Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Otrdienas rītā slimnīcā Itālijā miris Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli, tviterī paziņoja viņa preses pārstāvis.

"Dāvids Sasoli aizgāja 11.janvārī plkst.1.15 slimnīcā Aviāno, Itālijā, kur viņš bija hospitalizēts," pavēstīja viņa preses pārstāvis. "Bēru datums un vieta tiks paziņots tuvākajās stundās."

Pirmdien tika paziņots, ka Sasoli ievietots slimnīcā Itālijā imūnsistēmas disfunkcijas dēļ. Viņš slimnīcā atradās kopš 26.decembra.

Sasoli preses pārstāvis atklāja, ka imūnsistēmas disfunkcijas dēļ Sasoli radušās nopietnas komplikācijas, tādēļ bijis nepieciešams viņu hospitalizēt.

65 gadus vecais Sasoli septembrī smagi saslima ar pneimoniju un viņu nācās hospitalizēt. Viņš pēc tam atgriezās Itālijā, lai atveseļotos, taču process ieilga, tādēļ viņš kādu laiku nespēja pildīt savus pienākumus.

Itālijā pirmdien stājas spēkā stingrāki ierobežojumi cīņā pret Covid-19, nevakcinētām personām liedzot lielu daļu publisko pakalpojumu.

No pirmdienas Itālijā tikai vakcinētas vai Covid-19 izslimojušas personas varēs atrasties restorānu telpās, apmeklēt kinoteātrus, naktsklubus, kā arī futbola spēles stadionos.

Jaunie noteikumi, kurus novembra beigās pieņēma premjera Mario Dragi vadītā valdība, būs spēkā līdz 15.janvārim. Pēc tam tie paliks spēkā reģionos, kas būs atzīti par koronavīrusa zonām.

Noteikumi ietekmē arī sabiedriskā transporta pasažierus. Līdz šim Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcināciju, izslimošanu vai negatīvu Covid-19 testu, bija jāuzrāda tālsatiksmes maršrutos, bet tagad tas nepieciešams, iekāpjot arī metro un vietējās satiksmes autobusā vai vilcienā.

Pastiprinātie noteikumi neattiecas uz bērniem līdz 12 gadu vecumam, jo jaunāki bērni pagaidām Itālijā vēl nevar saņemt vakcīnu pret Covid-19. Valdība plāno, ka 5-11 gadus vecu bērnu vakcinācija sāksies 16.decembrī.

Kamēr Latvijā ieviests visaptverošs “lokdauns” jeb mājsēde, kā rezultātā apturēta vairāku nozaru darbība, daudzās citās valstīs ierobežojumi atcelti pavisam.

Lielākajā daļā Eiropas valstu uzņēmējdarbību ietekmējoši ierobežojumi šobrīd vairs nepastāv, vairākās valstīs arī Covid-19 sertifikātu pieprasīšana klientiem atstāta pašu uzņēmēju rokās un nav noteikta kā obligāta prasība. Piemēram, Skandināvijas valstīs visi pakalpojumi šobrīd pieejami ikvienam, neatkarīgi no vakcinācijas vai pārslimošanas statusa.

Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, uzrādot Covid-19 sertifikātu, praktiski nekādi ierobežojumi nepastāv arī Francijā, Itālijā, Austrijā un Vācijā. 3. novembrī Covid-19 slimnieku skaits uz miljons iedzīvotājiem Austrijā bija 605,39, Vācijā – 236,33, Francijā – 85,94, bet Itālijā – 72,02, kas ir teju 17 reizes mazāk nekā Latvijā. Šajās valstīs vakcinētie, pārslimojušie un atsevišķos gadījumos arī cilvēki, kuri var uzrādīt negatīva testa rezultātus, drīkst doties gan uz restorāniem, kafejnīcām un bāriem, gan apmeklēt dažādus kultūras pasākumus un sporta zāles. Tāpat, uzrādot sertifikātu, atļauts saņemt arī skaistumkopšanas pakalpojumus. Tajā pašā laikā vakcinācijas aptvere, vismaz divās no šīm valstīm, nav būtiski lielāka kā Latvijā, liecina Our World in Data.

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Itālijā Covid-19 dēļ noteiktais ārkārtējais stāvoklis it pagarināts līdz 31.martam, kā arī ieviesta prasība par negatīvu Covid-19 testu ieceļotājiem no citām ES valstīm, otrdien paziņoja premjerministra Mario Dragi birojs.

Ārkārtējais stāvoklis Itālijā ir bijis spēkā kopš 2020.gada janvāra.

Valdība arī izdeva dekrētus, pagarinot īpašās pilnvaras, kas piešķirtas civilās aizsardzības aģentūrām un ārkārtējam komisāram pandēmijas apkarošanai Frančesko Filjiuolo.

Saskaņā ar jaunu dekrētu paliek spēkā noteikumi par Itālijas "zaļo pasi", ar kuru iedzīvotāji var pierādīt vakcinēšanās, pārslimošanas vai negatīva testa faktu.

Itālija arī ieviesusi jaunu prasību ieceļotājiem no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm sniegt pierādījumu par negatīvu Covid-19 testa rezultātu pirms došanās uz Itāliju, paziņoja Veselības ministrija. Nevakcinētiem ieceļotājiem arī vajadzēs pavadīt piecas dienas karantīnā.

Itālija no februāra atvieglos Covid-19 ierobežojumus iebraukšanai no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, pieprasot pasažieriem uzrādīt vakcinācijas, nesenas pārslimošanas vai negatīva testa pierādījumu, bet vairs nepakļaujot viņus karantīnai.

Decembrī, kad pieauga Covid-19 omikrona paveida gadījumu skaits, Itālija pieprasīja no visiem iebraucējiem koronavīrusa testus un noteica piecu dienu karantīnu nevakcinētajiem iebraucējiem. Šī Covid-19 noteikumu pastiprināšana izraisīja Briseles neapmierinātību.

Saskaņā ar veselības ministra Roberto Sperancas otrdienas vakarā parakstītu dekrētu iebraucējiem no ES valstīm no nākamā mēneša būs tikai jāuzrāda "zaļā pase" jeb Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcināciju, nesenu pārslimošanu vai negatīvu testu.

Itālijas Covid-19 ārkārtas situāciju vadītājs pirmdien paziņoja, ka valsts ir sasniegusi omikrona infekcijas gadījumu skaita virsotni, un jauno omikrona infekcijas gadījumu skaits tagad krītas.

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijas vīriešu basketbola izlase ceturtdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra pusfinālā par 5. līdz 8.vietu pārspēja Itāliju un meistarsacīkstes noslēgs sestdien ar maču par piekto pozīciju.

Latvijas izlase izcīnīja uzvaru ar rezultātu 87:82 (18:26, 28:16, 21:18, 20:22).Otrajā mazajā pusfinālā plkst.15.30 tiksies Lietuva ar Slovēniju, un šajā mačā noskaidrosies latviešu pretiniece sestdien cīņā par piekto pozīciju.

Teicamu spēli Latvijas izlases rindās aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 28 punktus, no spēles realizējot 12 no 13 metieniem, un izcīnīja sešas atlēkušās bumbas, Aigars Šķēle pievienoja 12 punktus un atdeva deviņas rezultatīvas piespēles, Artūram Žagaram šajās ailēs bija 10+6, bet Dāvis Bertāns un Artūrs Kurucs guva pa deviņiem punktiem.

Itāliju no zaudējuma neglāba Luidži Datome, kurš guva 20 punktus, aizvadot savu priekšpēdējo spēli valstsvienībā.

Žurnāls "The Economist" "Gada valsts" titulu piešķīris Itālijai, bet kā viena no valstīm, kas visvairāk mainījusies pēdējo 12 mēnešu laikā, minēta arī Lietuva.

Izdevums atgādina, ka Itālija šogad ieguva zinošu un starptautiski atzītu premjerministru Mario Dragi, un lielākā daļa valsts politiķu spēja pārvarēt savas nesaskaņas, lai atbalstītu plašu reformu programmu, kas ļauj valstij saņemt Eiropas Savienības finansējumu pandēmijas seku mazināšanai.

Tāpat Itālijā ir viens no labākajiem vakcinācijas rādītājiem Eiropā.

Lai gan iepriekšējo līderu, piemēram, Silvio Berluskoni, nepārdomātās politikas rezultātā Itālijas iedzīvotāji 2019.gadā bija nabadzīgāki nekā 2000.gadā, un 2020.gads bija sarežģīts, šogad valsts ekonomika ir atkopusies straujāk nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā, norādīja žurnāls.

"Ir grūti noliegt, ka Itālija šodien ir labāka nekā bija 2020.gada decembrī. Un tādēļ tā ir mūsu gada valsts," paziņoja "The Economist".

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Latvijas tūrisma operators "Tez Tour" pēc vairāku gadu pārtraukuma atsācis ceļojumus uz Rimini, Itālijā, informēja uzņēmumā.

"Tez Tour" Latvijas vadītājs Konstantīns Paļgovs norāda, ka, beidzoties Covid-19 pandēmijai, redzams, ka 2022./2023.gada tūrisma sezonas ietvaros ievērojami ir pieaudzis pieprasījums pēc Eiropas valstu, kā arī tuvākiem galamērķiem. Vienlaikus pašreizējās ekonomiskās un politiskas situācijas dēļ arvien vairāk cilvēku izvēlas galamērķus Eiropā, līdz ar to "Tez Tour" uz to ir reaģējis un šogad ceļotājiem piedāvā vairākus jaunus galamērķus, tostarp Halkidiki salu Grieķijā, kā arī Rimini un Sardīnijas salu Itālijā.

Pirmais čarterreiss uz Rimini veikts 25.jūnijā un turpmāk katru svētdienu līdz augusta beigām.

Šajā vasaras sezonā tūroperators nodrošina ceļojumus uz 12 galamērķiem tādās valstīs kā Turcija, Grieķija, Itālija, Bulgārija, Gruzija un citur. Šogad vasaras sezonā "Tez Tour" plāno apkalpot aptuveni 30 000 tūristu, kas būs par 15% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un, pateicoties pieprasījuma pieaugumam, attiecīgi plānots arī kāpināt apgrozījumu - par 30% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Itālija pirmdien iesaldēja vairākus nekustamos īpašumus, kas pieder Krievijas oligarhiem Eduardam Hudainatovam un Grigorijam Berjozkinam, ziņu aģentūrai "Reuters" pavēstīja tieši informēti ziņu avoti.

Itālijas finanšu policija (Guardia di Finanza) iesaldēja villu "Altachiara" ar parku, kas atrodas piekrastes pilsētā Portofino netālu no Dženovas, kā arī nekustamo īpašumu un automobili Romā. Šie īpašumi pieder Krievijas enerģētikas milža "Rosņeftj" bijušajam vadītājam Hudainatovam.

Hudainatovs tika iekļauts Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Viņa aktīvu vērtība ir apmēram 57 miljoni eiro, pavēstīja viens no informētajiem avotiem.

Itālijas policija maijā konfiscēja luksusa jahtu apmēram 700 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas tika uzskatīta par piederošu Hudainatovam un kuru mediji saistīja ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Itālijas valdība trešdien paziņoja, ka no 15.februāra noteiks vakcināciju pret Covid-19 par obligātu cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem, cīnoties pret infekcijas gadījumu skaita kāpumu.

"Mēs gribam palēnināt inficēšanās līkni un pamudināt itāliešus, kas vēl nav vakcinējušies, to izdarīt," premjerministrs Mario Dragi sacīja valdības sēdē, kurā tika pieņemts šis lēmums.

"Mēs īpaši iejaucamies vecuma grupās, kurās ir vislielākais hospitalizācijas risks, lai samazinātu spiedienu uz klīnikām," viņš piebilda.

Jaunais dekrēts paredz, ka nestrādājošiem cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem būs obligāti jāvakcinējas, bet strādājošajiem būs jāsaņem vakcinācijas sertifikāts.

Valdība arī paziņoja, ka "no 15.februāra vakcinācijas sertifikāts būs nepieciešams cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem valsts un privātajā sektorā, lai piekļūtu savai darbavietai".

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas biznesu šokēja ministru prezidents Krišjānis Kariņš, televīzijā paužot birokrātisko vēstījumu: “Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta.”

Pēc tam gan radio taisnojās, ka esot pārprasts, atvainojās, taču, kā saka, izlietu ūdeni nesasmelsi. Ja stāsts būtu par kādu vienu teikumu, ko var izraut no konteksta, tā būtu cita lieta, taču šajā gadījumā šai tēzei bija arī pamatojums, kas atklāj domāšanas veidu.

Proti, no premjera teiktā izriet, ka tiek uzskatīts par normālu, ja kādai nozarei valsts pārvalde uzliek darbības ierobežojumus, – tas neuzliek nekādas saistības lēmumu pieņēmējiem, līdz ar to uzņēmējiem pašiem ar šo problēmu jātiek galā, un, ja netiek galā, tad paši vainīgi.

It kā valstij tās nozares, kurās Covid-19 dēļ ieviesti darbības ierobežojumi un apgrūtinājumi, nekad vairs nebūs vajadzīgas. Nav brīnums, ka tādas attieksmes dēļ ļoti daudzi ierobežotajās nozarēs nodarbinātie emigrē, uzņēmumi pārprofilējas vai pārceļ savu darbību uz valstīm, kur pret biznesu pat pandēmijas laikā saglabāta pretimnākoša attieksme.

Ieviešot līdzšinējos ierobežojumus, kas pārspīlēti tiek dēvēti par “lokdaunu”, no politiķu puses tika viennozīmīgi apliecināts, ka pēc 15. novembra dzīve atkal būs, tā teikt, vecajās sliedēs.

Uz žurnālistu vaicāto, vai tiešām nebūs nekādu kritēriju, saskaņā ar kuriem kaut kādi ierobežojumi varētu saglabāties, amatpersonas atbildēja izvairīgi, sakot apmēram tā: dzīvosim, redzēsim. Nu redzam. Un ne tikai to, ka iepriekšējie ierobežojumi nav bijuši tik efektīvi, kā cerēts, bet arī to, ka arī turpmākajam laikam noteiktie tādi izskatās, jo atkal aplamību pilni un diemžēl atkal tieši motivē meklēt risinājumus, lai ierobežojumus apietu.

Kāpēc? Tam var būt vairāki pamatojumi. Pirmkārt, šī ierobežojumu apiešana tiešā veidā saistāma ar sabiedrības attieksmi pret lēmumu pieņēmējiem. Neteiksim, ka tas būtu kāds protesta veids, drīzāk vēlme šos aplamību pieņēmējus, tā teikt, neņemt pierē. Pamats tam – neuzticēšanās politiķiem, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, neticība ierobežojumu efektivitātei, jo normas daudzos gadījumos nav bijušas pamatotas un bieži vien ir pretrunā ar veselo saprātu. Kaut vai par piemēru ņemot to, ka lielie pārtikas veikali, kas bija visiem atvērti līdz 15. novembrim, nu pēkšņi kļuvuši nevakcinētajiem bīstami un tāpēc nepieejami. Ir taču katram skaidrs, ka vīrusa izplatības mazināšanai būtisks ir nevis telpas izmērs, bet gan cilvēku blīvums un ventilācijas kapacitāte. Blīvumu var regulēt, un tas tiek darīts kaut vai ar groziņu un marķējuma uz grīdas palīdzību. Savukārt ventilācijas sistēmas tirdzniecības centros ir labākas nekā lielākajā daļā, piemēram, ministriju, nemaz nerunājot par skolām.

VAS "Pasažieru vilciens" līgumā ar Čehijas "Škoda Vagonka" par elektrovilcienu piegādi veikti grozījumi, nosakot pirmo vilcienu piegādes termiņu 2023.gada 19.janvārī, liecina Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) publicētie līguma grozījumi.

Vienlaikus visu 32 elektrovilcienu piegādes gala termiņš nav mainīts.

Līguma grozījumos teikts, ka pirmie 23 vilcieni tiks piegādāti 2023.gada pirmajā pusgadā, bet pārējie deviņi elektrovilcieni tiks piegādāti līdz 2023.gada beigām.

Līguma grozījumos skaidrots, ka uzņēmuma darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija, un tās izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi.

Tāpat grozījumos norādīts, ka 2022.gada 7.martā Čehijas Tirdzniecības kameras sertifikātā par nepārvaramu varu norādīts, ka ārkārtas stāvokļa laika valstī noteiktie ierobežojumi ir radījuši apstākļus, kas negatīvi ietekmējuši "Škoda" spējas piegādāt vilcienus noteiktajos termiņos. Starp šādiem apstākļiem minēti darbaspēka, materiālu un pakalpojumu trūkums, ceļošanas ierobežojumi, karantīnas noteiktie ierobežojumi Čehijā un ārvalstu ierobežojumi.

Iespējamie ierobežojumi pret Covid-19 vakcinētajiem ir lieki un demotivēs jauniešus doties vakcinēties, norādīja Latvijas Bāru asociācijas (LBA) valdes loceklis Oskars Ikstens.

Viņš skaidroja, ka lielākā daļa bāru nozarē strādājošo ir vakcinēti pret Covid-19, un arī klienti tiek pieņemti "zaļajā režīmā" jeb tad, ja tie spēj uzrādīt derīgu Covid-19 sertifikātu.

Ikstens norādīja, ka nozare kopumā uz jauniem ierobežojumiem skatās negatīvi, jo iepriekš valdība un Veselības ministrija solīja, ka pilnībā vakcinētajiem papildus ierobežojumi netiks noteikti.

"Mēs šos ierobežojumus redzam kā liekus un demotivējošus. Turklāt tie atturēs cilvēkus, tostarp jauniešus, turpmāk vakcinēties," komentēja asociācijas pārstāvis.

Vienlaikus Ikstens pauda, ka nozare apzinās, ka situācija, kas saistīta ar Covid-19 un tā izplatību, pašlaik ir slikta. Tāpat nozare atbalsta un uzteic mediķus.

Veselības ministrija (VM) rosina Covid-19 testa veikšanu pirms ielidošanas prasīt arī no Spānijas, Francijas, Itālijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), liecina satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Testus arī turpmāk, tāpat kā pašlaik, plānots prasīt, valstī ieceļojot no Dānijas, Lielbritānijas un Zviedrijas.

Tikmēr obligāta testa prasību paredzēts atcelt ieceļotājiem no Beļģijas, Īrijas, Norvēģijas, Vācijas un Krievijas, vēsta Linkaits.

Ministra sniegtā informācija aģentūrai LETA liecina, ka, izvēloties konkrētās valstis, VM vērtējusi saslimstības rādītājus. Prasība par jaunajām valstīm varētu būt spēkā no 12.janvāra un visām sarakstā esošajām valstīm tikt noteikta līdz 23.janvārim.

Tāpat kā iepriekš, arī līdz 23.janvārim, VM rosina par derīgiem atzīt pēdējo 72 stundu laikā veiktu RNS testu vai pēdējo 48 stundu laikā veiktu antigēna testu, un testa rezultāts ir negatīvs, kas jāuzrāda pirms iekāpšanas transportlīdzeklī.

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

Viltotas preces, galvenokārt apģērbi, Eiropas ekonomikai gadā rada zaudējumus 16 miljardu eiro apmērā, paziņojis Eiropas Savienības (ES) Intelektuālā īpašuma birojs.

Viltojumu dēļ tiek zaudētas arī gandrīz 200 000 darbavietu, aplēsis birojs.

Secinājumi, kas balstīti uz datiem no 2018. līdz 2021.gadam, liecina, ka viltojumi vislielākos zaudējumus rada apģērbu nozarei, - aptuveni 12 miljardus eiro gadā jeb 5,2% no nozares kopējiem ieņēmumiem, norāda aģentūra.

Viltota kosmētika rada trīs miljardus eiro lielus zaudējumus, bet rotaļlietas - vienu miljardu eiro. Taču ES Intelektuālā īpašuma birojs brīdināja, ka "viltošanu, tāpat kā jebkuru nelikumīgu darbību, nevar precīzi izmērīt". Biroja secinājumi balstās uz policijas konfiscēto preču skaitu, kā arī uz eiropiešu aptaujām, kurās zināma daļa atzina, ka pirkuši viltotas preces.