda veida pārvietojamā un mobilā rūpnīca Latvijā. Ražotnē riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās granulās – jaunu produktu ražošanai.

Vienīgie reģionā

Gada laikā jaunajā ražotnē iespējams pārstrādāt 8-10 tūkstošus tonnu riepu, un ar jaunās iekārtas iegādi SIA Eco Baltia vide ir vienīgā rūpnīca Austrumeiropā, kam pieder pārvietojamas iekārtas. Jaunajā iekārtā tiek pārstrādātas gan vieglo, gan smago automašīnu riepas, un tirgū aizvien ir maz tādu pārstrādes kompāniju, kas pārstrādā arī vieglo automašīnu riepas, un, ja arī tās pieņem, tad piegādā cementa rūpnīcām dedzināšanai,» stāsta SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Pēc J. Aizbalta teiktā, vieglo automašīnu riepas bieži vien nav pieprasītas, jo to ražošanā izmanto tekstila materiālus, tādēļ šo riepu pārstrāde rada gan problēmas granulu kvalitātei, gan risku, ka tās nebūs pieprasītas no uzņēmumu puses, tādēļ pārstrādes uzņēmumā ir jābūt augstai kvalitātes kontrolei, ko jaunā SIA Eco Baltia vide iekārta spēj nodrošināt, un šajā ziņā uzņēmums ir vienīgais Baltijas valstīs. Riepas uz pārstrādes laukumu patlaban tiek piegādātas no visas Latvijas un nelielos apjomos tiek sāktas piegādes arī no Igaunijas. «Par riepu trūkumu nevajadzētu satraukties - to ir vairāk, nekā vajag, līdz ar to nākotnē ir potenciāls turpmākai attīstībai,» piebilst SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs. «Nepārstrādātu riepu tirgū ir ļoti daudz. Riepas ir materiāls, par kuru pārstrādi ir jāpiemaksā, taču ne visi to vēlas - vidējā cena, nododot riepas pārstrādei, ir aptuveni 100 eiro tonnā. Lielākā problēma tirgū patlaban ir industriālās riepas, kuras arī mēs nepārstrādāsim, jo tam nepieciešamas citādas iekārtas,» viņš uzsvēra. Kompānija par pārstrādāto riepu galaproduktu piegādi noslēgusi jau vienošanos - vairākiem ražošanas uzņēmumiem tiks piegādātas gumijas granulas, bet kompānijai Schwenk - riepu pārstrādes atlikumi. Ņemot vērā kompakto iekārtu un tās vieglo pārvietojamību, ja būs nepieciešams, pārstrādes apjomus nākotnē iespējams dubultot, iegādājoties tādu pašu iekārtu un novietojot blakus esošajai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada būves 2019 laureāti tuvplānā

Zane Atlāce - Bistere, 22.04.2020

Dzīvojamā jaunbūve – atzinība daudzdzīvokļu mājai Lāčplēša ielā 11/13 Rīgā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatē "Gada labākā būve Latvijā 2019" par aizvadītā gada izcilāko būvi atzīta attīstītāja "Pillar" veidotā kultūrtelpa Hanzas perons.

Kopumā laureāti nosaukti astoņās nominācijās.

"Skatē pieteiktās būves spilgti atspoguļo tendences nozarē. Šogad varam secināt - ikviens pieteiktais un žūrijas novērtētais objekts neatkarīgi no apjoma ir nozīmīgs savā vietā un pielietojumā. Tāpēc ikvienas skatei pieteiktās būves īpašnieki, arhitekti, projektētāji, konstruktori, būvnieki un iemītnieki var būt gandarīti - nominētie objekti ir ar izcilu nozīmi un kvalitāti," secina skates žūrijas vadītājs Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

Visus laureātus skatiet raksta galerijā!

Skati "Gada labākā būve Latvijā" 22. reizi rīko Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar 16 nozares biedrībām, valsts iestādēm, augstskolām, pašvaldībām. Žūrija apmeklēja vairāk nekā 80 objektu, 41 būve prezentēta finālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būvē ļoti maz koka māju salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm, jo Latvijā pēc tām ir salīdzinoši zems pieprasījums, sacīja uzņēmuma «Baltijas Jumis» pārstāvis Māris Slavinskis.

Viņš norādīja, ka īpaši maz koka ēku ceļ publiskajā sektorā, vairāk tās Latvijā būvē privātajā sektorā.

Slavinskis atzina, ka koka māju būvniecībai ir liels potenciāls Skandināvijā, kur pēc tām ir pieprasījums. Šādām mājām ir arī priekšrocības - īsāks būvniecības laiks, tās ir videi draudzīgas. Zviedrijā koka māju celtniecību sekmē arī attīstīta sociālā politika, kas atvieglo mājokļu iegādi ģimenēm ar bērniem.

Arī uzņēmuma «Baltijas Jumis» galvenie realizācijas tirgi ir Skandināvija, galvenokārt Zviedrijā, kā arī Norvēģija. Taču ir arī citi ārvalstu mērķa tirgi, kas nonākuši kompānijas redzeslokā, tajā skaitā Grieķija un Apvienotie Arābu Emirāti.

Komentāri

Pievienot komentāru