Ekonomika

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks

Db.lv, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas un gājienu uz Ministru kabinetu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību kritiskajam stāvoklim nozarē.

Pasākumu jomas tehniskās puses profesionāļi ir apvienojušies, lai kopīgi paustu savas bažas par nozares nākotni un aicinātu atbildīgās institūcijas pieņemt lēmumus uzņēmumu un darbavietu glābšanai.

"Kultūra nav tikai koristu un dejotāju kolektīvi, mūziķi uz skatuves, aktieri un performatori. Pasākumu industrija apvieno plašu "neredzamo" darbinieku pulku, ko pasākumu apmeklētājs bieži pat nepamana un neiedomājas par viņu eksistenci. Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu darbinieki ir tās neredzamās rokas, kas rūpējas par to, lai tiktu uzceltas vērienīgas un drošas skatuves ar jaunāko gaismu tehniku un video projekcijām, lai klausītājiem viss būtu dzirdams un ausīm baudāms, lai pasākumā būtu atbilstoša un estētiska scenogrāfija un dekorācijas, lai būtu kur un pie kā apsēsties, lai brīvdabas pasākumos būtu jumts, zem kura paslēpties, lai vakara noslēgumā visi sajūsmā noelstos par krāšņu uguņošanu, lai viss aprīkojums tiktu atvests un aizvests laikā, lai tiktu pienācīgi ierobežota teritorija," norāda uzņēmumi.

"Mēs esam tie, kas pirmie ierodas pasākuma vietā un pēdējie aizbraucam, kad visi jau saldi guļ savās mājās. Un šobrīd mēs esam tie, kas ir palikuši bez darba, iespējas pelnīt iztiku un liela daļa no mums arī ārpus valsts atbalsta pasākumiem," nozares problēmu īsumā skaidro SIA "3S" valdes loceklis Agris Galiņš.

Drīz būs pagājuši jau pieci mēneši kopš 2020. gada 12. martā izsludinātās ārkārtas situācijas valstī, kas bija saistīta ar COVID-19 izplatību. Valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, kas pilnībā apstādināja jebkādu pasākumu un kultūras notikumu darbību.

Šobrīd ārkārtas situācija valstī ir beigusies un daudzas nozares atgriežas pie normālas darba ikdienas. Tomēr pasākumu industrijā situācija vēl joprojām raksturojama ar vārdu "ārkārtēja" - dažādie ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos, joprojām liedz šai nozarei pilnvērtīgi strādāt, nodrošināt uzņēmumu darbību un iztiku darbinieku ģimenēm.

"Lai arī šobrīd pulcēšanās ierobežojumi tikuši mīkstināti un pasākumu sfēra ir sākusi nedaudz kustēties, tas tomēr ir kā spļāviens okeānā. Pasākumu ir maz un esošo ierobežojumu dēļ nespēj sevi atpelnīt un to budžeti ne tuvu nespēj noturēt tehniskās kompānijas virs ūdens. Šobrīd visa nozare cieš milzu zaudējumus, un mēs varam runāt jau par nopietniem draudiem tās eksistencei. Un tas tiešām nav pārspīlējums," saka SIA "Kompānija NA" valdes priekšsēdētājs Aldis Janevics.

"Jau 5. maijā mēs – tehniskā nodrošinājuma kompānijas - vērsāmies pēc palīdzības gan Kultūras ministrijā, gan Ministru kabinetā, taču šobrīd, neskatoties uz pasākumu nozares pārstāvju aktīvo sadarbību ar Kultūras ministriju un citām atbildīgajām ministrijām, valsts atbalsta programmas lielu daļu no mums nav sasniegušas, piemēram, NACE kodu neatbilstību dēļ. Jo mums atbilstošu kodu vienkārši nav, tātad nav arī atbalsta.

Mēs, tie, kuri vienmēr esam pasākumu ēnas pusē – nevis uz skatuves, bet tās aizmugurē -, šobrīd esam gatavi iznākt priekšplānā un uzrunāt sabiedrību un atbildīgās institūcijas, lai atgādinātu, ka mēs neesam tikai NACE kodi, bet vairāk nekā 100 uzņēmumi un vairāk nekā 700 nozarē strādājošie un viņu ģimenes, kuras šobrīd var palikt bez iztikas. 2019.gadā mēs nodokļos valsts budžetā samaksājām 7,9 miljonus eiro. Vai tiešām valsts ir gatava atteikties no mūsu nodokļu naudas ilgtermiņā ierēdņu neizpratnes vai birokrātisku apsvērumu dēļ?" neizpratni pauž SIA "Tent For Event Baltic" valdes loceklis Reinis Pētersons.

"Mūsu piketa sauklis ir #Kultūrai IR jāstrādā, kas norāda uz to, ka kultūra ir ne tikai nemateriāla vērtība - veldzējums garam un prātam, bet tik daudziem no mums tas ir ikdienas darbs un iztikas avots. Turklāt lielākoties tas ir sirds darbs. Latvijā pasākumu joma nekad nav bijusi zelta bedre – tas ir smags, atbildīgs un bieži vien stresa pilns darbs, kas tomēr Latvijā spējis piesaistīt augstas raudzes tehniskos speciālistus, kuru profesionalitāti augstu novērtē gan Latvijā koncertējošās ārzemju zvaigznes, gan ārvalstu sadarbības partneri, kuriem mūsu profesionāļu darbs ir kļuvis jau par sava veida etalonu.

Nav būtiski, vai pasākuma rīkotājs ir privātais producents, pašvaldība vai kāda no valsts iestādēm - praktiski visos pasākumos, vai tā būtu konference, pilsētu svētki, citu valstu delegāciju pieņemšanas, mūzikas festivāli, Dziesmu un deju svētki vai valsts simtgades svinības, ir nepieciešams tehniskais nodrošinājums. Kas notiks, ja mūsu uzņēmumi aizvērs durvis? Valsts zaudēs nodokļus, speciālistus, veselu nozari. Kas apskaņos korus nākamā gada Dziesmu un deju svētkos, kas būvēs skatuves krastmalā, kas nodrošinās uguņošanu, kas ir ne tikai skaista, bet arī droša? Ārvalstu kompānijas ar pilnīgi citām tāmēm un bieži arī darba ētiku?

Mūsu jomā nestrādā čīkstētāji un mēs nemēdzam sūdzēties ne par laika apstākļiem, ne garām darba stundām, maziem budžetiem vai augstām pasūtītāju prasībām. Mēs esam darba zirgi, kas vēl spilgti atceras 2008.gada krīzi. Šobrīd mums ir bail, ka šo krīzi mēs varam nepārdzīvot," saka SIA "SGS Sistēmas" valdes loceklis Normunds Eilands.

Lai informētu sabiedrību par pasākumu nozares tehnisko piegādātāju situāciju un aicinātu valdības atbildīgās institūcijas rīkoties nozares glābšanai, 11. augustā plkst. 13:00 Latvijas pasākumu nozares Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu, izstumjot savas tehniskā aprīkojuma transporta kastes K. Valdemāra ielā iepretim Kultūras ministrijai un pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, un plkst.15:00 piketa dalībnieki ar 100 transporta kastēm dosies gājienā uz aleju Brīvības bulvārī iepretim Ministru kabinetam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik WhatsApp grupas ir tavā uzņēmumā?

Aija Bite-Ozere - "Tele2" personāldaļas vadītāja, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mums būtu iespēja salīdzināt vienu darba dienu teju jebkurā no profesijām šodien un pirms nieka 20 gadiem, - mēs novērotu būtiskas atšķirības.

Digitalizācija ir ietekmējusi un mainījusi gan dažādu speciālistu ikdienu un nepieciešamās kompetences, gan arī darba kultūru uzņēmumā.

Veiksmīga uzņēmuma un tā pakalpojumu digitalizācija nav tikai brutāla tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumā. Proti, ja tehnoloģiju ieviešana nav saskaņota ar uzņēmuma vērtībām un darbinieku uzvedības paradumiem, tas var radīt papildu riskus organizācijai. Tādēļ ir svarīgi veikt visaptverošus pasākumus, lai digitalizācija būtu veiksmīga un no tā iegūtu uzņēmums, tā darbinieki un galu galā arī klienti. Digitālās transformācija pamatā ir stāsts par cilvēkiem.

Darbinieku iesaistes līmenis ikvienas organizācijas darbā ir viens no nozīmīgākajiem nosacījumiem tās pastāvēšanai un sekmēm. Tikai iesaistīti un ieinteresēti darbinieki spēj paveikt to, ko ir iecerējusi organizācijas vadība. Šodienas digitalizētajā pasaulē panākt darbinieku iesaisti ir tikai šķietami vienkāršāk (ērta, ātra cilvēku sasniedzamība). Plašie komunikācijas rīki vieni paši nenodrošina tik vērtīgo emocionālo piesaisti organizācijai, jo svarīgs ir gan saturs, ko darbinieki saņem, gan arī šo vēstījumu pasniegšanas veids un organizācijas darba vide kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Elksniņa-Zaščirinska: Vienota banku pieeja visiem klientiem nav iespējama

LETA, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota banku pieeja visiem klientiem nav iespējama, jo dažādos biznesa līmeņos jāsaskaras ar dažādām riska pakāpēm, trešdien Finanšu nozares asociācijas diskusijā "Atbilstības kultūra - ilgtspējīgas attīstības pamats" sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

"Klientu atbilstības kultūra nerodas uzreiz, tā tiek veidota piecu, desmit, vai vairāk gadu laikā. Jāpieļauj arī iespēja, ka kādam paslīd kāja, bet no tā visi mācīsies. Tāpat arī jāsaprot, ka katram klientam jāveido cita pieeja un tas jāsabalansē," skaidroja Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa norādīja, ka viena pieeja būs vietējā kapitāla uzņēmumiem, cita - būvniecības uzņēmumiem, vēl cita - ārvalstu investoriem vai "FinTech" uzņēmumiem.

Tāpat Elksniņa-Zaščirinska stāstīja, ka Latvijā ir dubultais risku profils - viens ir saistīts ar vēsturi, kuru nevar mainīt un var strādāt tikai ar tās sekām, savukārt otrs riska profils ir nākotne, un tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar ēnu ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 10 gadu prombūtnes un mācībām Kopenhāgenas Viesnīcu un restorānu skolā, kā arī darba pasaules labākajos "Michelin" restorānos, šefpavārs Uvis Janičenko ir atgriezies Rīgā, lai sāktu savus kulinārijas projektus Latvijas galvaspilsētā un atvēris savu pirmo restorānu "Rūme".

Restorāns atrodas atjaunotajā vecā brūža pagalmā Dzirnavu ielā. "Rūmes" virtuve balstās austrumu un rietumu ēdienu kultūrā, apvienojot to ar Latvijas ražotāju piedāvājumu. Kopš vasaras vidus šajā pašā pagalmā maizi un kafiju piedāvā arī U.Janičenko maiznīca un brokastu vieta "Mīkla".

"Kad devos studēt, biju sev izvirzījis mērķi - 10 gadus mācīties, gūt pieredzi un ceļot. Gan studiju laikā, gan pēc tām, izvēloties prakses, stažēšanās un darba vietas, es meklēju tās labākajos restorānos, kādi ir atrodami konkrētajā valstī," stāsta U.Janičenko.

"Kopenhāgenā nodzīvoju četrus gadus, mācoties un iegūstot pavāra diplomu. Tur arī iepazinos ar japāņu pavāru Shinichiro Takagi un sapratu, ka vēlos apgūt Japānas virtuvi. Pirmā mana prakses vieta bija Shinichiro Takagi restorānā "Zeniya", kas atrodas Kanazavas pilsētā. Restorānam ir divas "Michelin" zvaigznes. Japānas kultūra un darba tikums sākotnēji, protams, ir liels izaicinājums un pat šoks. Taču ar laiku es tajā sāku justies labi un kopumā pavadīju Japānā divus gadus, strādājot divos izcilos restorānos kopā ar labākajiem pavārmākslas meistariem," par savām gaitām stāsta šefpavārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Dace Melbārde: 4% no ES IKP veido radošais un kultūras sektors!

Jānis Goldbergs, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras un radošo nozaru daļa Eiropas Savienības kopproduktā ir līdzvērtīga naktsmītņu un ēdināšanas nozares vai informācijas un tehnoloģiju jomu īpatsvaram. Covid ierobežojumu dēļ visā Eiropas Savienībā cieta visas nozares, tomēr atbalsts tieši kultūrai un radošo profesiju pārstāvjiem nāk vēlāk, ir mazāks, un dažkārt tiek apšaubīta tā nepieciešamība vispār.

Paraudzīties uz kultūras nozari gan Eiropas Savienībā kopumā, gan arī Latvijā "Dienas Bizness" aicināja Eiropas Parlamenta deputāti un bijušo Latvijas kultūras ministri Daci Melbārdi.

"Kultūrai bez ekonomiskās vērtības un saskaitāmām lietām ir vērtības, kuras nevar mērīt naudā vai procentos. Kaut vai šī simboliskā vērtība, kas ir saistīta ar katras valsts vai kopienas identitāti. Protams, ka tas ir ieguldījums sabiedrības saliedētībā, integrācijā. Kā var izmērīt to, kādu ietekmi kultūra atstāj uz cilvēka labsajūtu? Kā var izmērīt emocijas, kuras rada dziesmu svētki? Tam ir liela nozīme.

Kultūra spēj veidot izpratni par sabiedrībā nozīmīgiem jautājumiem, veicināt diskusiju. Dažkārt cilvēks vairāk saprot, noskatoties vienu filmu, nekā lasot daudz zinātnisku rakstu. Šī kultūras nemateriālā vērtība patiesībā ir tā, par kuru pirmkārt būtu jāmaksā, jo to mēs nedrīkstam pazaudēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jau tuvākajā laikā nāksies domāt par plānveidīgām pārkvalifikācijas iespējām

Evita Simsone, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados arvien vairāk izjūtam nemainīgi straujo tehnoloģiju attīstību un ienākšanu gan mūsu privātajās, gan profesionālajās dzīvēs. Arī pandēmijas izplatība šo tendenci pastiprina, paātrinot digitalizāciju neatkarīgi no nozares vai darbības sfēras.

Tas rada nepieciešamību aktualizēt pārkvalifikācijas un kompetenču attīstības jautājumu sabiedrībā, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darbaspēku ar atbilstošām prasmēm, kas spēj veicināt ekonomikas izaugsmi.

Līdz 2030. gadam vismaz 22% no visām darbaspēka aktivitātēm varētu tikt automatizētas

Saskaņā ar globālā vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey prognozēm vairāk nekā 20% no visām darbaspēka aktivitātēm Eiropas Savienībā varētu tikt automatizētas jau līdz 2030. gadam. Šobrīd tādas jomas kā grāmatvedība, mazumtirdzniecība, klientu apkalpošana, ražošana un citas piedzīvo straujas izmaiņas, un arvien vairāk tiek izmantoti gan mākslīgā intelekta, gan robotizācijas risinājumi, pakļaujot riskam tās profesijas un darbus, kurus ar tehnoloģiju palīdzību varētu organizēt efektīvāk. Jau 2018. gadā izdevums Bloomberg publicēja McKinsey & Co veiktā pētījuma rezultātus, kurā tika runāts par mazkvalificēta darba un profesiju automatizāciju, tajā pašā laikā norādot uz kompetencēm, kas nākotnē būs arvien pieprasītākas un labi apmaksātākas neatkarīgi no industrijas un reģiona - IT vadītāji un speciālisti, programmētāji, juristi, skolotāji un pasniedzēji, biznesa attīstības vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Asociācija: Jo zemāka ir grāmatām piemērotā likme, jo grāmatniecība ir stabilāka

LETA, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo zemāka ir grāmatām piemērotā likme, jo grāmatniecība ir stabilāka, aģentūrai LETA pauda Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Pēc viņas sacītā, grāmatniecības nozare mēģina panākt valdības un arī Finanšu ministrijas izpratni - lai nozare turpmāk pastāvētu un varētu sekmīgi gan saglabāt savu darbību, gan arī nodrošināt pilnvērtīgu attīstību, Latvijai būtu jāseko Eiropas lielāko valstu piemēram un jāsamazina pievienotās vērtības likme (PVN) no 12% uz 5%.

Punka norādīja, ka ir divi iemesli, kāpēc PVN likme ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk. Viņa uzsvēra, ka Ministru Kabinets nebija iekļāvis grāmatnīcas to tirdzniecību vietu skaitā, kam bija dotas iespējas strādāt nedēļas nogalēs.

"Tas diezgan būtiski ietekmēja mūsu apgrozījumu grāmatu veikalos. Lai gan internetā ir pieaudzis pārdoto e-grāmatu skaits, tomēr tas nespēj kompensēt naudas plūsmas kavējumus, kādi radās," skaidroja Punka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieskatīties acīs savam makam

Anda Asere, 27.04.2020

Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze ir īstais laiks, kas nostāties aci pret aci ar saviem tēriņiem, atteikties no liekā un beidzot sākt uzkrāt.

Šobrīd daudzi ir attapušies krietni citādā ikdienā un apziņā, ka vairs nevar dzīvot tāpat, kā iepriekš.

"Nekrīzes laikā jau nevienam negribas darīt ķēpīgos darbus, analizējot savus tēriņus. Šis noteikti ir lielisks laiks, lai apsēstos un paskatītos acīs savam konta izrakstam un saprastu, vai tas, kam mēs tērējam, atbilst mūsu dzīves vērtībām un vai tas ir tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu savu laimi un līdzsvaru. Apzinoties, kam tērējam, var saprast, ka no daudziem izdevumiem var atvadīties un tas nesagādā lielas sāpes," saka Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Par finansiālo neatkarību viņa runā savā "Instagram" profilā @sheowns_by_k, kur gada laikā sapulcējusi vairāk nekā divarpus tūkstošus sekotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Radošuma nākotnes formula – drosme, spēja "neredzēt kasti" un statistika

Līva Stūrmane, Iniciatīvas "radi!" organizatore, "Creativity Lab" valdes locekle, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra beigās valdībā pieņemtā vienošanās par jauna valsts tēla veidošanas stratēģiju, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti, ir lielisks signāls un potenciāls atspēriena punkts visai radošo industriju nozarei.

Arī iniciatīvai "radi!" tie ir ļoti labi jaunumi, jo jau desmit gadu esam uzsvēruši Latvijas radošuma milzīgo potenciālu un priecājamies, ka tas tiek novērtēts. Radošums ir viena no galvenajām nākotnes sabiedrības prasmēm, kas būs sevišķi aktuāla izaicinājumiem pilnās situācijās; pievienojot drosmi un pašpārliecinātību, tas var izrādīties ļoti veiksmīgs līdzeklis grūtību pārvarēšanai. Tiesa, neiztiekam arī bez zināma riska: pūles var izrādīties veltīgas, ja valstiskā mērogā netiksim galā ar tik elementāru problēmu kā statistikas datu trūkumu, kas kavē izprast radošo industriju jomas ietekmi uz ekonomiku.

Brīži, kas maina pasauli...

Desmit gados iniciatīva "radi!" ir pieredzējusi vērā ņemamas izmaiņas, gan attīstoties radošajām industrijām un pašai iniciatīvai, gan pieaugot dizaina domāšanas ietekmei nozarē, sabiedrības izpratnē, valsts pārvaldē un institucionālajā sadarbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai augs par 30,2 miljoniem eiro, izriet no pagājušajā nedēļā, 18.augustā, valdībā izskatītā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023.gadam.

2021.gadā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tiek prognozēti 7,43 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2021.gadam paredzēti 5,89 miljardu eiro apmērā, kas ir par 30,2 miljoniem eiro vairāk nekā plānots iepriekš.

Paredzams, ka 2021.gadā par 20 000 eiro pieaugs izdevumi, kas saistīti ar valsts eksprezidentu pensiju nodrošināšanu. Saeimas izdevumi nākamgad pieaugs par 500 000 eiro.

Ministru kabinetam palielināti izdevumi 100 000 eiro apmērā Ministru kabineta locekļu, parlamentārā sekretāra atlīdzības un Ministru kabineta locekļu reprezentācijas izdevumu pieauguma nodrošināšanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam palielināti izdevumi 3000 eiro. Tiesībsarga birojam palielināti izdevumi 3000 eiro apmērā lai nodrošinātu tiesībsarga atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Līdz normālam nodokļu režīmam kultūras nozarē vēl tālu

Anna Medne, nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas Turība docētāja, 12.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība neplāno atkāpties no iecerēm līdzšinējos vairākus alternatīvo nodokļu režīmus nākamgad pārveidot divos: vienā cilvēki maksās nodokļus vispārējā nodokļu režīmā; otrs būs pašnodarbināto režīms, kas dalīsies divās daļās.

Viena daļa būs darījumu konts, no kā tiek noņemts nodoklis, bet otra - iespēja pamatot izdevumus, un tad nodokļi jāmaksā tikai no pārējās summas. Šāda sistēma ne tuvu nav normāls nodokļu režīms, jo nav skaidri definēti pamatotie izdevumi, kā arī pastāv riski biļešu cenu pieaugumam kultūras pasākumiem.

Mākslinieku trūcīgās pensijas

No vienas puses vīrusa radītā situācija parādīja, cik sociāli neaizsargāti ir kultūras nozares pārstāvji. To apliecina arī virkne publikāciju medijos, kurās varam lasīt par sabiedrībā zināmu un iemīļotu mākslinieku trūcīgajām pensijām un nespēju iegādāties nepieciešamos medikamentus. Taču problēmas risināšanai bija nepieciešama pakāpeniska pāreja uz vienotu nodokļu režīmu visiem, kas nestrādā ar darba līgumu, ne tikai kultūras nozarei, turklāt ir aktuāls arī jautājums – vai šīs izmaiņas jāveic gadā, kad kultūras pasākumi gandrīz nenotiek un māksliniekiem ir ļoti ierobežotas peļņas iespējas. Cilvēki šobrīd ir satraukti, valda neziņa par rītdienu un nodokļu reforma tikai vairo stresu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot pirmo velo ielas pilotprojekta īstenošanu Latvijā, Siguldā, Pils ielas posmā no Ausekļa līdz Raiņa ielai uz esošā seguma uzsākti horizontālo ceļa apzīmējumu uzklāšanas darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Plānots, ka darbi noslēgsies jūnija sākumā, tiem turpinoties Pulkveža Brieža ielas posmā, kur tiks izveidotas velo joslas, un Rožu ielā, kur tiks izveidoti satiksmes mierināšanas elementi drošākai satiksmes organizācijai.

Pērn vasarā VAS "Latvijas Valsts ceļi" saskaņoja izmaiņas satiksmes organizācijai Pils ielā Siguldā, kurā prioritāri pa brauktuvi varēs pārvietoties velosipēdu, nevis automašīnu vadītāji. Šajā posmā tiks uzkrāsotas arī piktogrammas un izvietoti informatīvi plakāti, lai skaidrotu satiksmes organizāciju un mudinātu satiksmes dalībniekus mainīt savus pārvietošanās ieradumus, veicinot drošu pilsētvidi.

Siguldas novada pašvaldība norāda, ka ņemot vērā to, ka Siguldā ir Latvijā augstākais velo satiksmes infrastruktūras īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem – 2,7 kilometri – Siguldas galvenajā ielā šī infrastruktūra iztrūka un tai bija jāmeklē inovatīvi risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

L.J.Linen ir ģimenei piederošs tirdzniecības uzņēmums, kurā saimnieko Jānis un Zane Kuļikovski. Lai gan mājīgajā birojā Rīgas centrā, no kura tiek koordinēts darbs visā pasaulē, ikdienā darbojas tikai 16 darbinieku, uzņēmums pēc 25 gadu sekmīgas darbības apgrozījumu pasaules tirgū šogad plāno kāpināt līdz 100 miljoniem eiro.

Zane Kuļikovska uzņēmumam pievienojās pirms pieciem gadiem, pametot veiksmīgu juristes karjeru, lai palīdzētu vīram biznesā. Šis brīdis sakrīt ar pārmaiņu un arī straujas izaugsmes laiku uzņēmumā, izvēršot darbību Āfrikas un Dienvidamerikas kontinentā. “Pirmkārt, bijām uzkrājuši vērtīgu pieredzi, otrkārt, divatā bija lielākas darbaspējas un drosme pieņemt arī riskantākus lēmumus,” atceras Z.Kuļikovska.

Ilgtspēja un pilns produkta cikls

Organiskais mēslojums, lopbarības izejvielas un mājdzīvnieku barība ir tikai daži no produktiem, ko L.J.Linen šobrīd tirgo visā pasaulē. Uzņēmums īpaši lepojas ar iespēju sniegt savu artavu produktu aprites ekonomikā, proti, tajā, lai jebkurš saražotais produkts vai izejviela tiktu izmantoti pilnībā. “Nedrīkst būt tā, ka tiek ražots produkts, bet aiz sētas krājas tikpat liela atkritumu kaudze. Ir jāmeklē veidi, kā jebkuram produktam nodrošināt maksimālu funkcionalitāti. Mēs analizējam katras valsts tirgu – kas tur tiek ražots un kā. Atkarībā no šīs analīzes, saprotam, ko tirgū varam piedāvāt mēs, un ko varam iepirkt. Piemēram, viens no jaunākajiem produktiem ir rīsu ražošanas blakusprodukts - čaumalas, kuras presējam, granulējam, un tālāk tās izmanto kurināšanā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras pasākumu biļešu kompensācija 80% apmērā ir noderīgs atbalsts, tomēr ar to nevarēs segt lielu daļu izmaksu, kas ieguldītas projektu ražošanā, sacīja kultūrvietas direktore un īpašniece Anda Zadovska.

Viņa uzsvēra, ka jebkurš atbalsts ir apsveicams un tas ir vairāk, nekā nekas. Zadovska minēja, ka kritērija izstrādē viņa iepazīstinājusi Kultūras ministriju arī savu projektu piemēriem. Ja lēmums par kompensāciju piešķiršanu netiktu pieņemts, bet skatītājiem nauda par biļetēm tiktu atdota, pasākuma rīkotāja rīcībā nebūtu līdzekļu, ko atgūt, piemēram, par dažādām mārketinga aktivitātēm.

"Līdz ar šo biļešu kompensāciju varēs kaut vai daļēji samaksāt māksliniekiem par nenotikušu pasākumu," pauda Zadovska, norādot, ka, piemēram, mūzikas namam "Daile" atcelto pasākumu ir maz. Tāds bijis kultūrvietas direktores lēmums.

Novembra galvenais projekts bija aktiera Andra Keiša jaunā programma ar dzejnieka Ojāra Vācieša dzeju "Suni ārā nedzenama nakts", kurā piedalās arī maestro Raimonds Pauls. Zadovska sacīja, ka šo pasākumu viņa pārcēlusi uz janvāri. Patlaban skatītāji pilnībā ir izpirkuši biļetes uz sešām izrādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Koatum" veic klīnisko pētījumu zoba implantam ar pārklājumu, kas novērš iekaisumu procesu attīstību.

"Gribam panākt to, lai rehabilitācijas laiks pēc operācijas ir īsāks un ir mazākas komplikācijas," saka Emīls Sjundjukovs, SIA "Koatum" līdzdibinātājs.

Pērn uzņēmums piesaistīja vēl 300 tūkstošus eiro no Polijas investora "StarFinder". Līdz šim kopumā uzņēmumā ieguldīti 500 tūkstoši eiro. Līdz gada beigām iecerēts pabeigt klīnisko pētījumu, kura rezultāti palīdzēs pierādīt tehnoloģijas efektivitāti un piesaistīt papildu finansējumu uzņēmuma tālākai attīstībai.

"Koatum" nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Kompānijas risinājums ļauj dentālajiem un ortopēdiskajiem implantiem pievienot zāles un dažādas aktīvās vielas. Tas risina problēmu ar mērķtiecīgu vielu nogādi pacienta organismā. Piemēram, kad tiek ievietots implants un lai nebūtu ilgstoši jālieto antibiotikas, zāles var iestrādāt uzreiz implantā. Tādējādi tās uzreiz nonāk vajadzīgajā vietā un atveseļošanās process ir krietni vieglāks. Uzņēmuma šī brīža prioritāte ir dentālie implanti, jo šajā jomā tirgus barjera ir nedaudz zemāka. "Jebkuram jaunuzņēmumam ir jāidentificē tirgus, ar ko sākt strādāt. Ja sāksim ar dentālajiem implantiem, pēc 9 līdz 12 mēnešiem būs gatavs produkts. Ortopēdijā vajadzīgi daudz ilgāki pētījumi," iepriekš izteicies Sergejs Jakimovs, "Koatum" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tūrismam nepieciešama jauna pozicionēšanās

Ēriks Lingebērziņš, Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir apstādinājusi tūrisma nozari, tomēr vienlaikus tā sniegusi iespēju nozares restartam un jaunai pieejai.

Šobrīd visa Eiropa tūrisma nozare ir 0 punktā, visi ir vienlīdzīgi un tā ir unikāla iespēja sagatavoties, lai, atsākoties ceļošanai, visas iepriekšējās kļūdas būtu novērstas.

Laiks labot iepriekš pieļautās kļūdas

Neraugoties uz kritisko situāciju tūrisma nozarē, ir skaidrs, ka ceļošana atsāksies, tāpēc ir būtiski savlaicīgi saprast, ko Latvija kā tūrisma galamērķis piedāvās ceļotājiem nākotnē? Šobrīd ir īstais laiks izmantot situāciju un radīt jaunu pieeju un plānu tuvākajiem diviem vai trīs gadiem, pilnveidojot līdz šim īstenotās stratēģijas un radītu jaunas.

Pasaule ir būtiski mainījusies

Šobrīd scenārijs tūrisma nozares atjaunošanai izskatās ļoti līdzīgs tam, kā bijis iepriekš, tomēr pasaule ir būtiski mainījusies. Nepieciešams saprast, kā pozicionēt Latviju plašākai mērķauditorijai un segmentēt klientus pēc viņu motivācijas. Mērķtiecīgas kampaņas izstrāde un īstenošana jāsāk jau tagad, neatliekot to uz vēlāku laiku. Pieeja - "Domāsim tad, kad varēsim ceļot" – var rezultēties ar atpalikšanu no citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par grupas "Repharm" grupas farmaceitisko uzņēmumu "Sentor farm aptiekas", "Recipe plus", "Rīgas farmaceitiskā fabrika", "Jonnex-Farma" un "RPH Marketing Latvia" valdes priekšsēdētāju apstiprināta Vilma Druliene, informē uzņēmumā.

"Mūsu uzņēmumiem ir iespējas izvirzīt visaugstākos mērķus, tam apstākļus radījis iepriekšējos gados ieguldītais un sasniegtais – infrastruktūra, labā sasniedzamība visā valsts teritorijā, darbinieku profesionalitāte un sadarbības kultūra, kā arī iespēja izmantot uzņēmumu grupas priekšrocības un resursus. Mainīsimies atbilstoši jauno tirgus tendenču izvirzītajām prasībām un soli pa solim sekosim jauniem mērķiem. Ir labi saskatāms, ka pēdējais gads būtiski ietekmējis iedzīvotāju veselību, kā arī mūsu klientu uzvedību, tieši tāpēc tik svarīgi ir realizēt pārmaiņas mūsu darbībā. Vislielākā uzmanība tiks veltīta arvien labākai farmaceitisko pakalpojumu kvalitātei, ir jābūt plašam sortimentam un konkurētspējīgām cenām. Tālāk attīstīsim arī tiešsaistes e-pakalpojumus, kas rada iespēju iegādāties aptiekas produktus visdrošākajā veidā – no mājām," stāsta V. Druliene.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Covid-19 izplatībai noteikti bija negatīva ietekme uz darba tirgu, tas nebija apstājies nevienu brīdi, un šobrīd darba tirgū vērojama attīstība, informēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Aprīlis bija tas mēnesis, kad visstraujāk pieauga bezdarbnieku skaits un visstraujāk kritās reģistrēto vakanču skaits, norāda Simsone. Iztirzāti skaidrojot situāciju darba tirgū pēdējo trīs mēnešu laikā,

NVA direktore norāda, ka aprīlī, salīdzinot ar marta beigām, reģistrēto bezdarbnieku kopskaits ir palielinājies par 10 991 cilvēku, bet no 1. līdz 29.maijam, salīdzinot ar aprīļa beigām, reģistrēto bezdarbnieku skaits bija pieaudzis par 3466 personām. Tagad, pēc NVA direktores paustā, situācija sāk stabilizēties, un jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits samazinās - ja aprīlī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 15 826 cilvēkiem, tad no 1. līdz 27.maijam - 7713.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Znotiņa: FID ir liels prieks strādāt ar Swedbank, SEB, banku Citadele, bet nav nekāda prieka strādāt ar vairākām citām bankām

LETA, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankām ir jāmācās apkalpot augsta riska klientus, lai neciestu valsts ekonomika un konkurētspēja, trešdien Finanšu nozares asociācijas diskusijā "Atbilstības kultūra - ilgtspējīgas attīstības pamats" sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

"Latvijas valdība ir izdarījusi savu mājasdarbu un neesam nokļuvuši "pelēkajā sarakstā". Tagad pienācis laiks savu mājasdarbu izdarīt bankām - jāsāk darboties tā, lai neciestu valsts ekonomika un konkurētspēja," sacīja Znotiņa.

Viņa uzsvēra, ka pēdējā laikā FID saņem arvien vairāk sūdzību no uzņēmējiem, nozaru asociācijām, Saeimas deputātiem, valdības pārstāvjiem par to, ka FID "ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu".

"Bankas patlaban vēl nesaprot, kā "paņemt" pieļaujamo riska daļu. Augsta riska klients nav tas klients, no kura bankai būtu jāizvairās. Ja bankas nepratīs strādāt ar augsta riska klientiem, ja tiks pārprasti normatīvie akti, cietīs valsts ekonomika un cietīs arī pašas bankas, jo banku uzdevums ir gūt peļņu augsta riska darbības vidē," skaidroja Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcu Westin un Sheraton dizaina viceprezidente Erina Hūvera apgalvo: "Pilnīgi baltā krāsa liecina par greznību un labu miegu." Westin viesnīcas pirmās sāka popularizēt balto gultas veļu un dvieļus. Pēc Hūveras teiktā, viesnīcās baltā gultas veļa un baltie dvieļi rada "oreola efektu" un, pateicoties tam, numuri izskatās kā nesen atjaunoti.

Ko nozīmē un ar ko asociējas baltā krāsa?

Aptaujas dati liecina, ka Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs baltā krāsa visbiežāk tiek saistīta ar izcilību, laipnību, godīgumu, tīrību, sākumu, neitralitāti un precizitāti.

Rietumu kultūrā baltā krāsa visbiežāk ir saistīta ar nevainību vai tīrību, taču budismam šis tonis nozīmē svētumu, pašapziņu, tīrību un integritāti. Baltā aura atspoguļo dvēseles harmoniju.

Baltā krāsa visvairāk asociējas ar tīrību. Ir lietas, kuras parasti ir baltas, lai izskatītos tīrāk un arī tāpēc, ka šīm lietām ir jābūt tīrām, piemēram, ledusskapis un trauki, tualetes pods un izlietnes, gultas veļa un dvieļi. Baltā krāsā tradicionāli ir ārstu, medmāsu, zinātnieku un laboratorijas tehniķu halāti, lai gan mūsdienās lieto arī gaiši zilā vai zaļā krāsā. Baltu darba apģērbu visbiežāk valkā pavāri, maiznieki un miesnieki, kā arī franču restorānu viesmīļu priekšauti ir balti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FICIL: Pāršķirta jauna lappuse finanšu un biznesa attiecību kultūrā

Zane Atlāce - Bistere, 21.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņojums pēc FATF plenārsēdes Parīzē ir vēl viens pozitīvs solis, kas parāda Latvijas progresu normatīvi un regulatīvi veikto izmaiņu ieviešanā praksē, norāda Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL).

Uzņēmēji ar lielu interesi gaidīja Moneyval un FATF vērtējumus, jo šie atzinumi ir ļoti būtiski lai veicinātu investoru uzticību Latvijas finanšu sektoram un uzņēmējdarbības vides stabilitātei.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana ir globāla problēma, kas prasa visaptverošu cīņu pret ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem. FICIL vairāku gadu garumā ir uzsvērusi nepieciešamību pilnveidot un attīstīt valsts spējas apkarot šāda tipa noziegumus un ir gandarīta par starptautisko organizāciju pozitīvo novērtējumu Latvijā paveiktajam.

Padomes ieskatā noteikti jāturpina darbs pie Latvijas finanšu sektora reputācijas atjaunošanas starptautiskajā kontekstā, kā arī ir svarīgi demonstrēt veiksmīgu uzņemtā kursa turpinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā pandēmijas laikā individuālais elektrotransports ir labs risinājums sociālās distances ievērošanai, šī pārvietošanās veida entuziasti Pāvels Brečs un Pāvels Udodovs nolēma uzsākt elektrisko skrejriteņu un vienriteņa skūteru jeb monoriteņu biznesu. Aprīlī Kr. Barona ielā durvis vēra elektroriteņu veikals – klubs "Viensrats.lv".

Ņemot vērā, ka cilvēki cenšas izvairīties no braukšanas sabiedriskajā transportā, izvēloties drošākus pārvietošanās veidus, jau pirmajā darbības mēnesī pārdoti aptuveni 40 elektriskie braucamrīki – vairāk nekā 20 skrejriteņi un teju 20 monoriteņi, stāsta SIA "Viensrats.lv" līdzīpašnieks P. Brečs. Tāpat veikals piedāvā ilgtermiņa elektroriteņu nomu un braukšanas apmācības.

"Veikalu izveidoju kopā ar P. Udodovu, kurš ir profesionāls futbola treneris, strādājis par pasniedzēju Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, bet tagad viņam ir savs futbola klubs "Varonis". Tiklīdz viņš izmēģināja elektrisko monoriteni, viņam tas tā iepatikās, ka man nevajadzēja viņu ilgi aicināt pievienoties šim projektam," stāsta P. Brečs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas ražotāji pēc Gulfood cer uz jauniem pasūtījumiem

Žanete Hāka, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji Dubaijas izstādē "Gulfood" ieguvuši jaunus potenciālos sadarbības partnerus, un cer uz eksporta apjomu palielināšanu.

Izstāde "Gulfood" šogad notika jau 25. reizi, un aizvadītajā nedēļā tā norisinājās Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE). Katru gadu izstādi apmeklē vairāk nekā 100 tūkstoši pārtikas nozares speciālistu no 200 valstīm, un tajā piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieku.

Šajā gadā izstādē piedalījās 16 Latvijas pārtikas ražotāji - SIA "Balticovo", SIA "Cannelle Bakery", SIA "Cido grupa", SIA "Markol", SIA "Orkla Confectionery & Snacks Latvija", SIA "King Coffee Service", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Very Berry", SIA "Nordic Food", SIA "Pernes L", SIA "Baltic Stars International", SIA "Ramkalni Nordeco", AS "Smiltenes piens", SIA "Top Food", AS "Tukuma piens", AS "Jaunpils Pienotava".

Komentāri

Pievienot komentāru