Kriminālprocesā, kas sākts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, uzlikts ierobežojums būvkompānijas Moduls-Rīga kontiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.
Moduls-Rīga mārketinga un komunikāciju vadītāja Ieva Šaripo raidījumam apliecināja, ka uzņēmuma kontos uz izmeklēšanas laiku ir iesaldēti finanšu līdzekļi. Šīs darbības veiktas, izmeklējot trīs šovasar sāktus kriminālprocesus.
Saistībā ar minētajiem kriminālprocesiem jūlija sākumā divās dienās veiktas 87 kratīšanas privātmājās, birojos un automašīnās Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā un Grobiņā. Kas ir pārējās iesaistītās firmas, pagaidām netiek atklāts. Aplēsts, ka noziedzīgais grupējums valstij nenomaksātos nodokļos radījis kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.
Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis raidījumam skaidroja, ka šī ir klasiska shēma - valstij zaudējumi tiek nodarīti, apakšuzņēmējam nesamaksājot nodokļus.
«Ir valsts vai pašvaldības pasūtījums, kur startē reālais būvniecības uzņēmums. Tas ar zemāko cenu vinnē šo iepirkumu un veic būvniecību nevis ar saviem resursiem, bet, nolīgstot apakšuzņēmējus, kuriem jau ir apakšuzņēmēji ar fiktīva uzņēmuma pazīmēm, vai vēl pēc ķēdes uz leju - ar minimālām algām, vai vispār nenodarbinātās personas. Un tādā veidā valsts budžetam paliek parādā šī apakšējā firma nesamaksātos nodokļos. Bet pakalpojumu sniedza šis legālais uzņēmums, kas vinnēja iepirkumu,» paskaidroja Čerņeckis.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone jūlijā izteikusies, ka noziegumos tiek turētas aizdomās pazīstamas personas. Grupējuma locekļi mīlējuši skaistas mašīnas un lielas mājas.
Vispazīstamākais no visiem uzņēmumiem, kas pieminēti lēmumā, ar kuru caur publiskām datubāzēm bija iespējams iepazīties raidījumam De facto, esot tieši Moduls-Rīga. Tas katru gadu saņem būvniecības pasūtījumus no valsts un pašvaldībām vairāku miljonu vērtībā. Kompānija ir rekonstruējusi Ziemeļblāzmu, vairākas Rīgas iestādes un skolas, piegādājusi iekārtas Nacionālajai bibliotēkai, kā arī izbūvējusi elektrotīklus VID jaunajā ēkā.
Moduls-Rīga valdes priekšsēdētājs Māris Martinsons pazīstams arī kā politiķiem pietuvināta persona, jo īpaši - bijušajam Jaunā laika, tagad Latvijas Attīstībai līderim Edgaram Jaunupam. Viņi kopā ir basketbola kluba VEF Rīga vadībā. Moduls-Rīga ir šī kluba lielais sponsors. Savukārt vēl pagājušajā gadā Martinsons bija padomes priekšsēdētāja vietnieks ātro kredītu firmā 4finance. Tās obligācijas 600 000 ASV dolāru (453 104 eiro) vērtībā pieder Rīgas vicemēram Andrim Amerikam (GKR).
Martinsons De facto interviju atteica. Uzņēmuma pārstāve Šaripo uz jautājumiem atbildēja rakstiski, noliedzot uzņēmuma dalību shēmās. «Moduls-Rīga nav iesaistīts nekādās krāpnieciskās shēmās un neatrodas starp Jūsu minētajiem aizdomās turētajiem uzņēmumiem. Moduls-Rīga sniedz visu nepieciešamo informāciju tiesībsargājošām iestādēm. Visas publiskajā telpā izskanējušās šīs lietas versijas ir nepareiza faktu interpretācija,» raidījumam rakstiski atbildēja uzņēmuma pārstāve.
De facto vēsta, ka arī pats Martinsons izmeklēšanas gaitā ticis īslaicīgi aizturēts. Uzņēmumā gan vērš uzmanību uz likumsargu tiesībām apstākļu noskaidrošanai aizturēt jebkuru personu.
Kopumā kriminālprocesā tikuši aizturēti 11 cilvēki, bet aizdomās turamie esot 14. Apcietinājumā patlaban atrodas tikai viens cilvēks. Shēmas klienti, reāli strādājošie uzņēmumi, savās pievienotās vērtības nodokļa atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem, norāda Finanšu policijā. Pavisam izmantots ap 60 fiktīvu firmu.
De facto vēsta, ka dažas no kriminālprocesā minētajām firmām ir Prionus, Samijss, Bronx Style, Baltijas Tranzīta Kompānija, Baltijas Būvkompānija un Būve Stils. Par spīti vairāku miljonu eiro lielajam apgrozījumam, šo firmu pārstāvjus uzņēmumu reģistrētajās adresēs raidījumam neizdevās sastapt.
Savukārt pietiek.com vēstīja, ka Finanšu policijas pēdējā laika skaļākajā lietā par PVN izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā viena no vairākiem desmitiem kratīšanu veikta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galvenā speciālista Jāņa Miķelsona un viņa civilsievas Antas Dišereites dzīvesvietā.
Pēc portāla ziņām, Finanšu policijas kriminālprocesā, kura ietvaros jūlijā notika vairāki desmiti kratīšanu un īslaicīgi tika aizturēts arī Martinsons, kā centrālā figūra iezīmējoties Anta Dišereite, kuras uzņēmums sniedzis fiktīvus pakalpojumus. Tie, kā apgalvo Finanšu policija, palīdzējuši izkrāpt PVN un legalizēt noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, valsts budžetam nodarot kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.
Dišereite gan tiekot raksturota vien kā izpildītāja jeb algots menedžeris, kura ir tikai vērienīgās PVN shēmas izkārtne, ko īstie grupējuma līderi izmantojuši naudas atmazgāšanas un nodokļu izkrāpšanas realizācijai. Dišereite uz lūgumu tikties un apstiprināt konkrētu personu vārdus, ar kuriem viņai aizliedz kontaktēties piemērotais drošības līdzeklis, īsi atbildējusi: «Pagaidām nē. Nav komentāru.» Dišereite pirms dažām nedēļām esot atbrīvota no apcietinājuma pret lielu drošības naudu.
Pērn LETA ziņoja par uzņēmuma Moduls-Rīga birojā Rīgā, Āgenskalna ielā, veiktu kratīšanu. Tā bija saistīta ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes veikto kratīšanu cauruļu sistēmas ražojošajā uzņēmumā Evopipes Jelgavā.
Savukārt Moduls-Rīga paziņoja, ka Āgenskalna ielā 33, SIA Moduls-Rīga piederošajā biroja ēkā, notikusī kratīšana nav saistīta ar šo būvkompāniju. Moduls-Rīga oficiāli reģistrēts Kuldīgas ielā 51, kas atrodas iepretī uzņēmuma biroja ēkai Āgenskalna ielā 33. Abās adresēs Kuldīgas un Āgenskalna ielā reģistrēti vēl vairāki ar Moduls-Rīga saistīti uzņēmumi, liecina Firmas.lv informācija.
#1/3
#2/3
#3/3
Māris Martinsons
