Eksperti

Publiskā sektora būvniecības nozares spožums un posts

Jānis Uzulēns, Jurisconsultus vadītājs, jurists, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Par publiskā sektora būvniecības jomu var pilnīgi droši apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs.

Būvniecības nozare publiskajā sektorā šobrīd saskaras ar vairākām problēmām, kas kā īstermiņā, tā ilgtermiņā nodara (vai vismaz var nodarīt) kaitējumu nozarei un sabiedrībai kopumā. Šīs problēmas ir sekojošas: pasūtītāja kompetences trūkums, būvprojektu kvalitātes problēmas, būvprojektu ekspertu nozīmes un mērķa nonivelēšana kā arī neprasmīga FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) tipveida līgumu ieviešana. Būtiski arī, ka procesā nav viena centrālā subjekta, kas varētu šīs problēmas novērst, nodrošināt pareizu risku sadali starp procesa dalībniekiem, kā arī pārdomāti pārvaldīt būvniecības procesu, tādejādi nodrošinot efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu.

Latvijas un ārvalstu ekspertu lāsts

Būvprojektu eksperti faktiskajā darbā ir zaudējuši savu neatkarību, ko lielā mērā veicina pasūtītāju (visbiežāk publiskajā iepirkumā) zināšanu un kompetences trūkums, kas tiek kompensēts ar prasību izsniegt pozitīvu būvprojekta ekspertīzi, nevis veikt būvprojekta ekspertīzi, sasniegt normatīvos noteikto ekspertīzes mērķi un analizēt kļūdas būvprojektā, lai gala rezultātā būvniecības iecere realizētos maksimāli efektīvi.

Pati prasība – sniegt pozitīvu ekspertīzi – nozīmē, ka eksperts faktiski ir spiests kļūt par pasūtītāja un būvprojekta autora konsultantu, vai vienkārši inženierkonsultantu.

Nenoliedzami būtiska problēma ir ar piesaistītajiem ārvalstu ekspertiem, kuriem nozarē esošie speciālisti piedēvē Latvijas faktiskās situācijas nepārzināšanu, kas var novest pie visai nepareiziem (tajā pat laikā šķietami pareiziem) risinājumiem būvprojektā, ko ekspertīze varētu atzīt par pozitīvu risinājumu. Piemēram, būvprojekti var tikt izstrādāti nepietiekamā detalizācijas pakāpē, un ekspertīze to nepamana, vai arī būvprojektos tiek iestrādāti grūti pieejami, mūsu reģionam neraksturīgi materiāli.

Balstoties uz savu pieredzi darbā ārpus Latvijas robežām, redzu, ka attiecībā uz ārvalstu ekspertiem labā prakse ir prasīt ne vien vietējās valodas zināšanas, bet arī izpratni par kultūru un tradīcijām. Tas ļauj ekspertam veikt darbu nevis formāli, bet arī padziļināti, pielāgojoties videi un reģiona specifikai.

Efektivitātes trūkums FIDIC aizsegā – ierasta prakse

Latvijas būvniecības procesā būvprojekta ekspertīzei ir būtiska nozīmē tālākā būvniecības procesa organizācijā, turklāt, atkarībā no izvēlētās būvniecības procesa realizācijas metodes un FIDIC līguma veida, nekvalitatīva vai nepārdomāta ekspertīze, neatkarīgi no tā, ka tā izdota pozitīva, pasūtītājam var radīt draudus saistībā ar projekta realizācijas termiņa izmaiņām, nepamatotu sadārdzinājumu, kā arī virkni tiesiska un saimnieciska rakstura strīdu, no kuriem neviens neveicinās efektīvu procesa realizāciju.

Nesen saņemtais komentārs no kāda nozares eksperta ir spilgts atspoguļojums šodienas situācijai: “Aizvien populārāki paliek FIDIC konsultanta iepirkumi; jāatzīst, ka no FIDIC tur ir tikai nosaukums. Gan nolikums, gan piedāvātās cenas par pakalpojumu liecina, ka tur knapa būvuzraudzība sanāk. Tas raksturīgs virknei publisko pasūtītāju iepirkumiem, kuri jau izmanto FIDIC, kā arī kādam nesenajam labi zināmajam civilās būves pārbūves iepirkumam. Varam uzskatīt, ka tirgus jau ir pielāgojies – nosaukums nemaina pakalpojuma saturu, jo pasūtītājam nav kompetences.”

Komentārs ir skaudrs piemērs pasūtītāja kompetences un procesa nozīmes izpratnes trūkumam, kā arī acīmredzams inženierkonsultanta trūkums. Šķiet, ka publiskie pasūtītāji nereti aizmirst, ka būvniecības process sākas ar ieceri, kas ir stadija, kurā tiek apzināta nepieciešamība pēc jauna objekta vai esošā objekta pārbūves un tiek definēti būvniecības ieceres mērķi. Šajā brīdī vietā ir apzināties savas spējas un piesaistīt profesionāļus, kuri ieceri var pārvērst pārdomātā procesā, to novadot līdz sekmīgam rezultātam. Ar piesaistāmajiem profesionāļiem saprot inženierkonsultantu – fizisku personu vai būvkomersantu –, kas, balstoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot tam konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties viņa vārdā.

Inženierkonsultanta piesaiste mazina kļūdas būvniecības procesā

Vairums autora aptaujāto būvniecības ekspertu ir vienisprātis, ka pārdomāti pārvaldīts būvniecības process nodrošinās efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu. Tas apstiprina nepieciešamību pēc iespējas ātrāk Būvniecības likumā iestrādāt inženierkonsultanta institūtu, definējot tā tiesības, pienākumus un atbildības regulējumu. Praktiskajā dzīvē jānodrošina, ka būvprojekta eksperta tiesības un galvenokārt pienākumi tiek saglabāti nepieciešamajā apjomā, t.i., veikt tā tiešos pienākumus – būvprojekta ekspertīzi, atstājot konsultāciju darbu inženierkonsultanta ziņā.

Vienkāršiem vārdiem runājot, inženierkonsultanta savlaicīga piesaiste mazinās kļūdas tālākajā būvniecības procesā, bet citiem procesa dalībniekiem sniegs iespēju atgriezties pie savu tiešo pienākumu veikšanas. Šis būtu pareizs ceļš nozares sakārtošanas virzienā, ar to saprotot būvniecības procesa, kvalitātes, izmaksu saprātīgu norisi.

Pārsteidzošā kārtā Latvijas būvniecības nozare ir izvēlējusies nedaudz mazāk progresīvu ceļu tās attīstīšanai, kas, iespējams, nodokļu maksātājiem maksā dārgāk. Proti, Publisko iepirkumu likums paredz gadījumus, kad būvniecības gaitā iespējams pieprasīt segt sadārdzinājumu faktiski nekvalitatīva būvprojekta dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka iestājušies neparedzēti apstākļi. Abos gadījumos vietā jautājums par pasūtītāja kompetenci un tā rezultātā izdarītajām izvēlēm pirmajā būvniecības stadijā, t.i., stadijā, kad tiek definēta iecere un apzināts subjektu loks, kuri būvniecības ieceri realizēs.

Minētais ļauj apgalvot, ka publiskajā sektorā viens no vājākajiem būvniecības procesa dalībniekiem ir pasūtītājs. Inženierkonsultanta uzdevums ir šo problēmu novērst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko "būvnieku karteļa" lieta mums māca par pasūtītāja kompetences nozīmi

Jānis Uzulēns, "Jurisconsultus” vadītājs un praktizējošs jurists būvniecības lietās, 09.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējusi informācija par “būvnieku karteļa” ietekmi uz Latvijai pieejamo Eiropas Savienības finansējumu, sodiem un nākotnes iespējām.

Vienas frontes pusē saka, ka risks šādām sekām ir ārkārtīgi augsts un šo ideju aktīvi pauž arī sociālajos tīklos, savukārt no otras puses proponē – Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā soda gatavošanu neapstiprina. Lasītājs ārpus nozares, visticamāk, netiek gudrs, kuram viedoklim pieslieties, tāpēc sniegšu īsu ieskatu būvniecības procesā no Latvijas būvniecības nozares ekspertu skatu punkta, kas visnotaļ spilgti korelē ar Konkurences padomes lēmumu “būvnieku karteļa” lietā. Pasūtītāja kompetencei Konkurences padomes skatījumā ir būtiska ietekme uz būvniecības procesu, jo tieši pasūtītāja pieņemtie lēmumi dod virzību tālākajam būvniecības procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvniecības nozarei jāapsteidz laiks, lai atgūtu labo vārdu

Gunita Kuļikovska - Ķiesnere, arhitekte, uzņēmēja, Vidzemes Augstskolas Jaunās Būvniecības skolas vadītāja, 01.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu, arī Latvijā būvniecības nozarei ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē.

Tā ir viena no lielākajām nozarēm materiālu patēriņa ziņā, kuras vēriens ir vienlaikus gan vājā puse (lielam organismam ir grūtāk ātri adaptēt inovācijas un attīstīties), gan iespēju avots (jebkuras pozitīvas izmaiņas šajā nozarē ir eksponenciālas). Nav arī noslēpums, ka tā ir viena no skandāliem apvītākajām nozarēm. To noteikti var mainīt, bet, lai būvniecības nozare atgūtu labo vārdu, tai būtu jāiet līdzi laikam un jācenšas tam tikt pat solīti priekšā. Nepalīdz tiesvedības procesā esošā “karteļa lieta”.

Kā tad ar labo slavu?

Reputācija ir salīdzināms jēdziens: nozares atpazīstamību un prestižu nosaka un ietekmē citu nozaru attīstība. Piemēram, par darbaspēku cīnās gandrīz visas zināšanu ietilpīgās nozares. Visos būvniecības posmos industrijai nepieciešami speciālisti, kuri darbojas saskaņā ar klimata neitralitātes principiem un ir spējīgi operēt mūsdienīgā, digitālā un inovatīvā vidē. Par studējošajiem visos līmeņos būvniecības nozare konkurē ar IKT nozari, taču būvniecība nozīmē daudz lielāku atbildību, neskaidrību un tirgus sadrumstalotību, kas ietekmē karjeras izvēli. Bet izaicinājumi vienlaikus ir arī iespējas. “Jaunās būvniecības skolas” sadarbības partneru lokā ir patiešām progresīvi, uz izaugsmi vērsti uzņēmumi. Latvijā strauji attīstās tie būvniecības sektora uzņēmumi, kuri darbojas starptautiski, integrē ilgtspējības principus, iet līdzi digitālajam un tehnoloģiju laikam, cienot un respektējot savus darbiniekus. Mūsu uzdevums ir sagatavot vidi šādu speciālistu apmācībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēka Elizabetes ielā 2 kopā ar ēku Kronvalda bulvārī 6 var kļūt par pirmo valsts biroju, centralizējot publiskā sektora iestādes no desmit adresēm uz divām. Par šo nozīmīgās modernisma ēkas nākotnes attīstības ieceri tika diskutēts publiskā sektora konferencē “Valsts birojs – šodienas lēmums”, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

6. oktobrī notikušajā publiskā sektora konferencē “Valsts birojs – šodienas lēmums” tika diskutēts ne tikai par tiešās valsts pārvaldes iestāžu biroju telpu optimizācijas iespējām Rīgā, bet arī biroju centralizāciju kopumā, strādāšanas paradumu un darba vides maiņu, kā arī nepieciešamo pārmaiņu vadību saistībā ar topošo konceptuālo ziņojumu par publiskā sektora telpu optimizācijas iespējām. Šobrīd izstrādāti vairāki potenciālie scenāriji, kas līdz oktobra beigām tiks nodoti Finanšu ministrijai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai par turpmāko virzību valsts biroja veidošanā.

Viens no tiem paredz ēkās Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6 veidot aktivitātēs balstītus birojus un nodrošināt darba stacijas 920 darbiniekiem. Šādi trīs ministrijas, kuru kopējais darbinieku skaits ir vairāk kā 1500 cilvēki, pārceltos no desmit adresēm uz divām, pielāgojot un samazinot izmantoto telpu platību. Ilgtermiņā tas ļautu ietaupīt ievērojamus finanšu resursus, kurus varēs novirzīt valdībai prioritāru pasākumu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) izstrādājusi vadlīnijas būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā, informē LBA pārstāvji.

Lai gan būvdarbu posmā pieņemtie lēmumi apriti ietekmē nedaudz, jo lielākais darbs jāpaveic, izsverot un pieņemot lēmumu par projekta īstenošanu, veicot priekšizpēti un projektējot, tomēr otrreizēji izmantojamu resursu atpazīšana, uzskaite un atdalīšana no būvgružiem var norisināties tieši būvlaukumā.

Vadlīnijas būvniecības atkritumu šķirošanai būvlaukumā komercobjektos un publisko būvdarbu projektos LBA izstrādājusi Eiropas Komisijas "LIFE" Vides programmas integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" ietvaros. Dokumenta sagatavošanā piedalījās virkne būvniecības un vides jautājumos ieinteresētu uzņēmumu un organizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvniecību publiskajā sektorā ietekmē gan pieaugusī nenoteiktība un cenas, gan būvnieku spēja pildīt uzņemtās saistības

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni desmit gadu ilgas stabilitātes mēs atkal mācāmies dzīvot un attīstīties daudz lielākas nenoteiktības un augstāku cenu apstākļos.

Lielajos būvniecības (attīstības) projektos tas nozīmē daudz lielāku elastību projekta īstenošanas termiņos, nepieciešamajā finansējumā un, iespējams, arī papildu vērtēšanas kritēriju ieviešanu būvniecības iepirkumos.

VNĪ ikdienas pieredze liecina, ka apjomīga attīstības projekta īstenošanai, sākot no idejas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā ir nepieciešami aptuveni 4-5 gadi. Pirms kovida salīdzinoši stabilā ekonomiskā vide, kad cenu izmaiņas (inflācija) bija nelielas, bet nauda - ļoti lēta, lielu projektu īstenošanu bija padarījusi daudz vieglāk prognozējamu gan nepieciešamo finanšu, gan izpildes termiņu ziņā. Taču šāda dzīve ir beigusies uz ilgiem laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko iegūst uzņēmums, pievēršot uzmanību ilgtspējīgiem risinājumiem?

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, 21.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko VNĪ kā lielākais būvdarbu pasūtītājs publiskajā sektorā un valsts iestāžu telpu uzturētājs ilgtspējas jomā var dot sabiedrībai – partneriem, klientiem, būvniecības nozarei, cilvēkiem? Izrādās, daudz vairāk nekā šķiet pirmajā mirklī.

Pirmkārt, tās ir mūsu uzkrātās zināšanas un pieredze. Nemitīgi strādājot ar liela mēroga projektiem, mēs ļoti labi redzam, kā mainās un pilnveidojas sabiedrības izpratne par to, kas ir pareizi uzbūvēts un labi uzturēts nekustamais īpašums. Tas nemaz nebija tik sen, kad svarīgākais bija uzcelt, nedomājot par to, cik ilgtermiņā izmaksās konkrētās ēkas uzturēšana, ko darīt gadījumā, ja tās lietotājiem mainīsies vajadzības, kas ar būvi notiks tad, kad tās ekspluatācijas laiks būs beidzies.

Taču, raugoties no resursu saprātīgas izmantošanas viedokļa, ēkas ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas vairāku desmitgažu perspektīvā ir tikpat svarīgas kā izmantoto būvmateriālu kvalitāte. Tāpat kā atbilde uz jautājumu, ko mēs ar ēku darīsim pēc ekspluatācijas beigām – jauksim nost, lai materiālus atkārtoti izmantotu citur, meklēsim jaunu pielietojumu vai arī atstāsim to kā pieminekli nākamajām paaudzēm?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā apspriešanā 83% respondentu atbalstījuši veselības veicināšanas centra būvniecību Liepājā, Miķeļa Valtera ielā 13, pašā jūras malā.

Kā aģentūru LETA informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde, būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā tika saņemti 202 iedzīvotāju vērtējumi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 83% jeb 168 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 17% jeb 34 apspriešanas dalībnieki.

Uz papildu jautājumu, kā iecerētā būvniecība ietekmēs iedzīvotājus, 86 atbildēs norādīts, ka tas ietekmēs pozitīvi, 84 atbildēs norādīts, ka neietekmēs, bet 32 atbildēs norādīts - ietekmēs negatīvi.

Freidenfelde atgādina, ka Liepājas būvvaldē tika saņemts būvniecības iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā objektam "Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā", kas izstrādāts uz metu konkursā 1.vietas ieguvušā darba konceptuālā risinājuma pamata, kuru par labāko atzina žūrijas komisija starp deviņiem iesniegtajiem darbiem, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju izteikto vērtējumu par konkursa darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar Valsts kancelejas (VK) Inovācijas laboratoriju organizē reģionālo koplietošanas telpu izveides prototipu izstrādi ieviešanai valsts sektorā.

Kopstrādes sesijas dažādos reģionos norisināsies no 12. oktobra līdz 22. novembrim, tajās piedalīsies teju 30 pašvaldību un plānošanas reģionu pārstāvji, valsts pārvaldes darbinieki un eksperti, lai kopā izstrādātu reālus prototipus valsts pārvaldes reģionālo koplietošanas telpu attīstībai,” informē valdes loceklis Andris Vārna.

Sprints jeb kopstrādes sesijas tiek organizētas, lai publiskā pārvalde varētu veiksmīgi īstenot modernas darba kultūras attīstību atbilstoši VNĪ izstrādātajām Publiskā sektora biroja izveides vadlīnijām un VK Inovācijas laboratorijas izstrādātajam Nākotnes biroja konceptam. Kopā atbilstoši vajadzībām izstrādāts reģionālo kopstrādes telpu modelis gan valstij, gan pašvaldībām piederošām ēkām, kā arī radīts Daugavpils valsts pārvaldes iestāžu darba vides prototips.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stājas spēkā grozījumi noteikumos par zaļā publiskā iepirkuma prasībām

LETA, 01.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā valdības pieņemtie grozījumi noteikumos "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība".

Ar izmaiņām plānots vienkāršot un padarīt vieglāk uztveramas zaļā publiskā iepirkuma prasības.

Kopumā veikti grozījumi septiņās preču un pakalpojumu grupās - pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli, datortehnika, būvniecība, transports, ceļu projektēšana, uzturēšana un būvniecība.

Tāpat tiek noteiktas obligātās minimālās piemērojamās prasības būvdarbu iepirkumiem.

Noteikumi projekts nosaka, ka zaļais publiskais iepirkums obligāti būs jāpiemēro trešās grupas ēku būvniecībai, pārbūvei, projektēšanai un nojaukšanai. Šai normai noteikts pārejas periods līdz 2024.gada 1.janvārim.

Trešās grupas ēkas ir ēkas kurām ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, ēka, kurām ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs, publiskas ēkas kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo SIA "Velve" turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu, informē slimnīca.

Uz 2023.gada 31.decembri SIA "Velve" kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms ir 26 miljoni eiro. Pretēji būvnieku 2023.gada decembra solījumiem SIA "Velve" būvdarbi nenotiek atbilstošā kapacitātē, atkārtotas pārbaudes liecina, ka problēmas ar pelējumu pagrabstāvā no būvnieka puses nav novērstas, un termiņu kavējumi turpina ietekmēt slimnīcas darbu.

Kā ziņots iepriekš, Stradiņa slimnīcas vadība ir veikusi virkni darbību, lai veicinātu projekta un būvniecības darbu apjoma paātrināšanu, t. sk. nodrošinājusi efektīvāku saziņu starp iesaistītajām pusēm, kopīgu darbu izpildes termiņu izsekojamības mērķiem, paātrinājusi būvdarbu nodošanas procesu un uzlabojusi finanšu plūsmu. Tāpat piesaistīts būvekspertīzes uzņēmums projekta strīdu un problēmu risināšanai, kā arī papildu cilvēkresursi projekta vadības komandai. Vienlaikus notikusi pāreja uz ārējo būvuzraudzību, veikta noliktavu apsekošana ieturēto līdzekļu izmaksai par piegādātajiem būvmateriāliem ar mērķi uzlabot naudas plūsmas apriti, noslēgtas trīspusējās būvizstrādājumu piegādes vienošanās ar uzņēmumiem tiešo norēķinu veikšanai u. c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības biedru kopsapulcē par valdes priekšsēdētāju uz nākamo trīs gadu termiņu atkārtoti ievēlēts Gints Miķelsons, informē apvienībā.

Arī Latvijas Būvuzņēmēju apvienības Uzraudzības padome strādās jaunā sastāvā - tajā ievēlēti Guntis Āboltiņš-Āboliņš, pārstāvot pilnsabiedrību "BeReRix", Jūlija Zandersone no "Citrus Solutions", Maija Dzirkale no inženieru biroja "CMB", Edgars Kronbergs no uzņēmuma "Bukoteks", kā arī Valdis Birkavs.

Kā prioritātes būvniecības nozares attīstībai 2023.gadā padome ir noteikusi jautājumus, kas saistās ar būvniecības procesu un regulējuma vienkāršošanu, publiskā iepirkuma efektivitāti, zaļās būvniecības standartu un digitalizācijas risinājumu attīstību un efektīviem ēnu ekonomikas mazināšanas risinājumiem. Vienlīdz svarīga ir arī nozares pārstāvniecības stiprināšana un jaunu uzņēmēju iesaistīšanās apvienības darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā uzņēmums Pillar Contractor ir pastāvīgi attīstījies, un tuvākie gadi plānoti tikpat dinamiski, atklāj Jānis Lāčaunieks, Pillar Contractor izpilddirektors.

2024.gads iesācies uzņēmumam labvēlīgi, un esošais līgumu portfelis jau tagad ļauj teikt, ka šis gads būs kārtējais izaugsmes gads, teic J.Lāčaunieks. Viņš atzīmē, ka Pillar Contractor mērķis ir kļūt par Latvijas Top 10 lielāko būvniecības nozares uzņēmumu, izvērtējot iespējas arī konkurēt eksporta tirgos. Mērķi ir augsti, taču, ja viss notiks tā, kā iecerēts, mēs tos varētu sasniegt salīdzinoši drīz, domā J.Lāčaunieks. Ceram, ka topā mēs varētu iekļūt ap 2025. gadu, bet jaunu eksporta tirgu apgūšana būs mūsu nākamās piecgades izaicinājums, teic Pillar Contractor izpilddirektors.

Pēdējos gados izaicinājumu nav trūcis - pandēmija, karš, inflācija. Kas visbūtiskāk skāra Pillar Contractor?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi (LIBP) turpmāk vadīs Maija Dzirkale, informē Latvijas Būvuzņēmēju apvienība.

Padome ir nevalstiska organizācija, kurā apvienojušies dažādi ar būvniecību saistīti uzņēmumi un speciālisti ar mērķi veicināt nozares ilgtspēju un arī nozares pārstāvju atbildību. Kā Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, tā arī Ilgtspējīgas būvniecības padomes mērķis ir sekmēt apritīgas un ilgtspējīgas ekonomikas ieviešanu būvniecības nozarē.

LIBP vadītāja Maija Dzirkale par galveno uzdevumu jaunajā amatā nosauc to tirgus dalībnieku apvienošanu, kuri grib saimniekot atbildīgi un būt ilgtspējīgi ne tikai domās, bet arī darbos. “Nekustamo īpašumu attīstītāji, būvniecības uzņēmumi, materiālu un konstrukciju ražotāji, kā arī projektētāji visā pasaulē iesaistās organizācijās, kas iestājas par ilgtspēju un videi draudzīgas saimniekošanas veicināšanu. Latvija nav izņēmums. Mums ir daudz atbildīgu būvniecības uzņēmumu, kam nav vienaldzīga būvniecības nozares ietekme uz vidi. Mēs gribam dot viņiem iespēju runāt un iestāties par savām vērtībām,” saka Maija Dzirkale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izskata kreditēšanas attīstības tendences un kreditēšanu kavējošos faktorus Latvijā

Db.lv, 26.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sektora attīstības padome (FSAP) Ministru prezidenta vadībā izskatījusi Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm un kreditēšanu kavējošiem faktoriem Latvijā, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.

Šis jautājums nonācis FSAP darba kārtībā, jo, neskatoties uz iepriekšējos gados piedzīvotajiem satricinājumiem, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, banku sektors ir spējis saglabāt stabilitāti un darboties ar peļņu. Tomēr banku sektora devums ekonomikas izaugsmē ir nepietiekams, un kreditēšana ir attīstījusies nevienmērīgi.

"Lai gan Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā ir audzis, ir izveidojusies paradoksāla situācija – realitātē nav vērojama nedz banku vēlme kreditēt, nedz uzņēmēju vēlme aizņemties. Kopumā tas neveicina investīcijas tautsaimniecībā un kavē Latvijas ekonomikas izaugsmi. Pirms vairākiem mēnešiem kopā ar Latvijas Bankas prezidentu skaidri norādījām uz vēlamo banku rīcības maiņu – depozīta likmju pieaugumu, komisijas maksas samazināšanu un labvēlīgas augsnes sagatavošanu kreditēšanas apjoma pieaugumam ekonomikas izaugsmes brīdī. Redzam, ka šis brīdis tuvojas un jau tagad jāsāk gatavoties drīzai kreditēšanas aktivizēšanai. Lai risinātu strukturālos kreditēšanu bremzējošus faktorus un veidotu kreditēšanai un investīcijām pievilcīgāku vidi, no valdības, Finanšu ministrijas un publiskā sektora puses attīstīsim kapitāla tirgu, aktīvi virzīsim Latviju Moneyval 6. kārtas paātrinātam vērtējumam, stiprināsim efektīvu un riskos balstītu pieeju AML jomā, kā arī turpināsim darbu pie citos politikas plānošanas dokumentos iekļauto uzdevumu īstenošanas, piemēram, maksātnespējas, ēnu ekonomikas apkarošanas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jomās," norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas ietekmē vēlme būvēt sāk atdzist, publiskā sektora investīciju plāni neskaidri, bet projektētāji un būvnieki šajā situācijā ir sava veida ķīlnieki.

Situācija būvniecības nozarē ir un būs atkarīga no publiskā pasūtījuma, kas vēsturiski veido lielāko daļu nozares pasūtījuma apjomus. Ar lielu nepacietību un interesi nozarē tiek gaidīts 2024. gada valsts budžeta projekts un tajā paredzētie kapitālieguldījumi, kuros ir nepieciešama publisko ēku un infrastruktūras būvniecība. To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņaprāt, ekonomiskās lejupslīdes laikā ir pasākumu kopums, kuru valsts pārvaldei un komercbankām īstenojot iespējams stabilizēt ekonomiku, nodrošinot efektīvas investīcijas ilgtermiņā, nodrošinot pasūtījumu nozares produktu un pakalpojumu piegādātājiem, darbu nozarē un saistītās nozarēs strādājošiem un veicinot uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

„Lieliska dāvana” paplašina savu darbību, atverot jaunu batutu parku Latvijā

Sadarbības materiāls, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas uzņēmums „Lieliska dāvana” septembra vidū atklāja jaunu batutu parku Rīgā, vienā no lielākajiem Latvijas tirdzniecības centriem – „Spice”. Latvijā šis ir jau otrais uzņēmuma „Lieliska dāvana” pārvaldītais batutu parks. Šī jaunā koncepta izklaides parka izveide tapa sadarbībā ar arhitektu komandu, un tam bija nepieciešamas gandrīz 1 miljonu eiro vērtas investīcijas.

„Lieliska dāvana” ir piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas līderis Latvijas tirgū jau vairāk kā 12 gadus, veicot dāvanu karšu tirdzniecību 11 veikalos un vairākos simtos stendu, kas izvietoti tādos lielākajos tirdzniecības centros kā „Rimi”, „Maxima”, „Stockmann” u. c.

Ņemot vērā mūsu plašo pieredzi izklaides nozarē, mēs nolēmām paplašināt savu darbību Latvijā un pievērsties jaunai jomai. Mēs iegādājāmies savu pirmo batutu parku „Jump space”, kas jau darbojās. Šis parks, kas tika atvērts 2018. gadā stratēģiski izdevīgā vietā, aizņem 1650 kvadrātmetru lielu platību un piedāvā milzīgu batutu platformu, piecas dzimšanas dienas ballīšu istabas un spēļu automātus. Pēc veiksmīgas batutu parka pārvaldības mēs nolēmām izvērst šo uzņēmējdarbību arī tirdzniecības centros, kur mūsu panākumus sekmētu ne tikai batutu parka apmeklētāji, bet arī paša tirdzniecības centra apmeklētāju plūsma. Mēs ticam, ka otrais parks, kas atrodas vienā no Latvijas labākajiem tirdzniecības centriem „Spice”, būs vēl veiksmīgāks par pirmo,” atzīst Ernestas Vasiliauskas, „Lieliska dāvana” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitalizācija – ieguvums arī būvspeciālistu sertificēšanas nozarei

Santa Soida, Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas galvenās administratores vietniece, kvalitātes sistēmas vadītāja, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija strauji ienāk dažādās dzīves jomās – arī tajās nozarēs, kuras drīzāk asociējas ar roku vai smagās tehnikas darbu. Ikviena jauna būvniecības iecere Latvijā ir reģistrējama tikai digitāli Būvniecības valsts kontroles biroja pārziņā esošajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

Tā nepieciešama visiem, kas piedalās būvniecības procesā, un ļauj pārraudzīt ne tikai būvniecības norisi, bet arī darba drošību, nodokļu samaksu, patērētāju tiesību aizsardzību un citas jomas. Savukārt Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai BIS ir neatsverams palīgs būvspeciālistu sertificēšanā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai (LBS BSSI) Ekonomikas ministrija ir deleģējusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un uzraudzību tādās darbības sfērās kā ēku konstrukciju projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, ceļu, projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, tiltu projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, kā arī inženierizpētē. LBS BSSI kā viena no lielākajām būvspeciālistu sertifikācijas institūcijām ir piešķīrusi ap 5600 sertifikātu, no kuriem šobrīd aktīvi ir 4300 sertifikātu. LBS BSSI, pirmkārt, novērtē kompetenci un piešķir sertifikātus jaunajiem būvspeciālistiem, otrkārt, veic regulārās un padziļinātās pārbaudes jau sertificētiem būvspeciālistiem un, treškārt, izvērtē sūdzības par būvspeciālistu profesionālās darbības iespējamajiem pārkāpumiem. Vēl nesenā pagātnē šis darbs nozīmēja milzīgas dokumentu grēdas. Šodien tas nav iedomājams bez digitalizācijas sniegtās palīdzības – Būvniecības informācijas sistēmas (BIS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas otrdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Balsos par minimālo algu būvniecības nozarē 

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komiteja 20.decembrī balsos par minimālās algas palielināšanu...

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums paredzēja minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 eiro no 2023.gada 1.aprīļa.

LBNA ieskatā, lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē nozīmē veicināt ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons sacīja, ka darba devēju organizācijas patlaban nav atbalstījušas LBNA priekšlikumu, jo nozarē ir recesija un krīzes situācija, bet daudzi uzņēmēji ir uz maksātnespējas robežas, tāpēc būtu bezatbildīgi palielināt būvniecības izmaksas un celt kopējo inflāciju.

Vienlaikus Miķelsons uzsvēra, ka darba devēji diskusiju par nozares minimālās algas celšanu drīzāk ir atlikuši, nevis pilnībā noraidījuši.

Miķelsons uzsvēra, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamā gada pirmajā pusē, ja nozarē būs saskatāmas stabilizācijas pazīmes un būs skaidras publisko pasūtītāju prognozes par plānotajiem pasūtījumu apjomiem 2023. un 2024.gadam, jo tie veido apmēram 60% no nozares kopējā apmēra.

Miķelsons piebilda, ka arī esošā būvniecības nozares minimālā alga joprojām ir par 30% augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga.

LBNA pārstāvji skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai, jo sešu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei.

LBNA pārstāvji uzsver, ka divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizes lielāka - 12,85-19,42 eiro stundā.

Lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas jeb Komitejas izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses - četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.

Ģenerālvienošanās parakstītāji jau pirms diviem gadiem maksāja LBNA piedāvāto minimālo algu.

Miķelsons norādīja, ka nozares vidējā bruto alga patlaban ir 1250 eiro un tā katru gadu pieaug par aptuveni 10%, izņēmums nebūšot arī šis gads. Līdz ar to darba devēji patlaban neredz vajadzību celt minimālās algas slieksni.

Tāpat Miķelsons piebilda, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, apmēram 20-30% nozares uzņēmumu nemaksā arī ģenerālvienošanās patlaban noteikto minimālo algu, kas ir saistoša visai nozarei, bet darba samaksu nodrošina ar aplokšņu algu palīdzību.

"Šajā jautājumā būtu vēlama lielāka VID aktivitāte. Ja to sakārtotu, tas būtu uzlabojums godīgākai konkurencei un ievērojami celtu algu līmeni nozarē," teica Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru