Eksperti

IT nevar pirkt kā mēbeles: ko valsts var mācīties no uzņēmumiem

Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs, 13.01.2022

Jaunākais izdevums

Sākot ar jauno gadu, Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, būs pieejami Eiropas Atveseļošanās fonda līdzekļi, un 365 miljoni – digitālajai attīstībai. Finansējums var dot spēcīgu atspērienu gan valsts e-pakalpojumu attīstīšanai, gan uzņēmumu digitalizācijai, taču svarīgi, lai nauda tiktu iztērēta patiešām efektīvi.

Latvijai salīdzinoši labi sekmējas digitālo publisko pakalpojumu sniegšanā – e-pakalpojumu klāsts un lietotāju skaits turpina palielināties. Šī gada ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības (DESI) indeksā digitālo publisko pakalpojumu ziņā esam 10. vietā – virs ES vidējā līmeņa – tomēr jautājums, cik šie risinājumi ir klientam draudzīgi, kādos termiņos tiek ieviesti un cik tas valstij izmaksā?

Jā, valsts sektorā, iespējams, ir mazāk vietas eksperimentiem, tomēr ir vairākas lietas, ko varētu aizņemties no biznesa vides, lai sasniegtu labākus rezultātus par zemāku cenu. Ja valsti uzlūkojam kā lielu uzņēmumu ar daudziem departamentiem, tad šobrīd katram no tiem ir savas IT sistēmas, kas ir dārgi, ne vienmēr ir savstarpēji integrētas, pieprasa lielu daudzumu IT speciālistu, kuriem nevar samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu, un gala rezultātā trūkst vienotas pārvaldības.

IKT optimizācija valsts sektorā jau sen ir izvirzīta kā viens no uzdevumiem, beidzot arī ir pieņemti pirmie konkrētie lēmumi Ministru Kabinetā pēc Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājuma, kas ir laba ziņa visiem. Centralizācijas virziens noteikti ir pareizs, tomēr rodas iespaids, ka pietrūkst drosmes ieviest būtiskākas pārmaiņas līdz galam. Tā vietā tiek meklēti dažādi kompromisi ar atsevišķu iestāžu redzējumu, kas jau atkal samazinās centralizācijas un vienotas pārdomātas pārvaldības ieguvumus.

Šobrīd teorētiski par IT jomu atbildīgā institūcija ir VARAM, tomēr praktiski tās kompetencē ir tikai IT infrastruktūra, kas neapšaubāmi ir nozīmīga, bet kopumā tikai neliela daļa no lielās bildes. Lai uzlabotu šīs jomas pārvaldību, radītu vienotu vīziju par valsts IT sistēmu arhitektūru un samazinātu izmaksas, atbildībai būtu jābūt vienās rokās.

Vienota pārvaldība ar skaidri noteiktiem mērķiem, kā, piemēram, sistēmu lietošanas ērtība klientiem, digitāli iesniegto deklarāciju skaits un citu digitālo pakalpojumu izmantošanas apjoms no iedzīvotāju un uzņēmumu puses būtu tie mērījumi, kas jānosaka. Ja risinājumi būs labi un ērti, klienti tos lietos un tas ir pats svarīgākais. Tas ļautu būtiski samazināt arī kopējās valsts pārvaldes izmaksas, kā arī samazināt ierēdņu armiju, kas pie mums jau tā ir daudz par lielu.

Apjomīgu IT projektu ieviešana ne uzņēmumā, ne valsts pārvaldē nav vienkārša. Tā ir laikietilpīga, cilvēku un finanšu resursus prasoša, ko vēl vairāk sarežģī tehnoloģiju straujais progress – kamēr projekts tiek īstenots, jau radīts kāds labāks risinājums vai mainījušās lietotāju vajadzības. Te talkā var nākt uzņēmēju vidū tik populārā scaled agile projektu vadības pieeja, kas ir elastīgāka un pieļauj izmaiņu veikšanu mainīgos apstākļos. Proti, sistēmu izstrādi, kas prasa ilgu laiku, sadala vairākos posmos.

Arī šajā gadījumā ir jābūt iepriekš skaidri definētam mērķim par klientam nepieciešamo pakalpojumu un izmērāmiem rezultātiem, atšķiras tikai procesa gaita un detalizācijas pakāpe. Sākotnēji izstrādā minimālu pakalpojumu skaitu, ko uzreiz nodod klientam testēšanai un lietošanai, pēc tam turpina darbu pie nākamajiem posmiem, pakāpeniski papildinot funkcionalitāti, līdz kamēr nonāk pie klientam ērta gala risinājuma.

Tā ir uz rezultātu vērsta pieeja, lai sistēma patiešām kalpotu tās lietotājam. Tiesa, lai šādu praksi ieviestu, arī sabiedrībai jābūt pacietīgākai un pieņemošākai, ja uzreiz nav pieejami visi pakalpojumi, bet risinājums top pakāpeniski, ņemot vērā pašu lietotāju pieredzi. Ideālais scenārijs paredz, ka sabiedrība līdzdarbojas un gala rezultātā top patiešām ērti un vienkārši lietojami pakalpojumi. Šāda pieeja noteikti prasītu arī daudz rūpīgāku projektu pārvaldību, taču kopumā tas būtu daudz efektīvāk un gala rezultātā arī lētāk.

Kā pozitīvu piemēru varu minēt manavakcina.lv izstrādi, kuras sākotnējo versiju radīja 10 nedēļu laikā, jo situācija nepieļāva kavēšanos. Sapulcējot jomas ekspertus, tika definētas vajadzības, atbilstoši kurām radīja sistēmas arhitektūru. Pēc pamata funkcionalitātes ieviešanas interneta vietne tika pilnveidota atbilstoši lietotāju pieredzei un vajadzībām, līdz izveidoja to tādu, kādu redzam šodien – vienkāršu un ērti lietojamu.

Valsts pārvaldē būtu nepieciešama arī gudrāk veidota sistēmu infrastruktūra. Proti, liela pieprasījuma rezultātā nereti sastopamies ar valsts informācijas sistēmu pārslodzi, piemēram, iesniedzot ikgadējās deklarācijas Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Ja rūpīgāk izplānotu datu nodošana laiku un atbilstoši tai radītu sistēmas arhitektūru, tad konkrētā mēnesī EDS sistēmai varētu piešķirt vairāk resursu un šādas pārslodzes nerastos. IT pakalpojumus nevar pirkt kā mēbeles, kā galveno kritēriju izvirzot tikai cenu, kā svarīgam kritērijam jābūt arī to lietojamībai, ērtumam un pareizai risinājuma arhitektūrai, paredzot konkrētā risinājuma sadarbību ar citām sistēmām.

Piemēram, Dānija, kas ir DESI indeksa kopējā līdere, ir izveidojusi Digitalizācijas partnerību, kurā iekļauti eksperti no privātā sektora, pētnieki, IT industrijas un sabiedrības pārstāvji, lai radītu kvalitatīvākus un efektīvākus publiskās pārvaldes pakalpojumus, un inovatīvāku un savstarpēji labāk integrētāku sistēmu. Šis piemērs pierāda, ka, efektīvi sadarbojoties ar zinātnes un privātā sektora pārstāvjiem, gala rezultāts tiek sasniegts labāk un efektīvāk.

Ja privātajā sektorā uzņēmums nespēj ieviest digitālus un ērtus risinājumus saviem klientiem, tad tas ir tikai laika jautājums līdz konkurents to “apēdīs”, jo ar saviem pirkumiem klienti balso par savu pieredzi. Valsts pārvaldē šāda konkurence nepastāv, jo tās sniegtie pakalpojumi vienmēr būs vajadzīgi, vienīgi ir jautājums par to, kā izskatīsimies starptautiskajā arēnā un, vai iedzīvotāji jūt, ka par viņiem tiek domāts, lai pakalpojumu saņemšana būtu iespējami vienkārša, ērta un ātra.

Kopumā valsts IT risinājumu centralizācijā ir uzņemts pareizais virziens, tomēr, lai sasniegtu jaudīgākus uzlabojumus, jau tuvākajā laikā būs nepieciešami vēl drosmīgāki lēmumi un precīzāka sasniedzamo kritēriju noteikšana, lai mēs visi kopā sasniegto to rezultātu, ko mēs kā valsts IT sistēmu lietotāji sagaidām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā datu centru un mākoņpakalpojumu tirgus straujo attīstību, tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet atklāj jaunāko, jau sesto datu centru, tā būvniecībā investējot 1,4 miljonus eiro un paplašinot datu centru jaudas par vēl 60 statnēm.

Pēdējo gadu laikā strauji pieaug datu centru pakalpojumu pieprasījums, turklāt tirgus prognozes liecina par šīs tendences saglabāšanos arī nākotnē. Vairāk nekā 20% no Latvijas uzņēmumiem, kuri šobrīd vēl neizmanto datu centru pakalpojumus, plāno to sākt darīt , savukārt saskaņā ar Gartner prognozēm pieprasītākie mākoņpakalpojumi pasaulē IaaS (Infrastructure as a Service) šogad augs par 27%.

Pašlaik Tet eksportē 75% no datu centru pakalpojumiem un tuvākajos gados plāno audzēt datu centra biznesa apgrozījumu par vidēji 15% gadā.

"Pēdējo 10 gadu laikā IKT ir kļuvusi par vienu no Latvijas TOP eksporta nozarēm, un tā arī ir viena no visstraujāk augošajām Latvijā. Tāpat nemitīgi attīstās datu centru pakalpojumu joma, par ko liecina arī mākoņpakalpojumu lietošanas pieaugums Latvijas uzņēmēju vidū – kopš 2018. gada tas ir pieaudzis divas reizes – un šobrīd jau 45% uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus," saka Tet izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks

Armanda Vilciņa, 29.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labam vadītājam vienmēr ir jābūt gatavam paveikt to, ko viņš prasa no pārējiem, tādā veidā iedvesmojot komandu sasniegt arvien augstākus mērķus, domā SIA Tet galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Lielākais vadītāja izaicinājums ir koordinēt visu darbinieku efektīvu sadarbību, jo tikai kopā ar komandu uzņēmums var veiksmīgi, ātri un efektīvi virzīties uz priekšu, uzskata U. Tatarčuks.

Viņš uzsver, ka vienmēr ir svarīgi atrast balansu, lai vienlaicīgi spētu attīstīt gan jaunus pakalpojumus un noturētu esošo kvalitāti, gan nodrošinātu veiksmīgu sadarbību ar darbiniekiem un klientiem. Mērķi mainās Bērnībā es sapņoju kļūt par profesionālu sportistu, atminas U. Tatarčuks.

“Īpaši trenējos 100 metru distancē sprintā un aktīvi spēlēju basketbolu, taču ātri vien sapratu, ka nekļūšu par pasaules čempionu, tāpēc pievērsos uzņēmējdarbībai, joprojām saglabājot tuvas attiecības ar aktīvu dzīvesveidu. Arī mana pirmā izglītība saistās tieši ar sportu – 1999. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) ieguvu sporta skolotāja un basketbola trenera diplomu, kas man deva plašu ieskatu visos sporta veidos. Arī tagad sports ir svarīga manas dzīves sastāvdaļa, jo uzskatu, ka jebkuram vadītājam ir jāatrod laiks sev, piemēram, šobrīd aktīvi spēlēju hokeju,” atklāj U. Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Tet eksporta apgrozījums šogad audzis par 46%

Db.lv, 20.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tet grupas apgrozījums 2021. gada pirmajā pusgadā sasniedzis 111,2 milj. eiro, liecina konsolidētie neauditētie dati.

Straujākā izaugsme turpinās eksportā, kur vērojams 46% pieaugums, sasniedzot jau piektdaļu no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Eksporta pieaugumu veicinājusi sekmīga optiskā tīkla izbūve Vācijā un datu centru pakalpojumu eksports.

Kopumā uzņēmuma apgrozījums ir audzis par 4%, salīdzinot ar 2020. gada pirmajiem 6 mēnešiem. Vislielākais kāpums ir vērojams elektroenerģijas biznesa līnijā, ko veicinājis klientu skaita pieaugums. No aprīļa Tet nodrošina arī pēdējo garantēto elektrības piegādi, savukārt no 1. septembra valstī stājas spēkā arī izmaiņas un uzlabojumi elektroenerģijas pakalpojumu atlaižu piemērošanai aizsargātajam lietotājam – daudzbērnu un maznodrošinātām ģimenēm, kā arī personām ar invaliditāti – kas attieksies arī uz Tet elektroenerģijas pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet un viens no vadošajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Ziemeļvalstīs un Baltijā Telia Company šodien 4.janvārī, parakstījuši SIA Telia Latvija kapitāla daļu iegādes līgumu.

Darījuma noslēgšanai, kas paredz Tet kļūt par vienīgo Telia Latvija īpašnieku, vēl nepieciešams tirgus uzrauga – Konkurences padomes – atzinums. Telia Latvija iegādes darījums sasniedz 10,75 miljonus eiro, ieskaitot Telia Company aizdevuma pārfinansējumu.

Telia Latvija pievienošana Tet grupas uzņēmumiem veicinās uzņēmumu konkurētspēju globālās konkurences apstākļos.

“Tet un Telia Latvija augsti kvalificēto ekspertu zināšanu savienošana ļaus attīstīt esošos pakalpojumus un straujāk radīt jaunus, mūsdienu uzņēmējdarbības vajadzībām atbilstošus risinājumus, tādējādi kopīgi stiprinot arī reģionālo līderību, kas paplašinās arī pakalpojumu eksporta potenciālu. Stabili un uzticami datu pārraides risinājumi, Latvijā un eksporta tirgos arvien pieprasītākie mākoņrisinājumi un datu centru pakalpojumi, strauji augošais pieprasījums pēc moderniem IT drošības risinājumiem, arvien aktuālākie video straumēšanas risinājumi – abu uzņēmumu kopīgās zināšanas un pieredze ļaus vēl straujāk un efektīvāk Latvijā attīstīt nākamās paaudzes rīkus uzņēmējdarbības vajadzībām šodien un rīt,” Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums "Tet" nākamnedēļ, 11.augustā, atklās sesto uzņēmuma datu centru, informē uzņēmumā.

Plānots, ka datu centra "Dattum" atklāšanā Rīgā piedalīsies ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietnieks investīciju jautājumos Reinis Āzis.

Pēc uzņēmumā sniegtās informācijas, "Tet" ir lielākais datu centru pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kā arī viens no vadošajiem spēlētājiem eksporta tirgū Ukrainā.

Koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 222,644 miljoni eiro, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2019.gadā, kamēr koncerna peļņa saruka par 16,1% un bija 30,389 miljoni eiro. Savukārt "Tet" pērn strādāja ar 178,293 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 8,5% un bija 30,078 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums Tet attīsta “zaļās enerģijas” risinājumus un sāk piedāvāt saules paneļus.

Šobrīd vidējais saules paneļu investīciju atmaksāšanas periods mājsaimniecībām ir ap 9 gadiem, bet, pateicoties valsts subsīdijām, kas pēc prognozēm segs līdz pat 50% no paneļu iegādes cenas, šis periods varētu samazināties uz pusi.

“Pēdējā laika enerģijas tirgus attīstības tendences skaidri parāda, ka ir nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi, kas palielina Latvijas enerģētisko neatkarību, vienlaicīgi ļaujot sasniegt kopējos Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķus. Saules paneļi ir tikai pirmais solis Tet gudrās enerģijas un “zaļā kursa” risinājumu izveidē, lai mēs visi kopīgi veicinātu atjaunojamo energoresursu lietošanu Latvijā,” komentē Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis septembrī iecelts divu AS "A.C.B." grupas ceļu būves uzņēmumu valdēs, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kopš 3.septembra Gulbis ir SIA "8 CBR" valdes loceklis, bet kopš 1.septembra - SIA "Ceļi un tilti" valdes loceklis.

Ceļu un tiltu būves kompānija "8 CBR" pagājušajā gadā ir strādājusi ar 33,197 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 51% vairāk nekā 2019.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 2,311 miljonus eiro. Kompānija "8 CBR" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 303 226 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (99,5%), Zoja Bulko (0,25%) un Igors Bulko (0,25%).

Savukārt "Ceļi un tilti" pagājušajā gadā strādāja ar 24,821 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 22,1% vairāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 1,2% un bija 1,402 miljoni eiro. Kompānija "Ceļi un tilti" reģistrēta 1991.gadā. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (93,53%) un vēl septiņas privātpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā digitalizācija, kā arī pandēmijas ietekme veicinājusi datu centru pakalpojumu izaugsmi. Datu centrs ir viens no tiem IT risinājumiem, kas ļauj paaugstināt biznesa procesu efektivitāti un drošību, kā arī būtiski samazināt tehniskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Šīs tendences ietekmē gan Latvijā gan pasaulē pieaugošā datu centru slodze, kas saistītas ar datu centru darbību un patērētās elektroenerģijas apjoma pieaugumu. Kas sagaida šo nozari turpmāk, stāsta “Tet” Datu centra biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.

Sistēmas noturības attīstīšana

Prasības nodrošināt nepārtrauktu infrastruktūras darbību katru gadu pieaug. Sistēmu lēndarbība un dīkstāve var būtiski ietekmēt uzņēmuma veiktspēju un pakalpojumu līmeni, tādējādi samazinot ieņēmumus. Jaunu standartu piemērošana, lai panāktu pilnīgu noturību un darbības nepārtrauktību, agri vai vēlu kļūs par nozares normu.

Perifērijas risinājumu izstrāde

Datu apjoma pieaugumu veicina arī ar tīklu savienoto ierīču pieaugums. Sagaidāms, ka to apstrāde notiks nevis centrālajos datu centros, bet gan perifērijā, tas ir, vietējos datu centros. Tas novedīs pie dažāda veida datu centru izvietošanas un jaunu datu centru veidu rašanās tīkla savienojamības nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Tet valdē darbu sāk uzņēmuma galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins, kurš uzņēmumā atbild par tehnoloģiju risinājumu izpēti, attīstību, ieviešanu un uzturēšanu.

Valdes priekšsēdētāja Ulda Tatarčuka vadībā darbu turpina valdes locekļi Gints Bukovskis (galvenais finanšu direktors) un Ingrīda Rone (Cilvēku un vides dienesta direktore). Valdes sastāvu apstiprinājusi SIA Tet padome un dalībnieku sapulce.

Dmitrijs Ņikitins darbu SIA Tet uzsāka jau 2008. gadā, augot kopā ar uzņēmumu, un kopš 2013. gada ieņēmis vadošus amatus – bijis Biznesa klientu atbalsta sektora vadītājs, Ārējo klientu atbalsta nodaļas vadītājs, Tīkla darbības vadības daļas direktors un Informācijas tehnoloģiju daļas direktors. Vienlaikus ar darbu SIA Tet valdē, Dmitrijs Ņikitins turpinās pildīt galvenā tehnoloģiju direktora amata pienākumus, par kuriem ir atbildīgs no šī gada augusta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusotru gadu pēc pandēmijas sākuma gandrīz puse (45%) no mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU) turpina strādāt attālināti, tomēr vairāk nekā ceturtā daļa (28%) no tiem labprāt atgrieztos atpakaļ birojos.

Tas secināts jaunākajā Tet biznesa klientu aptaujā, kurā piedalījās 151 uzņēmums. Pilnībā attālināti strādā nedaudz mazāk kā piektdaļa (17%) no aptaujātajiem uzņēmumiem, savukārt 29% birojā pavada dažas dienas nedēļā.

Rādītāji saglabājas nemainīgi, salīdzinot ar 2020. gadu, kad tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet veica līdzīgo aptauju. Tomēr novērojams, ka šobrīd krietni mazāk uzņēmumu, nekā pērn plāno pāriet uz attālināta darba modeli.

"Neskatoties uz prognozēm par to, ka attālinātais darbs ir uz palikšanu, aptaujas rezultāti MVU segmentā rāda, ka liela daļa uzņēmumu plāno nākotnē strādāt no birojiem. Ja 2020. gadā ceturtā daļa no tiem, kuri strādāja klātienē birojos, vēlējās ieviest attālinātu darbu, tad šobrīd situācija ir būtiski mainījusies – tikai 11% plāno to darīt nākotnē. Savukārt vairāk nekā 80% uzņēmumu nemaz neplāno attālinātu darbu," skaidro Tet IT drošības biznesa vadītājs un Tet grupas uzņēmuma Data experts izpilddirektors Deniss Rubens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Uzņēmumi: Lēmums par nelegālo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju nav RNP kompetencē

LETA, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekordlielā cenu kāpuma dēļ elektrības tirgotāji, kuri agrāk noslēguši ilgtermiņa līgumus ar klientiem, bieži vien ir spiesti pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus, un uzņēmums "Latvenergo" prognozē, ka tuvākajos mēnešos iespējami bankrotus, piektdien vēsta portāls "lsm.lv".

Arī "Latvenergo" vēršas pie dažiem klientiem ar lūgumu izprast situāciju un maksāt vairāk, nekā teikts līgumā.

Kā norāda portāls, elektroenerģija biržas "Nordpool" Latvijas segmentā sadārdzinājusies rekordlielā apmērā - jau vairāk nekā trīskārt gada laikā, turklāt pieaugums turpinās un sadārdzināšanās skārusi ne tikai gala lietotājus.

Pirmais no tirgus pagājušajā nedēļā aizgāja uzņēmums "Senergo", kura akcionāri ir eksbaņķiera Ernesta Berņa ģimenes locekļi, un kas orientējās galvenokārt uz lielajiem patērētājiem - valsts struktūrām un biznesu, bet pērn palielināja apgrozījumu vairāk nekā četrkārt - līdz 7,2 miljoniem eiro. "Lsm.lv" atgādina, ka pirms nedēļas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka šī uzņēmuma klientiem jāizvēlas citi piegādātāji. "Senergo" jau sākuši likvidācijas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Groza, bet neizskaidro apsūdzības

Guntars Gūte, Diena, 02.12.2021

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz nozarē nesaskaņotā likumprojekta “Elektronisko sakaru likums” redakcijas virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi vērsušies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ar lūgumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt priekšlikumus elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanas šķēršļu novēršanai.

Kā norāda nozares uzņēmumi, šī brīža likumprojekta redakcija padara sakaru tīklu izbūvi nepamatoti dārgu un laikietilpīgu, turklāt tā neatbilst nozares attīstības priekšnoteikumiem un neļauj Latvijai sasniegt ES noteiktos mērķus.

"Vēlamies vērst Ministru prezidenta uzmanību, ka likumprojekts “Elektronisko sakaru likums” nerisina nozares attīstībai būtiskus jautājumus infrastruktūras izvēršanas jomā. Pieļaujam, ka pārkāpuma procedūras draudi par direktīvas termiņa nokavējumu un vairāku ministriju iebildumi šajā patiesi starpdisciplinārā jautājumā (sakari, būvniecība, digitalizācija, lietu tiesības, finanšu ietekme) ir radījuši situāciju, kurā kvalitatīva kompromisa meklējumi kopēja labuma sasniegšanai ir upurēti formālu termiņu un resorisku tradīciju labā," pausts telekomunikāciju uzņēmumu vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Riga Coding School aicina uzņēmumus pieteikties dalībai lielākajā IT nozares karjeras dienā WORK[IT]

Sadarbības materiāls, 26.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 25. septembrī RISEBA Arhitektūras un mediju centra H2O telpās (Durbes ielā 4, Rīgā) no plkst. 10.00 līdz 16.00 notiks lielākais IT karjeras pasākums Latvijā - WORK[IT], vienuviet pulcējot nozīmīgākos IT nozares darba devējus un vairāk nekā 1000 darba meklētājus. Pasākumu jau otro gadu organizē karjeras maiņas skola pieaugušajiem Riga Coding School, lai palīdzētu risināt darbinieku meklēšanas problēmas IT sfērā. Organizatori uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējās prasības un ieteikumus publiskiem pasākumiem, pasākums notiks klātienē. Līdz 15. septembrim ikvienam IT nozares uzņēmumam ir iespēja pieteikt dalību pasākumā ar darba vides ekspozīciju, semināra vadīšanu vai dalību diskusiju panelī.

Šo pasākumu organizējam, jo mēs vēlamies palīdzēt uzņēmumiem atklāt jaunus talantus un risināt darbinieku trūkumu tirgū kopumā. Tajā pašā laikā pieaugušajiem, kuri vēlas pārkvalificēties - palīdziet efektīvi mainīt karjeras virzienu. Pasākumā ikvienam interesentam būs iespēja satikt potenciālos darba devējus, uzzināt sev interesējošus jautājumus, kā arī piedalīties praktiskās darbnīcās un semināros. Pasākuma un arī mūsu skolas mērķis ir parādīt to, ka IT nozare ir atvērta ikvienam un nekad nav par vēlu vai par sarežģītu īstenot to kā nākamo soli savā karjerā,” uzsver Anna Aile, karjeras maiņas skolas pieaugušajiem Riga Coding School vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāki lielie uzņēmumi nākamnedēļ sāks strādāt "zaļajā režīmā"

Db.lv, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki lieli Latvijas uzņēmumi no nākamās pirmdienas, 11.oktobra, sāks darbu "zaļajā režīmā", pavēstīja uzņēmumu pārstāvji.

Tas nozīmē, ka visi darbinieki, kuri strādā ar klientiem klātienē, būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to izslimojuši, savukārt visiem apmeklētājiem klientu centros un veikalos būs jāuzrāda Covid-19 sertifikāts vai arī jāizmanto attālinātās apkalpošanas iespējas.

Iniciatīvas dalībnieki SIA "Tet", SIA "Latvijas mobilais telefons", AS "Latvijas valsts meži", AS "Latvenergo", SIA "Omniva" un AS "Saf tehnika" aicina arī citas kompānijas pāriet darbā "zaļajā režīmā".

"Sabiedrības kopējās veselības labad aicinām arī citus komersantus sniegt savu ieguldījumu saslimšanas risku mazināšanā un strādāt drošajā jeb tā sauktajā zaļajā režīmā," teikts uzņēmumu izplatītajā paziņojumā medijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstinoties elektroenerģijas cenai, arī tirgotāji ir spiesti pārskatīt savu cenu politiku, atsevišķos gadījumos vairs nespējot nodrošināt līguma nosacījumus.

AS Latvenergo jau paziņojusi, ka no 1. novembra cenas tiks paaugstinātas arī fiksētā tarifa līgumiem, bet SIA AJ Power atzīst, ka fiksēto pārdošanas līgumu izpilde ir apgrūtināta. SIA Enefit, SIA Tet un SIA Ignitis Latvija tikmēr sola, ka klientiem ar spēkā esošiem līgumiem par fiksētu elektroenerģijas cenu nebūs jāmaksā vairāk.

DB rīcībā esošā informācija gan liecina, ka uzņēmējiem neklājas viegli – pašlaik viens no elektroenerģijas tirgotājiem jau ir paziņojis par savu darbības pārtraukšanu, tirgotāji prognozē, ka, iespējams, tam sekos vēl kāds neliels komersants. Šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas reģistrā ir reģistrēti 42 elektroenerģijas tirgotāji, taču būtiskāko tirgus daļu veido aptuveni septiņi spēlētāji, līderpozīcijas saglabā AS Latvenergo un SIA Enefit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT līdz 2021. gada beigām plāno visā Latvijas teritorijā uzstādīt 100 5G bāzes staciju.

“Strauji augot datu patēriņam, tīkla kvalitāte arvien vairāk ietekmē sabiedrības funkciju nodrošināšanu un veselu tautsaimniecības nozaru spēju izdzīvot. Tāpēc visaptverošs, jaudīgs 5G datu pārraides tīkls, kas paver jaunas iespējas mākslīgā intelekta, lietu interneta (IoT), dronu un citu risinājumu izmantošanai ikdienā, ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem mūsu valsts un sabiedrības attīstībai ilgtermiņā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Šobrīd vairāki desmiti 5G bāzes staciju jau uzstādītas Rīgā, Kuldīgā, Ventspilī, Ogrē, Ikšķilē, Siguldā, Skrīveros, kā arī daudzās citās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās. Šajās vietās ar atbilstošu 5G tīkla pārklājumu un kapacitāti klienti savās mājās un birojos varēs izmantot visas tīkla priekšrocības, izmantojot 5G rūteri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB bankas ilgtspējas attīstības vadītājs Latvijā būs Viktors Toropovs

Db.lv, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai koordinētā un efektīvā veidā strādātu ar ilgtspējas jautājumiem un sekmētu ekonomikas pāreju uz ilgtspējīgu attīstību, SEB banka uzticējusi Viktoram Toropovam vadīt SEB bankas ilgstpējas jomu Latvijā, kas ir jauna loma SEB bankā.

V.Toropovs pievienojies arī jaunizveidotajam SEB Ilgtspējas birojam Baltijā, kur kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas ir atbildīgi par ilgtspēju Baltijas valstīs.

Apzinoties klimata pārmaiņu būtiskumu un risināmos jautājumus iekļaušanas un daudzveidības, kā arī labas pārvaldības sekmēšanas jomās, šis vienlaikus ir stratēģisks un ļoti loģisks solis ceļā uz SEB ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Vēlamies būt ceļa rādītāji šajā jomā – piedāvāt klientiem plašu ilgtspējīgu produktu loku, sniegt augstvērtīgu atbalstu un padomu uzņēmumiem transformācijā un, protams, nodrošināt bankas darbu atbilstoši arvien augošajām uzraudzības prasībām.

“Šobrīd ilgtspējas jautājumi ieņem nozīmīgu lomu bankas darba kārtībā – mēs redzam lielu aktivitāti no sabiedriskām organizācijām, mūsu klientiem, likumdevējiem, tirgus uzraugiem un regulatora šajā jomā. No bankas perspektīvas raugoties, mēs jau tagad katru dienu strādājam gan ar aktuālajiem klimatneitralitātes jautājumiem, gan sociālo atbildību un labu pārvaldību. Mūsuprāt, mēs varam panākt vislielāko pozitīvo ietekmi uz klimatu, sadarbojoties un palīdzot saviem klientiem un valsts ekonomikai pārejā uz ilgtspējīgu attīstību. Viktora pieredze, strādājot jaunu biznesu attīstību tehnoloģiju jomā un inovāciju ekosistēmas uzlabošanā valsts mērogā, būs īpaši noderīga jaunizveidotajā SEB Baltijas Ilgtspējas attīstības birojā," saka Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas telekomunikāciju kompānija "Telia Company" šā gada pirmajā pusgadā strādājusi ar 9,078 miljardu zviedru kronu (apmēram 900 miljoni eiro) tīro peļņu pretēji 883 miljonu kronu zaudējumiem janvārī-jūnijā pērn, teikts uzņēmuma publiskotajā finanšu pārskatā.

Tikmēr "Telia" tirdzniecības apjoms šajā laika posmā sarucis par 1,1% - līdz 9,078 miljardiem kronu.

Savukārt kompānijas peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar janvārī-jūniju pērn samazinājusies par 0,3% līdz 14,977 miljardiem kronu.

"Telia Company" ir lielākais īpašnieks SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kur tai tieši un netieši pieder apmēram 60%.

"Telia Company" tieši pieder arī 49% "Tet" kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT jau no septembra vidus nodrošina 5G internetu ne tikai rūteros, bet arī jaunākajos vairāku ražotāju viedtālruņos un viedierīcēs, kas atbalsta 5G.

“5G, kas vēl pirms dažiem gadiem bija pieejama galvenokārt izpētei un risinājumu radīšanai, nu kļuvusi par visaptverošu, jaudīgu realitāti, kas plašam klientu lokam viņu mobilajās ierīcēs pavērs jaunas iespējas un nebijušu datu pārraides ātrumu, būtiski uzlabojot gan profesionālās, gan izklaides un atpūtas iespējas,” uzsver LMT prezidents Juris Binde.

LMT jau informēja, ka līdz 2021. gada beigām plāno visā Latvijas teritorijā uzstādīt 100 5G bāzes stacijas. Šobrīd vairāki desmiti 5G bāzes staciju uzstādītas Rīgā, Kuldīgā, Ventspilī, Ogrē, Ikšķilē, Siguldā, Skrīveros, kā arī daudzās citās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās.

LMT reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 817 000 eiro. Kompānijas kapitālā pa 24,5% akciju pieder "Sonera Holding" un "Telia Company", pa 23% akciju pieder "Tet" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% - valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Anrī Leimanis, RB Rail un LMT padomes priekšsēdētāja vietnieks

Armanda Vilciņa, 09.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jābūt skaidri definētai stratēģijai Lai uzņēmums veiksmīgi darbotos, primāri ir jāsaprot, kādi ir tā mērķi un kas jādara, lai tos sasniegtu, norāda Anrī Leimanis, Rail Baltica kopuzņēmuma AS RB Rail un SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Mērķu uzstādīšana un izvērtēšana parasti ir viens no lielākajiem uzņēmuma vadības izaicinājumiem, jo, lai to izdarītu, nepieciešams skaidri definēt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa stratēģiju. Uzņēmuma vadībai arī ir jāspēj identificēt ieinteresēto personu jeb stakeholder loku, domā A. Leimanis, uzsverot, ka rūpes par ieinteresētajām pusēm un veiksmīgu attiecību veidošana ar tām uzņēmuma attīstībā spēlē lielu lomu.

Saprot vērtību

Pirmo reizi savus spēkus darba tirgū A. Leimanis izmēģināja jau 14 gadu vecumā, Purvciemā strādājot par pastnieku. “Lai gan pats darbs mani sevišķi nesaistīja, imponēja fakts, ka par to maksāja algu. Atceros, ka, saņemot algu, varēju pirmo reizi mūžā pats sev ārzemju izbraukuma laikā nopirkt firmas zābakus. Pēc vidusskolas beigšanas iestājos Latvijas Universitātes (LU) Juridiskajā fakultātē un pirmajā kursā sāku strādāt Iekšlietu ministrijas vienībā, kas apkaroja balto apkaklīšu noziegumus. Es strādāju operatīvajās vienībās, piemēram, uz robežas, pārbaudot muitniekus. Spilgti atmiņā palikušas reizes, kad aizdomās turamos izmeklētāji apzināti salika vienā telpā, kur viņi steidza saskaņot liecības. Mans uzdevums bija klausīties, piefiksēt būtiskākās lietas un nodot tās izmeklētājiem, kas savukārt ar šo lietu darbojās tālāk. Ātri vien sapratu, ka sadarbība ar padomju laika izmeklētājiem man nav sevišķi komfortabla. Mana tālākā profesionālā karjera attīstījās diezgan klasiski,” teic A. Leimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru