Lai gan siltumenerģijas tarifi lielākajā daļā Latvijas pilsētu un ciemu pamazām turpina augt, nozares pārstāvji uzskata, ka centralizētā siltumapgāde arvien ir konkurētspējīgākais apkures risinājums.

Šā gada februārī siltumenerģijas tarifi Latvijas lielākajās pilsētās svārstās no 41,16 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) Rēzeknē līdz 93,65 EUR/MWh Daugavpilī, kur vēl janvārī siltums maksāja par 64,4% lētāk, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Ar 1. februāri tarifi paaugstināti vēl divās lielajās pilsētās – Jūrmalā un Jēkabpilī.

Nozares eksperti siltumenerģijas sadārdzināšanos skaidro ar straujo dabasgāzes cenu pieaugumu un aicina siltumuzņēmumus domāt par kurināmā diversifikāciju, bet pārējos komersantus – par iespējām pieslēgties centralizētajai siltumapgādei.

Tarifi izlīdzināsies

Siltumenerģijas tarifa kāpumam ir vairāki aspekti, spriež AS Rīgas Siltums (RS) valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Galvenokārt siltumenerģijas sadārdzināšanos ir izraisījis krass dažādu kurināmā veidu cenu pieaugums. Kurināmais un pirktā siltumenerģija vislielākā mērā nosaka siltumenerģijas tarifu, jo tā daļa kopējās izmaksās Rīgā spēkā esošajā tarifā veido aptuveni 80,6%. Jāteic, ka arī kurināmā cenu pieaugums dažādiem veidiem ir atšķirīgs, piemēram, dabasgāzes cenas gada laikā ir pieaugušas aptuveni 3,5 reizes, bet koksnes šķeldas – 1,8 reizes. Tāpat jāatgādina, ka pēdējā gada laikā tika piedzīvoti arī iepriekš nebijuši gadījumi, kad vairāki šķeldas piegādātāji lauza līgumus, zaudējot līgumu izpildes nodrošinājumu maksas, nespējot izpildīt saistības iepriekšējā cenu līmenī. Arī elektroenerģijas cenu lēciens ir ļoti straujš, taču siltumenerģijas tarifu tas ietekmē salīdzinoši mazāk,” skaidro N. Talcis.

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente, SIA Salaspils Siltums valdes locekle Ina Bērziņa-Veita skaidro, ka šobrīd siltumenerģijas tarifs normas robežās turas tajās pilsētās, kur siltumuzņēmumi nesenā pagātnē noslēguši veiksmīgākus līgumus ar piegādātājiem. “Nākotnē tarifi izlīdzināsies – tie, kas šobrīd par siltumu maksā mazāk, diezgan droši var rēķināties ar izmaksu pieaugumu, bet tie, kas pašlaik sadzīvo ar ļoti augstiem tarifiem, visticamāk, sagaidīs nelielu samazinājumu. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka dabasgāzes cenas, kas tiešā veidā saistītas ar siltumenerģijas tarifiem, ietekmē arī ģeopolitiskie notikumi, tāpēc prognozēt, kā tieši mainīsies šīs gāzes cenas un līdz ar to siltumenerģijas tarifi, ir ļoti sarežģīti. Jebkurā gadījumā es domāju, ka siltums vairs nekad nemaksās 30 vai 40 EUR/ MWh. Vidēji siltumenerģijas tarifi nākotnē varētu svārstīties ap 70 EUR/MWh,” prognozē I. Bērziņa-Veita.

Nav ideālā risinājuma

Energonesēju cenu izmaiņas lielā mērā ir skārušas visus siltumapgādes veidus, tāpēc, nezinot siltumenerģijas lietotājavajadzības, ēkas atrašanās vietu un citus tehniskos nosacījumus, izdalīt kādu lokālās siltumapgādes veidu kā piemērotāku nav iespējams, skaidro N. Talcis. “Svarīgākais ir, izmantojot jebkuru mūsdienīgu tehnisko risinājumu, atteikties no novecojušiem apkures veidiem, kas joprojām tiek izmantoti privātmājās un vecās industriālās ēkās, piemēram, krāsnīm un katliem, kuros netiek kontrolēts kurināmā sadegšanas process. Tas būtiski piesārņo apkārtni un kaitē mūsu pašu veselībai,” atzīmē N. Talcis.

Visu rakstu lasiet 15.februāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!