Jaunākais izdevums

Cancel jeb izslēgšanas kultūra jau pamatīgi skārusi finanšu sektoru.

Tā valsts sektorā iezīmējas ar institūciju varas pieaugumu, tiesu lēmumu nozīmes mazināšanos un skarbu reputācijas kontroli, daudz neprātojot par tirgus dalībnieka vainu kādā noziegumā, un, visticamāk, jau drīzumā līdzīgi skars publisko iepirkumu sektoru.

Cancel jeb izslēgšanas kultūra aizsākās sociālajā tīklā Twitter 2014. gadā un vēlāk turpinājās dažādās jomās visā pasaulē. Proti, neatkarīgi no personas vai uzņēmuma diskreditācijas patiesuma tie tika bloķēti, izslēgti, zaudēja darbu vai tirgu, un visas jezgas pamatā ir kādas bažas vai aizdomas, kas nereti nav nekādā veidā pierādāmas.

Ilgu strīdu ātrs risinājums Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) vēl aizvien tiek skatīts likumprojekts Grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kā arī tam pakārtotie likumprojekti Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā. Publisko iepirkumu likuma (PIL) stāsts velkas jau vairāk nekā divus gadus un ir tieši saistīts ar Eiropas Savienības Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 4. punktu, kas pēc būtības paredz iespēju un nosaka nepieciešamību dalībvalstīm savos publiskajos iepirkumos izslēgt konkurenci kropļojošas vienošanās starp tirgus dalībniekiem.

Direktīvas termini ir samērā slideni – līgumslēdzēja rīcībā “ir pietiekami pārliecinošas norādes”, ja līgumslēdzējs “ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt”. Proti, daudz kas no faktiskās realizācijas ir atkarīgs no konkrētās dalībvalsts izpratnes un praktiskas implikācijas pašu likumdošanā. Nav noslēpums, ka jau pirms diviem gadiem par direktīvu ir saņemts skaidrojums un to jebkurš no juristiem vai politiķiem varēja studēt.

Tieši tādēļ strīdi par praktisku ieviešanu arī vilkušies divus gadus, jo sapratne nereti atšķiras krasi un iespējamās sekas ir grūti paredzēt. Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta direktors Aleksis Jarockis Dienas Biznesam norāda: “Ņemot vērā Tautsaimniecības komisijas sēdēs notikušās diskusijas par likumprojektu Grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kā arī to, ka tā pieņemšana ir nozīmīga Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma kontekstā, lai pabeigtu minētā likumprojekta virzību izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā, tika organizētas noteiktu frakciju pārstāvju sanāksmes, Finanšu ministrijai (FM) nodrošinot administratīvo atbalstu.”

FM Dienas Biznesam neprecizēja grozījumu jēgu, kas nozīmē, ka tie vēl ir ierobežotā apritē un atliek paļauties uz mutiskiem komentāriem vai netieši saņemtiem dokumentu paraugiem, par kuriem vēl nevar teikt, ka tieši šādi tie nonāks komisijas sēdē. Ja Finanšu ministrija kā iepirkumu politikas veidotāja nespēj sabiedrībai, pasūtītājiem un potenciālajiem publisko iepirkumu dalībniekiem izskaidrot normu būtību, tas vēl jo vairāk raisa bažas par cinisku politisko tirgu.

It īpaši tāpēc, ka priekšlikumi tiek apspriesti aiz slēgtām durvīm, bez uzņēmēju nepastarpināta viedokļa un iesaistes, kas ir nepieņemams process uz Saeimas trešo lasījumu. Likumdevējam jau tā Satversmes tiesa vairākkārt ir aizrādījusi par ārkārtīgi zemas kvalitātes tiesību aktu izstrādi. Tādēļ veids, kā tiek izstrādāti un apspriesti (drīzāk noklusēti un slēpti) grozījumi Publisko iepirkumu likumā, rada nopietnas bažas par to, vai politiski motivētā veidā un ar skaļiem saukļiem par kartelistu apkarošanu netiek radītas jaunas lamatas nacionālajai uzņēmējdarbībai.

Visu rakstu lasiet 8.februāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts Rail Baltica globālā projekta iepirkumu plāns 2022. gadam, sniedzot pārskatu par plānotajiem publiskajiem iepirkumiem un laika grafiku. Plānoto līgumu kopējā vērtība pārsniegs 2 miljardus eiro.

2022. gadā Rail Baltica projekta ieviesēji plāno turpināt ar nākamajām kārtām jau uzsāktajos būvniecības un konsolidētajos būvmateriālu iepirkumos, kā arī tiks izsludināti jauni būvniecības iepirkumi visās trijās Baltijas valstīs. Tāpat tiks izsludināti publiskie iepirkumi Rail Baltica apakšsistēmu - elektrifikācijas (ENE) un vilcienu vadības un signalizācijas (CCS) projektēšanai un izbūvei, kā arī projektēšanas darbiem atlikušajā un kopējam projektam īpaši stratēģiskajā Rail Baltica pamattrases posmā "Kauņa - Polijas robeža". Iepirkumu plānā iekļauti arī citi iepirkumi, kā piemēram, konsolidētais iepirkums par trokšņu barjeru un žogu piegādi projekta vajadzībām, IT arhitektūras stratēģijas izstrādes iepirkums un citi, kas tiks izsludināti 2022. gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Komentāri

Pievienot komentāru