Jaunākais izdevums

No meža apsaimniekošanas uzņēmuma līdz suvenīru ražotājam un pārtikas veikalu ķēdei – aizvien izplatītāka kļūst brīvo līdzekļu ieguldīšana perspektīvos Baltijas valstu uzņēmumos. Vairumā gadījumu tās ir salīdzinoši nelielas summas (vidēji viens investors iegulda 5000 eiro), un atsaucību gūst tieši Baltijas valstīs izveidoti uzņēmumi, jo tie mums ir labi pazīstami un viņu attīstības potenciāls – saprotams.

Kopš Baltijas valstis ir atguvušās no finanšu krīzes sekām un to ekonomika ir atsākusi augt, liekot palielināties algām un samazināties bezdarbam, aktualizējas jautājums par uzkrājumu izvietošanu. Lai būtu droši – šis faktors ir bijis un būs prioritārs. Otrs - lai būtu ienesīgi. Cilvēku interese pieaug, it īpaši, pamanot veiksmīgus biznesa attīstības piemērus, “garšīgus” stāstus, kuros gribas piedalīties, ne tikai vērot no malas. Tradicionālais ieguldījumu galamērķis – komercbanka – ir zaudējis savu pievilcīgumu ne tikai praktiski 0% ienesīguma dēļ, bet arī tāpēc, ka, finanšu pasaulei attīstoties, jūtami sarūk banku monopols pār ekonomikas asinsriti. Mēs redzam daudzas jaunas iespējas, kas ļauj nopelnīt vairāk, tās ir gana drošas un, iespējams, pats galvenais – plaukstošos biznesa uzņēmumos mēs saredzam savu ieguldījumu augļus. Proti, investīcijai parādās jauna vērtība un jēga. Tās kļūst personiskas.

Klasiski investori vērstu acis fondu biržas virzienā, taču diemžēl tur ieguldījumu iespējas, it īpaši Latvijas uzņēmumos, ir salīdzinoši ierobežotas. Tomēr krājēju interese par investēšanu Latvijas uzņēmumos ir ļoti augsta. To pierāda, piemēram, lielā interese par Madara Cosmetics akcijām to publiskajā piedāvājumā. Šāda interese ir saprotama - ieguldīšana Latvijas uzņēmumos ir ienesīgs un drošs ieguldījums, kā arī veids, kā atbalstīt savējos uzņēmumus. Ieguvēji ir gan krājēji, gan arī Latvijas uzņēmēji, kas var izmantot investoru ieguldījumu straujākai biznesa attīstībai.

Tagad kā alternatīva ieguldījumu iespēja vietējos uzņēmumos, kā arī vieta finansējuma piesaistei uzņēmumu attīstībai ir jaunizveidotā uzņēmumu savstarpējo aizdevumu platforma capitalia.com. Pūļa finansējums, protams, nav nekas jauns, taču jaunums ir šāda finansējuma pieejamība un popularitāte gan ieguldījumu saņēmēju pusē, gan ieguldītāju pusē. Mūsu platformā investors var ieguldīt, sākot no 1000 eiro, par katru investīciju objektu ir pieejama detalizēta informācija, sniedzot arī potenciālo ieguldījuma atdeves procentu (paredzamais ienesīgums dažādiem projektiem ir, sākot no 12% līdz 16%).

Savukārt uzņēmumiem šī ir iespēja piesaistīt kapitālu, sākot no 50 tūkstošiem līdz 1 miljonam eiro investīcijām, apgrozāmajiem līdzekļiem un uzņēmumu izpirkšanas darījumiem. Saņemt finansējumu caur šādu platformu ir prestiža lieta, līdzīgi kā izvietojot akcijas fondu biržā. Kompānija tā pierāda, ka spēj pārliecināt par savu biznesu daudzus privātos investorus, un, iegūstot šo investoru uzticību, stiprina savu zīmolu, tiek pie jauniem klientiem.

Jāsaka, ka pēc pirmo mēnešu darba par aizdevumu platformu var teikt – pieprasījums ir liels gan no finansējuma saņēmējiem (pirmajos mēnešos pieteicās deviņi uzņēmumi, šobrīd gatavojam informāciju par vēl pieciem), gan no investoriem (platformā iesaistījušies jau vairāk kā 100 ieguldītāji). Gandrīz visiem no mūsu finansētajiem projektiem līdzekļus ir izdevies piesaistīt dienas vai pat stundu laikā. Kopumā kopš platformas darbības sākuma 2017. gada decembrī deviņos uzņēmumos ieguldīti jau vairāk nekā 750 tūkstoši eiro.

Domāju, ka papildus jau minētajam ieguldījuma ienesīguma faktoram lielo interesi var skaidrot arī ar ekonomiski aktīvās paaudzes domāšanas maiņu. Savstarpējie aizdevumi ir viens mozaīkas gabaliņš lielākā stāstā, ko dēvē par dalīšanās ekonomiku (sharing economy). To virza cilvēku vēlme piedalīties jaunu biznesa ideju piepildīšanā, vēlme piedzīvot šo ideju iedzīvošanos un attīstību, jo cilvēkam, kurš iegulda daļu no paša nopelnītā, šodien ir vajadzīgs kas vairāk par finansiālu atdevi vien. Tāpēc visi mūsu platformas uzņēmumi ir “ar stāstu” – no biznesa idejas līdz tam attīstības posmam, kad ir vajadzīga papildu nauda attīstībai. Starp citu, šāda aizdevumu platforma rāda arī ieguldītāju vēlmi atbalstīt tieši savas valsts uzņēmumus – vadošie ieguldītāji Capitalia platformā ir tās valsts ieguldītāji, kurā atrodas pats bizness.

Pūļa finansējuma lielākais trumpis ir vēlme sadarboties.

Cilvēks, kuram ir ideja, sadarbojas ar to, kurš vēlas droši, ienesīgi un jēdzīgi ieguldīt. Savukārt mēs kā investīciju profesionāļi ar desmit gadu darba stāžu šajā jomā ieguldām savu pieredzi un izraugāmies perspektīvākos uzņēmumus, attīstām tos kopā ar investoriem, nodrošinot investīciju pārraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izziņoti balvas Gada investors 2018 nominanti

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Apbalvoti 2018.gada veiksmīgākie investori un darījumu konsultanti

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) iniciatīvas Gada investors 2018 ietvaros 2019. gada 17. janvārī apbalvoja investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Balvu Gada perspektīvākā investīcija privāto investoru sektorā saņēma Anatolijs Prohorovs par atkārtotu investīciju audio tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks.

Savukārt juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

«GroGlass pārdošanas darījums ir ne tikai 2018. gada apbalvotākais darījums, bet arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu. Šis un nākamais gads būs nozares izaugsmes gads - darbu ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi un sagaidāms aktīvs investīciju periods. Ceru, ka tas sekmēs inovatīvu biznesa projektu rašanos un uzņēmējdarbības attīstību,» teic LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) izsludina pieteikšanos apbalvojumam “Gada investors 2021” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumam var pieteikt investīcijas, ko veikuši privātie investori (komerceņģeļi), juridiskie un institucionālie investori, un konsultanti.

LatBAN un LVCA iniciatīva “Gada investors” ir dibināta 2015. gadā, lai veicinātu Latvijas investīciju nozares attīstību, apkopotu investoru paveikto, godinātu investorus un izceltu nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

2021. gadā Latvijas jaunuzņēmumi kopumā piesaistīja 247 miljonus eiro. Gandrīz pusi no tā veidoja pašmāju uzņēmums Printful – drukas pēc pasūtījuma pionieris, kas palīdz attīstīties mazajiem biznesiem visā pasaulē. Pērnā gada nogalē tas kļuva par pirmo Latvijas vienradzi, sasniedzot miljarda eiro novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) aicina privātā un juridiskā sektora investorus līdz 18. janvārim pieteikties apbalvojumam “Gada investors 2020” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Privāto investoru jeb biznesa eņģeļu kategorijā apbalvojumi par 2020. gadā sasniegto tiks pasniegti nominācijās: “Gada investīcija” par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi, “Gada ienesīgākā investīcija” par ienesīgāko investīciju pēc investīcijas atdeves koeficienta un absolūtos skaitļos no projekta nopelnītās summas un “Gada videi draudzīgākā investīcija” par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi. Kandidātus izvirzīt aicināti gan investori un uzņēmēji, gan arī privātpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilvēks kā valsts galvenais resurss, dārgums un mērķis

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA “Lyngson” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” šovasar Olaines novadā uzstādījis lielāko saules paneļu parku Latvijā.

Projekta ietvaros uz ražotnes ēkas jumta uzstādīti 1580 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 489 kW. Šis šobrīd ir Latvijā lielākais uzstādītais saules paneļu parks, kas ik gadu saražos gandrīz 500 000 kWh zaļās elektroenerģijas.

Gada griezumā SIA “Lyngson” saules paneļi saražos vidēji 30% no uzņēmuma elektroenerģijas pašpatēriņa, taču vasaras mēnešos tie būs vairāk nekā 50% no pašpatēriņa. Zaļā elektroenerģija tiks izmantota ražotnes vajadzībām, kā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 141 000 kg CO2 izmešu.

SIA “Lyngson” nodarbojas ar ūdens apkures radiatoru ražošanu. Ražošanas uzņēmums Latvijā darbojas jau 16 gadus, un tā lielākais tirgus ir Skandināvija – uz to tiek eksportēti 95% no saražotās produkcijas. Pagaidām šī ir pirmā SIA “Lyngson” realizētā saules paneļu projekta kārta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pasaules lielākajos akciju tirgos kāda īpaša gravitācija vērojama nav. Piemēram, ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība nupat pāršāvusies pāri 4,5 tūkst punktu atzīmei, kas reizē arī nozīmē, ka kopš šā gada sākuma ASV lielāko uzņēmumu akciju cena, ja vērtē to kopumu, pieaugusi jau vairāk nekā par 20%.

Tik pārliecinošs akciju cenu pieaugums varētu likties mulsinošs laikā, kad neskaidrība par pasaules ekonomiku joprojām ir ļoti liela. To audzējusi, piemēram, lipīgā Covid-19 delta varianta izplatīšanās, kur atsevišķi ekonomikas dati jau tagad liek domāt, ka varenais nesenais ekonomikas izrāviens varētu vismaz nedaudz rimties. Tāpat jāņem vērā, ka pēc gandrīz nepārtraukta kāpuma akcijas nav lētas un var spekulēt, ka to novērtējumi ieceno pamatā visai saulaina scenārija materializēšanos pasaules ekonomikā un kompāniju peļņas un ieņēmumu atskaitēs.

Prognozes un inflācija

Kopumā šādos laikos izteikt aplēses par nākotni nav pateicīgs darbs. Tomēr dažkārt tas tiek darīts tāpat. Piemēram, Reuters veiktajā 40 vērtspapīru tirgus stratēģu augusta beigu aptaujā paustā prognozē liecina, ka minētais ASV Standard & Poor's 500 indekss šo gadu noslēgs pie 4,5 tūkst punktu atzīmes (tā ir aptaujas rezultātu mediāna) – tātad turpat, kur šī indeksa vērtība atrodas jau šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos parasti kompāniju peļņa tiek skaitīta ļoti laicīgi. Piemēram, FactSeta apkopotie dati liecina, ka ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņai Volstrītas analītiķi šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn sagaida palielināšanos teju par ceturto daļu.

Peļņas pieauguma prognoze ir visai strauji uzlabota, kur decembra beigās vidēji tika lēsts, ka tā šā gada skatījumā pirmajā ceturksnī palielināsies par 15,8%. Volstrīta paredz, ka visā 2021. gadā kopā ASV kompāniju peļņa, salīdzinot ar 2020. gadu, pieaugs par 26%.

Katrā ziņā tuvākajā laikā finanšu tirgus dalībnieki pievērsīs lielu uzmanību tam, kādi būs izrādījušies globāli ietekmīgāko uzņēmumu pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti. Noskaņojums ir optimistisks, lai gan tas var nozīmēt, ka ir radīta zināma telpa sarūgtinājumam, ja kompāniju finanšu atskaites tomēr nebūs tik labas, kā cerēts pirms tam. Tāpat tiks tverti uzņēmumu vadītāju mājieni par nākotni. Daudzu uzņēmumu sniegumu joprojām būtiski var ietekmēt pandēmija un piegāžu ķēžu sarežģījumi (piemēram, pusvadītāju deficīts). Tāpat sagaidāms, ka uzņēmumu peļņu ietekmēs pasaules valdību lēmumi par nodokļu palielināšanu nedaudz tālākā nākotnē, kur šādu scenāriju jau ieskicējusi ASV prezidenta Džo Baidena administrācija. No otras puses – ASV valdība un centrālā banka īsteno bezprecedenta ekonomikas stimulēšanas un tirgus atbalsta programmas (līdzīgi tas tā ir arī citos pasaules ekonomikai nozīmīgākajos reģionos), kas akciju cenas var balstīt vēl tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākie publiski kotētie uzņēmumi jau kādu laiku sākuši informēt par savu iepriekšējā ceturkšņa sniegumu.

Šonedēļ kārta sniegt šādu informāciju pienāca elektroauto ražotājam Tesla, kas kļuvis par vienu no Rietumvalstu mazo investoru vispopulārākajiem uzņēmumiem saviem ieguldījumiem (arī Latvijas gadījumā). Šīs kompānijas akcijas cena pagājušogad pandēmijas apstākļos septiņkāršojās. Tāpat ar kolorītiem paziņojumiem interneta vidē visai regulāri klajā nāk uzņēmuma vadītājs Īlons Masks. Arī tas palīdz celt kompānijas popularitāti.

Peļņa no citiem laukiem

Lai nu kā – palīdz arī tas, ka Tesla sākusi ziņot par peļņu. Kompānija nupat atklājusi, ka tā tai iepriekšējā ceturksnī sasniegusi 438 miljonus ASV dolārus, kas tai ir jauns rekords. Tikmēr uzņēmuma apgrozījums minētajā periodā bijis 10,4 miljardu ASV dolāru apmērā. Kompānija arī ziņoja par saviem plāniem, kas paredz šogad pasaulē piegādāt uz pusi vairāk spēkratus nekā pagājušajā gadā (tādējādi tie varētu būt aptuveni 800 tūkstoši).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Apbalvoti Latvijas 2019. gada sekmīgākie investori

Ilze Žaime, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākie uzņēmumi šomēnes sākuši publicēt to, kā tiem iepriekšējā ceturksnī klājies ar to finansēm.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa 2020. gada ceturtajā ceturksnī gada skatījumā būs samazinājusies par 8,8%, liecina "FactSet" apkopotās aplēses. Ja tas piepildīsies, tad tas būtu trešais straujākais to peļņas kritums kopš 2009. gada trešā ceturkšņa. Tāpat tas nozīmētu, ka pasaules lielāko uzņēmumu kopējā peļņa sarūk jau četrus ceturkšņus pēc kārtas. Jāteic gan, ka, laikam ejot, Volstrītas pieņēmumi kļuvuši optimistiskāki. Piemēram, septembra beigās tika lēsts, ka ASV nozīmīgāko publiski kotēto kompāniju peļņa gada skatījumā būs sarukusi vairāk – teju par 13%.

Turklāt liela daļa uzņēmumu, kas janvārī jau ir paspējuši paziņot par savu iepriekšējā atskaites perioda sniegumu, visai pamatīgi pārspējuši ekspertu pirms tam izteiktās aplēses. "Bloomberg" rēķina – ja kompānijas turpina šādā garā to darīt, tad gada skatījumā ceturtajā ceturksnī var pat tikt fiksēts peļņas pieaugums nevis kritums. Pamatā tiek norādīts, ka daudzas lielās kompānijas visai strauji samazinājušas izmaksas un lielā daļā gadījumu spējušas pārslēgties uz dzīvi tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējumi sarukuši, lai gan pagaidām tas daudzus vēl nepārliecina par akciju uzpirkšanu.

Aktuālā globālā akciju cenu lejupslīde krietni zemākus padarījusi šo vērtspapīru novērtējumus. Pieejamā FactSet informācija liecina, ka viņu apkopotā World stock indeksa nākamo 12 mēnešu P/E (price/earnings) rādītājs sarucis līdz 13,3, kas ir vismazāk piecu gadu laikā. Vēl šā gada sākumā tas dzīvojās virs 16. Tātad tas šajā periodā ir sarucis aptuveni par 18%. FactSet ziņo, ka akciju novērtējumi visstraujāk zemāk planējuši Eiropā un Ķīnā – attiecīgi krituši par 20% un gandrīz 30%. Ļoti daudz ar 17% gan neatpaliek arī ASV.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielisks mēnesis Eiropas akcijām, bet – varbūt pārāk lielisks

Jānis Šķupelis, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas lielākie akciju tirgi arī maijā turpinājuši savu uzvaras gājienu. Rezultātā kopš šā gada sākuma reģiona lielo publiski kotēto uzņēmumu Stoxx 600 akciju cenu indeksa vērtība iespējusi palielināties jau vairāk nekā par 12%.

Redzams, ka maijā finanšu tirgus dalībnieki lūkojušies uz to valstu uzņēmumiem, kuras Eiropā pandēmijā cietušas vairāk. Piemēram, MSCI Spānijas akciju indeksa vērtība maijā pieauga par 6%, un līdzīgs pieaugums tika fiksēts arī Itālijas akcijām. Vai labi klājās arī Apvienotās Karalistes akciju tirgum, kam palīdzēja salīdzinoši labāka aina šīs valsts sabiedrības vakcinēšanas frontē.

Piemēram, Financial Times izceļ procesu, kad investori, uzpērkot Eiropas akcijas, meklē atlaides. Proti, ASV akciju cenu pieaugums pagājušogad, salīdzinot ar Eiropas akcijām, bija daudz straujāks. Tas savukārt novedis pie realitātes, kad daudzi ASV biznesi nu ir novērtēti kā visai dārgi. ASV investīciju banka Goldman Sachs rēķinājusi, ka Eiropas MSCI akciju indeksa nākamo 12 mēnešu P/E (Price/Earnings) rādītājs atrodas pie 17, kas ir vairāk nekā ierasts iepriekšējos 10 gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne visiem biznesiem pasaulē Covid-19 kaitē. Viena no jomām, kurai pandēmijai pasaulē vismaz pagaidām nav pamatīgi skādējusi, ir arī mājdzīvnieku industrija.

Pieejamā informācija liecina, ka šīs pandēmijas apstākļos daudzi cilvēki izlemj uzņemties rūpes par kādu mājdzīvnieku. Attiecīgi tam seko arī lielāks pieprasījums pēc dažāda veida šādas medicīnas un diagnostiskajiem pakalpojumiem. Tāpat līdz ar to, ka lielāka dienas daļa nu tiek pavadīta mājās, daudzi cilvēki vairāk laika var atlicināt rūpēm par saviem mīluļiem.

Rezultātā, piemēram, veterinārā aprīkojuma ražotāja “Idexx Laboratories” akcijas cena ASV biržā kopš šā gada sākuma palēkusies par 61%. Savukārt dažādu dzīvnieku vakcīnu nozares milža un lielākā publiski tirgotā dzīvnieku veselības aprūpes uzņēmuma “Zoetis” akcijas cena šajā termiņā palielinājusies par ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Blackstone: Mēs Luminor redzam iespēju izveidot vietējo čempionu

Didzis Meļķis, 25.09.2018

Luminor stratēģiskā investora Blackstone Group privātā kapitāla grupas vecākais izpilddirektors Nadims El Gabani

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blackstone reģionā ienāk kā ilgtermiņa investors un sola turpināt investīcijas, arī ja pasaule kļūtu nedroša. Pēc iespējām Baltijas tirgū Blackstone ir raudzījusies jau kādu laiku, un Luminor atbilst meklētajiem kritērijiem. Tā sarunā ar DB Luminor galvenajā birojā Tallinā saka bankas stratēģiskā investora Blackstone Group privātā kapitāla grupas vecākais izpilddirektors Nadims El Gabani (Nadim El Gabbani).

Fragments no intervijas

Esot ar mieru pārdot savus aktīvus, Nordea un DNB acīmredzot neuzskata Baltiju par prioritāru tirgu. Kāpēc Blackstone savā stratēģijā ir citās domās?

Mūsu ieskatā šī ir ļoti saistoša un laba iespēja. Pat Blackstone vērienam miljardu eiro liela investīcija ir liels darījums, un investīcija Luminor mums šķiet saistoša pirmām kārtām šā tirgus dēļ. Mūsu ieskatā Baltijas tirgi ir ļoti spēcīgi; tie aug straujāk, nekā pārējā Eiropā. Banku sistēma šeit ir disciplinēta un racionāla. Acīmredzami ir izdarīti secinājumi pēc pēdējās krīzes, un tas ir ļoti svarīgi. Tolaik kreditēšana auga pārlieku ātri, kritās banku darbības pamata standarti, un sektoram izdzīvot krīzi bija ļoti grūti. Pašlaik mēs nesaskatām neko tamlīdzīgu. Tāpēc šis ir saistošs tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

BaltCap pārdevis vienu no vadošajiem dārza koka mēbeļu ražotājiem Eiropā

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Latvia Venture Capital Fund pārdevis EKJU SIA, vienu no vadošajiem āra koka mēbeļu un interjera elementu ražotājiem Eiropā. Uzņēmumu iegādājies AMATA SIA ar privātā kapitāla fonda Flycap un Signet Banka atbalstu.

BaltCap investēja uzņēmumā EKJU 2012.gadā. Šajā laika periodā EKJU ievērojami kāpināja eksporta apjomus, nostiprināja uzņēmuma pozīcijas galvenajos Eiropas tirgos un ieviesa ilgtspējības principus. EKJU uzsāka veiksmīgu darbību e-komercijā, un šobrīd ir vieni no veiksmīgākajiem šajā nozarē dārza mēbeļu tirgū Francijā, Lielbritānijā un Vācijā. Uzņēmums ieviesa LEAN un TOC ražošanas metodes, būtiski palielinot produktivitāti un pārdošanas apjomus – no 5,6 miljoniem eiro 2012. gadā līdz vairāk nekā 13 miljoniem eiro 2020. gadā.

Pēteris Treimanis, BaltCap investīciju direktors norāda, ka līdztekus biznesa izaugsmei, EKJU ir kļuvis par līderi darba vides un ilgtspējības jautājumos. "Šodien EKJU ir pieprasītākais darba devējs un viens no vadošajiem nodokļu maksātājiem reģionā. BaltCap investīciju periodā EKJU samaksāto nodokļu apjoms pārsniedza 7,3 miljonus eiro un būtiski veicināja reģiona attīstību. BaltCap uzticas jauno īpašnieku ilgtermiņa vīzijai par uzņēmuma turpmāko attīstību," piebilst P.Treimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kultūras ministrijai gudri jāsavieno kultūrpolitika ar sabiedrības ieguldīto naudu

Latvijas Republikas Valsts kontrole, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrībai joprojām ir mazas iespējas pārliecināties, cik efektīvi ar nodokļu maksātāju naudu tiek sasniegti valsts kultūrpolitikas mērķi profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole. Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā.

«Finansējums kultūrai ir ilgtermiņa investīcija valsts attīstībai. Tāpat kā ikvienā citā nozarē arī kultūras jomā mums ir jāvērtē, vai ieguldītā nauda sasniedz mērķus un vai mērķi vispār ir noteikti. Sabiedrība, maksājot nodokļus, finansē 14 valsts profesionālos teātrus un koncertorganizācijas, un summa nav maza, tie ir vidēji 23 miljoni eiro gadā. Kultūras ministrijai gudri jāvērtē un jāstrādā, lai sabiedrības ieguldījums pārtop rezultātā – tālredzīgā investīcijā valsts nākotnei. Diemžēl šajā darbā mēs saskatām trūkumus. Nav pamata uzskatīt, ka profesionālās teātra un mūzikas jomai būtu piešķirams izņēmuma statuss, domājot par efektīvu, lietderīgu un gudru nodokļu maksātāju naudas izlietojumu,» uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

FlyCap piesaista jaunu investoru – NEFCO

Anda Asere, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NEFCO ir piecu Ziemeļvalstu valdību kopīgi dibināta starptautiska finanšu korporācija; līdz ar jaunā investora pievienošanos fonds dos priekšroku videi draudzīgiem projektiem.

"FlyCap" Mezanīna fonds, kas ir "FlyCap" otrais fonds, šogad ir piesaistījis jaunu investoru – Ziemeļvalstu Vides finanšu korporāciju (NEFCO). Kopā ar finanšu institūcijas Altum finansējumu NEFCO fondā ieguldījis 2,5 miljonus eiro. NEFCO ir izveidojušas piecas Ziemeļvalstu – Dānijas, Somijas, Īslandes, Norvēģijas un Zviedrijas – valdības. NEFCO šobrīd pārvalda vairāk nekā 560 miljonu eiro aktīvu un kopš 1990. gada ir devis finansējumu vairāk nekā 1400 privātiem un publiskiem vides projektiem.

"Neskatoties uz Covid-19 krīzi, neesam apstādinājuši mūsu investīcijas. Gluži pretēji – gribam atbalstīt uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 dēļ, bet tuvāko divu gadu laikā saskata izaugsmes iespējās. Līdz ar šī investora ienākšanu, fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem un CO2 samazinošiem projektiem," norāda Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds vienā uzņēmumā iegulda no viena līdz trim miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"TransferWise" lietotāji ar kontu eiro vai sterliņu mārciņās tagad varēs izmantot tiešos maksājumus Lielbritānijā un Eiropā bez vajadzības izmantot vietējo kontu.

Ar šo iespēju iecerēts atvieglot dzīvi tiem, kuri dzīvo ārzemēs un maksā par dažādiem pakalpojumiem citā valstī un valūtā, piemēram, sporta zāles abonementu, telefona vai elektrības rēķinu. Tagad tas būšot ērtāk, vieglāk un lētāk.

"Mūsu misija ir palīdzēt cilvēkiem pārvadīt viņu naudu pāri robežām ērtāk un lētāk, neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo. Tāpēc mēs esam priecīgi piedāvāt pārrobežu tiešos maksājumus mūsu klientiem, kuri maksā rēķinus Lielbritānijā un Eiropas Savienībā," norāda Lars Trunins (Lars Trunin), "TransferWise" produkta vadītājs Lielbritānijā.

Šobrīd "TransferWise" izmanto vairāk nekā seši miljoni cilvēku, kuri katru mēnesi veic pārskaitījumus vairāk nekā četru miljardu eiro vērtībā, ietaupot vairāk nekā vienu miljardu eiro gadā. Uzņēmumam ir biroji 13 valstīs, no kuriem jaunākais ir Abu Dabi. "TransferWise" kopumā strādā 2000 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru