Nekustamais īpašums

Īres līgumus par mājokļa izīrēšanu rosina reģistrēt VID

Dienas Bizness, 20.10.2015

Jaunākais izdevums

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 20.oktobrī, pauda konceptuālu atbalstu rosinātajiem grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas paredz komersantu noslēgtos īres līgumus par mājokļu izīrēšanu reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā (VID), indormē Saeimas Preses dienests.

«Šis jautājums ir jāskata plašāk, tāpēc ierosinājumu virzīsim tālāk, un tas varētu būt kā pirmais solis uz visa dzīvokļu īres tirgus sakārtošanu, neizceļot nevienu konkrētu grupu. Nav noslēpums, ka dzīvokļus bez īres līgumu slēgšanas, reģistrēšanas un nodokļu nomaksas izīrē arī fiziskas personas, kas vērtējams kā nereģistrēta saimnieciskā darbība. Tāpēc, ņemot vērā komisijā izskanējušos viedokļus, vienojāmies, ka nepieciešama konceptuāla diskusija par vienota reģistra izveidi un par to, kāda loma šajā jomā būtu nodokļu administrācijai, zemesgrāmatai, pašvaldībām,» šodienas sēdē pauda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Rosinātās izmaiņas likumā Par nekustamā īpašuma nodokli paredz komersanta noslēgtos līgumus par dzīvokļu izīrēšanu reģistrēt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), norādot dzīvokļa kadastra apzīmējumu. Lai komersantam varētu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa samazināto likmi, grozījumu iniciatori piedāvā, ka VID nodod pašvaldībai informāciju par EDS sistēmā reģistrētajiem īres līgumiem, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – datus par personas vienīgo vai papildus deklarēto adresi.

Patlaban samazināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi pašvaldība piemēro komersantam, ja tas izīrējis dzīvojamo platību un īres līgums nostiprināts zemesgrāmatā. Šāda kārtība saistīta ar nepieciešamo formalitāšu kārtošanu, kas rada finansiālu un administratīvu slogu privātpersonām, teikts likumprojekta anotācijā.

VID pārstāvji šodien deputātus informēja, ka šādas sistēmas izveidei, kas nodrošinātu automātisku datu apmaiņu starp nodokļu administrāciju un pašvaldībām, būtu nepieciešams turpat 200 000 eiro liels finansējums. Tāpat VID uzsvēra, ka EDS ir sistēma, ar kuras palīdzību nodokļu maksātāji komunicē ar nodokļu administrāciju, un to nevar pārvērst, piemēram, par īres līgumu reģistru.

«Ideja par informācijas automātisku apmaiņu pēc būtības ir atbalstāma, bet ir šaubas, vai EDS būtu īstā vieta, kur reģistrēt īres līgumus. Turpināsim strādāt un meklēsim risinājumus,» rezumēja komisijas priekšsēdētājs.

Par grozījumiem likumā Par nekustamā īpašuma nodokļi trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar jaunu regulējumu vēlas veicināt iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi

Žanete Hāka, 12.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēs kvalitatīvu un iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi un investīcijas īres namu sektorā, kā arī piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem.

«Šovasar parakstījām sadarbības memorandu nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas paredz gan konkrētus uzdevumus valdībai, gan konkrētas apņemšanās no nozares komersantiem. Pēc vairāku gadu diskusijām mums ir izdevies rast kopsaucējus arī jauniem nosacījumiem īres tirgus regulējumā. Šodien saskaņošanai nodotais likumprojekts ir nākošais solis, ko speram uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, investīciju piesaistei un ēnu ekonomikas mazināšanai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunais likums reglamentēs noteikumus dzīvojamo telpu izīrēšanai, lietošanai īres līguma darbības laikā un īres līguma izbeigšanai neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa. Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus arī turpmāk būs jāslēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais īres likums - jāsāk iedzīvināšana

Ieva Žeimunde, ZAB Ellex Kļaviņš jaunākā juriste, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā dzīvojamo telpu īres likuma nozīmīgākie mērķi ir līdzsvarot izīrētāju un īrnieku intereses un veicināt mājokļu pieejamību.

Likumprojekta autori ir trāpīgi identificējuši būtiskākās pašreizējā īres likuma problēmas – izīrētājs sastopas ar augstu risku, ka īrnieks var nenorēķināties par īri vai saistītiem izdevumiem, kā arī – strīdu risināšanas process ir nesamērīgi ilgstošs. Minēto trūkumu sekas ir lēnāka nekustamo īpašumu tirgus attīstība, jo potenciālie investori īres namus uzskata par augstāka riska ieguldījumu un daļa no potenciālajiem īres namiem savu funkciju nepilda. Tas savukārt noved pie dzīvojamā fonda novecošanās (vairāk nekā puse no Latvijas daudzdzīvokļu namiem ir tapuši okupācijas laikā; vēl 45% uzbūvēti līdz 1941. g., liecina Ekonomikas ministrijas informācija). Latvijā pēdējo 5–6 gadu laikā bijis vismazākais no jauna uzbūvēto daudzdzīvokļu ēku skaits Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

MK apstiprina Dzīvojamo telpu īres likumprojektu īrnieku plašākai aizsardzībai un īres tirgus attīstībai

Laura Mazbērziņa, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 3. maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēs kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem, kā arī veicinās investīcijas īres namu sektorā un darbaspēka mobilitāti uz pilsētām un novadiem, kur veidojas labi apmaksātas darbavietas.

«2017. gadā parakstījām sadarbības memorandu nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas paredz gan konkrētus uzdevumus valdībai, gan konkrētas apņemšanās no nozares komersantiem. Pēc vairāku gadu diskusijām mums izdevies rast pirmos kopsaucējus arī jauniem nosacījumiem īres tirgus regulējumā. Dzīvojamo telpu īres likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt plašāku īrnieku aizsardzību, īres tirgus attīstību, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī investīciju piesaisti jaunu mājokļu būvniecībai un ēnu ekonomikas mazināšanu,» komentē Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Dzīvojamo telpu īres likumprojekts tiek virzīts vienotā likumprojektu paketē ar grozījumiem likumā «Par Palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā», grozījumiem Notariāta likumā un grozījumiem Civilprocesa likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo īres tirgus attīstību būtiski bremzē 25 gadus vecais īres likums, kas neparedz lietu bezstrīdus izskatīšanas kārtību, ieraujot izīrētāju un īrnieku garos tiesu procesos.

Lai situāciju mainītu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kuru iepriekšējā Saeima paguva izskatīt pirmajā lasījumā. Paredzēts, ka jaunā Saeima otrajā lasījumā to varētu skatīt vien jūnijā. Likumprojekta anotācijā par tā nepieciešamību teikts: šobrīd nenotiek dzīvojamo māju būvniecība ar mērķi tos izīrēt. Tas ir saistīts ar izīrētāja riskiem, kas izriet no šobrīd spēkā esošā likuma regulējuma. Šie riski, vienlaikus ņemot vērā to, ka īrnieku no dzīvojamām telpām var izlikt tikai prasības kārtībā, potenciālajiem īres namu attīstītājiem būvējamo īres namu izmaksas sadārdzina tik ievērojami (tā rezultātā paaugstinās arī iespējamā īres maksa), ka šobrīd jaunu īres namu būvniecība nav rentabla. Plānots, ka likumprojektā ietvertie konceptuāli atšķirīgie risinājumi šobrīd pastāvošos riskus būtiski samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Cenas pazeminās tikai lielāks piedāvājums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Rīgā, bet teju visās lielākajās Eiropas pilsētās viens no iedzīvotājiem akūtākajiem jautājumiem ir īres dzīvokļu pieejamība.

Proti, teju visās lielpilsētās īres dzīvokļu trūkst un īres maksas ir sasniegušas nebijušus augstumus. Piemēram, Berlīnē īres maksas kopš 2008. gada ir dubultojušās, tādējādi veicinot trūcīgāko iedzīvotāju izspiešanu no pilsētas centra. Arī Rīga nav izņēmums, galvaspilsētā vērojams akūts īres dzīvokļu, īpaši nelielu, trūkums, turklāt to maksa ar katru gadu aug. Pašlaik mikrorajonā nelielu vienistabas dzīvokli ne sevišķi labā stāvoklī var noīrēt, sākot no 200 eiro. Lētu īres dzīvokļu trūkums ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē darbaspēka reģionālo mobilitāti, liedzot cilvēkiem no reģioniem darba meklējumos pārcelties uz galvaspilsētu. Likumsakarīgi, ka vairāku pilsētu vadība, sastopoties ar iedzīvotāju neapmierinātību, meklē risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi īres līgumi būs jāreģistrē zemesgrāmatā, un tie būs slēdzami uz konkrētu termiņu bez pagarināšanas iespējām

To paredz jaunais Dzīvojamo telpu īres likuma projekts, kas 12. oktobrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Ekonomikas ministrijas Mājokļu departamenta direktors Mārtiņš Auders un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs, zvērināts advokāts Jānis Lapsa, kurš arī piedalījies likumprojekta izstrādē, skaidro, ka īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā ir efektīvs instruments gan ēnu ekonomikas mazināšanai, gan izīrētāja un īrnieka interešu aizsardzībai. «Zemesgrāmatā reģistrētajiem īres līgumiem ir skaidri redzams gan īres līguma beigu termiņš, gan īres maksa. Līdz ar to tā ir aizsardzība gan īrniekam, jo izīrētājs viņu nevar izlikt no dzīvokļa pirms īres termiņa beigām vai pēkšņi paaugstināt īres maksu, ja tas nav atrunāts līgumā, gan izīrētājam, jo īrniekam samazinās iespējas dzīvokli neatbrīvot pēc īres līguma termiņa beigām,» skaidro J. Lapsa. Proti, īres līgumu reģistrēšana zemesgrāmatā ir priekšnoteikums piespiedu saistību izpildei bezstrīdus kārtībā. Tas nozīmē – ja pēc īres līguma termiņa beigām īrnieks dzīvokli neatbrīvo, izīrētājs var vērsties tiesā un tiesnesis, balstoties uz zemesgrāmatā reģistrēto līgumu, kurā redzams tā beigu termiņš, septiņu dienu laikā bezstrīdus kārtībā pieņem lēmumu par īrnieka piespiedu izlikšanu no telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Konstatē neizmantotas iespējas LU nekustamo īpašumu saimniecībā

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķtiecīgāk īstenojot pašu apstiprināto attīstības stratēģiju, Latvijas Universitāte (LU) varētu palielināt ieņēmumus no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tas ļautu augstskolai gūt papildu finansējumu, ko izmantot jaunā Akadēmiskā centra attīstībai, revīzijā par LU rīcību ar tās mantu secinājusi Valsts kontrole (VK).

Saimnieciski rīkojoties, LU ieņēmumi tikai no revīzijā pārbaudītajiem īres un nomas līgumiem divu gadu laikā, iespējams, varēja būt līdz 400 tūkstošiem eiro lielāki. Latvijas Universitātei jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, gan slēdzot nomas un īres līgumus, gan uzraugot jau noslēgto līgumu izpildi un aktīvāk piedzenot īres parādus.

«Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli, vai īpašums nes peļņu, vai rada zaudējumus. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai nopelnīto varētu ieguldīt tālākā attīstībā. Latvijas Universitātei ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto,» revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Īres tirgus Rīgā «nabagos» nemīl

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju nespēj sev iegādāties mājokli, tostarp arī kredītā. Tas nozīmē, ka šo cilvēku vienīgā iespēja ir īres tirgus. Tajā pašā laikā tajā vērojams izteikts ekonomiskās klases dzīvokļu trūkums. Ja aplūko jaunceltos, ekspluatācijā nodotos daudzdzīvokļu namus, tad tie ir premium klases segmentā.

Saskaņā ar Latio 2017. gada pārskatu, pērn tipiskās īres maksas pieprasītākajiem sērijveida dzīvokļiem bija 200-300 eiro mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus. Tajā pašā laikā, pēc CSP datiem, 47,1% strādājošo saņem algu līdz 700 eiro bruto mēnesī. Skaidrs, ka šiem cilvēkiem īres maksa 300 eiro mēnesī ir nepaceļama. Tajā pašā laikā viņi arī neietilpst maznodrošināto grupā, kam pienāktos sociālā palīdzība. Tiesa, vienai daļai šajā kategorijā ietilpstošo pieder savs par privatizācijas sertifikātiem privatizēts dzīvoklis.

Vienā no smagākajām situācijām ir cilvēki reģionos, kuri darba meklējumos vēlas pārcelties uz Rīgu. Faktiski, ja viņi «iekrīt» algas kategorijā līdz 700 eiro bruto, viņu iespējas Rīgā noīrēt dzīvokli ir gana ierobežotas. Piemēram, aplūkojot internetā īres piedāvājumus Zolitūdē, redzams, ka lētākais ir divistabu dzīvoklis par 270 eiro mēnesī. Viens no lētākajiem piedāvājumiem ir vienas istabas dzīvoklis Šķirotavā (12 km) par 160 eiro mēnesī. Taču tādu sludinājumu ir ļoti maz. Tas nozīmē, ka Rīgā katastrofāli pietrūkst dzīvokļu cilvēkiem, kas nav maznodrošināti, taču pelna mazāk par vidējo algu valstī. Līdz ar to pieejama mājokļa trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ strādnieki no laukiem dodas peļņā uz ārzemēm, nevis galvaspilsētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Investējot īres tirgū, nākamajā gadā ar Porsche Cayenne vēl nevar braukt

Ingrīda Drazdovska, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldīt īres namos nekustamā īpašuma attīstītājiem pašlaik nešķiet saistoši, jo, izpārdodot māju pa dzīvokļiem, var nopelnīt vairāk un noteikti – ātrāk

Protams, īres tirgus attīstību nesekmē arī deviņdesmitajos gados likumdevēju ievārītā putra šo jomu regulējošajos normatīvos, kura joprojām tiek strēbta, tā intervijā DB atzīst SIA Rentējas un SIA Millers & Gabrilovičs līdzīpašnieki Ilmārs Millers un Kārlis Gabrilovičs.

Sākuši kā daudzi citi nekustamā īpašuma jomā strādājošie uzņēmēji – bankā, vēlāk pievērsušies mājokļu projektiem gan Rīgā, gan ārpus tās, bet pēdējos gados strādā tieši īres namu attīstīšanā.

«Kā attīstītāji pasūtījām rekonstrukcijas darbus ārējiem būvuzņēmējiem. Kad bizness kļuva nopietnāks, nāca slavenā dižķibele, bija iespēja iet maksātnespējas ceļu, kas varbūt būtu vieglāk, taču iesāktie projekti likās interesanti, bijām tajos daudz darba ielikuši, negribējās tos aizlaist pa skuju taku. Līdz ar to pārformējām biznesu – izveidojām savu būvuzņēmumu, izmantojot esošās zināšanas, pieredzi, bez banku finansējuma iesāktos projektus pabeidzām, piedāvājām tos īres tirgū,» stāsta I. Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīze vissmagāk ir skārusi īres tirgu, taču, līdz ko situācija normalizēsies un atjaunosies tūristu plūsma, arī īres tirgus atgūsies, sacīja nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

"Īres tirgus ir cietis diezgan būtiski, tas nav noslēpums, tieši tūrisma plūsmas apstāšanās dēļ. Esmu dzirdējis, ka tagad Vecrīgā ekskluzīvus dzīvokļus var dabūt par ļoti lētām īres cenām. Pirms tam izīrēja par 800 eiro mēnesī, tagad 400 eiro. Taču šādus līgumus par lētām cenām īsti neviens no īpašniekiem nav gatavs slēgt ilgtermiņā," stāstīja Šmits. Viņš piebilda, ka tiklīdz atsāksies tūristu plūsma, šādi īres līgumi tiks lauzti un pārslēgti.

"Vai šie dzīvokļi varētu saglabāties ilgtermiņa tirgū? Nedomāju vis. Tas šobrīd īpašniekiem ir īstermiņa risinājums, lai nezaudētu vispār ienākumus - 400 eiro nav 800 eiro, taču tā arī nav nulle. Vismaz ir iespējas samaksāt kredītus un komunālos pakalpojumus. Es absolūti nedomāju, ka šāda situācija turpināsies ilgtermiņā, tas ir īstermiņa krīzes risinājuma variants," sacīja Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās problēmas, darbojoties kafejnīcu biznesā, ir darbinieku trūkums, augstas nomas maksas un īstermiņa īres līgumi, biznesa portālam Db.lv stāstīja franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» direktors Juris Dembickis.

«Lielākā problēma šajā nozarē ir darbinieki, jo darbinieku nav. Mums ir jāstrādā arī sestdienās, bet taisām kafejnīcu ciet, jo nav darbinieku. Ja atnāk darbinieks, tad iedod viņam darbu, maksā algu un tad kaut ko aizrādi, piemēram, kāpēc nav galdiņš novākts. Ko izdara darbinieks? Novāc to galdiņu un nākamajā dienā neatnāk uz darbu, neatbild un tad paziņo, ka strādās citur. Mums Latvijā darbinieki var mainīt darbu kā vien grib – šodien šeit, rīt tur, parīt tur. Un arī slimības lapu problēma – atnāk, paraksta līgumu un pēc nedēļas paņem slimības lapu uz divām nedēļām. Atveru sociālos tīklus un redzu, ka cilvēks atrodas ārzemēs un atpūšas. Mēs maksājam 4 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas un es uzskatu, ka tā ir laba alga šajā biznesā. Arī pie konkurentiem nav lielāka alga. Ja arī pacels algu, tad darbinieks sāks strādāt mazāk stundu, jo viņam pietiks naudas. Ir ļoti liela darbinieku mainība. Atnāk jauns darbinieks, kamēr visu iemācām paiet mēnesis vai divi un trešajā mēnesī aiziet prom, un mums atkal ir jāņem cits. Tas Latvijā ir ļoti sarežģīti,» komentē uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi grib iemainīt pret līguma reģistrāciju

Māris Ķirsons, 30.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgumi par mājokļu izīrēšanu uzņēmējiem būs jāreģistrē īpašā reģistrā, kas varētu atrasties nodokļu administrācijā

To paredz Saeimas konceptuāli atbalstītie grozījumi nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likumā, kuri varētu stāties spēkā no 2017. gada. «Izmaiņas paredz, ka turpmāk uzņēmējam, kurš ir izīrējis dzīvojamo platību, lai tā skaitītos izīrēta un varētu piemērot samazināto NĪN likmi, līgumi būs jāreģistrē,» Saeimas plenārsēdē skaidroja deputāts Imants Parādnieks. Viņš atgādināja, ka šī reģistrācija varētu būt zemesgrāmatā, kā arī VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). «Komisijā par to jau spriedām, ka tas faktiski ir iespējams, bet informācija tālāk jānosūta pašvaldībai manuāli, un programma īsti neparedz šādu kārtību. Tāpēc būtu nepieciešams izstrādāt EDS speciālu formu, lai, ievadot šo informāciju, pašvaldība saņemtu to automātiski,» darba uzdevumu izklāstīja I. Parādnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Absurda Rīgas domes lēmuma dēļ būtiski pieaug nekustamā īpašuma nodoklis

Aleksis Karlsons, "Berga bazāra" līdzīpašnieks un Rīgas vēsturisko namu biedrības valdes priekšsēdētājs, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputātiem steigā grozot noteikumus par Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā un neiedziļinoties grozījumu sekās, simtiem Rīgas vēsturiskā centra iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodoklis ir būtiski pieaudzis.

Vidējais sadārdzinājuma kāpums mērāms 100-200% apmērā, bet atsevišķos gadījumos tas sasniedz pat 700% pieaugumu.

Eksperti prognozē, ka, mainoties noteikumiem, turpināsies dzīvokļu īres tirgus stagnācija Rīgas vēsturiskajā centrā, savukārt esošo komerctelpu nomnieki meklēs iespējas samazināt savus izdevumus, pārvietojoties uz jaunajiem biroju projektiem ārpus Rīgas centra.

Veiktās izmaiņas skar vairākus Rīgas vēsturisko namu attīstītājus, bet visskarbāk grozījumi ietekmē 36 juridiskās personas, kurām noteikto nodokļa atvieglojumu griestu dēļ pretendēt uz atvieglojumiem vēsturisko ēku uzturēšanai vispār nav iespējams. Jebkurā gadījumā steigā pieņemtie grozījumi ir ietekmējuši simtiem nomnieku un īrnieku Rīgā, kuri dzīvo vai strādā vēsturiskā namīpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Bonava tuvākajos piecos gados vēlas dubultot biznesa apjomus Baltijā

SIA Bonava Latvija apgrozījums 2017.gadā ir sasniedzis 10 milj. eiro, uzņēmums ir strādājis ar peļņu (EBITDA – 1 milj. eiro). Rezultāti noteikti bija krietni labāki par 2016.gadā sasniegtajiem, vērtē SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš. Kompānija 2017.gadā ir pārdevusi 180 dzīvokļus (ietverti arī tie mājokļi, par ko ir noslēgti līgumi un veikta pirmā iemaksas), cilvēkiem nodoti tika 160. Zemesgrāmatā iereģistrēts nedaudz mazāks skaits – 127 īpašumi.

Šobrīd Bonavai «ražošanā» ir 333 dzīvokļi. Aktuālie projekti – Sermuliņu, Stārķu, Stirnu, Zasulauka ielā. Šogad uzņēmums plāno vēl sākt projektu Maskavas ielā (aiz Krasta ielas Lido) un Dreiliņu ielā (ap 150 dzīvokļiem). 2018.gads izskatās loti labi, teic M. Kļaviņš. Šā gada pirmo četru mēnešu pārdošanas rādītāji ir sasnieguši pagājušā gada pusgadā sasniegto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanas, inženierijas un projektu vadības uzņēmumu grupas Skonto Group deviņu uzņēmumu plānotais kopējais apgrozījums 2018.gadā ir 350 miljoni eiro, trešdien žurnālistiem sacīja Skonto Group īpašnieks Guntis Rāvis.

Savukārt šogad Skonto Group uzņēmumu kopējo apgrozījumu plānots palielināt līdz 200 miljoniem eiro, no tiem vairāk nekā 90 miljoni eiro jeb 46% būs apgrozījums eksporta tirgos.

«Attīstot līdzšinējo tempu darbības paplašināšanai ārvalstīs, prognozēju, ka 2022.gadā grupas kopējais apgrozījums pārsniegs 500 miljonus eiro un 82% no tā veidos apgrozījums ārvalstu tirgos,» sacīja Rāvis.

Viņš informēja, ka Skonto Group ir veidojusies pēdējo piecu gadu laikā un patlaban var teikt, ka tā ir noformējusies. Drīzumā Skonto Group tiks reģistrēta kā juridiska persona - holdinga kompānija, kas pārvalda deviņus grupā ietilpstošos uzņēmumus.

«Pēdējo piecu gadu laikā arvien intensīvāk sākām strādāt ārvalstu tirgos, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs. Grupas kompānijas jau sen ir pāraugušas mūs valsti un pieprasītas citos tirgos. Savukārt ārzemju tirgi vēlās kontaktēt ar struktūru, kurai ir vismaz 100 miljonu eiro apgrozījums. Pie šāda apmēra ārvalstu partneri sāk runāt par nopietnākām lietām, līdz tam ir iespējami tikai nelieli palīgdarbi. Grupas izveide būtībā bija ārzemju partneru pamudinājums, jo grupas uzņēmumi sniedz kompleksu pakalpojumu un ārzemēs jau kādu laiku šīs kompānijas uztvēra kā grupu,» Skonto Group izveides nepieciešamību skaidroja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) iztrādājusi likumprojektus, piedāvājot atcelt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) iedzīvotāju primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 eiro un būtiski samazināt NĪN primārajiem mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību.

Likumprojekti paredz paralēli jaunajām nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām ieviest arī t.s. speciālo vērtību, kuru izmantotu NĪN aprēķinam iedzīvotāju primārajiem mājokļiem sākot ar 2022.gadu.

Priekšlikumus 17.februārī vērtēja Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. "Mums visiem - iedzīvotājiem un valstij - ir jābūt pieejamai objektīvajai informācijai par kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem, taču NĪN piemērošana un nodokļu sloga paaugstināšana attiecībā uz iedzīvotāju primārajiem mājokļiem nav pieļaujama. Tāpēc Tieslietu ministrija uzskata, ka nepieciešams ieviest tā saucamo "neapliekamo minimumu," skaidro tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nomniekam "Mini Mode" netika atteikta iespēja vienoties par atvieglotiem īres nosacījumiem. Jā, uzņēmums nesaņēma vēlamo atlaidi, jo, atbilstoši vienotai uzņēmuma politikai, nebija noteicošie kritēriji, lai tādu piešķirtu, tā uzņēmuma publiskoto pieredzi sadarbībā ar tirdzniecības centru "Spice", kurš ārkārtas situācijas laikā nav nācis pretī ar īres maksas atvieglojumiem, atspēko "Spices" direktore Kadrija Pudova.

"Nomnieks pēc sarunas ar mums, kur aicinājām izvērtēt situāciju, biznesa riskus un potenciālu, izvēlējās lauzt nomas līgumu. Mēs esam godīgs uzņēmums, tāpēc nevienam nomniekam netiek pieļauti īpašāki nosacījumu," piebilst K.Pudova.

Tirdzniecības centra vadītāja atzīst, ka, ņemot vērā ārkārtas situāciju Covid-19 pandēmijas laikā, nācies pieņemt vairākus smagus un nepopulārus lēmumus, lai radītu labvēlīgu biznesa vidi vairāk nekā 200 tirdzniecības centra nomniekiem. "Latvija ir viena no nedaudzām valstīm Eiropas Savienībā, kur tirdzniecības centri ir atvērti un var strādāt, nezaudējot saikni ar pircēju. Turpinot strādāt un meklēt risinājumus šādos apstākļos, lai saglabātu "Spices" ekonomisko vidi pēc iespējas funkcionējošu, mums visiem diemžēl ir jāuzņemas papildus riski un saistības," secina K.Pudova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu pieejamība augsta, taču tirgus mainās

Laimdota Komare, "Swedbank" ekonomiste, 10.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šī gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojās un mājokļi joprojām bija pieejamāki nekā pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās. Pieejamības uzlabojumu veicināja tas, ka vidējā alga kāpusi nedaudz straujāk nekā vidējā dzīvokļu cena. Gan Tallinā, gan Viļņā vidējā dzīvokļu cena auga straujāk nekā algas, tādēļ arī mājokļa pieejamība abās pilsētās pasliktinājās. Tomēr gada sākumā mājokļu pieejamība bija augsta visās Baltijas galvaspilsētās.

Lai gan 1. ceturksnī mājokļu tirgū lielā mērā turpinājās iepriekšējos gados novērotās tendences, pēdējos mēnešos mēs jau varam novērot pandēmijas ietekmes pirmās pazīmes. Rīgā aktivitāte dzīvokļu tirgū aprīlī un maijā ievērojami kritās. Aktivitātes samazināšanās novērojama, galvenokārt, otrreizējā tirgū. Kamēr šai kategorijā darījumi tika atlikti uz vēlāku laiku, darījumiem ar jaunuzceltiem dzīvokļiem veicās labāk. Tie notiek pēc iepriekš slēgtiem līgumiem – pirmie rokas naudas līgumi tiek parakstīti kādu laiku pirms māja tiek uzcelta, bet reālie darījumi tiek reģistrēti vēlāk, kad māja jau tiek nodota ekspluatācijā. Rezultātā darījumi tiek atspoguļoti datos ar ievērojamu nobīdi no pirkuma līguma parakstīšanas brīža. Tas nozīmē, ka datos par jaunuzcelto mājokļu darījumu skaitu un to cenām pandēmijas ietekme būs redzama ar novēlošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pabeigts 200 miljonu vērtais desmitgades projekts - DB viesojas uzbūvētajos Z Towers

Ingrīda Drazdovska, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta vairāk nekā 200 miljonus eiro vērtā daudzfunkcionāla kompleksa Z Towers būvniecība Pārdaugavā.

Pašlaik vēl tiek gaidīti daži valsts un pašvaldību institūciju atzinumi, un jau drīzumā ēka tiks nodota ekspluatācijā. Z Towers ir viens no lielākajiem privātā sektora projektiem Latvijā, ko jau ilgāk nekā desmit gadus virza AS Tower Construction Management. Projekta pabeigšanas termiņš vairākkārt ir pārcelts, mainīta tā koncepcija. Tā DB 2006.gadā rakstīja, ka AS Latvijas balzams lielākās īpašnieces S.P.I. Group meitas kompānija Rīgā, Ķīpsalā, sākusi realizēt projektu, kura kopējās investīcijas varētu sasniegt 130 milj. eiro. Sākotnējais variants bija divu 30 un 25 stāvu savstarpēji savienotu augstceltņu komplekss, kur būs biroju telpas, viesnīca. Krīzes laikā šis bija faktiski vienīgais projekts Ķīpsalā, kurš tika virzīts uz priekšu, pārējie palika vien uz papīra. Tobrīd attīstītāji lēsa, ka finišs varētu būt sasniedzams 2014. gadā. Tad nāca posms, kad Latvijas nekustamais īpašums bija visnotaļ populārs investīciju mērķis ārvalstnieku vidū, kuri vēlējās iegūt termiņuzturēšanās atļaujas. Tobrīd tika plānots torņos izvietot galvenokārt dzīvokļus (dažus stāvus atvēlot arī birojiem) un piedāvāt tos iegādāties arī šim nolūkam, savukārt ideja par viesnīcu bija atmesta pilnībā. Projekta īstenošanas gaitā viens no torņiem pastiepies – abiem tagad ir 30 stāvi, tāpat ir mainīts fasādes risinājums – attīstītāji piesaistījuši starptautiski atzītu arhitektu Helmutu Jānu (Helmut Jahn), kura redzējums ir tūkstošiem logu – ziedlapiņu. Ik pa diviem stikla paneļiem ir iestrādāti vēdlodziņi, tādējādi ēkai nodrošinot gan piespiedu, gan dabisku ventilāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par tirdzniecības centra «Dole» īpašnieka, apsaimniekotāja un attīstītāja SIA «Tirdzniecības centrs Dole» vienīgo īpašnieku 14.decembrī kļuvis Latvijā reģistrētais uzņēmums SIA «Premier Estates LTD», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Premier Estates LTD» radniecīgā sabiedrība ir SIA «Premier Restaurants Latvia», kas Latvijā pārvalda ātrās ēdināšanas uzņēmuma «McDonald's» tīklu, sacīts uzņēmuma 2017.gada pārskatā.

Līdz ar īpašnieku maiņu par SIA «Tirdzniecības centrs Dole» patiesā labuma guvēju reģistrēts Maltas pilsonis Karmelo Hili, kurš ir SIA «Premier Restaurants Latvia» valdes priekšsēdētājs.

Izmaiņas SIA «Tirdzniecības centrs Dole» dalībniekos reģistrētas komercreģistrā 18.decembrī. Līdz ar tām pilnībā mainīta arī uzņēmuma valde. Par tirdzniecības centru pārvaldošā uzņēmuma valdes locekļiem iecelti Karmelo Hili, Castillo Ričards Abdilla un Sandra Mūrniece.

Līdz šim SIA «Tirdzniecības centrs Dole vienīgais īpašnieks bija Norvēģijas uzņēmums «AMD Holding AS».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad investīcijas komercīpašumos Baltijā varētu būt līdzīgā līmenī kā pērn, kad to apjoms pārsniedza pirmskrīzes līmeni.

Pašlaik notiek sarunas par darījumu noslēgšanu, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka šī prognoze piepildīsies. Lielākā aktivitāte, interese varētu būt koncentrēta tirdzniecības objektu segmentā, lēš Colliers International. Pēc uzņēmuma vadītāja Denisa Kairāna teiktā, šogad varētu sagaidīt divus, trīs jaunus tirgus dalībniekus ar gana skaļiem vārdiem šajā industrijā.

Kompānija aprēķinājusi, ka pērn Baltijas valstu komercīpašumos ieguldīti aptuveni 1.4 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā 2007. gadā (tiek apkopoti darījumi, kuru summa pārsniedz 400 tūkst. eiro). Investīciju līderis bijusi Igaunija ar vairāk nekā 500 milj. eiro. Starp lielākajiem darījumiem bija Rīgas tirdzniecības centru Alfa, Mols, Dole nonākšana pasaules lielākā aktīvu pārvaldītāja Blackstone Real Estate Partners IV paspārnē. Savukārt Igaunijā viens no interesantākajiem un lielākajiem darījumiem, kādu diez vai tuvākajos gados varētu sagaidīt, piemēram, Rīgā, - astoņu pašvaldības īres namu pārdošana LCN Capital Partners.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) valdībai iesniegto ziņojumu par SIA Hiponia darbības rezultātiem no 2013. gada 19. jūnija līdz 2015. gada 31. decembrim Hiponia valstij ir samaksājusi 45,6 miljonus eiro, informē PA.

Papildus šajā periodā dažādu nodokļu un nodevu veidā ir samaksāti 3,2 miljoni eiro.

Hiponia nodarbojas ar no VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldību un sava nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un pārdošanu. Hiponia jaunus aizdevumus neizsniedz. Uz 2015. gada 31. decembri Hiponia nekustamā īpašuma portfelis sastāvēja no 507 dažādu veidu nekustamiem īpašumiem visā Latvijā. Lielākā daļa Hiponia īpašumu atrodas reģionos.

2015. gadā tika pārdoti īpašumi par kopējo summu 12,5 miljoni eiro. Īpašumu pārdošanu apgrūtina ne tikai portfeļa specifika (īpašumi reģionos, īpašumi ar apgrūtinājumiem), bet arī zemā aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū, kā arī juridiska rakstura problēmas, tādas kā fiktīvi īres līgumi, īpašnieku nesakārtota dokumentācija, u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VIDEO: Ēdināšanas biznesā Tukumā manevrē jau 20 gadus

Ilze Žaime, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka ēdināšanas piedāvājuma veidošana ir kļuvusi sarežģītāka - ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki primāri meklē veselīgu ēdienu un jārēķinās arī ar vegāniem un veģetāriešiem.

A. Šmitmanes vadītā Tukuma kafejnīca «Karē» darbojas jau divus gadu desmitus. Pirms četriem gadiem ēdināšanas bizness tika paplašināts, atverot otru kafejnīcu «Pils».

A.Šmitmane savu biznesu uzsāka jau pirmajos Latvijas neatkarības gados, kad kopā ar biznesa partneri abiem Tukumā piederēja vairāki pārtikas veikali. Parādoties labam telpu piedāvājumam, uzņēmēji nolēma atvērt arī savu pirmo kafejnīcu «Karē», kas tajā brīdī vairāk gan bija kā sirdslieta. Kad Tukumā ienāca lielo mazumtirdzniecības ķēžu veikali, uzņēmēji sev piederošos veikalus konkurences rezultātā slēdza un ēdināšanas bizness kļuva par viņu nodarbošanās pamatlietu. Tagad A. Šmitmane darbā pavada gandrīz katru dienu un ir lietas kursā par visām uzņēmējdarbības niansēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Luminor piešķir 21,28 miljonus eiro Olaines loģistikas parka iegādes darījumam

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Olaines Logistics šī gada novembra beigās saņēma 21,28 miljonu eiro Luminor līdzfinansējumu, lai iegādātos moderno un funkcionālo Olaines loģistikas parku SIA Olaines Logistics Park.

Finansējuma saņēmējs SIA Olaines Logistics pieder Igaunijas investīciju kompānijai United Partners Property OÜ.

«Ir gandarījums kļūt par SIA Olaines Logistics ilgtermiņa finanšu partneri – tas viennozīmīgi ir abpusējs ieguvums. Luminor īpaši novērtē sadarbību ar uzņēmējiem, kuriem rūp un kuri vēlas vairot Baltijas valstu attīstību. Olaines loģistikas parks ir būtisks reģionālas nozīmes spēlētājs, tāpēc priecājamies, ka varam būt daļa no šīs vērtīgās sadarbības,» uzsver Luminor vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.

«Mēs patiesi ticam Baltijas biznesa modelim un uzskatām, ka vadošā Baltijas pārtikas mazumtirgotāja reģionālās izplatīšanas centra iegādāšanās ir stabila investīcija. Peļņa ir neliela, bet paredzama un jau pārbaudīta,» stāsta United Partners Property OÜ finanšu direktors Sīms Silds (Siim Sild).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu tirgus Latvijā uzskatāms par pārdevēju tirgu, kas var diktēt noteikumus

LETA, 23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos trīs gados pievilcīgākie nekustamā īpašuma investīciju objekti ir tirdzniecības objekti, kam seko biroja ēkas un Latvijas tirgū arī industriālie objekti, piektdien konferencē «Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2018» sacīja advokātu biroja «Eversheds Sutherland Bitāns» vecākā juriste Zanda Zaļuma.

Viņa piebilda, ka saskaņā ar statistikas datiem nekustamo īpašumu tirgus Latvijā uzskatāms par pārdevēju tirgu, kas var diktēt noteikumus. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos un urbanizāciju, pēdējos gados Latvijā attīstītājiem ir tendence iegādāties nekustamos īpašumus Rīgas centrā krietni bēdīgā stāvoklī, vēlāk tos pārbūvējot un atjaunojot, atbilstoši mūsdienu prasībām. Šī tendence nākotnē turpināsies.

Pēc viņas sacītā, ieguldījumus nekustamajā īpašumā Rīgā šajā gadā ietekmēs jaunais Rīgas teritorijas plānojums, kas ir izstrādes stadijā un nākamgad varētu stāties spēkā. Tas paredz dažādas izmaiņas, piemēram, var samazināties apbūves augstums. Tāpat ietekme uz nekustamo īpašumu tirgu ir arī piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbībai. «Nav jēgas piedāvāt to, ko tirgus nevēlas. Ņemot vērā, ka nomas vai pārdošanas objekti Rīgas teritorijā ir limitētā skaitā, arvien biežāk tiek izmantoti nomas priekšlīgumi, jau laikus renovējot telpas, jo vēlāk nekustamie īpašumi nomai vairs nav pieejami,» viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru