Jaunākais izdevums

Likvidēts maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" iegādei 2017.gadā miljonāra Igora Šamisa izveidotais uzņēmums "K-1 Liepaja Metallurgical Plant", liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums jau 2019.gadā tika izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra, bet 2023.gada 11.decembrī tas izslēgts arī no Komercreģistra.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, kompānija 2017.gadā tika nodibināta, lai pārņemtu "KVV Liepājas metalurga" mantu. Uzņēmums tolaik palielināja pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro.

Šamiss bija viens no diviem galvenajiem pretendentiem arī pirms deviņiem gadiem notikušajā maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" mantas pārdošanā, kad uzņēmumu tika izlemts pārdot Ukrainas "KVV Group". 2014.gadā Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums "United Group" piedāvāja iegādāties "Liepājas metalurga" pamatražotni par 120 miljoniem eiro, savukārt par uzņēmuma pircēju izvēlētā "KVV Group" piedāvāja 107 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka Turcijas kapitāla uzņēmums "Liepāja Steel" šovasar nolēmis atteikties no ieceres Liepājā atjaunot metalurģiju un pirms trīs gadiem nopirkto tēraudkausēšanas krāsni vedīs prom uz Turciju.

Uzņēmums atzīst, ka ar Liepājas domi un speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldi tā arī nav izdevies vienoties par rūpnieciskās darbības uzsākšanu. Liepāja neatkāpjas no plāna bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā izveidot dabai draudzīgu industriālo parku.

Visa aptuveni 120 hektāru lielā "Liepājas metalurga" teritorija pieder Liepājas SEZ un pašvaldībai, kas pirms pieciem gadiem ar Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) parakstīja nodomu protokolu par mūsdienīga industriālā parka attīstību.

Šobrīd Liepājas dome un SEZ pārvalde strādā, lai piesaistītu Eiropas fondu līdzekļus "Liepājas metalurga" bijušās teritorijas attīrīšanai no vēsturiskā piesārņojuma, piemēram, mazuta un radiācijas, cerot, ka pēc tam straujāk varētu attīstīties arī šeit iecerētais videi draudzīgais industriālais parks.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostā būvēs atkrastes vēja parku atbalsta bāzi un lielgabarīta kravu terminālu

Db.lv, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu atkrastes vēja enerģijas nozares attīstību Baltijas jūrā, viena no vadošajām nozares kompānijām Van Oord plāno izveidot pasaules klases atkrastes vēja parku atbalsta bāzi un lielgabarīta kravu terminālu Liepājas ostā.

To paredz starp Van Oord un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (Liepājas SEZ) pārvaldi noslēgtais teritorijas rezervācijas līgums.

Noslēgtā divu gadu rezervācijas līguma laikā Van Oord veiks sagatavošanās darbus, kas sevī ietver izpēti, rentabla biznesa plāna izstrādi, projektēšanu un nozarē strādājošo partneru piesaisti. Plānots, ka atkrastes vēja atbalsta bāzes būvniecību Liepājas ostas Priekšostā Nīderlandes uzņēmums uzsāks 2026. gadā, lai jau 2027. gada vidū to nodotu ekspluatācijā.

Jaunais termināls risinās vēja parku izbūvei Baltijas jūrā nepieciešamās ostu infrastruktūras kapacitātes trūkumu. Papildus tam paredzēta arī citu lielgabarīta kravu apkalpošana un ražošanas attīstība. 55 hektāru plašā teritorija tiks izveidota, uzskalojot jaunas sauszemes platības, tādējādi izveidojot jaunu daudzfunkcionālu kravu pārkraušanas infrastruktūru un arī dodot iespēju tajā izvietot jaunus ražošanas un/vai komplektēšanas kompleksus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos mājokļu iegādei iedzīvotājiem izsniegtā hipotekāro kredītu (ar nodrošinājumu) kopsumma sasniedz 499,4 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Vidējā summa, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei, šogad sasniegusi 84 tūkstošus eiro, un visbiežāk (46%) tās atmaksas termiņš ir no 25 līdz 30 gadiem. Jāatzīmē, ka teju puse (48%) aizņēmēju ir vecumā no 31 līdz 40 gadiem.

“Neraugoties uz ECB realizētās inflācijas bremzēšanas programmas rezultātā pieaugušajām Euribor likmēm, kas pēdējā gada laikā paaugstināja aizņemšanās izmaksas mājokļu iegādei, datos redzam, ka kreditēšanu tas nav apstādinājis- cilvēki turpina īstenot ieceres par sava īpašuma iegādi. Kopumā, protams, šogad vērojama lielāka piesardzība – mājokļu iegādei izsniegto kredītu apjoms samazinājies par nepilnu piektdaļu jeb 18%, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Taču redzam, ka aizdevumu ņem tie, kuriem ir pārliecība par savu spēju segt kredītsaistības neskatoties uz pieaugošo dzīves dārdzību, jo maksātspējas grūtības kopumā šobrīd ir vien 0,3% no visiem kredītņēmējiem. Tas ir vērtējams kā zems rādītājs, kāds ir pastāvējis teju vienmēr un ko visbiežāk ietekmē pēkšņa darba nespēja vai darba zaudēšana,” saka Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc mājokļa iegādes reģionos ir nemainīgi augsts, liecina Swedbank dati.

Tā pērn 30% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai reģionos, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk, nekā 2022.gadā. Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Liepājas un Valmieras novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē. Kopumā mājokļu iegādei reģionos pērn izsniegti 80 miljoni eiro, un vidējā aizdevuma summa sasniedz 65 tūkstošus eiro.

Lielākās aizdevumu summas vērojamas Vidzemē, kur tās sasniedz 79 tūkstošus eiro, kas ir pielīdzināma vidējai aizdevuma summai par dzīvokļa iegādi Rīgā. Tam seko Zemgale, kur vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn bija 60 tūkstoši eiro, un Kurzeme ar 58 tūkstošiem eiro. Savukārt Latgalē mājokļa iegāde bijusi vislētākā – iedzīvotāji aizņēmušies vidēji 42 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā darbu sācis Latvenergo meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva izveidotais saules enerģijas parks Bičiulystės.

Tas ir Lietuvā lielākais saules enerģijas parks, kas ražo elektroenerģiju attālinātajiem lietotājiem. Parka jauda sasniedz 13 megavatus (MW). Parks ir būtisks ieguldījums Latvenergo koncerna atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu pieaugumam Baltijā.

Latvenergo 2023. gadā ir ievērojami palielinājis klātbūtni Baltijas enerģētikas tirgū gan ar klientu skaita pieaugumu, gan ar jaunu AER ražošanas jaudu pieteikumu tirgū.

Saules un vēja enerģijas projekti ir jauni elektroenerģijas ražošanas virzieni, kas papildina koncernā esošos ražošanas veidus, turpinot ilgtspējīgu attīstību un uzticamu elektroenerģijas nodrošinājumu visā Baltijā. Kopumā 2024. gadā ekspluatācijā ir 30 MW saules enerģijas parki un dažādās attīstības stadijās 400 MW saules enerģijas parki Baltijā. Savukārt vēja enerģētikā plānots realizēt 1200 MW jaudu visā Baltijā. Tas ne tikai paplašina Latvenergo klātbūtni tirgū, bet arī veicina Baltijas valstu savstarpējās saites, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību visplašākajā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas mobilitātes nedēļas ēnas puse: ķeksītis izpildīts, bet turpinām veco kursu

Kārlis Mendziņš, “Eleport Latvija” vadītājs, 21.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties no klimata pārmaiņu puses, Latvijai un tās iedzīvotājiem ir paveicies, jo mūsu platuma grādos pasauli satricinošas dabas parādības notiek reti vai pat nemaz. Taču šis “ģeogrāfiskais izdevīgums” mazina mūsu atbildības sajūtu pret vidi kopumā, līdz ar ko Eiropas klimata mērķi veidojas kā “ķeksītis” sabiedrības apziņā – bez rīcības un savu paradumu maiņas.

Ierasti, septembrī norisinās kārtējā Eiropas mobilitātes nedēļa, kas tiek rīkota ar mērķi popularizēt videi draudzīgākus pārvietošanās veidus, bet pagaidām vērienīgas un rezultatīvas iniciatīvas sabiedrības paradumu maiņai netiek īstenotas. Vai mums ir pārāk ērti?

Kaut ko darām, bet rezultātu trūkst

Kad runājam par mobilitātes trūkumiem Latvijā, ir jāsaprot, ka lielākā problēma ir vieglās automašīnas. Jau šobrīd transporta sektors kopumā ir atbildīgs par trešdaļu no visām SEG emisijām , bet vieglās automašīnas – par piektdaļu. Izaugsmes prognozes liecina, ka automašīnu skaits turpinās augt, kam sekos radīto emisiju pieaugums. Diemžēl visi līdz šim piedāvātie politiskie risinājumi, kas varētu strauji mainīt situāciju, ir noraidīti. Jau kopš brīža, kad Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030 (NEKP) tika publicēts, tas saņēma kritiku par pārāk maigiem mērķiem bez konkrēta rīcības plāna apakšā. Jau vairāki gadi ir pagājuši, bet nekas neliecina, ka pat tas, kas tur ir uzstādīts, tiktu izpildīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar nodomu uzsākt izpēti, lai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā uzbūvētu ražotni, kurā tiktu nodrošināta “Fokker Next Gen N.V.” jaunās paaudzes ar ūdeņraža dzinēju darbināmās lidmašīnas montāža un testēšana, sadarbības memorandu parakstījuši “Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann un Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.

Iepriekš “Fokker Next Gen N.V.” parakstīja sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju un RTU.

Papildināta - Latvijā plāno ražot ar ūdeņraža dzinēju darbināmas pasažieru lidmašīnas  

Parakstot sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju, Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen”...

Sadarbības memorandā norādīti projekta etapi, kādos plānots veikt jauna ar ūdeņraža dzinēju darbināma gaisa kuģa izstrādi, kas sevī ietver arī ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centra izveidi Latvijā, koncentrējoties uz gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes, lidostas infrastruktūru un ūdeņraža infrastruktūru.

Jaunas paaudzes lidmašīnu izstrādei un ražošanai “Fokker Next Gen N.V.” iecerējis Latvijā veidot arī ūdeņraža lidmašīnu ekspluatācijas izcilības centru, kas koncentrētos uz gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes, un tehniskās apkopes un dokumentācijas atbalsta centru, kas koncentrētos uz nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu aviokompānijām un gaisa kuģu tehniskās apkopes centriem, kā arī gala montāžas līniju, kas darbotos paralēli galvenajai montāžas līnijai Nīderlandē.

“Fokker Next Gen N.V.” novērtē Liepājas SEZ priekšrocības un ar šo sadarbības memorandu paziņo, ka ir ieinteresēts veikt priekšizpēti, lai būvētu ražotni jauno ar ūdeņraža dzinēju darbināmo lidmašīnu gala komplektācijai starptautiskās lidostas Liepāja (LPX) teritorijā, kas ietilpst Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā.

“Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann atklāj uzņēmuma stratēģiskos plānus: "Labi aprīkotā Liepājas lidosta, kas piedāvā plašas teritorijas, kas piemērotas mūsu montāžas līnijas izbūvei, ir lieliska potenciālā vieta mūsu ražotnei. Tās tiešais jūras savienojums ar Nīderlandi un paredzamais tuvums ūdeņraža ražotnēm nākotnē ir nozīmīgas priekšrocības. Turklāt mūsu darbībai ļoti labvēlīgs varētu būt arī uzņēmējdarbībai draudzīgais klimats šajā reģionā. Mēs esam sajūsmā par iespēju sadarboties ar Liepājas speciālo ekonomisko zonu (LSEZ) un citām ieinteresētajām pusēm, lai attīstītu stabilu aviācijas ekosistēmu Latvijā. Šīs iniciatīvas mērķis ir atbalstīt iespējamo nākotnes gala montāžas līnijas izveidi Liepājā, kas darbosies paralēli līnijai Nīderlandē, ievērojami palielinot mūsu spēju ražot inovatīvus, ar ūdeņradi darbināmus lidaparātus."

Kā norāda Uldis Hmieļevskis: “Liepājai ir arī tradīcijas lidmašīnu ražošanā. Aptuveni pirms simts gadiem kuģu remonta rūpnīcā Tosmare, ko tolaik dēvēja par “Kara ostas darbnīcām”, tika uzbūvētas aptuveni 15 lidmašīnas Latvijas Aizsargu organizācijai. Uzbūvētās lidmašīnas ar plostiem tika nogādātas uz Liepājas Ziemeļu aerodromu Karostas kanāla otrā krastā, lai veiktu nepieciešamos testa lidojumus. Liepāja var arī šodien.”

Lai Latvijā īstenotu tik vērienīgu projektu, “Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann parakstīja sadarbības memorandu ar RTU rektoru Tāli Juhnu, paužot ieinteresētību kopīgi veicināt pētniecības un inovācijas spējas un attīstīt reģionālu aviācijas inovāciju ekosistēmu, tajā skaitā cīnoties par nacionālu un starptautisku finansējumu izglītībai, pētniecībai un inovācijām. Lai Latvijā veidotu ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centru, būtiski ir izmantot esošo zinātnisko un izglītības kapacitāti, piemēram, īstenojot augsta līmeņa pētījumus, piesaistot tiem finansējumu no ES fondiem un citiem ārējiem finanšu avotiem un komercializējot to rezultātus, tādējādi palīdzot tirgū nonākt inovatīvām tehnoloģijām. Ne mazāk svarīga ir augsti izglītota cilvēkkapitāla attīstība.

Sadarbības memorandu Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen” parakstīja arī ar Ekonomikas ministriju, sniedzot būtisku ieguldījumu zaļās enerģijas klāstera attīstībai Kurzemes piekrastē. “Uzņēmums “Fokker Next Gen” ar šo projektu stimulēs straujāku ūdeņraža tehnoloģiju attīstību. Tas ir īpaši būtiski atkrastes vēja parka “Elwind” attīstības kontekstā, jo potenciāli veicinās pieprasījumu pēc ūdeņraža degvielas nākotnē”, uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja, piebilstot, ka šobrīd vēl vairāki uzņēmumi ir pauduši gatavību iesaistīties ūdeņraža klāstera attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas ostā plāno izbūvēt atjaunojamās enerģijas kompleksu ar termināli

Db.lv, 09.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pievienoto vērtību no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai, Norvēģijas, Zviedrijas un Latvijas uzņēmumi ir izveidojuši SIA "CIS Liepāja" projektu vadības komandu, kuras mērķis ir veikt nepieciešamos pētījumus un izveidot atjaunojamās enerģijas kompleksu ar termināli Liepājas ostā t.sk. ūdeņraža ražotni.

Liepājas SEZ pārvalde ar SIA “CIS Liepāja” ir noslēgusi rezervēšanas līgumu uz diviem gadiem.

Projekta vadošais partneris Clean Industrial Solutions Holding AS par savu galveno darbības mērķi ir izvirzījis investīcijas inovatīvos un ilgtspējīgas attīstības risinājumos, vienlaikus veicinot aprites ekonomiku. Plānotais atjaunojamo energoresursu komplekss ar termināli Liepājas ostā ir projekts, kas atbilst Eiropas zaļajam kursam ar mērķi veikt būtiskas pārmaiņas ekonomikā un enerģētikā, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti.

Clean Industrial Solutions AS vadītājs Tors Arne Pedersens uzsver, ka kopējais plānotais investīciju apjoms ražotnes un termināla izveidei ostas teritorijā var sasniegt apmēram miljardu eiro. Plānota ražotne ar 1000 MW jaudu, nodrošinot iespēju saražot apmēram 150 000 tonnas ūdeņraža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aizdevums vai investīcijas – ko izvēlēties uzņēmuma izaugsmei?

Juris Grišins, Capitalia vadītājs, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrākai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitālu.

Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu – aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Aizdevums uzņēmumam – viss risks uz pašu pleciem

Aizdevums uzņēmumam ir pats vienkāršākais un arī biežākais veids, kā biznesam piesaistīt papildus līdzekļus. Saņemot kredītu, rodas skaidrs pienākums šo naudu atmaksāt ar noteiktu procentu likmi konkrētā laika periodā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka attiecības ar finansējuma saņēmēju ir ļoti skaidras un vienkāršas - uzņēmējam ir jāatdod aizdevums un attiecības beidzas. Tāpat aizdevuma sniedzējs nekādi neiesaistās uzņēmuma pārvaldē, vienīgi caur aizdevuma līguma noteikumiem var noteikt atsevišķus rīcības ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbojoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) un Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai (SEZ) panākta vienošanās par Somijas uzņēmuma “Crimppi” ienākšanu Latvijā.

Vāsas pilsētā 2000. gadā dibinātais uzņēmumus “Crimppi” ir Somijas vadošais vadu instalāciju un elektronisko komponenšu ražotājs medicīnas, enerģētikas un elektronikas sektoram. Plānots, ka rūpnīca uzsāks ražošanas procesu jau šī gada pirmajā ceturksnī.

“Latvijas rūpnīca paplašinās mūsu uzņēmumu grupas tīklu un ļaus klientiem nodrošināt labāku apkalpošanas servisu. Pateicoties jau esošajām iestrādēm ražošanu būs iespējams uzsākt samērā strauji. Sākotnēji plānots uz Liepājas pārcelt daļu no pasūtījumiem, kas ienākuši Horvātijas rūpnīcā,” stāsta “Crimppi” izpilddirektors Timo Harri.

Latvija par jaunās rūpnīcas vietu izvēlēta ģeogrāfisku un vides apsvērumu dēļ, kas samazinās iekšējo transportu starp uzņēmuma ražotnēm kā arī ievērojami samazinās produkcijas piegādes attālumu un laiku klientiem. Latvija izvēlēta kā labākā investīciju vieta, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, izvērtējot gan darbaspēka, gan arī loģistikas aspektus. Juridisko atbalstu projektam sniedza Rödl & Partner.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā apspriešanā 83% respondentu atbalstījuši veselības veicināšanas centra būvniecību Liepājā, Miķeļa Valtera ielā 13, pašā jūras malā.

Kā aģentūru LETA informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde, būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā tika saņemti 202 iedzīvotāju vērtējumi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 83% jeb 168 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 17% jeb 34 apspriešanas dalībnieki.

Uz papildu jautājumu, kā iecerētā būvniecība ietekmēs iedzīvotājus, 86 atbildēs norādīts, ka tas ietekmēs pozitīvi, 84 atbildēs norādīts, ka neietekmēs, bet 32 atbildēs norādīts - ietekmēs negatīvi.

Freidenfelde atgādina, ka Liepājas būvvaldē tika saņemts būvniecības iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā objektam "Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā", kas izstrādāts uz metu konkursā 1.vietas ieguvušā darba konceptuālā risinājuma pamata, kuru par labāko atzina žūrijas komisija starp deviņiem iesniegtajiem darbiem, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju izteikto vērtējumu par konkursa darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

  • 76 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (78 – janvārī; 80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (janvārī – 9%; decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (janvārī – 22%; decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (janvārī – 0%; decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%);

  • 46% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (janvārī – 45%; decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (janvārī – 14%; decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Par 126 miljoniem eiro topošā Liepājas cietuma būvdarbi apsteidz plānoto grafiku

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kokapstrādes uzņēmums Vēvers šogad ieguldījis 4 miljonus eiro uzņēmuma attīstībā

Db.lv, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums SIA “Vēvers” ieguldījis 4 miljonus eiro jaunas ražošanas ēkas būvniecībā, jaunas katlu mājas izbūvē, jauna apkures katla iegādei un jaunu un modernu ražošanas iekārtu iegādei, no kuriem 2,3 miljonus nodrošināja ar Swedbank atbalstu.

Investīcijas jaunu iekārtu iegādei daļēji tiek realizētas ALTUM programmas “Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā” ietvaros.

Kā uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Nauris Vēvers, “Mūsu uzņēmuma attīstība nemitīgi vērsta uz ražošanas modernizāciju ar mērķi saražot kvalitatīvu un pieprasītu produktu par konkurētspējīgu cenu un palielināt savu efektivitāti. Uzņēmuma nākotnes redzējums ir ne tikai būtisks uzņēmuma izaugsmes priekšnosacījums, bet arī motivācija darbiniekiem, kuru vidū ar lepnumu varam teikt ir ilggadēji un lojāli speciālisti”.

SIA “Vēvers” ražo augstas kvalitātes priedes kokmateriālus: līmētas priedes koka logu brusas, konstrukciju brusas, apdares materiālus, teātra latas, kā arī skaidu briketes, šķeldu un citus koksnes produktus. Ražošanas procesā kokmateriāls tiek pārstrādāts pilnībā. Aptuveni 80% savas produkcijas uzņēmums eksportē uz Eiropu, Skandināviju un Āziju; daļu produkcijas realizējot arī Latvijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vērienīgas renovācijas Rīgas centrā pieejams ekskluzīvs un tirgū pašlaik unikāls mājokļu projekts Benjamina romance – vēsturiskajā namā Dzirnavu ielā 53 iegādei pieejami 23 kvalitatīvi un labiekārtoti dzīvokļi.

Pēc ievērojamā arhitekta Edmunda von Trompoviska projekta 1898. gadā celtās ēkas fasāde apvieno eklektismu un jūgendstilu, bet savu nosaukumu – Benjamina romance – nams ieguvis, pateicoties vācu filozofam Valteram Benjaminam, kurš teju pirms 100 gadiem bija radis mājvietu šajā ēkā. Tagad sešstāvu nams, kurā savulaik mitinājušies arī citi slaveni rakstnieki, politiķi un filozofi, ieguvis jaunu elpu. Renovējot ēku un veidojot dzīvokļu interjeru, Benjamina romances attīstītājs DZ53 sadarbībā ar projekta ekskluzīvo pārstāvi un īpašumu pārdevēju 1 37 Digital Agency gaumīgi apvienojis vēsturisko mantojumu ar mūsdienu iespējām. Tostarp, piemēram, liftu apdares un citus dizaina elementus darinājuši galdnieki, iespēju robežās saglabāti vēsturiskie elementi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “ICS Steel” metālapstrādes ražošanas vajadzībām uzbūvēta un nodota ekspluatācijā jauna ražotne Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, Meldru ielā, piesaistot Centrālās finanšu un līgumu aģentūras finansējumu.

Ražotnes būvniecībā investēti aptuveni 2,5 miljoni eiro, vēl pusotrs miljons ieguldīts ražošanas iekārtās. Kopējā ražošanas ēkas platība 3200 m2. Lai nodrošinātu pilnu pakalpojumu piedāvājumu, tuvākajos gados plānots uzbūvēt vēl divas ražošanas ēkas.

SIA “ICS Steel” biznesa ideju par ražotnes izveidi uzsāka 2018. gadā un tas ir labs piemērs kā hobiju pārvērst biznesā. Uzņēmuma līdzīpašnieks, liepājnieks Ingus Sudmalis sākotnēji vaļasprieka līmenī savā darbnīcā aizrāvies ar dažādu metāla detaļu hromēšanu un ātri vien sapratis, ka pēc tā ir liels pieprasījums. SIA “ICS Steel” ražošanas vadītājs Ingus Sudmalis atzīst, ka tas pamudinājis dibināt uzņēmumu un plānot savas ražotnes būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šogad darbinieku papildu labumu programmās investēs 2,7 miljonus eiro, un tā ir līdz šim lielākā summa, ko uzņēmums ieguldījis darbiniekos pēdējo gadu laikā.

Lielākā investīciju daļa tiks novirzīta darbinieku labbūtības programmā darbiniekiem, iemaksās 3. pensiju līmenī, kā arī veselības apdrošināšanā. Tāpat “Bite Latvija” šogad īstenos vērienīgu papildu pasākumu darbinieku lojalitātes veicināšanai, un aprīlī visus darbiniekus, kuri snieguši pienesumu 2023. gada biznesa rezultātiem, sešas lidmašīnas vedīs trīs dienu apmaksātā saliedēšanās pasākumā uz Antāliju.

Kā norāda Endija Kaševska, “Bite Latvija” Klimata kontroles vadītāja, darbinieku prioritātes un vajadzības nemitīgi mainās, tāpēc uzņēmums regulāri meklē iespējas, kā dažādot motivācijas un lojalitātes stiprināšanas pasākumus, un kopīgs brauciens palīdz veidot spēcīgu komandas kultūru un komandas darbu, virza ambīcijas gūt kopīgus panākumus un tos pelnīti nosvinēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu noslēgušies ēkas īpašnieka SIA “Warehouse properties” organizētie darbi pie 17. gs. būvētās noliktavas Zivju ielā 2A jumta atjaunošanas un ēkas konstrukciju restaurācijas.

Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un atrodas pilsētbūvniecības pieminekļa “Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā.

Kā liecina SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” veiktā arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, noliktava ir vecākā šādas funkcijas koka celtne Latvijā, un tā ir vērtīga kā Liepājas senās apbūves paraugs. Sākotnēji iegūtie fakti liecināja, ka ēka celta 1690. gadā. Lai noskaidrotu precīzāku ēkas būvēšanas laiku, 2021. gadā veikti urbumi koka konstrukcijās koksnes dendrohronoloģiskajai datēšanai. Atbilstoši Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieka, Dr. biol. Māra Zundes veiktās koksnes izpētes datiem, secināts, ka noliktavas vecākā daļa būvēta ap 1674. gadu, bet jaunākā – ap 1767. gadu. Savukārt pirmās dokumentētās ziņas par īpašumu ir no 1797. gada Liepājas ēku īpašnieku saraksta, kur kā īpašnieks minēts tirgotājs R. B. Gerharts Philibets Millers (R.B. Gerhard Prilibert Müller).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidēts uzņēmums SIA "RBSSKALS būvvadība", liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums izslēgts no Komercreģistra 7.novembrī.

Rīgas pilsētas tiesa šī gada jūlijā izbeidza "RBSSKALS būvvadība" maksātnespējas procesu, jo ir izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

Maksātnespējas process kompānijai izbeigts 2023.gada 25.jūlijā.

LETA jau vēstīja, ka kompānijai maksātnespējas process tika pasludināts 2017.gada 10.aprīlī. Savukārt vēl pirms tam - 2017.gada 26.janvārī - Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa noraidīja kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) 2021.gadā atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro. KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem bija arī "RBSSKALS būvvadība", taču kompānijai sods netika piemērots, jo tā bija pasludināta par maksātnespējīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) iesniegusi likumprojektu, kas paredz, ka ēka "Maskavas nams" Rīgā, Marijas ielā 7, pāriet Latvijas valsts īpašumā.

Likuma mērķis esot garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru vārdiem, likumprojekts nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas ir apgrūtinājušas "Maskavas nama" darbību, taču ne pilnībā to ierobežojušas vai izbeigušas. Valsts drošības dienests konstatējis, ka arī pēc 2022.gada 24.februāra "Maskavas nama" telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Tā kā Maskavas namā ilglaicīgi izvērstas naidīgas un kaitnieciskas aktivitātes un šādu bīstamu politisko ideju koncentrēšanās apdraud Latvijas valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, Latvijai ir pienākums aktīvi rīkoties, vēršoties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu, teikts likumprojekta anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas nosaka tā dēvētā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.

Iecerēts, ka vēlāk šis īpašums tiktu pārdots, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai. Par pārdošanu gan atsevišķi vēl būs jālemj izpildvaras līmenī.

Pieņemtā likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru