Par Eiropas Parlamenta jauno priekšsēdētāju otrdien ievēlēta konservatīvo pārstāve Roberta Metsola.

Par viņu balsojuši 458 no 616 EP deputātiem, kas piedalījās vēlēšanās.

Metsola amatā nomainīs 11.janbvārī negaidīti mirušo Dāvidu Sasoli.

Tomēr vēlēšanas nav tieši saistītas ar Sasoli nāvi, jo jau pirms tam bija paredzēts, ka janvārī viņš amatu atstās.

Metsola, kura otrdien svin savu 43 dzimšanas dienu, EP ievēlēta no Maltas un pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP), kamēr Sasoli pārstāvēja centriski kreiso frakciju "Sociālisti un demokrāti" (S&D).

Sasoli par EP priekšsēdētāju kļuva 2019.gadā, par viņu balsojot abām lielākajām frakcijām EPP un S&D, kam pievienojās arī liberāļi.

Tad abas lielākās frakcijas arī vienojās, ka Sasoli amatu ieņems tikai pusi no pilnvaru termiņa, bet pēc tam nodos to kādam EPP pārstāvim.

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

AS “Pasažieru vilciens” pakāpeniski ieviesīs jaunus, uzlabotus vilcienu pasažieru apkalpošanā nodarbināto darbinieku formastērpus.

To dizainu izstrādājis modes mākslinieks Dāvids (Romans Andrejevs), kurš iepriekš veidojis Latvijas nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” apkalpes formastērpu dizainu. Jauno formastērpu dizainā investēti 4000 eiro.

Formastērpu valkās vilciena mašīnisti, konduktori kontrolieri, kasieri stacijās un Klientu apkalpošanas centra darbinieki. Tas ir funkcionāls un elegants. Visu apģērba gabalu materiāls ir ražots speciāli formas tērpiem, lai tajā būtu ērti kustēties, tas būtu elpojošs, aizsargājošs, viegli uzturams un kopjams. Apģērbā ir izmantotas krāsas, kas redzamas arī jauno elektrovilcienu dizainā, – trīs toņu pelēkā, akcentos – tumši dzeltenā un tirkīza.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

SIA "Forpet Baltic" pārtikas iepakojumu ražotnē Ventspilī investēti vairāk nekā 14 miljoni eiro, informē Ventspils brīvostas pārvaldē.

Dabai draudzīgā pārtikas iepakojuma ražošanas uzņēmuma "Forpet Baltic" projekta realizācija Ventspils brīvostā sākta 2021.gada maijā. Kopējais investīciju apjoms projektā jau šobrīd ir vairāk nekā 14 miljoni eiro, un "Forpet Baltic" ir šobrīd lielākais investīciju projekts Ventspilī. Lai gan ražotne vēl ir tapšanas procesā, tajā jau strādā 50 darbinieku - gan biroja, gan ražošanas darbinieki, kuri mācās strādāt uz jaunajām iekārtām jau to testēšanas procesā.

Patlaban galvenais tehniskais aprīkojums jau ir iegādāts un uzstādīts, un sākta iekārtu testēšana. Pirmos izmēģinājuma produktus klienti jau notestējuši un atzinīgi novērtējuši. Paralēli uzņēmums sācis darbu pie nākamā attīstības posma un papildu iekārtu iegādes, kas varētu dubultot pārdošanas apjomus un palielināt darbinieku skaitu līdz 160.

Latvijā pašlaik ir nelikvidētas zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, kā arī viena dalībnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru īpašnieks ir miris.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pašlaik Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nedaudz vairāk kā 24 tūkstoši aktīvu zemnieku saimniecību, tomēr, analizējot šo saimniecību īpašniekus, redzam, ka 14% gadījumu to īpašnieki ir miruši. Vēl lielāks mirušo īpašnieku īpatsvars ir zvejnieku saimniecībām – 20%. Savukārt šobrīd aktīvo individuālo uzņēmumu vidū mirušo īpašnieku īpatsvars ir 19,6%.

Jautājumi ir, bet atbilžu nav

“Tie ir iespaidīgi rādītāji, kas vairāk rada jautājumu nekā atbilžu,” savu pārsteigumu pauž bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, jaunajai valdībai būtu lietderīgi papētīt šos skaitļus un saprast, kur ir problēmas sakne. “Var būt ļoti daudz iemeslu, kāpēc ir situācija, kad īpašnieks ir miris, bet cits neviens viņa vietā nav stājies. Proti, mantojuma lieta var prasīt ne tikai mēnešus, bet pat gadus, it īpaši, ja potenciālo mantinieku vidū ir strīdi, tikpat labi var būt pretēja situācija, kad mirušajam īpašniekam ir parādsaistības, kuras neviens nevēlas uzņemties maksāt, un tāpēc mantojuma lieta pat netiek atvērta,” uz lūgumu minēt kādus iespējamos iemeslus atbild A. Lasmanis. Viņš arī iesaka būtu uzmanīgiem ar šo biznesa subjektu likvidāciju. “Ja mantojuma lieta ir atvērta, tad valsts struktūrām nevajadzētu steigties ar to likvidēšanu (izslēgšanu no reģistra), jo tad var rasties situācija, kad vispirms likvidē un pēc tam būtībā tieši to pašu reģistrē no jauna atkārtoti, tādējādi ieguvēja būs valsts, kura saņems attiecīgās valsts nodevas un pildīs valsts maku, bet ierēdņi varēs atskaitīties par padarīto darbu,” iesaka A. Lasmanis. Viņaprāt, tiem biznesa subjektiem, kuru mirušajiem īpašniekiem mantojuma lietas noteiktā laikā nav atvērtas, gan varētu piemērot piespiedu izslēgšanu no reģistra. “Tas ir uzdevums mūsu gudrajām valstssievām un valstsvīriem,” uz jautājumu, kam tas būtu jādara, atbild A. Lasmanis.

Miris optiskā aprīkojuma ražotāja "Yukon Advanced Optics Worldwide" dibinātājs un vadītājs Aleksandrs Oļševskis, pirmdien paziņoja kompānija, kuras galvenā mītne atrodas Lietuvā un kam ir ražotne Daugavpilī.

"Ar dziļām skumjām un patiesām bēdām mēs paziņojam, ka 61 gada vecumā pēkšņi miris uzņēmumu grupas "Yukon Advanced Optics Worldwide" dibinātājs un ilggadējais vadītājs Aleksandrs Oļševskis," teikts kompānijas paziņojumā.

Baltkrievijas pilsonis Oļševskis uzņēmumu nodibināja 1991.gadā Baltkrievijā. Pašlaik "Yukon Advanced Optics Worldwide" ir augsto tehnoloģiju grupa ar birojiem septiņās valstīs un vairāk nekā 1000 darbiniekiem.

Turpinās sprādzienveida attīstību 

Latgales speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumā SIA Pulsar Optics Daugavpilī strādā jau vairāk...

Uz Lietuvu Oļševskis uzņēmumu pārcēla 2004.gadā.

"Aleksandrs bija ne tikai profesionālis savā jomā, bet arī cilvēks ar neparastu talantu apvienot ikvienu. Viņš prata iedvesmot citus sasniegt augstākos rezultātus, radīt komandā uzticības un atbalsta gaisotni, kā arī bija neatlaidīgs un centīgs, lai sasniegtu kopīgos mērķus. Aleksandrs Oļševkis bija vizionārs, kurš ne tikai redzēja iespējas, bet arī zināja, kā tās īstenot. Viņa idejas un intuīcija pārveidoja „Yukon Advanced Optics Worldwide“ par starptautisku uzņēmumu grupu, kas kļuvusi par pasaules tirgus līderi civilās termiskās attēlveidošanas optikas jomā. Viņš bija cilvēks, kuramļoti rūpēja citu sāpes, pateicoties kam uzņēmums veica aktīvu sabiedrisko darbību, atbalstīja sociāli jūtīgas organizācijas, sniedza nozīmīgu atbalstu ukraiņu bēgļiem kara laikā Ukrainā," teikts medijiem izplatītajā paziņojumā.

Visa „Jukonas Advanced Optics Worldwide“ komanda izsaka visdziļāko līdzjūtību ģimenei, mīļajiem un draugiem: "Mēs vienmēr atcerēsimies Aleksandru kā izcilu biznesa vadītāju un cilvēku ar lielu sirdi".

Kompānija „Yukon Advanced Optics Worldwide“ uzņēmumu grupas vēsturi sāka veidot 1991.gadā, ar rokām darinot koka novērošanas optiku. Pirmie pieci koka izstrādājumi tika sagatavoti nepabeigtas mājas pagrabā Lidā (Baltkrievija), bet pašas ierīces tika pārdotas Lietuvā, Vācijā, Polijā un Itālijā. 1995.gadā uzņēmums sāka piedāvāt ražojumus Amerikas tirgū pēc sadarbības uzsākšanas ar partneriem no ASV. Pamatojoties uz šo partnerību, 1998.gadā tika nodibināts „Beltex Optic“, un tika izveidots „Yukon Advanced Optics“ zīmols, kura pamatportfelis ir tēmekļi un binokļi. Pieaugot dienas optikas klāstam, 1999. gadā uzņēmums sāka ražot pirmās nakts redzamības ierīces, un līdz 2005. gadam kompānijas pirmās paaudzes nakts ierīču daļa pasaules tirgū sasniedza 70%.

2004. gadā tika izveidota „Yukon Advanced Optics Worldwide“ uzņēmumu grupa, kur par galveno mītni tika izraudzīta Viļņa. 2005. gadā uzņēmumu grupa kļuva par pirmo ražotāju pasaulē, kas civilajam tirgum piedāvāja digitālās nakts ierīces. 2009. gadā tika reģistrēts „Pulsar“ zīmols, kas šodien veido būtisku „Yukon Advanced Optics Worldwide“ ražošanas daļu. 2012. gadā uzņēmums kļuva par pirmo ražotāju pasaulē, kas ieviesa termoattēlveidošanas ierīces civilās nozīmes optikai. Pašreiz „Yukon Advanced Optics Worldwide“ ir viena no progresīvākajām augsto tehnoloģiju uzņēmumu grupām, kas darbojas Eiropā, ar birojiem septiņās valstīs un vairāk nekā 1000 darbiniekiem.

"Yukon Advanced Optics Worldwide" drīz pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pērn pavasarī paziņoja, ka pārtrauc savas produkcijas tirdzniecību Krievijā, Baltkrievijā, kā arī Vidusāzijas un Kaukāza valstīs, liecina uzņēmuma mājaslapā pieejamā informācija.

"Yukon Advanced Optics Worldwide" izstrādātie termovizori un digitālā nakts un dienas optika tiek izmantota medību, jūras un drošības industrijā. Uzņēmums ir viens no nedaudziem ražotājiem, kas nodrošina pilnu ražošanas ciklu, un pašlaik tā piedāvājumā ir vairāk nekā 200 izstrādājumu.

"Pulsar Optics" reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir viens miljons eiro. Uzņēmums 2021.gadā strādāja ar 21,52 miljonu eiro apgrozījumu un 7,24 miljonu eiro peļņu. Finanšu dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Bijušais Padomju Savienības prezidents Mihails Gorbačovs ir miris, otrdienas vakarā vēstīja Krievijas ziņu aģentūras.

"Šovakar pēc smagas un ilgstošas slimības miris Mihails Sergejevičs Gorbačovs," paziņoja Centrālā klīniskā slimnīca Maskavā.

Gorbačovs bija pēdējais Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) Centrākomitejas ģenerālsekretārs. Viņš stājās šajā amatā 1985.gadā un uzsāka tā saukto pārbūvi - politiskas un ekonomiskas reformas padomju sabiedrības demokratizēšanai. No 1990. līdz 1991.gadam viņš bija arī Padomju Savienības prezidents.

Gorbačovs, kurš bija Nobela Miera prēmijas laureāts un Gorbaōova fonda dibinātājs, mūža nogalē pētīja Krievijas un pasaules vēstures problēmas.

Gorbačovs tiks apbedīts Novodevičjes kapsētā Maskavā blakus viņa dzīvesbiedrei Raisai, paziņoja Gorbačova fonda pārstāvis. Bēru datums vēl nav noteikts.

Pretrunīgi vērtētais gāzesvads "Nord Stream 2", kura sertifikācijas process ticis apturēts saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir miris, otrdien paziņoja ASV valsts sekretāra vietniece politiskajos jautājumos Viktorija Nulanda.

"Manuprāt, "Nord Stream 2" tagad ir miris," ASV likumdevējiem sacīja Nulanda. "Tas ir metāla gabals jūras dzelmē, un nedomāju, ka tas tiks atdzīvināts."

Šādi komentāri izskanējuši tajā pašā dienā, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienotās Valstis, reaģējot uz Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, aizliedz Krievijas naftas importu.

Nulanda piebilda, ka Krieviju sagaida arī papildu sankcijas no G7, Eiropas Savienības un citām valstīm visā pasaulē, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins neapturēs šo karadarbību.

"Mēs arī strādājam ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem, lai ierobežotu globālo enerģijas piegāžu traucējumus un liegtu Krievijai iespēju tās enerģijas eksportu izmantot kā ieroci.

Mūžībā devies kādreizējais iekšlietu ministrs, uzņēmējs un Latvijas Motosporta federācijas prezidents Dzintars Jaundžeikars, aģentūra LETA uzzināja federācijā.

Bijušais politiķis miris 66 gadu vecumā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Jaundžeikars dzimis 1956.gada 14.februārī. Viņš ir studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, Lauksaimniecības uzņēmumu augstākajā vadības skolā.

Jaundžeikars ir bijis AS "Limbažu piens" valdes priekšsēdētājs un prezidents, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības priekšsēdētājs, SIA "Vidrižu lauksaimnieks" un SIA "Viva Agro" valdes priekšsēdētājs; SIA " Limbažu siera vērtspapīri" valdes priekšsēdētājs, SIA "Ievziedi" un SIA "Piensaimnieku laboratorija" valdes loceklis, SIA "Vidrižu vidzemnieks" izpilddirektors.

2001.gadā viņš kandidējis Limbažu rajona Vidrižu pagasta padomes vēlēšanās no saraksta "Mēs - pagastam" un ievēlēts par deputātu

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Miris ilggadējais Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, liecina informācija LBS mājaslapā.

Straume bija sertificēts būvinženieris, maģistrs, LBS biedrs kopš biedrības atjaunošanas 1989.gadā, LBS valdes priekšsēdētāja vietnieks kopš 1997.gada un valdes priekšsēdētājs no 2003. līdz 2021.gadam.

Tāpat Straume bijis Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU, tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) un Rīgas Tehniskās universitētes (RTU) Valsts kvalifikācijas komisijas priekšsēdētājs/loceklis, RTU un LLU padomnieku konventa loceklis, LLU Profesoru padomes loceklis, līdz 2020.gadam - Latvijas Būvniecības padomes un Rīgas Galvenā arhitekta kolēģijas loceklis.

Straume 2021.gadā par mūža ieguldījumu būvindustrijā apbalvots ar Būvindustrijas lielo balvu - Pamatakmeni.

Par gaisa satiksmes organizēšanu Latvijā atbildīgā VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) saņems 25 miljonu eiro aizdevumu no Ziemeļu investīciju bankas (NIB) gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizācijai un paplašināšanai, informē LGS pārstāvji.

Līdzekļi tiks izmantoti jaunā gaisa satiksmes vadības torņa un modernas aeronavigācijas sistēmas izbūvei. Līgums paredz, ka aizdevuma termiņš ir līdz 2038.gada beigām.

1973.gadā uzbūvētais un pašlaik izmantotais gaisa satiksmes vadības tornis Rīgas lidostā vairs neatbilst lidostas, kas strauji attīstās, vajadzībām. Jaunās tehnoloģijas, kas tiks uzstādītas modernizācijas gaitā, ļaus ieviest arī attālinātās gaisa satiksmes vadības sistēmu "Remote Control Tower", nodrošinot gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās attālinātu vadību citās Latvijas lidostās, skaidro LGS pārstāvji.

"Jaunā gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība un ar to saistītā gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizācija šobrīd ir lielākais LGS projekts, kura īstenošana ir svarīga ne tikai uzņēmumam, bet arī gaisa satiksmes attīstībai un turpmākiem gaisa satiksmes drošības un efektivitātes uzlabojumiem," pauž LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta transporta komiteja izskatīja un atbalstīja VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) iesniegto projektu ar līdzfinansējumu 50 procentu jeb 26,263 miljonu eiro apmērā gaisa satiksmes infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai divējādam lietojumam, proti, gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

“Ģeopolitiskā situācija saistībā ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā radīja nepieciešamību aktīvi attīstīt un stiprināt militārās spējas, kur aviācija ir viena no būtiskām komponentēm. Strikti reglamentētajā aviācijas nozarē arvien vairāk tiek noteiktas jaunas prasības, kas vērstas galvenokārt uz gaisa satiksmes vadības drošuma līmeņa paaugstināšanu. Drošuma līmeņa paaugstināšanas priekšnoteikums ir infrastruktūras tehniskā un tehnoloģiskā attīstība, tai skaitā tās pielāgošana militāriem mērķiem. Sākotnēji LGS plānoja realizēt jaunā gaisa satiksmes vadības torņa projektu, izmantojot savus līdzekļus un aizņēmumu bankā, taču Covid 19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas aviācijas nozarē ir radījušas tādu situāciju, kurā tas vairs nav iespējams. Tāpēc ir liels prieks, ka mums, LGS vadībai, un uzņēmuma speciālistiem, ir izdevies sagatavot kvalitatīvu projektu, kas saņēmis Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) atbalstu un ļaus izmantot Eiropas Savienības līdzekļus šī nozīmīgā projekta realizācijai,” uzsver LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) pagājušajā nedēļā parakstīja līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par Eiropas Savienības līdzfinansējuma 50 procentu apmērā piešķiršanu gaisa satiksmes vadības infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

Līdzfinansējuma kopējais apjoms ir 26,263 miljoni eiro, un tas ir piešķirts jaunā gaisa satiksmes vadības torņa celtniecībai starptautiskajā lidostā “Rīga”.

Ņemot vērā, ka starptautiskā lidosta “Rīga” ir nozīmīgs Eiropas transporta tīkla (TEN-T) infrastruktūras posms, jaunais gaisa satiksmes vadības tornis ir viens no lidostas veiksmīgas attīstības priekšnosacījumiem, lai arī turpmāk nodrošinātu visdrošāko un rentablāko lidojumu apkalpošanu noslogotākajā Baltijas lidostā. Gaisa satiksmes vadības infrastruktūras modernizācijas projekts nodrošinās saskaņotu lidostas un LGS infrastruktūras attīstību, civilās un militārās gaisa satiksmes integrāciju, stiprinot civilmilitāro mobilitāti. Torņa tehnoloģiskās iespējas ļaus optimizēt ielidošanas un izlidošanas mijiedarbību, kā arī horizontālo un vertikālo trašu izvietojumu, samazinot degvielas patēriņu, izmešu un trokšņa līmeni un iespēju robežās nodrošinot lidojumu nepārtrauktību. Tādējādi tas būs ieguldījums Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

Miris Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) ievietotais ieraksts vietnē "Twitter".

"Pēkšņi un sāpīgi iestājas klusums. Pārtrūkst sāktie darbi. Latvijas lauksaimnieki ir zaudējuši Edgaru Treibergu, LOSP ilggadēju un prasmīgu vadītāju. Savu līderi. Sērojam kopā ar jums," raksta ZM.

Treibergs bija arī Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidents un Latvijas Jātnieku federācijas viceprezidents.

Tāpat viņš bija Ropažu novada domes deputāts, vēlēšanās startējot no Latvijas Zemnieku savienības (LZS).

Jau vēstīts, ka Treibergs 2020.gada martā tika pārvēlēts LOSP valdes priekšsēdētāja amatā uz nākamajiem trim gadiem.

Trešdienas pēcpusdienā 59 gadu vecumā mūžībā devies bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars, vēsta Latvijas televīzija (LTV).

Pēc LTV rīcībā esošās informācijas viņš miris pēc inficēšanās ar Covid-19. Cimdars šovasar bija starp partijas "Latvija pirmajā vietā " dibinātājiem, un tāpat kā viņa pārstāvētā partija iestājās pret obligāto vakcināciju.

Arņa Cimdara dzīves ceļš aizsākās 1962.gada Jelgavā - pilsētā, kuru mīlējis un kur pavadījis visu savu mūžu, vēsta viņa tuvinieki.

Jelgavā beidzis Latvijas Lauksaimniecības Universitāti, vēlāk 2009. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē.

Arnis Cimdars bija Trīs zvaigžņu ordeņa kavalieris, lepns Latvijas patriots, vienmēr stingri iestājās par objektivitāti, demokrātijas neaizskaramību un taisnīgumu.

Sociālās saziņas platforma "WhatsApp" paplašinājusi funkcijas "Channels" pieejamību, un tā turpmākajās nedēļās kļūs pieejama lietotājiem vairāk nekā 150 valstīs.

Par to "WhatsApp" īpašnieces "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs paziņoja savā jaunajā "WhatsApp" kanālā.

Viņš norādīja, ka "WhatsApp Channels" "jūs varēsiet uzzināt jaunumus no cilvēkiem un organizācijām, kam sekojat".

Jūnijā "WhatsApp Channels" tika ieviests lietotājiem Kolumbijā un Singapūrā, bet jūlijā šīs funkcijas pieejamība tika nodrošināta vēl septiņās valstīs.

Funkcija "Channels" pieejama platformas atsevišķā cilnē, un citi lietotāji neredz, kādiem kanāliem seko citi lietotāji.

Savus kanālus jau paspējušas izveidot vairākas slavenības un uzņēmumi, tai skaitā dziedātāja Olīvija Rodrigo, dīdžejs Dāvids Geta un mūzikas žurnāls "Billboard".

Lai arī "WhatsApp" nesniedz precīzu informāciju par šobrīd platformā pieejamo kanālu skaitu, tā norāda, ka to jau ir vairāki tūkstoši.

Vietējie uzņēmēji veido Latvijas tēlu pasaulē, tāpēc mums nevajadzētu kautrēties runāt par saviem panākumiem un uzdrošināties izcelt labos piemērus, domā Dāvis Dāvids Sakne, GOLIN RIGA vadītājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.jūlija numurā lasi:

Statistika

Aktīvāk soda par negodīgu komercpraksi interneta tirdzniecībā

Tēma

Vai tiešām pēc 13 gadiem Latvijā vairs bērni nedzims?

Aktuāli

Vīrietis pensijā vidēji nodzīvo četrus gadus

Kapitāla tirgus

Kapitāla tirgus Latvijā restarta gaidās. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa

Biškopība

Saldākajai nozarei ir neizmantots izaugsmes potenciāls

Metāli

Uzkarst karš par kritiskajiem metāliem

Auto industrija

Nākamais mūsu nopirktais auto var nākt no Ķīnas

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Vietējie uzņēmēji veido Latvijas tēlu pasaulē, tāpēc mums nevajadzētu kautrēties runāt par saviem panākumiem un uzdrošināties izcelt labos piemērus, domā Dāvis Dāvids Sakne, GOLIN RIGA vadītājs.

Latvijā, izmantojot sabiedrisko attiecību instrumentus, joprojām tiek pārāk daudz popularizēti zīmoli un uzņēmumu panākumi, nevis konkrēti vadības cilvēki, uzņēmēji vai speciālisti, taču globālā prakse liecina, ka vadītājs nav atraujams no uzņēmuma un viņa popularizēšana var būtiski pozitīvi ietekmēt arī uzņēmuma reputāciju, skaidro D.D.Sakne. Latvijas tēlu nākotnē būvēs Latvijas uzņēmēji - tie, ar kuriem varēsim lepoties, tie, kas iedvesmos jaunos censoņus, rādīs piemēru un nesīs mūsu valsts vārdu pasaulē, spriež komunikāciju speciālists.

Kā pēdējos gados mainījusies sabiedrisko attiecību nozare - kas bija aktuāls pirms desmit gadiem, kas ir aktuāls tagad?

Pie Baltkrievijas robežas pirmdien noslēgušās Ukrainas un Krievijas sarunas, kuras ilgušas aptuveni piecas stundas, un puses vienojušās par jaunu sarunu kārtu.

Kā pavēstīja Ukrainas delegācijas pārstāvis, delegācijas atgriežas Maskavā un Kijevā un paredzēta otrā sarunu kārta.

Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks, kurš ietilpa Ukrainas delegācijā, pavēstīja, ka sarunās Ukrainas un Krievijas puses noteikušas virkni prioritāro tēmu, kurās redzami zināmi risinājumi.

Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis paziņoja, ka otrā sarunu kārta notiks tuvākajās dienās uz Polijas-Baltkrievijas robežas, panākta attiecīga vienošanās.

"Līdz tam katra no delegācijām, katras delegācijas vadība ar valsts vadību konsultēsies par katru no sarunu pozīcijām," paziņoja Medinskis.

Ukrainas delegācijas sastāvā ir valdošās partijas "Tautas kalps" parlamenta frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija, aizsardzības ministrs Oleksijs Renikovs, prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks, ārlietu ministra vietnieks Mikola Točickis un citas amatpersonas.

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien bijušajam Muitas kriminālpārvaldes vadītājam Vladimiram Vaškevičam par korupcijas noziegumiem piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, informē tiesā.

V.Vaškevičs pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par korupcijas noziegumiem piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, pavēstīja viņa aizstāve Jeļena Kvjatkovska.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu. Vaškevičs pēc tam aizbrauca uz Austriju, no kuras Latvijā vairs nav atgriezies. Neoficiāli izskanējis, ka pašlaik viņš jau varētu mitināties Krievijā.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu toreizējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" Kauguros, Talsu šosejā, atklājis savu pirmo veikalu kūrortpilsētā Jūrmalā, informē uzņēmums.

Modernā ēka, kuras celtniecībā investēti vairāk nekā 5,6 miljoni eiro, ir jau deviņpadsmitais "Lidl" veikals Latvijā.

"Šajā veikalā ir radītas 60 darba vietas un līdzīgs skaits darba vietu ir arī citos veikalos visā Latvijā. Esmu dzirdējis, ka ikviens Latvijā atvērtais "Lidl" veikals ir bijis veiksmes stāsts. Šis ir vēl viens labs piemērs Latvijas un Vācijas ekonomiskajai sadarbībai," pasākumā uzsvēra Vācijas vēstniecības vadītāja vietnieks Dāvids Bartelss (David Bartels).

"Lidl Latvija" Reģionālais vadītājs Ģirts Upenieks norādīja, ka veikalā radītas 60 jaunas, labi apmaksātas darba vietas.

"Esam pārliecināti, ka šajos strauji augošās pārtikas cenu inflācijas apstākļos, zemās produktu cenas, ko varam piedāvāt, neapšaubāmi dos lielu finansiālu atsvaru daudzām jūrmalnieku ģimenēm," noslēdza Ģirts Upenieks.

Ne Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ne citas valsts pārvaldes iestādes nespēj pamatot, kāpēc tikusi mainīta interpretācija par to, kas ir profesionāls sportists, kā rezultātā pašlaik trešā labākā Latvijas vīriešu basketbola komanda Covid-19 stingro ierobežojumu laikā nevar Latvijas teritorijā piedalīties Latvijas - Igaunijas Basketbola līgas (LIBL) spēlēs.

Visas pārējās LIBL komandas - piecas no Latvijas un astoņas no Igaunijas - saskaņā ar Latvijas valdības noteikto regulējumu drīkst turpināt piedalīties sacensībās.

IZM norāda, ka "Latvijas Universitātes" (LU) komandā ir sportisti, kuri nekvalificējas profesionāla sportista definīcijai, taču nepaskaidro, kāpēc tāds regulējums ir ieviests. Iepriekšējo Covid-19 ierobežojumu laikā profesionālā sportista jēdziens šādi netika traktēts.

Līdz 15.novembrim klātienē atļautas komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu sporta sacensības, tostarp LIBL spēles, kurās piedalās tikai profesionāli sportisti. Saskaņā ar Sporta likuma 19.pantu profesionāls sportists ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās.