Tehnoloģijas

Izveido mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai

Db.lv, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

“Iespēja saņemt kvalitatīvus automatizētus tulkojumus palīdzēs stiprināt Igaunijas un Latvijas uzņēmēju, politiķu un visas sabiedrības attiecības. Tāpat šis notikums sniegs labumu plašākā mērogā un nodrošinās igauņu un latviešu valodas digitālo atbilstību, kā arī stiprinās šo mazo Eiropas valodu lietošanu digitālajā ērā,” saka tulkošanas uzņēmuma “Avatar” vadītāja Marija Randa (Maria Rand).

Uzņēmumi un sabiedriskā sektora iestādes šo tulkošanas platformu var integrēt savā vidē, pievienot papildu valodas un nodrošināt tulkošanu tīmekļa vietnē (izveidot daudzvalodu tīmekļa vietni), lai informācijas plūsma būtu pieejama vairākās valodās. Piemēram, uzņēmumam Tilde ir gatavas tulkošanas sistēmas vairāk nekā 50 valodās, kā arī pielāgotas tulkošanas sistēmas un integrācijas, kuras var piemērot konkrētām klienta vajadzībām.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis pasākumā norādīja, ka, dzīvojot un strādājot pierobežā, valodas barjera sagādā neērtības gan sadzīves, gan darba jautājumu risināšanā, jo notikumi vienā robežas pusē nereti ietekmē dzīvi otrā valstī: “Līdz šim esam izmantojuši citus tulkošanas rīkus un bieži esam bijuši nepatīkami pārsteigti par acīmredzami neprecīzo tulkojumu. Jaunais rīks būs milzīgs atbalsts novada domes darbā, un plānojam to integrēt arī pašvaldības mājaslapā. ”

Neironu mašīntulkošanas pamatā ir mašīnu dziļā mācīšanās, kurā tiek izmantots ļoti daudz cilvēka tulkotu tekstu. “Tildes” speciālisti apmācīja latviešu un igauņu valodas programmas, izmantojot gandrīz 24 miljonus teikumu, ko apjoma ziņā var salīdzināt ar 6,238 Harija Potera grāmatām. Piemēram, programma zina, kā pareizi tulkot tādus sarežģītus vārdus kā igauņu “ühisrahastus” ( latv. - kolektīvais finansējums) vai latviešu “šaursliežu dzelzceļš” u.tml.

Projekts ir tapis saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) mērķi, un tā nolūks ir stiprināt uzņēmumu sadarbību abpus Igaunijas un Latvijas robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vai ierēdniecība sabotē Latvijas eksporta nākotni?

Db.lv, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Sadales tīkls" ir izveidojusi jaunu klientu pašapkalpošanās e-vides rīku – virtuālo asistentu Valtu. Tas funkcionē 24/7 un atbild uz jautājumiem par "Sadales tīkla" pakalpojumiem arī ārpus uzņēmuma darba laika, brīvdienās un svētku dienās, informē uzņēmums.

Virtuālais asistents atbild uz jautājumiem par klientiem svarīgākajiem tematiem – jaunu elektrības pieslēgumu, patērētās enerģijas uzskaiti un norēķiniem, projektu un darbu saskaņošanu, energoapgādes pārtraukumiem, klientu portālu e-st.lv, digitālo karti u.c. Valts ir apguvis jau vairāk nekā 6000 iespējamo klientu jautājumu un atbilžu, un ar katru sarunu turpina mācīties un attīstīties, gan paplašinot tematu loku, gan atbildot uz jautājumiem vēl precīzāk. Šobrīd Valts ir pieejams vietnē www.sadalestikls.lv, bet nākotnē – arī citās "Sadales tīkla" platformās.

"Jau šobrīd 100% "Sadales tīkla" pakalpojumu ir pieejami e-vidē. Valts klientiem pieejams tieši tagad, kad virtuālie asistenti ir pierādījuši savu funkcionalitāti un efektivitāti. Mūsu klienti pārsvarā meklē informāciju, piesaka un saņem pakalpojumus uzņēmuma digitālajās platformās – kopumā e-vidē klienti veic 97% darbību. Viņu pieredze jebkurā saskarsmē ar uzņēmumu ir svarīga, un virtuālais asistents Valts būtiski atbalstīs klientu vajadzību saņemt atbildi uzreiz. Virtuālais asistents ikdienā sekmēs klientu pašapkalpošanos, savukārt "Sadales tīkla" darbinieki spēs vairāk atbalstīt ar padomu un nodrošināt speciālistu konsultācijas, radot lielāku pievienoto vērtību mūsu klientiem," skaidro "Sadales tīkla" valdes locekle Baiba Priedīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aģentūru holdinga Omnicom Media Group (OMG) mediju aģentūru "PHD Latvia" turpmāk vadīs Annija Spēka, informē uzņēmumā.

"Šobrīd reklāmas nozare piedzīvo ļoti straujas pārmaiņas un to paātrinājusi arī pandēmijas situācija, kas liek zīmoliem komunicēt ar klientiem iepriekš neparedzētos apstākļos. Tas prasa reklāmas uzņēmumiem būt īpaši operatīviem un spējīgiem ne tikai pielāgoties, bet arī veidot vēl nebijušus risinājumus. Nozīmīgāka loma ir piešķirta tehnoloģiju attīstībai un inovācijām, kas strauji ienāk reklāmas nozarē, kura ir lielas transformācijas izaicinājuma priekšā. Veids kā cilvēki uztver informāciju, saņem un apmainās ar to ir būtiski mainījies. Tieši Annijas vadības pieredze, personiskās kvalitātes un pārliecinošās zināšanas tehnoloģiju jomā bija izšķirošas šī amata uzticēšanai tieši viņai. Laikā, kad notiek tik strauja interneta vides, e-komercijas un tehnoloģiju attīstība, mediju aģentūras galvenais izaicinājums ir būt soli priekšā notikumiem un spēt PHD klientu biznesu pielāgot tām pārmaiņām, ar kurām saskaramies šodien. Esmu pārliecināts, ka Annijas zināšanas un enerģija ļaus "PHD Latvia" kļūt par inovatīvāko mediju aģentūru datu un tehnoloģijas pasaulē,” komentēja SIA „PHD Latvia" īpašnieka SIA Omnicom Media Group valdes priekšsēdētājs Henrijs Bukavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB, 22.02.2022

Dalies ar šo rakstu

Tūristu atvešanai Latvijā nepietiek ar skaļiem paziņojumiem. Ir jānovāc birokrātiski šķēršļi. Tā intervijā saka Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidentus Jānis Naglis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22. februāra numurā:

  • Pandēmija iznīcina uzņēmējdarbību Vecrīgā
  • *Valdes locekļu atbildība – caur tiesu
  • Cancel jeb izslēgšana iepirkumos bez nevainīguma prezumpcijas
  • Nemierīgos laikos pieprasījums būs pēc lielgabaliem
  • Dārgā nafta var apstādināt ekonomiku
  • Uzņēmēja portrets
  • Andrejs Vasiļjevs, SIA Tilde līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs.
  • Transports un loģistika risina vienādojumus ar daudziem nezināmajiem.

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) jau 19. reizi ir pasniegusi "Vācijas Uzņēmējdarbības balvu" uzņēmumam, kuram ir īpaši nopelni Vācijas un Baltijas valstu savstarpējo ekonomisko sakaru attīstībā.

Ņemot vērā termina "kibertelpa un tās drošība" lielo nozīmi digitalizācijas laikmetā, šogad balva tika piešķirta uzņēmumam, kas darbojas kiberdrošības jomā.

Šogad balvas pretendentu izvērtēšana, piedaloties augsta līmeņa kiberdrošības jomas speciālistiem no Vācijas, notika pilnībā digitāli. Finālā bija iekļuvuši 9 Baltijas uzņēmumi: "Tilde", "Zabbix", "Corporate Solutions" un "Entangle" no Latvijas, Igauniju pārstāvēja "CybExer Technologies" un "Guardtime", bet Lietuvu - "Nord Security", "NRD Cyber Security" un "Simplex".

Šajā konkurencē pirmo vietu un galveno balvu ieguva drošības risinājumu uzņēmums "Nord Security" no Lietuvas, kura galvenais produkts NordVPN ir radīts datu drošībai gan tiešsaistes, gan bezsaistes režīmos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mākslīgā intelekta valodu tehnoloģijas - attīstības tendences un jaunas iespējas organizācijām

Kaspars Kauliņš, "Tilde" biznesa attīstības vadītājs, 18.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija izraisījusi staujas pārmaiņas patērētāju tendencēs un veicinājusi uzņēmumu un insititūciju interesi par valodu tehnoloģiju risinājumiem straujāk, kā varējām prognozēt.

Vēlos dalīties pārdomās, kas mūs sagaida 2021.gadā, un par kādiem mākslīgā intelekta risinājumiem uzņēmumiem vajadzētu domāt.

Runas tehnoloģijas pielāgojas katra uzņēmuma vajadzībām

Pirms deviņiem gadiem, līdz ar tā brīža jaunāko Apple viedtelefonu iPhone 4S, pie lietotājiem devās balss digitālais asistents Siri. Tehnoloģiju pasaulē tas bija liels notikums, jo daudziem atsauca atmiņā reiz redzētās fantastikas filmas, kuru varoņi ar balss komandām ieslēdz istabā gaismu, pārslēdz televizora kanālus vai vada automašīnu. Kopš tā laika balss vadības risinājumi veikuši garu ceļu un patiešām nonākuši televizoros, teju ikvienā viedtelefonā un daudzās citās ierīcēs. Jau šobrīd daudzu uzņēmumu produktu un paklapojumu attīstības stratēģijās iekļaut dažādi runas tehnoloģiju pielietojuma scenāriji. Vairāki veiksmīgi piemēri ir tepat Latvijā - Latvenergo klientiem ir iespēja skaitītāju rādītājus nosaukt Tildes veidotajai runas atpazīšanas sistēmai, bet mediju monitoringa un tirgus izpētes kompānija Kantar TNS izmanto runas atpazīšanas tehnoloģiju mediju satura analīzei. Mūsu runas atpazīšanas risinājumi tiek izmantoti arī Igaunijas tiesās un Lietuvas valsts pārvaldē. Drīzumā tie palīdzēs arī Latvijas Iekšlietu ministrijas daudzo struktūrvienību darbiniekiem gan gatavojot dažādus dokumentus, automatizēti apstrādājot dažādu procesuālo darbību audioierakstus, gan arī ļaujot veikt meklējumus audio un video arhīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbu uzsāk Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru