Būvniecība un īpašums

Investējot 4,9 miljonus eiro, būvēs Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centru

Monta Glumane, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Īstenošanai pietuvojusies gadiem lolotā iecere par Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centra izveidi.

Jaunnedēļ tiks parakstīts trīspusējs līgums starp Valgas pagasta domi, Valkas novada domi un būvdarbu firmu AS "TREV-2 Grupp" par projekta "Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centra attīstība" būvdarbu uzsākšanu.

Būvdarbu ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju tiltu ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālo laukumu ar skatuvi / nojumi un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkot kultūras un sporta aktivitāšu centru, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidot par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Projekta kopējās izmaksas 4 935 767 eiro, t.sk., ERAF finansējums 3 000 000 eiro, Valkas novada domes budžets projektā 3 184 343 eiro, t.sk., Eiropas finansējums 1 511 289 eiro un valsts budžeta dotācija 88 899 eiro.

Kopējās būvdarbu izmaksas: Valgā 1 938 592 eiro, Valkā 2 977 308 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajā Valgas-Valka dvīņu pilsētas centrā aizvadītajā nedēļā svinīgi tika ierakta piemiņas kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē Valkas novada dome.

"Projekts ir ļoti nozīmīgs Valkai - Valgai, kas ir viena pilsēta divās valstīs, jo vēsturiski tā ir viena pilsēta, kas tika sadalīta 1920.gadā. Robeža ir bijusi traucējoša abu pilsētas pušu attīstībai," vēstījumā raksta abu pašvaldību vadītāji - Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Valgas pagasta pašvaldības vadītāja Estere Karuse (Ester Karuse).

Investējot 4,9 miljonus eiro, būvēs Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centru 

Īstenošanai pietuvojusies gadiem lolotā iecere par Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centra izveidi....

Būvdarbu ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju tiltu ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālo laukumu ar skatuvi / nojumi un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkot kultūras un sporta aktivitāšu centru, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidot par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Projekta kopējās izmaksas 4 935 767 eiro, t.sk., ERAF finansējums 3 000 000 eiro, Valkas novada domes budžets projektā 3 184 343 eiro, t.sk., Eiropas finansējums 1 511 289 eiro un valsts budžeta dotācija 88 899 eiro.

Kopējās būvdarbu izmaksas: Valgā 1 938 592 eiro, Valkā 2 977 308 eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT:

Biznesa Plāns - Vents Armands Krauklis 

Interviju sērija ar Latvijas pašvaldību vadītājiem....

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva un Igaunija netiek iekļauta tā dēvētajā valstu "dzeltenajā" sarakstā, līdz ar to Baltijas valstīs vēl vismaz nedēļu nebūs ar Covid-19 saistīto ceļošanas ierobežojumu.

Piektdien valdība sanāca uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par rīcību gadījumā, ja kaimiņvalstīs strauji pieaugs ar Covid-19 saslimušo skaits.

Sēdes sākumā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) informēja, ka kaimiņvalstis ir pielikušas visas pūles, lai, ņemot vērā šodienas datus par saslimšanu ar Covid-19 Igaunijā un Lietuvā, vismaz uz nedēļu vēl saglabātos iespēja brīvi ceļot Baltijas valstīs.

Vadoties pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, saslimstība Lietuvā piektdien sasniegusi 16,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, bet Igaunijā šis rādītājs pieaudzis līdz 16,38 gadījumiem. Latvijas SPKC aprēķins, ik nedēļu atjaunojot pašizolācijai pakļauto valstu sarakstu, ir balstīts uz Eiropas SPKC ziņoto gadījumu skaitu un modelētu 2020.gada populāciju. Savukārt Eiropas SPKC izmanto "Eurostat 2019" valstu populācijas datus, tāpēc aprēķini var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu, kurā var iepazīties ar vairākiem 5G izmantošanas piemēriem, kas nākotnē virkni nozaru un mūsu mijiedarbību ar pasauli mainīs līdz nepazīšanai.

Drošāka pārvietošanās ar autonomo transportu

Viena no jomām, kur 5G jau tuvākajā nākotnē atstās ievērojamu nospiedumu, ir transports. Segments, kas šajā ziņā gūs vislielākās priekšrocības, ir autonomie transportlīdzekļi, kas citviet pasaulē jau parādās satiksmē. Viena no funkcijām, ko 5G sniegs bezšofera auto, ir spēja dažādos veidos izveidot savstarpējos sakarus. Piemēram, autonomie transportlīdzekļi varēs savstarpēji sazināties un šādā veidā izvairīties no avārijām. Izmantojot jaunās paaudzes sakaru tehnoloģijas, šie auto spēs sazināties arī ar citiem objektiem, gājējiem, satiksmes vadības sistēmām tieši krustojumos. Tas ļaus ievērojami uzlabot drošību, jo automašīnas varēs sajust apdraudējumu daudz agrāk un izmantot automatizētas sistēmas, lai vajadzības gadījumā iedarbinātu bremzes, uzņemtu ātrumu vai stūrētu. Piemēram, automašīnas varēs sajust gājējus pēc viedtālruņu izstarotajiem signāliem. Vienu no piemēriem, kur šobrīd tiek izmantoti autonomie auto ar iespējotu 5G, iezīmē “Huawei” sadarbība ar Taizemes Srijaijas slimnīcu. Jaunās partnerības ietvaros 5G darbināti pašbraucošie transportlīdzekļi tiks izmantoti medicīnas preču piegādēm slimnīcai. Tas ne tikai samazina darba slodzi, bet arī COVID-19 izplatību, kas slimnīcu darbinieku vidū ir ļoti augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viņķele: Ierobežojumi ceļošanai Baltijas iekšienē būs īpaši sarežģīti un niansēti

LETA, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ieceļošanai Latvijā no Lietuvas un Igaunijas būs krietni sarežģītāki un niansētāki, salīdzinot ar ierobežojumiem, kas attiecas uz ieceļošanu no pārējām Eiropas valstīm, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa pagaidām atturējās sīkāk izklāstīt Veselības ministrijas sagatavotos ceļošanas ierobežojumu priekšlikumus attiecībā uz Baltijas valstīm, norādot, ka šodien gaidāmās valdības sēdes laikā tajos, visticamāk, tiks veiktas kādas korekcijas, ņemot vērā uzņēmēju viedokli.

Ministre apliecināja, ka īpaši ceļošanas nosacījumi Baltijas valstu iekšienē attieksies uz mācībām un darbu. Viņķele arī skaidroja, ka stingrāki ceļošanas ierobežojumi sniedz iespēju nenoteikt tik stingrus ierobežojumus valsts iekšienē.

"Mēs varam lemt par labu brīvākām attiecībām ar kaimiņiem, bet tas palielina risku, ka, inficēšanās rādītājiem pieaugot, mums būs jātaisa kaut kas stingrāks valsts iekšienē, un to, manuprāt, mūsu sabiedrība nevēlētos piedzīvot, jo šobrīd mēs dzīvojam gandrīz normālu dzīvi ar visai nelieliem ierobežojumiem," stāstīja veselības ministre. Viņa uzsvēra - viena no svarīgākajām lietām ir tā, bērni var klātienē apmeklēt skolu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākotnes mobilitāte: zinātniskā fantastika ir reālāka, nekā šķiet

Artūrs Lindenbergs, LMT inovāciju vadītājs, 22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās konferences 5G Techritory ietvaros viena no tēmām būs nākotnes mobilitāte un ar to nesaraujami saistītās 5G iespējas. Nav noslēpums, ka daudzi šobrīd vēl neizprot 5G nozīmīgo lomu cilvēces ikdienā.

Taču patiesībā mēs dzīvojam lieliskā laikā: mums ir iespēja redzēt, kā pasaule izskatīsies nākotnē. Tas ir apmēram tāpat, kā pēkšņi nokļūt bērnībā redzētajās zinātniskās fantastikas filmās, kur mašīnas brauc bez vadītāja vai pat lido. Un ir vietā atcerēties, ka viss jaunais ir interesants un paver iespēju attīstībai. Vēl pirms pāris gadiem attālinātais darbs un tikšanās videozvanos daudziem šķita kaut kas sarežģīts un apgrūtinošs, bet šodien tā ir parasta ikdiena. Arī virtuālā realitāte ir tepat, līdzās. Un arī nākotnes mobilitāte nav aiz kalniem.

Pirms runājam par nākotni, jāapzinās, kā mobilitāte mainās jau šodien. Ja vēl pirms pāris gadiem personīgā automašīna vai sabiedriskais transports bija pietiekami efektīvi līdzekļi nokļūšanai no punkta A uz punktu B, šobrīd redzam, kā attīstās dažādi transporta veidi, piemēram, elektriskie transportlīdzekļi, bet pati mobilitāte kļūst par plaši izmantotu pakalpojumu. Labs piemērs tam ir koplietošanas transportlīdzekļi: ja sākumā, tiem parādoties ielās, to noslodze bija varbūt pāris desmiti procentu, šobrīd var rasties situācijas, kad nākas krietni pameklēt pieejamu koplietošanas transportlīdzekli, jo pieprasījums pēc tiem ir ievērojami audzis. Sabiedrība sāk pieņemt to, ka pastāv dažādi veidi un formas, kā varam pārvietoties, un personīgā automašīna vairs nav nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā un Igaunijā pieaugot saslimstībai ar Covid-19, tā dēvētais "Baltijas burbulis" ar piektdienu de facto vairs nepastāvēs, trešdien valdības sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kopš maija Latvija, Lietuva un Igaunija atcēla ierobežojumus personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, tādējādi izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli".

Bez ierobežojumiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā var ceļot Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, ja šīs personas pēdējās 14 dienās nav bijušas ārpus Baltijas valstīm, ja tām nav noteikta pašizolēšanās, kā arī ja ceļotājiem nav elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) valdības pārstāvjus informēja par datiem, kas liecina, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem 2.septembrī Lietuvā ir 16,28, bet Igaunijā - 14,72. Viņš atsaucās uz sarunu ar Baltijas valstu kolēģiem, kuri pauda bažas par saslimstības rādītāju pieaugumu savās valstīs, vienlaikus vaicājot, vai Latvija piekristu ieviest pagaidu noregulējumu, nepiemērojot prasību par obligātu 14 dienu pašizolāciju, ja cilvēks atgriežas Latvijā no Lietuvas vai Igaunijas. Ārlietu ministrs piebilda, ka gadījumā, ja Latvija nepiekritīs pagaidu noregulējumam, valdībai būs jālemj par šīs situācijas risināšanu pierobežā, piemēram, Valkā un Valgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piektdien sasaukta valdības ārkārtas sēde par situāciju pierobežā Covid-19 apstākļos

LETA, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šo piektdien, 4.septembrī, sasaukta valdības ārkārtas sēde par situāciju pierobežā Covid-19 apstākļos.

Valdības sēdes dienaskārtībā iekļauti iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) pieteiktie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Noteikumu grozījumu saturs patlaban nav pieejams, tomēr šonedēļ, 2.septembrī, notikušajā valdības sēdē izskanēja informācija, ka drīzumā atkal varētu tikt noteikti ierobežojumi personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm.

Kopš maija Latvija, Lietuva un Igaunija atcēla ierobežojumus personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, tādējādi izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli". Bez ierobežojumiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā var ceļot Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, ja šīs personas pēdējās 14 dienās nav bijušas ārpus Baltijas valstīm, ja tām nav noteikta pašizolēšanās, kā arī ja ceļotājiem nav elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā vidējais māju vecums ir lielāks nekā vidējais iedzīvotāju vecums valstī, liecina pagājušā gada nogalē veiktās tautskaites rezultāti.

Igaunijas Statistikas departamenta aplēses liecina, ka vidēji privātmājas un daudzdzīvokļu mājas Igaunijā būvētas 1965.gadā, bet, rēķinot vidējo mājokļa vecumu valstī, secināts, ka tas ir būvēts 1972.gadā. Vienlaikus vidējais Igaunijas iedzīvotājs ir dzimis 1979.gadā, tādējādi vidējais Igaunijas iedzīvotājs mīt mājoklī, kas atrodas pirms viņa dzimšanas uzbūvētā ēkā.

Lielākā daļa cilvēku Igaunijā dzīvo padomju laikā būvētā ēkā.

Igaunijā ir 557 146 dzīvojamie mājokļi, kas atrodas vairāk nekā 180 000 ēku.

2021.gada tautskaites rezultāti rāda, ka 94% Igaunijas iedzīvotāju mājoklī ir pieejama ūdens apgādes sistēma, 93% ir iespēja nomazgāties un 92% ir tualete. 71% Igaunijas iedzīvotāju mīt mājoklī ar centrālo apkuri. Savukārt daudzdzīvokļu mājās 99% iedzīvotāju ir ūdensapgāde un kanalizācija un 97% - iespēja nomazgāties.

Komentāri

Pievienot komentāru