Jaunākais izdevums

Mazie nišas festivāli, kuros neplīvo sponsoru reklāmas karogi, savā ziņā paši izvēlējušies iet grūtāko ceļu, jo finansiālais segums jānodrošina pašu spēkiem.

Izvēles iespējas nekomerciālo festivālu klāstā ir plašas – sākot no pasākumiem, kuros mūziku aizstāj sarunas, un beidzot ar alternatīviem Līgo svētkiem šamaniskā gaisotnē un kamermūziku, kas skan dabā. Organizatoriem tas liek meklēt alternatīvus līdzekļu piesaistīšanas veidus, toties apmeklētāji var ļauties tīra satura burvībai, kurā domu vidi netraucē uzbāzīgas reklāmas.

Sarunu festivāls Lampa norisināsies jau piekto gadu pēc kārtas. Apmeklētāju skaits ir pieckāršojies – no teju 3500 apmeklētājiem 2015. gadā līdz vairāk nekā 16 tūkstošiem pērn. Arī programma kļuvusi bagātāka. Šogad būs vairāk nekā 350 pasākumu divu dienu garumā, kopējam diskusiju un notikumu ilgumam sasniedzot 700 stundas. Salīdzinājumam – pirmajā festivāla gadā pasākumu skaits nepārsniedza 50. «Gatavojamies lielākam apmeklētāju skaitam, bet to ir grūti prognozēt, jo ieeja festivālā ir brīva. Šis ir vienīgais sarunu festivāls Latvijā.

Ideja par šāda formāta festivālu nākusi no dāņu sadarbības partneres, kura 2014. gada augustā ieminējās, ka Dānijā jau kopš 2011. gada notiek Folkemødet jeb cilvēku tikšanās, kur vairāku dienu garumā notiek sarunas un diskusijas par sabiedrībai svarīgām tēmām. Vēlāk atklājām, ka līdzīgi demokrātijas festivāli notiek arī citās ziemeļvalstīs – Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā –, kā arī tepat kaimiņos Igaunijā. Iedvesmojāmies no dāņu un igauņu pieredzes, tomēr gājām savu ceļu. Savukārt Lampa kļuvusi par iedvesmu lietuviešiem, kā arī pirmajam Eiropas Demokrātijas festivālam, kas pērn pirmo reizi norisinājās Briselē,» stāsta festivāla direktore Ieva Morica. Lampas programmu veido simtiem organizāciju un aktīvo indivīdu.

Taujāta par festivāla budžetu, I. Morica teic, ka tas četros gados ir divkāršojies un šogad būs vēl lielāks, jo tiek prognozēts lielāks apmeklētāju skaits. «Neesam cīnījušies par auditoriju, jo šis ir nekomerciāls festivāls. Šī gada budžets vēl nav precīzi zināms, bet pagājušajā gadā tas bija 257 tūkst. eiro. Vislielākā pozīcija ir tehniskās izmaksas – uzbūve, teritorijas labiekārtošana un noformējums, drošība, loģistika. Atbalstītāju piesaiste nekad nav bijusi viegla – tas ir laikietilpīgs un mērķtiecīgs darbs, kas prasa arī daudz resursu, jo katram finansētājam ir savas prasības vai vēlmes, un meklējam kopsaucēju, lai abām pusēm būtu «pa ceļam». Finansējuma piesaisti varbūt sarežģī arī tas, ka festivālā neizvietojam reklāmu. Uzskatām, ka saturs ir daudz svarīgāks un uzņēmumiem ir jāveido sarunas ar festivāla apmeklētājiem par viņu nozarei vai sabiedrībai aktuālajām tēmām, tādējādi piesakot sevi kā ekspertus un ceļot sava zīmola vērtību,» skaidro I. Morica. Protams, arī tas, ka ieeja festivālā ir bez maksas, uzliek papildu pienākumus finansējuma piesaistē.

Visu rakstu lasiet 14. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras festivāli, visticamāk, būs jāatceļ, komentējot vairāku koncertu un festivālu organizētāju plānus tos rīkot, pirmdien preses konferencē prognozēja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Negribētu būt tā ne priecīgo ziņu nesēja, tāpēc mēģināšu kombinēt - vasara būs, bet festivāli, visdrīzāk, nebūs," sacīja ministre.

Vienlaikus politiķe atzina, ka par ambulatoro pakalpojumu sniegšanas atsākšanu varēja laicīgāk brīdināt kolēģus, lai gan šāds lēmums savā ziņā varēja būt paredzams, jo ierobežojumi sākotnēji tika noteikti līdz 14.aprīlim.

Viņķele atvainojās universitāšu slimnīcām, kuras pakalpojumu atgriešana varētu apgrūtināt visvairāk.

"Jā, man ir jāatvainojas lielo slimnīcu vadītājiem un arī pacientiem par to ieskriešanās laiku, kas šonedēļ būs, atjaunojot pakalpojumus," sacīja politiķe.

Runājot par iedzīvotāju grupām, kurām tiek veikti Covid-19 testi, ministre sacīja, ka tiek analizēts, cik liels pieprasījums šīm analīzēm ir no tirdzniecības nozares, ģimenes ārstu un sociālās aprūpes centru puses. Netiek izslēgta iespēja paplašināt testējamo grupu sarakstu un, pēc ministres paustā, lēmums varētu tikt pieņemts dažu dienu laikā. Līdz šim jaunas testējamo personu grupas ieviestas teju katru nedēļu, norādīja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģija no 9.jūnija atkal ļaus atkal atvērt ēdināšanas un izklaides vietu iekštelpas grupām, kurās būs līdz 200 cilvēku, otrdien paziņoja premjerministrs Aleksandrs de Kro.

Kafejnīcu un restorānu ārtelpas tika atkal atvērtas sestdien pēc gandrīz septiņu mēnešu pārtraukuma, bet teātri un kinoteātri ir palikuši slēgti.

''Mēs esam spēruši milzu soļus uz priekšu" vakcinācijas kampaņā, sacīja premjers, attaisnojot ilgi gaidītos atvieglojumus.

Beļģija plāno līdz 9.jūnijam savakcinēt pret Covid-19 80% no iedzīvotājiem, kas vecāki par 65 gadiem, un mazaizsargātus cilvēkus.

Premjers piebilda, ka būs nepieciešams "saglabāt situācijas kontroli intensīvās aprūpes nodaļās", kur pacientu skaitam nevajadzētu pārsniegt 500.

Pašlaik intensīvajā aprūpē ir apmēram 700 pacientu, bet viņu skaits ir stabili krities pēdējās divas nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagara pēdējā intervija Dienas Biznesam: «Manas trofejas ir atmiņas no mākslas notikumiem»

Daiga Laukšteina, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Epidemioloģe: Paredzams, ka no nākamās nedēļas Lietuvā pēc atgriešanās no Polijas būs jāatrodas divu nedēļu pašizolācijā

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar epidemioloģisko situāciju Polijā, kur turpina pieaugt jaunā koronavīrusa izplatība, jau no nākamās nedēļas cilvēkiem, kas ieradīsies vai atgriezīsies Lietuvā no šīs valsts, visticamāk, tiks noteikta obligāta divu nedēļu pašizolācija, trešdien brīdinājusi Nacionālā sabiedrības veselības centra (NVSC) Viļņas departamenta direktore Rolanda Liņģiene, aicinot cilvēkus šai situācijā pēc iespējas atturēties no ceļošanas.

"Ja vien varam, atliekam ceļošanu, jo nezinu, kādam brīnumam jānotiek, lai jau pirmdien pēc atgriešanās no Polijas nevajadzētu izolēties. Ne tikai no Polijas - ir vēl vairākas kandidātes [iekļaušanai jaunā koronavīrusa "melnajā sarakstā"], bet epidemioloģiskā situācija [Polijā] ir īpaši nelabvēlīga," viņa sacījusi žurnālistiem.

Lietuvas "melnajā sarakstā" tiek iekļautas valstis, kurās pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēti vairāk nekā 16 jauni inficēšanās gadījumi, rēķinot uz 100 000 cilvēkiem, - atgriežoties no tām, noteikta obligāta pašizolācija. Šo sarakstu katru piektdienu atjaunina veselības ministrs Aurēlijs Verīga. Saskaņā ar Eiropas slimību profilakses un kontroles centra datiem pirmdien Polijā saslimstības rādītājs sasniedza jau 17,9 inficēšanās gadījumus, rēķinot uz 100 000 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks

Db.lv, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas un gājienu uz Ministru kabinetu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību kritiskajam stāvoklim nozarē.

Pasākumu jomas tehniskās puses profesionāļi ir apvienojušies, lai kopīgi paustu savas bažas par nozares nākotni un aicinātu atbildīgās institūcijas pieņemt lēmumus uzņēmumu un darbavietu glābšanai.

"Kultūra nav tikai koristu un dejotāju kolektīvi, mūziķi uz skatuves, aktieri un performatori. Pasākumu industrija apvieno plašu "neredzamo" darbinieku pulku, ko pasākumu apmeklētājs bieži pat nepamana un neiedomājas par viņu eksistenci. Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu darbinieki ir tās neredzamās rokas, kas rūpējas par to, lai tiktu uzceltas vērienīgas un drošas skatuves ar jaunāko gaismu tehniku un video projekcijām, lai klausītājiem viss būtu dzirdams un ausīm baudāms, lai pasākumā būtu atbilstoša un estētiska scenogrāfija un dekorācijas, lai būtu kur un pie kā apsēsties, lai brīvdabas pasākumos būtu jumts, zem kura paslēpties, lai vakara noslēgumā visi sajūsmā noelstos par krāšņu uguņošanu, lai viss aprīkojums tiktu atvests un aizvests laikā, lai tiktu pienācīgi ierobežota teritorija," norāda uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts finansētais atbalsts ir īslaicīgs plāksteris

Ilmārs Šukjurovs, pasākumu aģentūras "EventAgency.lv" vadītājs, Biznesa augstskolas Turība doktorants, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, kultūras un pasākumu nozare ierindojas starp tām, kas cietušas visvairāk. Papildus satraukumu un bažas rada arī neziņa par nākamo gadu.

Kamēr kultūras ministrs uzsver, ka nozare šoruden spēs izdzīvot, valsts atbalsts ir pirmais plāksteris, kas daļai uzņēmumu ļauj saglabāt savu darbību, bet tas ir tāds vienreizējs palīglīdzeklis, kas neglābs ilgtermiņā.

Pasākumu nozare nav 100% apstājusies

Pasākumu nozare noteikti nav pilnībā apturēta, jo ik pa laikam tiek organizēti dažādi pasākumi, protams, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus. Mana uzņēmuma gadījumā pasākumu skaits ir samazinājies par aptuveni 80%. Lielāks uzsvars tiek likts uz korporatīvo segmentu, rīkojot pasākumus uzņēmumiem. Pašlaik klientiem tiek piedāvāti arī pasākumi tiešsaistē. Pirmā viļņa laikā liela daļa pasākumu, piemēram, festivāli tika pārcelti uz nākamo gadu, bet dažādu organizāciju ikgadējie pasākumi, kuros tiek apbalvoti labākie darbinieki, saliedēšanās pasākumi, konferences un semināri netika pārcelti, meklējot tiešsaistes risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība izstrādājusi lēmuma projektu, kas paredz, ka tiem, kas nav vakcinēti pret Covid-19 vai nav to nesen pārslimojuši, būs atļauts iepirkties tikai nelielos veikalos, viņi nedrīkstēs apmeklēt pasākumus iekštelpās un sabiedriskās ēdināšanas iestādes.

Iecerēts, ka ierobežojumi stāsies spēkā 13.septembrī un attieksies uz tiem, kuriem nav "iespēju pases" - dokumenta, kas apliecina, ka cilvēks ir vakcinēts pret Covid-19, pārslimojis šo slimību vai arī viņam nesen bijis negatīvs Covid-19 testa rezultāts.

Projekts paredz, ka pakalpojumi, veikali, tirdzniecības un izklaides vietas, restorāni, kafejnīcas, bāri, spēļu saloni, komerciālie un nekomerciālie kultūras, izklaides sporta pasākumi, svētki, gadatirgi, festivāli un citas cilvēku masu pulcēšanās vietas būs pieejamas tikai cilvēkiem, kam ir "iespēju pase", kā arī bērniem līdz 16 gadu vecumam.

Savukārt cilvēkiem, kam nav "iespēju pases". iespējas apmeklēt sabiedriskās vietas būs ierobežotas. Viņi drīkstēs iepirkties tikai pārtikas veikalos, aptiekās, optikas veikalos, ja šīm tirdzniecības vietām ir atsevišķa ieeja no āra vai ja tās atrodas tirdzniecības centros, un ja to tirdzniecības platība nepārsniedz 1500 kvadrātmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas valdība nolēmusi padarīt stingrākus Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus nevakcinētajiem.

No 10.janvāra nevakcinētajiem cilvēkiem cita starpā nebūs pieejamas viesnīcas, sanāksmju centri, vietējo un tālsatiksmes maršrutu sabiedriskais transports, festivāli un kalnu slēpošanas trašu pacēlāji, pavēstīja varasiestādes Romā.

Jaunie noteikumi, kas medijos tiek dēvēti par "nevakcinēto lokdaunu", būs spēkā līdz ārkārtējā stāvokļa beigām 31.martā.

Covid-19 gadījumu skaits Itālijā pēdējo dienu laikā strauji pieaudzis, un atbildīgie dienesti aizvadīto 24 stundu laikā reģistrējuši 98 000 jaunu inficēšanās gadījumu un teju 150 nāves gadījumu.

Valdība arī nolēmusi atcelt piesardzības karantīnu cilvēkiem, kas ir vakcinēti pret Covid-19 vai šo slimību pārslimojuši un kas bijuši tuvā kontaktā ar cilvēku, kam bijis pozitīvs Covid-19 tests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptaujājot biedrus un sadarbības partnerus, jūtams, ka situācija bāru nozarē ir ļoti skaudra, pauda Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis Oskars Ikstens.

Viņš sacīja, ka patlaban bāru nozarē apgrozījuma apmēri ir pietuvojušies un pat dažos gadījumos pārsnieguši rādītājus, kādi tie bija pirms Covid-19 pandēmijas, savukārt nozares peļņa ir būtiski sarukusi, ko sekmējis izmaksu pieaugums saistībā ar darba algām, energoresursiem un izejmateriāliem.

Ikstens papildināja, ka patlaban novērojama tendence, kurā bāri, kas pārcietuši Covid-19 pandēmiju, tiek slēgti, vai tiek pārdoti zemo peļņas rādītāju dēļ.

Vaicāts par tūrisma ietekmi uz šī gada bāru nozares finanšu rezultātiem, Ikstens minēja, ka bāri tūristu pieplūdumu izjūt maz - galvenokārt tad, kad Rīgā uz neilgu laiku piestāj prāmji.

Līdztekus Ikstens iestarpināja, ka pozitīvi vērtē visus pasākumus, kas šogad notikuši Rīgā un veicinājuši apmeklētāju piesaisti Baltijas valstīm. Tostarp viņš uzskaitīja Pasaules hokeja čempionātu, Dziesmu un deju svētkus, kā arī citus kultūras un sporta notikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele noslēgusi vienošanos par līdzfinansējuma izsniegšanu 4,45 miljonu eiro apmērā investīciju fondam “Reverest Fund Management”, kas piešķirtos līdzekļus izmantos, lai iegādātos un pārvaldītu lielāko kinoteātri Lietuvā – “Forum Cinemas Vingis”.

Viļņas “Forum Cinemas Vingis” atrodas pilsētas centrā un ir viens no modernākajiem kinoteātriem Eiropā, kā arī lielākais Lietuvā. Ar 11 kinozālēm tajā vienlaikus iespējams uzņemt vairāk nekā 2000 apmeklētājus. Kinoteātra telpās norisinās lielākie Lietuvas filmu festivāli, piemēram, “Scanorama Film Festival”.

“Viļņas centrs attīstās straujiem soļiem – pilsēta kļūst arvien modernāka un pievilcīgāka ne tikai iedzīvotājiem, bet arī tūristiem. Liels nopelns šajā ziņā ir vietējo uzņēmumu mērķtiecīgai izaugsmei un attīstībai. Kinoteātra atrašanās Viļņas centrā ilgtermiņā paver šim objektam izaugsmes iespējas, kā arī lieliski papildina bankas ilgtspējīgo projektu portfeli,” norāda Vaidas Žagūnis, bankas Citadele korporatīvo klientu pārvaldības vadītājs Baltijā, valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

No vasaras kafejnīcas izaug par restorānu, kas strādā visu gadu

Kristīne Stepiņa, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas ēdināšanas iestādēm ziemas sezonā neklājas viegli, tomēr grilbārs Lighthouse no vasaras kafejnīcas ir izaudzis par restorānu, kas strādā visu gadu.

Uzņēmējs, grilbāra Lighthouse vadītājs Raitis Bērziņš uzskata, ka restorāniem vajag pašiem organizēt dažādas aktivitātes, nevis gaidīt, kad to darīs pašvaldība. Jau otro gadu pēc kārtas Ķemeru mežā tika organizēts grilbāra Lighthouse iniciēts pikniks, kas veicināja to, lai restorāni izbrauktu no savas ierastās vides un cilvēki brīvā dabā varētu nobaudīt dažādus ēdienus.

Jaunības kļūdas

R. Bērziņš ir studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, taču mācības pametis, kad bijis jāpieņem lēmums, ko darīt – studēt vai pievērsties uzņēmējdarbībai? Tagad viņš nožēlo, ka nav spējis apvienot darbu ar mācībām, un nākamajā gadā plāno atsākt studijas LLU. «Gribu pierādīt sev, ka varu pabeigt augstskolu, ka esmu pietiekami zinošs. Kas zin‘, varbūt arī papīrs kādreiz noderēs,» teic uzņēmējs. Jūrmalā un konkrēti Jomas ielā R. Bērziņš nonācis apstākļu sakritības rezultātā. «Mums piedāvāja šo vietu, jo iepriekšējā kafejnīca telpas atstāja tieši pirms sezonas. Tolaik bijām jauni un zaļi, entuziasma pilni puiši. Ja tagad būtu jāsāk no nulles, iespējams, darītu citādi,» pirmos soļus biznesā atceras R. Bērziņš. Galvenā kļūda, kas izdarīta pirms 13 gadiem, kad sākta uzņēmējdarbība, bijusi preču zīmes nepiereģistrēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Piecas aplikācijas festivālu apmeklētājiem

Žanete Hāka, 12.07.2019

1. Kur mana telts?

Festivālā visu dienu dejojāt un līksmojāties ar draugiem, bet pēc tam telšu pilsētiņā nekādi nevarat sameklēt, kur uzcēlāt telti? Ja šī sajūta šķiet pazīstama, jums palīdzēs īpaša lietotne telts meklēšanai „Tent Finder“.

Izmantojot GPS sakarus, tā fiksē telts atrašanās vietu un vajadzības gadījumā palīdz to viegli atrast. Pēc tāda paša principa var iezīmēt arī citus svarīgus objektus, piemēram, savu automobili, draugu telti, tuvākās tualetes vai citas vajadzīgas festivāla vietas. Katru izraudzīto vietu tiek piedāvāts personalizēt, pievienojot tās attēlu, un izveidotajās lokācijās varat dalīties arī ar ceļabiedriem.

Foto: no kompānijas mājaslapas

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijs un augusts ir mēneši, kad klausītājus un skatītājus Latvijā un citviet Eiropā priecēs dažādi festivāli un izklaides pasākumi. Tie pulcēs tūkstošiem mākslas un mūzikas baudītājus, kas rada zināmus izaicinājumus ikvienam pasākuma apmeklētājam – kā nakts melnumā atrast savu telti, kur uzlādēt telefonu, kur pazuduši mani draugi u.tml.

Pirms doties uz kādu no festivāliem, noteikti pārbaudiet vai attiecīgajam festivālam nav izstrādāta sava aplikācija. Ja ir, noteikti to lejupielādējiet, jo tajās būs gandrīz visa aktuālā informācija, kas nepieciešama festivāla apmeklētājam.

Kā katru gadu, arī šogad lielākajos brīvdabas publiskajos pasākumos mobilo sakaru operators Tele2 stacionāro bāzes staciju kapacitāti pastiprinās ar pārvietojamo bāzes staciju. Tā palīdz risināt lielo tīkla noslodzi, lielam skaitam cilvēku vienuviet aktīvi izmantojot mobilos sakarus. Apmeklētājiem patīk dalīties emocijās un redzētajā ar radiem, draugiem un paziņām. Tīkla statistika liecina: bilžu un video augšupielāžu īpatsvars no visa izmantotā datu apjoma festivālu sezonā pieaug līdz pat piecām reizēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Meklē labāko fotoattēlu par zvejniecības mantojumu Latvijā

Lelde Petrāne, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi saglabāt dzīvas zvejniecības kultūras tradīcijas Rīgas plānošanas reģions aicina līdz 30. augustam piedalīties starptautiskā konkursā par labāko fotoattēlu par zvejniecības mantojumu Rīgas jūras piekrastē (no Engures līdz Ainažiem). Konkursa galvenajā balvā – ceļojums uz Maljorku Spānijā, kur notiks apbalvošanas ceremonija.

Konkursam paredzēto uzņemto fotoattēlu mērķis ir sniegt ieskatu par zvejnieku kopienu kultūras mantojuma bagātību, daudzveidību un nozīmi. Plašāka informācija par fotoattēlu ievietošanu – http://ejuz.lv/tzp.

Fotokonkurss notiek starptautiska projekta «CHERISH» ietvaros.

Fotoattēla iespējamās tēmas – kultūras mantojums, zvejniecības tradīcijas, zvejnieki, zvejas laivas, zvejas aprīkojums, zivju loms, kulinārais mantojums, amatniecība, kultūras festivāli un tradicionālie pasākumi.

Fotokonkursa darbus vērtēs starptautiska žūrija, kas sastāvēs no viena žūrijas locekļa no katras konkursā pārstāvētās valsts (Grieķija, Portugāle, Spānija, Latvija, Itālija, Kipra, Nīderlande un Vācija). Latviju žūrijā pārstāvēs mākslinieks Mārtiņš Krūmiņš, Latvijas Mākslas akadēmijas un Šauļu Universitātes (Lietuva) absolvents, šobrīd Liepājas Universitātes lektors, kopš 1998.gada Mākslinieku savienības biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Konferences un semināri pārtop par nelieliem festivāliem

Linda Zalāne, speciāli DB, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konferenču, semināru un izglītojošu festivālu apmeklētāji kļūst prasīgāki un papildus kvalitatīvam saturam vēlas arī pārsteigumu, izklaidi, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tomēr aktuāls ir jautājums, vai cilvēki ir gatavi maksāt par to, lai tiktu apmierinātas visas viņu gaidas. Jauna un nebijusi pieredze pasākuma apmeklētājiem, šova elementi, pasaules līmeņa runātāji – tas viss kopā veido lielas izmaksas. «Galu galā organizatori ir tie, kuriem jāmaksā visi rēķini. Ir sarīkojumi, kuros nav vērts pārspīlēt ar formu, tāpat arī nav vērts ieguldīt apjomīgos šova elementos, dārgākajās telpās vai investēt pasaules līmeņa runātājos. Viss ir atkarīgs no mērķa. Ja ir vēlme pārsteigt, radīt emocijas un iedvesmot, vairāk būs nepieciešams investēt formā un dizainā, tehniskajā nodrošinājumā. Savukārt, ja pasākums ir vairāk orientēts uz biznesu, praktisks, ar skaidru izglītošanās mērķi, jo lielāks uzsvars būs uz saturu,» klāsta reputācijas vadības aģentūras Lejiņa & Šleiers vadītāja, Digital Freedom Festival dibinātāja un vadītāja Dagnija Lejiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Live Rīga īsfilmu sērija «Rīga rīdzinieka acīm» jeb «Insider's guide to Riga» Austrijas galvaspilsētā Vīnē saņēmusi pasaules labākās tūrisma filmas apbalvojumu GRAND PRIX CIFFT 2019, ko rīko Starptautiskā Tūrisma filmu festivālu komiteja.

Gada labākās pasaules tūrisma filmas tituls tiek noteikts pēc gada garumā iegūto vietu un attiecīgi punktu skaita katrā no The International Committee of Tourism film Festivals (CIFFT) festivāliem. Kopumā «Insider's guide to Riga» īsfilmu sērija šogad saņēmusi apbalvojumus 10 komitejas festivālos, no kuriem četri ir Grand Prix apbalvojumi, četras zelta godalgas, divas sudraba un viena bronzas.

Videoklipi veidoti sadarbībā ar reklāmas aģentūru «DDB Latvija», kas ir radījusi «Insider's Guide to Riga» konceptu, un klipu režisors ir Jānis Nords. Klipi tiek izmantoti Rīgas atpazīstamības veidošanai ārzemēs.

«Rīga rīdzinieka acīm» galvenie varoņi ir pieci kolorīti tēli - kulturālais taksists, kurš fano par Vāgneru; modernais mācītājs, kurš notur sprediķus vīna bārā un rāpjas torņos; traks sieviešu dzīvesstila blogeris, kurš cauri Rīgai jāj zirga mugurā; stingra fizikas skolotāja, kura pēc darba māca atpūsties klubos, un brīvdomātājs seniors, kurš ielaužas galeriju atklāšanas ballītēs - katrs iepazīstina ar citādu Rīgu. Šodien stāstu sērijai pievienojušās vēl divas sērijas - ar pasaulē slaveno bokseri Mairi Briedi un vienam no nozīmīgākajiem sporta pasākumiem - Rīgas maratonam - veltīts video «Runner's guide to Riga».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakrojas muižā, Lietuvā norisinās festivāls "Lielās Ķīnas laternas: Visuma zīmes", kura ietvaros apskatāmas ar rokām gatavotas trīsdesmit gaismu laternu kompozīcijas.

Festivāla eksponāti izgatavoti Ķīnā.

Laternas uzstādītas, izmantojot 16 000 metru ķīniešu zīda, vairāk nekā 10 00 spuldzīšu, kurām strāvas padevi nodrošina 6 kilometrus garš elektrības kabelis. Viss atceļojis sešos jūras konteineros no Ķīnas.

Pakrojas muižas teritorijā skatāma Āfrikas dzīvnieku pasaule, polārlāču ledāji, dzērvju sala, persiku koku mežos spēlējas pērtiķi, redzama arī Ziemassvētku eglīte, ap kuru norisināsies pasaka par Riekstkodi. Festivāla centrālais objekts ir ķīniešu Jaunā gada simbols monstrs Nian. Nākamajam, Cūkas gadam, veiksmi nesīs cūkas templis un eksotiskās ķīniešu zodiaka zīmes. No porcelāna izgatavota trīs metrus augsta pūķa un fēniksa skulptūra.

Komentāri

Pievienot komentāru