Jaunākais izdevums

Skotijas neatkarība nozīmēs mārciņas cenas samazināšanos

Potenciālā Skotijas neatkarība tiek salīdzināta ar aisbergu, kurš bīstami pietuvojies Apvienotās Karalistes finanšu tirgiem. Proti, jaunākās aptaujas liecina, ka par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas šobrīd gatavi balsot jau 51% skotu. Šāds scenārija pavērsiens ir visai negaidīts, jo ilgstoši tika uzskatīts, ka skotu nobalsošana būs vien formalitāte. Tiesa gan, pēdējo mēnešu laikā skotu nacionāļi guvuši nozīmīgus panākumus cīņā par nosacīti autonomā apgabala iedzīvotāju balsīm.

Referenduma datums ir noteikts 18. septembris un, ja Skotija patiešām atdalīsies, tad tas noteikti ietekmēs arī Apvienotās Karalistes finanšu aktīvu cenas. Visticamāk, saruks sterliņu mārciņas cena un vērtība samazināsies arī britu akcijām, jo tiks ievadīts šī reģiona tautsaimniecības paaugstinātas neskaidrības periods. Iespējama, piemēram, Lielbritānijas-Skotijas savstarpējo investīciju plūsmas apstāšanās vai pat kapitāla bēgšana no Skotijas. Nav arī izslēgts, ka šāds notikumu scenārijs nozīmētu politisko krīzi Apvienotajā Karalistē, kur potenciāli varētu krist valdība. Dažas investīciju bankas jau norādījušas, ka Skotijas atdalīšanās visai ticamu padarītu Apvienotās Karalistes reitinga samazināšanu un britu obligāciju cenu samazināšanos.

Skotijas ekonomika tiek lēsta 150 miljardu sterliņu mārciņu apjomā, kas ir aptuveni 9% no Apvienotās Karalistes tautsaimniecības. Ļoti svarīgs temats, kas saistās ar referenduma iznākumu, ir naftas atradnes Ziemeļjūrā. Neatkarības gadījumā šīs atradnes piederēs Skotijai, kas savukārt būs jūtams cirtiens britu maciņā – aptuveni 80% no britu naftas rezervēm Ziemeļjūrā atrodas Skotijas teritoriālajos ūdeņos. Skotijas neatkarības plāna izstrādātāji norādījuši, ka valsts nākotnē plāno galvenokārt dzīvot no naftas un gāzes pārdošanas ieņēmumiem (skotu nacionālisti pēc pozitīva referenduma iznākuma sola vietējās tautsaimniecības uzplaukumu). Nav arī skaidrs, kas Skotijā notiks ar nodokļu sistēmu (Skotijai arī nebūs brīva pieeja Eiropas Savienības tirgiem, kas sabiedējis daudzus biznesa vides pārstāvjus), un nebūt mazsvarīgs nav arī jautājums, kā skoti un Apvienotās Karalistes valdība vienosies par militāro aktīvu sadalīšanu.

Mārciņas cena sarūk

Vēl viens karsts temats saistībā ar potenciālo Skotijas neatkarību ir par valūtu. Līdz galam nav skaidrs, vai Skotijā turpinās izmantot sterliņu mārciņu un vai skoti vispār nomaksās savu daļu Lielbritānijas parādsaistību. Valdot šādam fonam, britu mārciņas vērtība šīs nedēļas sākumā noslīdēja līdz 1,614 ASV dolāru atzīmei, kas ir zemākā attiecība vairāk nekā 10 mēnešu laikā. Kopš jūnija beigām mārciņas cena ASV dolāros ir samazinājusies jau par 6%. Standard Bank eksperti nākuši klajā ar aplēsēm, ka Skotijas neatkarības gadījumā mārciņas cena var noplanēt līdz 1,50 ASV dolāru līmenim, savukārt Citigroup analītiķi lēš, ka šādā gadījumā mārciņas cena ātri vien samazinātos līdz 1,56 dolāru atzīmei. Arī Goldman Sachs eksperti norādījuši, ka šādā gadījumā būtu gaidāms mārciņas izpārdošanas vilnis.

Arī akciju tirgum neskaidrība nepatīk, un šo pirmdien līdz 6811 punktu atzīmei samazinājās Londonas akciju tirgus FTSE 100 indeksa vērtība. Kopš gada sākuma šī Apvienotās Karalistes svarīgākā akciju tirgus indikatora vērtība pieaugusi vien par 0,9%. Šajā pašā laikā, piemēram, Francijas CAC 40 indeksa vērtība pieaugusi par 4% un Vācijas DAX indeksa – par 1,6%. Savukārt ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība šā gada skatījumā palielinājusies jau gandrīz par 9%.

Katrā ziņā pēdējo nedēļu Skotijas sabiedrības aptaujas ir šoks finanšu tirgiem un, piemēram, Bloomberg jau ziņo, ka palielinājies Apvienotās Karalistes finanšu aktīvu cenu svārstīgums. Turklāt visai droši var prognozēt, ka tas vēl vairāk pieaugs līdz referendumam, kura rezultāts nu balansē uz naža asmens. Kādas īpaši dramatiski straujas finanšu aktīvu cenu izmaiņas gan, visticamāk, bremzēs tas, ka Skotija pozitīva referenduma iznākuma gadījumā no Apvienotās Karalistes uzreiz neatdalīsies. Tiek lēsts, ka šādā gadījumā par reģiona atdalīšanās detaļām sarunas ilgs vēl aptuveni divus gadus.

Iecenos risku

Visai ticams, ka daudzi tirgus dalībnieki tuvāko dienu laikā britu finanšu aktīvu vērtībās mēģinās iecenot lielāku risku (mārciņas un daudzu akciju cenas var sarukt vēl vairāk), kas līdz šim tika darīts ierobežoti. «Finanšu tirgi, apsverot referenduma jautājumus, pārāk ilgstoši ir bijuši bezrūpīgi. Jaunāko aptauju rezultāti ir gluži kā auksta duša,» Bloomberg norāda Edinburgas finanšu kompānijas RIA Capital Markets pārstāvji.

Pēc daudzu domām, lielākās grūtības var gaidīt finanšu sektora pārstāvjus, kuriem nozīmīga biznesa daļa (piemēram, izsniegts daudz aizdevumu) ir Skotijā. Piemēram, Lloyds Banking Group akcijas vērtība kopš gada sākuma sarukusi par 9,4% un Royal Bank of Scotland – par 1% (kritums straujāks ir bijis pēdējo nedēļu laikā).

Goldman Sachs paudusi prognozi, ka neatkarības gadījumā varētu notikt depozītu bēgšana no šīm un citām Skotijas bankām un problēmas varētu būt arī apdrošinātājiem. Šajā pašā laikā, piemēram, Bloomberg Europe Banks and Financial Services indeksa vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies straujāk – aptuveni par 2%.

Jau ziņots, ka britu politiskie spēki Skotijas referendumu ilgstoši gaidījuši samērā pasīvi un, šķiet, pašlaik tie mēģina izlieto ūdeni kaut vai nedaudz sasmelt. Piemēram, britu premjers Deivids Kemerons pēdējo dienu laikā skotiem apsolījis lielāku teikšanu pār viņu iekasēto nodokļu naudu, ja šis jau nosacīti autonomais reģions paliks Lielbritānijas sastāvā.

Arī vietējie eksperti vērš uzmanību uz pieaugošajiem riskiem saistībā ar potenciālo neskaidrības periodu. «Manuprāt, ekonomiskie zaudējumi britu ekonomikai varētu nebūt tā lielākā problēma, kaut arī pie noteikta scenārija zaudējumi varētu būt pietiekami nozīmīgi. Pirmkārt tāpēc, ka abas puses tā vai citādi konfliktus nemēģina veidot un izteiktu norobežošanos ekonomiskajā sadarbībā neproponē. Pie šāda scenārija, protams, paies noteikts laiks, kamēr tiks sakārtota grāmatvedība un noslēgtas jaunas vienošanās. Skaidrs, ka blefo abu pušu politiķi, un patiesā aina parādītos vien ilgākā laika posmā, un galvenais faktors būs Ziemeļjūras atradņu patiesais stāvoklis. Lielākā problēma būtu Skotijas politiskā nākotne. Protams, iegūstot neatkarību, jautājumu būs vairāk nekā atbilžu un šī nenoteiktība var maksāt pietiekami dārgu cenu. Tas viss laikā, kad kā atbilde uz ģeopolitisko situāciju Eiropai ir nepieciešama dziļāka politiskā integrācija un spēcīgu spēlētāju aktīva rīcība. Briti būs spiesti fokusēties uz iekšpolitisku problēmu risināšanu,» piebilst SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta (11.32) - Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās konservatīvie varētu iegūt absolūto vairākumu

LETA--AFP/BBC/DW/REUTERS/DPA, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties balsu skaitīšanai pēc Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām, rezultāti piektdien liecina, ka Deivids Kemerons saglabās premjera krēslu, jo negaidīti pārliecinošu uzvaru guvuši konservatīvie, kas sev, iespējams, nodrošinājuši pat absolūto vairākumu.

Tikmēr Skotijā neredzētus panākumus guvusi Skotu nacionālā partija (SNP), kamēr toriju pašreizējie koalīcijas partneri - liberāldemokrāti - cietuši graujošus zaudējumus.

Saskaņā ar britu raidorganizācijas BBC jaunākajām aplēsēm konservatīvie izcīnījuši 329 deputātu vietas, nodrošinot sev absolūto vairākumu. Tikmēr leiboristi zaudējuši 25 mandātus un ieguvuši tikai 233 vietas Vestminsterā. Savukārt liberāldemokrāti zaudējuši 49 vietas, un viņus parlamentā turpmāk pārstāvēs tikai astoņi deputāti.

Lai iegūtu absolūto vairākumu, partijai ir jāizcīna vismaz 326 no 650 deputātu vietām, tomēr faktiskais nepieciešamais vietu skaits vairākuma nodrošināšanai var būt nedaudz mazāks, jo īru nacionālisti, kas pārstāv partiju Sinn Fein, tradicionāli atsakās ieņemt viņu izcīnītās vietas Vestminsterā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Eiropa dalās, dalās, bet tā arī nesadalās

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 18.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vispār dalās Eiropā un... Eiropā. Pārējās atšķirības mēdz būt pamatīgas, pat nesamierināmas, tomēr būtībā tas neko nemaina

Šodien, Skotijas referenduma dienā, kad tās iedzīvotājiem jābalso par jautājumu «Vai Skotijai vajadzētu būt neatkarīgai valstij?», nav viegli tiem, kam ir draugi gan «jā», gan «nē» nometnē. Tomēr smalkjūtīga paklusēšana, kamēr viņi paši savā starpā izlemj savas lietas, neder, jo skoti ir pirmie no vairākiem Eiropas kandidātiem uz valstisko pašnoteikšanos, kas tikuši tik tālu – līdz legāli saistošam referendumam. Lai ar kādu Eiropas karti – tādu pašu vai jau smalkāk diferencētu – mēs pamodīsimies rīt, tas būs atskaites punkts un nebeidzamu sarunu tēma arī visiem citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Skotijā, Velsā un Īrijā atviegloti cīņā ar Covid-19 noteiktie ierobežojumi

LETA--DPA, 26.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skotijā, Velsā un Īrijā no pirmdienas atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19.

Skotijā darbu ļauts atsākt visiem veikaliem, muzejiem un sporta zālēm. Bāru, kafejnīcu un restorānu terasē pie viena galdiņa atļauts sēdēt līdz sešiem cilvēkiem, iekštelpās ļauts uzturēties līdz plkst.20, bet alkoholu atļauts pasniegt tikai terasēs.

Skotijā no pirmdienas ļauts atsākt darbu arī apkopējiem, remonta veicējiem un citiem speciālistiem, kas strādā citu cilvēku mājās.

Frizieriem, bārddziņiem, būvmateriālu veikaliem, elektropreču remontdarbnīcām un auto saloniem jau iepriekš tika atļauts atsākt darbu.

Velsā no pirmdienas darbu drīkst atsākt restorānu, kafejnīcu un krogu terases, bet iekštelpās apkalpot klientus joprojām nav atļauts.

Atkal atļauta ceļošana starp Skotiju, Angliju un Velsu un viesnīcas drīkst uzņemt tūristus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Daļā Lielbritānijas ievērojami atviegloti Covid-19 noteiktie ierobežojumi

LETA/DPA, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anglijā, Skotijā un Velsā no pirmdienas ievērojami atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un restorāni un krogi atkal drīkst uzņemt klientus iekštelpās.

Anglijā un Velsā pirmo reizi pēc vairāku mēnešu pārtraukuma bāri un restorāni drīkst uzņemt klientus iekštelpās, bet Skotijā, kur tas jau bija atļauts, bāri un restorāni atkal drīkst pārdot klientiem alkoholu iekštelpās.

Paplašinātas arī cilvēku socializēšanās iespējas. Anglijā iekštelpās atļauts pulcēties līdz sešiem cilvēkiem jeb divām mājsaimniecībām, bet ārpus telpām maksimālais atļautais cilvēku skaits ir 30.

Lielbritānijā cilvēkiem ilgu laiku tika rekomendēts netikties ar citiem cilvēkiem ārpus savas ģimenes vai tuvāko cilvēku loka. Tagad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ieteica tautiešiem pašiem pieņemt informētus lēmumus un būt piesardzīgiem, apskaujot tuviniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anglijā no nākamās nedēļas tiks atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kas noteikti cīņā ar Covid-19, trešdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Cilvēkiem vairs nebūs jāvalkā maskas iekštelpās, jāstrādā no mājām un jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19, lai iekļūtu sabiedriskās vietās, piemēram, naktsklubos, parlamentā paziņoja Džonsons.

Premjers norādīja, ka, pateicoties balstvakcinācijas kampaņai, Anglijā iespējams atgriezties pie plāna A, pārtraucot ierobežojumus, ko paredz plāns B.

Pagājušajā mēnesī Anglija pārslēdzās uz plānu B, lai ierobežotu lipīgākā koronavīrusa omikrona paveida izplatīšanos.

Taču Džonsons sastapās ar lielu pretestību savā partijā, daudziem konservatīvo kolēģiem uzskatot plāna B ierobežojumus par pārmērīgiem.

Ierobežojumu atvieglošana tiek uzskatīta par piekāpšanos kritiķiem, ko sadusmojušas ziņas, ka pats Džonsons un viņa darbinieki pārkāpuši karantīnas noteikumus, rīkojot ballītes Dauningstrītā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investori valstis var vērtēt pēc Covid-19 indeksa

Māris Ķirsons, 05.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Ja agrāk potenciālie investori būtisku vērību pievērsa valstu "Doing Business" un Globālās konkurētspējas indeksiem, tad tagad, iespējams, nozīme varētu būt arī Covid-19 ierobežošanas un apkarošanas konkurētspējas indeksam, kurā Latvija pašlaik ierindota 39. vietā

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns, kurš šobrīd konsultē un apmāca Aberdīnas un Grampiānas reģiona tirdzniecības palātas uzņēmumus Skotijā (Lielbritānijā), kā arī ir Lielbritānijas–Latvijas Tirdzniecības kameras pārstāvis Ziemeļaustrumu Skotijā.

Ģ. Greiškalns pieļauj, ka tieši šāds vai līdzīgs no vairākiem kritērijiem veidotais indekss varētu būt viens no faktoriem, lai tieši tajās valstīs, kuras veiksmīgāk apkaro un cīnās ar vīrusa ierobežošanu, arī ātrāk atjaunotos ekonomika.

"Pieļauju, ka tās valstis, kuras ir un būs šī saraksta augšgalā, savu ekonomiku varēs atjaunot straujāk nekā tās, kuras ir augsta riska zonā (otrs saraksts) [abi saraksti lasāmi 5.maija žurnālā "Dienas Bizness"], iespējams, pat veidosies ekonomiski ātrāk atjaunojošos valstu salas. Viena no tādām valstu grupām varētu būt Baltija," viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink Grupp meitasuzņēmums AS Tallink Latvija ir noslēdzis līgumu ar Holland Norway Lines BV par kuģa Romantika ilgtermiņa fraktēšanu.

Fraktēšanas līgums stāsies spēkā pēc tam, kad to tuvākajā laikā apstiprinās saistītie finanšu partneri. Kuģis, kas darbojas ar Latvijas karogu, fraktētājam tiks nodots 2022. gada martā, un līguma nosacījumi paredz nomas periodu uz 3 gadiem ar iespēju līgumu pagarināt uz vēl 1+1 gadu. Plānots, ka Holland Norway Lines kuģi ekspluatēs starptautiskos maršrutos starp Norvēģiju un Holandi.

Kuģis Romantika tiek fraktēts bez uzņēmuma apkalpes un apkopes.

Pirms Covid-19 pandēmijas kuģis Romantika kursēja maršrutā Rīga – Stokholma, taču kopš šī gada jūlija sākuma kuģis tika nosūtīts īstermiņa fraktā uz Maroku. Savukārt no šī gada 15. oktobra kuģis atrodas īstermiņa fraktā Glāzgovā, Skotijā, kur nodrošina izmitināšanu globālās klimata konferences COP26 dalībniekiem. Plānots, ka kuģis atgriezīsies Tallinā novembra vidū, taču, ņemot vērā, ka uzņēmums neplāno atjaunot Rīga – Stokholma maršrutu vismaz līdz 2022. gada pavasarim, kuģis paliks Tallinas ostā līdz frakta sākumam saskaņā ar noslēgto līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Skotijas balsojums - tikai pirmā puslaika rezultāts

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 22.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skotijas referenduma iznākums nav liels pārsteigums, taču tas nenozīmē, ka separātistu centieniem daudzviet pasaulē tāpēc būtu pielikts punkts

Skotijas neatkarības balsojumam pagājušajā nedēļā daudzi sekoja ar aizturētu elpu. Jau tas vien, ka šāds referendums vispār notika vienā valodā runājošā Eiropas valstī, kuras sastāvdaļa Skotija ir bijusi vairāk nekā 300 gadus, ir ievērības cienīgs fakts. Arī tas, ka 45% tomēr nobalsoja par Skotijas neatkarību no Apvienotās Karalistes, ir tik augsts rādītājs, kam vēl pirms dažiem gadiem neviens nebūtu ticējis. Jautājums tagad ir tāds, vai šī referenduma rezultāts, no kura izriet Skotijas palikšana Lielbritānijas sastāvā, Eiropā un citviet pasaulē tiks uztverts kā separātisma un neatkarības idejas pilnīga sakāve? Ņemot vērā kopējās valdošās tendences, visticamāk, ka nē. Nav pat teikts, ka arī pašā Skotijā pēc kāda laika nevarētu notikt atkārtots neatkarības referendums. Tāds piemērs ir – par Kvebekas neatkarību no Kanādas balsojums notika divreiz – 1980. un 1995. gadā, lai arī abās reizēs separātisma idejas piekritēji nesavāca pietiekamu balsu skaitu. Kā norādījis bijušais Lielbritānijas Eiropas lietu ministrs Deniss Makšeins, referenduma iznākums par labu Skotijas palikšanai Lielbritānijas sastāvā uzskatāms tikai par pirmā puslaika rezultātu, jo jau pats šis referendums faktiski ir Londonas politiskās elites sakāve. Lai nu kā, Lielbritānijas valdībai tagad nāksies turēt Skotijai pirms referenduma dotos solījumus par lielāku pašnoteikšanos un citiem labumiem. Redzēsim, kā viņiem ar to veiksies, jo briti jau kopš seniem laikiem ir bijuši dāsni labas dzīves solītāji, taču nebūt ne tik čakli savu solījumu pildītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Studiju maksa un stipendijas Eiropas valstīs joprojām krasi atšķiras

Lelde Petrāne, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studiju maksas, stipendijas un aizdevumi Eiropas valstīs joprojām ļoti atšķiras, secināts Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākajā ziņojumā. Kamēr Latvijā ir salīdzinoši augsta studiju maksa, citviet par izglītību maksā tikai studenti, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.

Eurydice ziņojumā, raksturojot situāciju 33 Eiropas valstīs, konstatēts, ka studiju maksas sistēma ar dažiem izņēmumiem pēdējā akadēmiskā gada laikā īpaši nav mainījusies. Piemēram, Vācija ir vienīgā valsts, kura nesen ir atcēlusi studiju maksu, neraugoties uz to, ka tā tika ieviesta tikai 2007. gadā.

Igaunija 2014. gadā būtiski mainīja savu finansēšanas sistēmu, saistot studiju maksu ar studentu sekmēm: par studijām tagad maksā tikai nesekmīgie studenti, proti, tie, kas nav ieguvuši noteiktu kredītpunktu skaitu gadā. Līdzīgi citās valstīs, piemēram, Čehijā, Spānijā, Horvātijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā un Slovākijā, studiju maksu piemēro tādiem studentiem, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Uzspēlēt šahu uz ledus

Kristīne Stepiņa, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kērlinga popularitāte Latvijā palielinās, šim sporta veidam nopietni pievērsušies sportisti, kērlinga hallē korporatīvos pasākumus organizē uzņēmumi, ārzemju tūristi rīko vecpuišu ballīte.

Par kērlinga dzimteni tiek uzskatīta Skotija. Populārs šis sporta veids ir Kanādā, Skotijā, Zviedrijā, Šveicē un Dānijā.

Latvijā šobrīd ir viena specializēta kērlinga halle, taču daudzviet, piemēram, Olimpiskajā centrā Ventspils, Tukumā, Jelgavā, Daugavpilī un citās pilsētās iespējas uzspēlēt šahu uz ledus var uz hokeja laukuma ledus. To var spēlēt ikviens, kurš sasniedzis 10 gadu vecumu, šis sporta veids ir pieejams arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 200 sportistu, kuri nopietni nodarbojas ar šo sporta veidu; ir sieviešu, vīriešu, senioru, junioru, jaukto komandu, cilvēku ar īpašām vajadzībām izlase. SIA Kērlinga halle vadītāja Evita Regža informē, ka mūsu valsts kērlinga izlasēm ir labi sasniegumi – gan sieviešu, gan vīriešu izlases ir Eiropas A grupas komandu desmitniekā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Biznesa ideja: RTU zinātnieki rada tehnoloģiju spirulīnas audzēšanai Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju vērtīgās tropu mikroaļģes spirulīnas audzēšanai Latvijā un gatavi paši to pārvērst biznesā, informē RTU.

Biznesa ideja prezentēta pasaulē vadošajā videi draudzīgo biznesa ideju konkursā «ClimateLaunchpad 2018» Skotijā.

Konkursā ar biznesa ideju «SpirulinaNord» pasauli iepazīstināja RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva. Viņa kopā ar kolēģiem ir radījusi inovatīvu tehnoloģiju spirulīnas audzēšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos, piedāvājot izejvielu veselīgām maltītēm.

Spirulīna ir augu valsts izcelsmes omega-3, olbaltumvielu un antioksidantu avots. Vērtīgo īpašību dēļ tā tiek dēvēta par superēdienu, piemēram, olbaltumvielu spirulīnā ir 2-3 reizes vairāk nekā gaļā vai pākšaugos. Tradicionāli šo tropu mikroaļģi audzē seklos dīķos Āfrikā, rūpnieciskos mērogos – tuksnešainos apgabalos ASV un Ķīnā. Tās audzēšanai vēsā klimatā RTU zinātnieki izveidojuši speciālu reaktoru, kurā notiek visu spirulīnai nepieciešamo audzēšanas parametru stingra kontrole – ar noteiktu ūdens temperatūru, apgaismojumu un barības vielām jeb aļģu «ēdienkarti».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mijiedarbojoties pandēmijas un Brexit procesiem, britu salā briest pārmaiņas. Proti, Skotijā aug atbalsts vēl vienam referendumam par tās neatkarību no pārējās Apvienotās Karalistes.

Piemēram, “Ipsos MORI” aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd par neatkarīgu Skotiju būtu gatavi balsot 58% tās iedzīvotāji. Atbalsts Skotijas neatkarībai šogad pamatā ir palielinājies, un neatkarību atbalstošā Skotijas Nacionālā partija pirms šī reģiona parlamenta vēlēšanām nākamā gada maijā ieņem visai pārliecinošu līdera pozīciju.

Vēl tikai 2014. gadā skoti jau vienreiz devas nobalsot par savu turpmāko dalību Apvienotajā Karalistē. Toreiz gan šīs kalnainās zemes pārstāvji izlēma no pārējās britu nācijas tomēr neatšķelties. Tiesa gan, toreiz spekulācijas par Skotijas referendumu pamatīgi tracināja finanšu tirgus, kuros plauka daudz spriedumu par šādas Apvienotās Karalistes sašķelšanās sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī uz piektdienu un piektdienas rītā Skotijā plosījies orkāns, vēja ātrums brāzmās piekrastē sasniedza 47 metrus sekundē, kalnos - 62 metrus sekundē, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.

Stiprākās vēja brāzmas - līdz 62,5 metriem sekundē - reģistrētas agrā rītā Kērgorma kalna virsotnē, 1245 metrus virs jūras līmeņa, ziņoja raidsabiedrība BBC.

Saskaņā ar BBC vēstīto Skotijā tika apturēta dzelzceļa satiksme, un vētra bez elektrības atstāja aptuveni 70 tūkstošus māju.

Vētra gājusi secen Anglijai, Londonas apkaimē nav reģistrētas par 18 metriem sekundē lielākas vēja brāzmas.

Vējš ar orkāna spēku plosās arī kalnos Centrāleiropā. Slovākijas augstākajās virsotnēs fiksētas vēja brāzmas līdz 48 metriem sekundē, vējš ar brāzmām virs 40 metriem sekundē skāris arī Alpus.

Tuvākajā diennaktī kalnu rajonos Vācijā, Austrijā, Čehijā un Ungārijā gaidāms vēl stiprāks vējš, brīdina sinoptiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Liepājas īres cenas uzņēmējai liek pārvākties atkal un atkal

Dienas Bizness, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smuko lietu bodīte ir vieta, kur meklēt dāvanas un suvenīrus. Atrašanās vietu Liepājā veikaliņš nomainījis jau ceturto reizi. «Tāpēc, ka nevaru pacelt,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks stāsta individuālā komersante Dace Purmale.

Viņa neizprotot īres cenu politiku. «Pirms vairākiem gadiem par astoņiem kvadrātmetriem Pētertirgus būdiņā maksāju 380 latus mēnesī un vēl deviņus par tualetes izmantošanu ne vairāk kā divas reizes dienā,» atklāta ir uzņēmēja. Nākamajās veikala telpās Kungu ielā nav klājies vieglāk. «Saremontēju jumtu un grīdas, saliku logus un durvis. Ēkas īpašnieks iedeva nomas maksas atlaidīti uz pirmo gadu, bet pēc tam – izspēra ārā.»

Pēc tam Tirgoņu ielā neko nav nācies remontēt, taču ar visu īres atlaidi strādājusi zem rentabilitātes robežas. Ziemas mēnešos tur bijis auksti, pat aizņēmusies naudu, lai varētu norēķināties. Šogad mājas saimniekam pašam ievajadzējies telpu, un, meklējot jaunu vietu bodītei, Dace izmalusi pilsētu: «Nesaprotu, kāpēc Liepājā tiek turētas tik augstas īres cenas, ja lielākajai daļai cilvēku nav maksātspējas. Tik daudz tukšu telpu, ko var pacelt tikai banka.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons otrdien noraidīja aicinājumu rīkot vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu, norādot, ka tādējādi tiktu "turpināta politiskā stagnācija, ko Skotija pieredzējusi pēdējās desmitgades laikā".

Džonsons Lielbritānijas valdības lēmumu darījis zināmu vēstulē Skotijas pirmajai ministrei Nikolai Stērdženai. Skotijas līdere iepriekš paudusi, ka vēlas referendumu sarīkot vēl šogad.

Džonsons norādīja, ka Stērdžena iepriekš esot solījusi, ka 2014.gada referendums būs balsojums, kas notiek "reizi paaudzē".

Kā skaidro Skotijas neatkarības atbalstītāji, situācija pilnībā mainījusies pēc 2016.gada breksita referenduma, kurā Skotija balsoja par palikšanu Eiropas Savienībā (ES), kamēr vairums vēlētāju Lielbritānijā kopumā nobalsoja par izstāšanos.

Turklāt 2014.gada neatkarības referendumā tika balsots par turpmāko dalību valstī, kas ir ES sastāvā, tomēr Lielbritānija jau mēneša beigās bloku pametīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Skotu nacionālisti prasīs pilnīgu fiskālo neatkarību

LETA--REUTERS, 09.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skotu nacionālisti gadījumā, ja 7.maijā gaidāmajās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās izcīnīs tā dēvēto zelta akciju, panākot, ka no viņiem būs atkarīga jaunās valdības veidošana, grasās pieprasīt pilnīgu kontroli pār nodokļu iekasēšanu un budžeta tēriņiem Skotijas teritorijā.

Lai gan pagājušā gada 18.septembrī notikušajā referendumā skoti nobalsoja par palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā, Skotu Nacionālā partija (SNP) cer uz lielu atbalstu vispārējās vēlēšanās, kas tai ļautu Londonai atkarot plašākas pilnvaras.

Kamēr nedz pašreizējā premjerministra Deivida Kemerona vadītajiem konservatīvajiem, nedz viņa sāncenša Eda Milibenda pārstāvētajiem leiboristiem aptaujas nesola pārliecinošu vairākumu, SNP var cerēt savu pārstāvniecību Vestminsterā palielināt no sešiem deputātiem pašlaik līdz 35-50 vietām, izcīnot lielāko daļu no Skotijai atvēlētajiem 59 mandātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas valdība noraida aicinājumu rīkot Skotijas neatkarības referendumu

LETA--DPA, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons otrdien noraidīja aicinājumu rīkot vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu, norādot, ka tādējādi tiktu "turpināta politiskā stagnācija, ko Skotija pieredzējusi pēdējās desmitgades laikā".

Džonsons Lielbritānijas valdības lēmumu darījis zināmu vēstulē Skotijas pirmajai ministrei Nikolai Stērdženai. Skotijas līdere iepriekš paudusi, ka vēlas referendumu sarīkot vēl šogad.

Džonsons norādīja, ka Stērdžena iepriekš esot solījusi, ka 2014.gada referendums būs balsojums, kas notiek "reizi paaudzē".

Kā skaidro Skotijas neatkarības atbalstītāji, situācija pilnībā mainījusies pēc 2016.gada Brexit referenduma, kurā Skotija balsoja par palikšanu Eiropas Savienībā (ES), kamēr vairums vēlētāju Lielbritānijā kopumā nobalsoja par izstāšanos.

Turklāt 2014.gada neatkarības referendumā tika balsots par turpmāko dalību valstī, kas ir ES sastāvā, tomēr Lielbritānija jau mēneša beigās bloku pametīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien notikušajā Skotijas neatkarības referendumā 55,30% vēlētāju nobalsojuši par palikšanu Lielbritānijas sastāvā, piektdien paziņojusi galvenās balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja Mērija Pitkeitlija.

Par palikšanu Lielbritānijas sastāvā nobalsojuši 2 001 926 vēlētāji, liecina rezultāti pēc balsu skaitīšanas visos 32 apgabalos.

Par Skotijas neatkarību nobalsojuši 1 617 989 vēlētāji jeb 44,70%.

Referendumā piedalījās 84,59% vēlētāju, kuriem ar «Jā» vai «Nē» bija jāatbild uz vienu jautājumu - «Vai Skotijai ir jābūt neatkarīgai valstij?».

Balsošana norisinājās 2608 vēlēšanu iecirkņos visas Skotijas teritorijā un tajā varēja piedalīties visas personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu un kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Skotijā.

No 32 balsu skaitīšanas apgabaliem neatkarības pretinieki guva uzvaru 28 apgabalos, bet atbalstītāji četros - Dandī, Glāzgovā, Vestdanbārtonšīrā un Nortlenarkšīrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas policisti, kuri jau aktīvi vizinās ar vecajām Opel Mokka, visticamāk, sajutīsies apdalīti, ieraugot, cik eleganti no ārpuses un galvenokārt no iekšpuses izskatīsies uzlabotā Opel Mokka X

Varētu teikt, ka Opel izdevusies īsā pasaka par Pelnrušķītes pārvēršanos skaistulē, jo saturiski transformācija no Mokka uz Mokka X ir vairāk nekā nosaukumam pievienotais X burts. Starp citu, jau šī pavasara Ženēvas autoizstādē, kur norisinājās Mokka X pirmizrāde, daudzus nozares ekspertus jaunais auto apbūra ar savu eksterjera dizainu, kurā vairs nebija ne vēsts no smagnējā Mokka silueta ar lempīgo degungalu. Tagad no atsevišķiem priekšdaļas rakursiem Mokka X tumsā var pat sajaukt, piemēram, ar Audi Q3. Kas attiecas uz modeļa nosaukumam pievienoto X burtu, tad, pēc Opel marketologu skaidrojuma, nākotnē visi Opel modeļi ar piedzīvojumu meklētāja instinktiem tiks apzīmēti ar X.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

FOTO: Pasaules zaļo biznesa ideju konkursā ClimateLaunchpad 2018 Latviju pārstāvēs trīs komandas

Db.lv, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. un 2. novembrī Skotijā par uzvaru pasaulē vadošajā videi draudzīgo biznesa ideju konkursā «ClimateLaunchpad 2018» cīnīsies trīs Latvijas komandas; starptautisko konkursu Latvijā pirmo reizi īstenoja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrika.

Konkurss «ClimateLaunchpad» ir viena no Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta (EIT) klimata zināšanu un inovāciju kopienas «Climate-KIC» iniciatīvām, kas vērsta uz klimata pārmaiņu mazināšanu, vienlaikus veicinot zaļo uzņēmumu izaugsmi pasaules mērogā. Šogad «ClimateLaunchpad» piedalās 35 valstis, bet to atbalsta vairāk nekā 100 partneru, to skaitā labi zināmi uzņēmumi un organizācijas, piemēram, «Accenture», «Deloitte», «Microsoft», «Volvo», Pasaules Dabas fonds utt.

«ClimateLaunchpad» Latvijas finālā triumfēja biznesa ideja «TreeHouse Place». «TreeHouse place» entuziasti RTU Arhitektūras fakultātes maģistrantūras studenta Matija Babra vadībā veido multifunkcionālas, dabai draudzīgas, no koku baļķiem un virvēm veidotas platformu izbūves koku galotnēs un popularizē videi draudzīgu būvniecību un dzīvesveidu. Otro vietu ieguva ideja «E-scooter rent at hotels» par elektrisko skrejriteņu nomu Dienvidspānijā, bet trešo - «SpirulinaNord» — inovatīva tehnoloģija spirulīna audzēšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos, piedāvājot izejvielu veselīgām maltītēm. Spirulīna ir augu valsts izcelsmes omega-3, olbaltumvielu un antioksidantu avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Bezvienošanās Brexit klauvē pie durvīm

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir ļoti ticams, ka Lielbritāniju pēc Borisa Džonsona pēdējā Brexit plāna tomēr sagaida izstāšanās bez vienošanās.

Kā zināms, Lielbritānijas valdība beidzot publiskojusi jauno Brexit piedāvājumu, ko tā iesniegusi Briselei. Tajā iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. B. Džonsons jau paziņojis, ka vienīgā alternatīva viņa priekšlikumam ir bezvienošanās izstāšanās 31. oktobrī. B. Džonsona pašmāju oponenti šo priekšlikumu kritizē, norādot, ka ir nereāli palikt vienotā tirgū bez kopējām muitas procedūrām. Jāteic, ka oficiālā Brisele pret šo piedāvājumu izturas, pašreizējā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vārdiem runājot, ar ārkārtīgi lielu piesardzību. Proti, valda neapmierinātība, ka starp Ziemeļīriju un Īriju būs muitas pārbaudes. Īrijas premjerministrs Leo Varadkars norādījis, ka par plāna detaļām vēl sīki jādiskutē un jākonsultējas ar Briseles amatpersonām. Tāpat L. Varadkars norādījis, ka britu premjera plāns neatbilst tām vienošanām, kas noslēgtas starp Ziemeļīriju un Īriju. Savukārt Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs norādījis, ka britu priekšlikumā vēl ļoti daudz kas uzlabojams. Bet, ja iesniegtais plāns ir britu galavārds, tad vienošanās nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekspremjers Brauns: Bez reformas Lielbritānija kļūs par neveiksmes valsti

LETA--REUTERS, 25.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Apvienotā Karaliste netiks fundamentāli mainīta, tā vat ātri kļūt par neveiksmes valsti, jo daudzi cilvēki zaudējuši ticību tam, kā uz Londonu centrētā elite pārvalda valsti un dara to savās interesēs, pirmdien laikrakstā "Daily Telegraph" brīdināja bijušais premjerministrs Gordons Brauns.

"Es uzskatu, ka izvēle tagad ir starp reformētu valsti un neveiksmes valsti. Tā tiešām ir Skotija, kur neapmierinātība ir tik dziļa, ka tas draud ar Apvienotās Karalistes galu," norādīja ekspremjers.

""Kas Londonā par to ir domājis?" ir parastais refrēns, kas atspoguļo cilvēku vilšanos tālajās kopienās, kuri jūtas kā aizmirstie vīrieši un sievietes, burtiski neredzami no Vaitholas," norādīja Brauns, kas bija leiboristu premjerministrs no 2007. līdz 2010.gadam.

Breksita un Covid-19 krīzes vājinājušas saites, kas trīs triljonu tautsaimniecībā saista Angliju, Velsu, Skotiju un Ziemeļīriju.

Premjerministram Borisam Džonsonam būtu jāreformē veids, kā Apvienotā Karaliste tiek pārvaldīta, rosināja Brauns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmumu grupai “Yukon Advanced Optics Worldwide” iecelta jauna izpilddirektore – Volha Alšeuskaja (Volha Alsheuskaya).

Šādu lēmumu pieņēmusi koncerna, kurā ietilpst arī Daugavpilī strādājošais SIA “Pulsar Optics”, valde un akcionāri. Iepriekš pagaidu pienākumus pildīja finanšu direktors Lauriuss Kairijs (Laurius Kairys).

V. Alšeuskaja ir ilggadēja uzņēmumu grupas darbiniece, uzkrājot 15 gadu pieredzi un zināšanas tehnoloģiskajos un ražošanas procesos dažādās koncerna nodaļās Lietuvā, Skotijā u.c.

No 2023. gada V. Alšeuskaja iecelta par Administratīvās un juridiskās nodaļas vadītāju, kas ir atbildīga par visu koncerna iekšējo procesu pārraudzību.

Augsto tehnoloģiju uzņēmums “Yukon Advanced Optics Worldwide” specializējas tehnoloģiski progresīvu optisko ierīču izstrādē: termokameras, digitālās nakts un dienas redzamības optikas, ko izmanto meklēšanas un glābšanas, medību, aktīva dzīvesveida, jūrniecības un drošības nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas policija izjaukusi grupējumu, kas tiek turēts aizdomās par britu grafiti mākslinieka Banksija darbu viltošanu.

Policisti aizturēja divus cilvēkus Saragosā, kur, kā tiek uzskatīts, tika izgatavoti viltojumi, un vēl divus cilvēkus ar "zināšanām mākslas pasaulē", kuri tiek turēti aizdomās par darbu pārdošanu, paziņoja Katalonijas policija.

Policijai ir aizdomas, ka grupējums specializētos veikalos, Barselonas izsoļu namos un tiešsaistē pircējiem Vācijā, Skotijā, Spānijā un ASV pārdeva vismaz 25 darbus. Viltojumu cena varēja sasniegt 1500 eiro gabalā.

Grupējums viltoja sertifikātus, apgalvojot, ka darbus radījis Banksijs projekta "Dismaland" ietvaros. 2015.gadā atklātā izstādē bija redzama noplukusi pasaku pils duļķainā ūdens grāvī un laivu modeļi baseinā, kas pilns ar bēgļiem. Kopiespaids vedināja domāt par draudīgu Disnejlendas versiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien par godu karalienes Elizabetes II kļūšanai par visilgāk valdījušo britu monarhu tiks zvanīti Vestminsteras abatijas zvani, pa Temzu brauks flotile un dārdēs lielgabalu salūts.

Plānots, ka pati karaliene Skotijā atklās dzelzceļa līniju un ieturēs privātas vakariņas Balmoralas pilī, lai nosvinētu savas vecvecvecmāmiņas karalienes Viktorijas rekorda pārspēšanu.

Nav zināms, kur tieši karaliene atradīsies plkst.16.30 pēc Griničas laika (plkst.19.30 pēc Latvijas laika) - brīdī, kad rekords tiks sasniegts. Tajā mirklī viņa būs valdījusi 23 226 dienas 16 stundas un apmēram 30 minūtes - vairāk nekā 63 gadus.

Karaliene starptautiski visvairāk pazīstama ar savu stoicismu karalisko skandālu gūzmas ēnā, kā arī ar saviem krāsainajiem tērpiem.

Apsveikumus parlamentā vadīs premjerministrs Deivids Kemerons.

«Viņas majestāte ir bijusi stabilitātes klints pasaulē, kurā nepārtraukti notiek pārmaiņas,» savā paziņojumā atzina Kemerons. «Tas ir tikai pareizi, ka mums šodien ir jāsvin viņas neparastais rekords, kā arī žēlastība un cienīgums, ar kādu viņa kalpo mūsu valstij.»

Komentāri

Pievienot komentāru