Ražošana

Izsolē par 2,95 miljoniem eiro pārdota KVV Liepājas metalurgam piederoša kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas

LETA, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Izsolē par 2,954 miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Pirmdien tika slēgta pērn 21.decembrī izsludinātā kustamās mantas un tehnoloģiskās iekārtas izsole. Augstākā nosolītā cena bija 2 953 983 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsolē, kuras sākumcena bija noteikta 2 417 108 eiro, tika izsolīta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, kas atrodas Liepājā Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4. Izsoles solis bija noteikts 24 200 eiro apmērā.

Šīs izsoles ietvaros tika pārdotas 718 vienības, tostarp tvaika katli, dīzeļdzinēji, pakarceltņi, dažādas ražošanas iekārtas un instrumenti, automašīnas u.c.

Jau ziņots, ka 2018.gada 18.decembrī Ministru kabinets aiz slēgtām durvīm uzklausīja Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu par esošo situāciju «KVV Liepājas metalurgā». Pēc sēdes EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis pārrunātā detaļas neatklāja, vien norādīja, ka pastāv vairākas iespējas, kā attīstīt «KVV Liepājas metalurga» teritoriju, tostarp esot daži piedāvājumi, kas paredz atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību.

Pēc EM valsts sekretāra teiktā, piedāvājumi «KVV Liepājas metalurga» teritorijas attīstīšanai ir dažādi - sākot ar ražošanas atjaunošanu un beidzot ar projektiem, kas nav saistīti ar metalurģiju. Eglītis piebilda, ka ir vairāki piedāvājumi, kas paredz atjaunot «KVV Liepājas metalurga» ražotnes darbību, turklāt optimistiskākais piedāvājums paredz atjaunot ražošanu 18 mēnešu laikā. Tiesa, šis piedāvājums paredz ražot atšķirīgu produktu klāstu no tā, ko savulaik ražojis «KVV Liepājas metalurgs».

Viņš norādīja, ka EM ne vēlāk kā 2019.gada janvāra beigās atgriezīsies valdībā ar jaunu informatīvo ziņojumu par «KVV Liepājas metalurgu». «Cerams, ka tad būs pamats konkrētiem lēmumiem,» piebilda Eglītis.

Kā ziņots, EM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA «FeLM» 2018.gada augusta beigās parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka attīstību Liepājā, lai nodrošinātu maksātnespējīgā uzņēmuma «KVV Liepājas metalurgs» vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu.

«Industriālā parka izveidei vietā ar unikālu infrastruktūru mērķis ir attīstīt Liepājas pilsētas teritoriju 120 hektāru platībā. Industriālā parka teritorijai tuvāko 15 gadu laikā plānots piesaistīt investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības veikšanai un radīt 1000 jaunas, labi apmaksātas darbavietas, kas sekmēs ekonomisko aktivitāti ne tikai Liepājā, bet dos ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības kopējā izaugsmē,» tolaik sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka lielāko vēl nepārdoto «KVV Liepājas metalurga» aktīvu - elektrotēraudkausēšanas krāsni - ir pārņēmis Privatizācijas aģentūras (PA) meitasuzņēmums «FeLM».

Tāpat vēstīts, ka Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH» 2018.gada 20.martā uzvarēja «KVV Liepājas metalurga» velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Austrijas uzņēmums norēķinājies par pirkumu un izsole atzīta par notikušu.

Savukārt 2018.gada 28.martā «KVV Liepājas metalurga» elektrotēraudkausēšanas ceha un tajā esošās kustamās mantas - elektrotēraudkausēšanas krāsns - elektroniskā izsole atzīta par nenotikušu, jo tajā nepieteicās neviens pretendents. Elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena bija noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus Apvienotās Karalistes uzņēmuma «British Steel» vadīts konsorcijs atkārtoti pērn pauda vēlmi iegādāties visu «KVV Liepājas metalurga» mantu kopumā. Konsorcijs, kurā ietilpst «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding» pagājušā gada 17.aprīlī vēstulē «KVV Liepājas metalurga» administratorei Vitai Dikai, «FeLM» valdes loceklim Jānim Rībenam un bankai «Citadele» apliecinājis ieinteresētību iegādāties visus maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvus kopumā.

«KVV Liepājas metalurgs» par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgajā uzņēmumā «KVV Liepājas metalurgs» varētu atjaunot ražošanu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja informatīvo ziņojumu par esošo situāciju «KVV Liepājas metalurgā». Pēc sēdes Eglītis gan pārrunātā detaļas neatklāja, vien norādīja, ka pastāv vairākas iespējas, kā attīstīt «KVV Liepājas metalurga» teritoriju, tostarp esot daži piedāvājumi, kas paredz atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību.

Pēc EM valsts sekretāra teiktā, piedāvājumi «KVV Liepājas metalurga» teritorijas attīstīšanai ir dažādi - sākot ar ražošanas atjaunošanu un beidzot ar projektiem, kas nav saistīti ar metalurģiju. Eglītis piebilda, ka ir vairāki piedāvājumi, kas paredz atjaunot «KVV Liepājas metalurga» ražotnes darbību, turklāt optimistiskākais piedāvājums paredz atjaunot ražošanu 18 mēnešu laikā. Tiesa, šis piedāvājums paredz ražot atšķirīgu produktu klāstu no tā, ko savulaik ražojis «KVV Liepājas metalurgs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsolēs pārdos KVV Liepājas metalurgam piederošo mantu; sākumcena 2,64 miljoni eiro

LETA, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinātas divas izsoles par maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošo kustamo mantu un tehnoloģiskajām iekārtām, kuru sākumcena noteikta 2,64 miljonu eiro apmērā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Vienā izsolē, kuras sākumcena noteikta 2 417 108 eiro, plānots izsolīt «KVV Liepājas metalurgam» piederošās kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu, kas atrodas Liepājā šādās adresēs - Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4.

Šīs izsoles ietvaros plānots pārdot 718 vienības, tostarp tvaika katlus, dīzeļdzinējus, pakarceltņus, automašīnas u.c.

Izsoles solis ir noteikts 24 200 eiro apmērā. Visām personām, kuras vēlas piedalīties kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu izsolē, līdz 2019.gada 10.janvārim jāiemaksā nodrošinājuma summa 241 710,8 eiro apmērā jeb 10% apmērā no novērtējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dažu nedēļu laikā PA cer vienoties ar investoriem par KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni

LETA, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu nedēļu laikā Privatizācijas aģentūra (PA) cer vienoties ar potenciālajiem investoriem par maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Patlaban esot vairāki investori, ar kuriem PA notiek sarunas, norādīja Loginovs. Viņš gan neatklāja, vai starp investoriem ir uzņēmums «British Steel», kurš iepriekš izrādīja interesi par krāsns iegādi, kā arī Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», kurš martā iegādājās velmētavas ceha iekārtas.

«Joprojām tiek runāts par vairākiem variantiem - ir investori, kuriem interesē krāsni atstāt Liepājā un atsākt ražošanu, ir investori, kuri vēlētos krāsni iegādāties, demontēt un pārvest uz citu vietu. Tāpat nav izslēgta iespēja krāsni pārdot kā lūžņus. Viss būs atkarīgs no tā, kā risināsies sarunas ar investoriem,» sacīja Loginovs.

PA vadītājs gan neatklāja, par kādām summām rit sarunas ar investoriem, vai kāda ir zemākā summa, par kuru PA būtu gatava krāsni pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administratori iecelta Agrita Jaunsleine

LETA, 04.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes rajona tiesa Liepājā piektdien, 1.martā, atcēlusi no amata maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» maksātnespējas administratori Vitu Diku un viņas vietā iecēlusi Agritu Jaunsleini, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Dika no amata atcelta pēc Maksātnespējas kontroles dienesta lūgumu, informēja tiesa.

Uzņēmuma maksātnespējas administratores amatā Dika tika iecelta 2018.gada 23.martā pēc tam, kad iepriekšējais uzņēmuma administrators Guntars Koris tika atcelts no amata, jo viņš, nenokārtojot eksāmenu, zaudēja maksātnespējas procesa administratora sertifikātu.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un «FeLM» pērn augusta beigās parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka attīstību Liepājā, lai nodrošinātu «KVV Liepājas metalurga» vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās laboratorijas kustamās mantas kā lietu kopības izsolē nav pieteicās neviens pretendents, tāpēc izsole atzīta par nenotikušu, informēja kompānijas maksātnespējas procesa administratore Argita Jaunsleine.

Līdz ar to administratore uzaicinās kreditoru SIA «FeLM» paturēt sev laboratorijas kustamas mantu kā lietu kopību par nenotikušās pirmās izsoles piespiedu pārdošanas vērtību - 140 208 eiro. Laboratorijas kustamās mantas kā lietu kopības izsoles sākumcena atbilda SIA «Eiroeksperts» noteiktajai piespiedu pārdošanas vērtībai un ir 140 208 eiro. Izsole sākās 7.oktobrī plkst.13 un noslēdzās trešdien, 6.novembrī, plkst.13. Piedzinējs ir komercķīlas ņēmējs «FeLM».

Jau ziņots, ka šogad 25.septembrī daļu bijušā «KVV Liepājas metalurga» teritorijas iegādājās Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ) par 2,67 miljoniem eiro. Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas SEZ pārvalde un «FeLM» pērn augusta beigās parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka attīstību Liepājā, lai nodrošinātu «KVV Liepājas metalurga» vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vienotības Prudentija un administratori Liepājas Metalurgā

Sandris Točs, speciāli DB, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā mēs pazaudējām Liepājas Metalurgu? Tā taču bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visās trijās Baltijas valstīs! Rūpnīca, kas darbojās kopš 1882.gada. Uz apstāšanās brīdi tajā strādāja ap 2000 strādnieku, bet ar rūpnīcas darbu bija saistīti 15 000 cilvēku jeb gandrīz 40% no Liepājas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Liepājas Metalurgs bija pārdzīvojis 90. gadu sabrukumu, privatizāciju, bija pārvarējis arī dziļo pasaules ekonomisko krīzi, sekmīgi attīstījās un modernizējās – tam bija ļoti modernas iekārtas.

Jā, Liepājas Metalurgs bija dabūjis daudz kritizēto valdības galvojumu 112 miljonu latu apmērā, bet vai kāda saprātīga valsts pēc 2008.gada pasaules krīzes neatbalstīja savu ekonomiku? Kas pielika punktu Liepājas Metalurgam - rūpnīcai, kas bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, okupācijas un revolūcijas? OIK un maksātnespējas administratori.

Par ko pirms maksātnespējas sūdzējās uzņēmuma vadība? Lasām ziņas! Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica saka, ka augošais OIK maksājums uzņēmumu «tiešām ved uz bankrotu», tāpēc tiek nolemts samaksāt nevis Latvenergo, bet piegādātājiem. Liepājas Metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs informē, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet vienā pašā 2013.gadā uzņēmumam būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu! Lielbritānijā OIK bruto pievienotajā vērtībā tērauda ražotājam veido 1,7%, Latvijā - 9,7%. Tika prognozēts, ka 2015.gadā OIK ietekme tērauda ražotājiem pēc šī rādītāja Latvijā pieaugs līdz 43%, kamēr Lielbritānijā - līdz 3,7%. Tieši elektrības izmaksas, kas ir viena svarīgākajām pozīcijām tērauda produkcijas pašizmaksā, bija tās, kas galu galā padarīja Latvijas uzņēmumu konkurētnespējīgu. Vai Latvijas valdība šo problēmu atrisināja? Nē, valdība solīja risināt OIK jautājumu, taču to neizdarīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "FeLM" izsolē piedāvās iegādāties maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" bijušo elektrotēraudkausēšanas kompleksu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Kustamās mantas kā lietu kopības izsoles sākumcena ir noteikta 4,3 miljoni eiro. Izsoles solis ir 200 000 eiro.

Lietu kopībā ietilpst kustamā manta, kuru veido 413 vienības, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, kas atrodas nekustamajos īpašumos Brīvības ielā 94, Liepājā, un Brīvības ielā 92A, Liepājā.

Kustamās mantas izsoles cena tiks aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsole sāksies ceturtdien, 5.novembrī, plkst.13, bet noslēgsies 2020.gada 7.decembrī plkst.13.

Visām personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 25.novembrim (ieskaitot) jāiemaksā "FeLM" norēķinu kontā nodrošinājuma summa 430 000 eiro apmērā un, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, jānosūta lūgums "FeLM" valdei par autorizāciju izsolei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pēc KVV Liepājas metalurgs sabrukuma vairāk jautājumu nekā atbilžu

Elīna Pankovska, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām nav skaidrības, kas notiks ar maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs vērtīgāko aktīvu – elektrokausēšanas krāsni; maz zināms arī par industriālā parka ieceri, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš nodomu protokola par industriālā parka attīstību Liepājā maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs teritorijā pagājuši tieši divi mēneši. Parakstītais protokols paredz nodomu izveidot projekta vadības grupa, kuras uzdevums būs sagatavot industriālā parka teritorijas attīstības plānu, veicot arī tirgus izpēti un aprēķinus nepieciešamajām privātajām vai publiskajām investīcijām infrastruktūras pilnveidošanai. Iesaistītās puses DB atzīst, ka pagaidām straujiem soļiem nekas nav pavirzījies uz priekšu, jautājumu saistībā ar attīstāmo teritoriju pagaidām arvien vēl ir vairāk nekā atbilžu. Jāatgādina, ka nodomu protokolu parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA FeLM, kas ir Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums un kuras pārziņā ir maksātnespējīgā uzņēmuma elektrokausēšanas krāsns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ekonomika turpina stabili augt, un 2018.gads rāda, ka Liepāja ir veiksmīgi pārdzīvojusi krīzi, ko radīja pilsētas lielākā uzņēmuma «Liepājas metalurgs» darbības apturēšana, intervijā «Rietumu radio» sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš (Liepājas partija).

Viņš skaidroja, ka par ekonomikas pieaugumu liecina šogad radītās vairāk nekā 800 jaunās darba vietas, piebilstot, ka arī sociālo pabalstu izmaksas apjoms samazinājies par teju 290 000 eiro.

«Tas gan nenozīmē, ka pilsēta nerūpējas par cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība,» sacīja Ansiņš, norādot, ka tā pati naudas summa tiek izlietota citādi, piemēram, palielinot piedzimšanas pabalstu, sniedzot papildu finansiālo atbalstu audžuģimenēm.

Liepājas vicemērs gan piebilda, ka turpmākajos gados tik straujas izaugsmes vairs nebūs un attīstības bremzēšanās nav saistāma ar ieilgušo valdības veidošanas procesu, bet gan globālajām tendencēm ekonomikā.

«Liepāja ir ļoti saaugusi ar Eiropu, un mēs redzam, ka gandrīz divas trešdaļas no saražotās produkcijas tiek eksportētas uz ārvalstīm,» sacīja Ansiņš. «Ja Liepāju skars kāda krīze, tā būs vairāk saistīta nevis ar Latvijas, bet gan pasaules ekonomiku.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts galvoto aizdevumu atlikums pagājušā gada nogalē bija 477,6 milj. eiro, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāks salīdzinājumā ar 2009. gadu, kad tas bija 1,015 miljardu eiro apmērā.

Šādu ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs rādīja Valsts kases pārstāvji. Valsts galvoto aizdevumu atlikums pēdējos gados – kopš 2015. gada – nepārsniedz 1,7- 1,6% no IKP, savukārt 2009. gadā tas bija 5,4% apmērā. Valsts kases pārstāvji šo situāciju skaidroja ar Parex bankai sniegtajiem galvojumiem sindicēto kredītu atmaksai, kas līdz 2015. gadam tika atmaksāti, restrukturizēti, tādējādi attiecīgais galvojums ticis izpildīts.

Cits lauciņš

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens norādīja, ka pērn pēc situācijas 31. decembrī Parex bankas aktīvu daļas pārņēmējas Revertas parāds bija 654 milj. eiro. Valsts kases pārstāvji atzina, ka tās prasījums pret Revertu ir vien 25 milj. eiro apmērā, bet par kopējām saistībām jautājumi jāadresē Privatizācijas aģentūrai, kuras pārziņā arī ir Reverta. Parlamentāriešiem interesēja arī Liepājas metalurga valsts galvojums, taču Valsts kases pārstāvji norādīja, ka vēsturiski 2013. gadā tika izpildītas galvojuma saistības un pēc tam noslēgts līgums ar Ukrainas KVV grupu, kas paredzēja pirkuma nomaksu (atbilstoši aktīvu vērtībai un tai summai) 10 gadu laikā. Investori samaksājuši diezgan lielu summu, taču nespēja izdzīvot tieši OIK dēļ, kas sadārdzināja elektrības cenu, taču pašlaik arī šis aktīvs atrodas Privatizācijas aģentūras pārziņā un ar Metalurga aktīviem darbojas tiesas ieceltais administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru