Runājot par piemērotākajiem siltumenerģijas veidiem, svarīgi nodalīt valsts pārvaldītos enerģijas resursus un mājsaimniecības. Tas, kas piemērots valsts līmenī, ne vienmēr derēs mājsaimniecībām un otrādāk, turklāt, nepastāv arī viens siltumenerģijas veids, kas būs izdevīgākais pilnīgi visām mājsaimniecībām.

Izvēloties sev piemērotāko, jāņem vērā dažādi faktori, ne tikai lietošanas izmaksas, bet arī uzstādīšanas izmaksas, apkope, mājokļa lielums, cik cilvēki dzīvo tajā u.tml. Turklāt, milzīga nozīme ir arī mājokļa energoefektivitātei – ja nebūs padomāts par to, arī ekonomiskākais un dabai draudzīgākais siltumenerģijas veids nenesīs cerētos rezultātus.

Enerģētika vienmēr ir bijis svarīgs jautājums, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kļuvis īpaši aktuāls. Energoresursi iedalās atjaunojamos un neatjaunojamos – raugoties visas Eiropas kontekstā, jāatzīmē, ka šobrīd sadalījums ir 20% (atjaunojamie) un 80% (neatjaunojamie)¹. Eiropā un Latvijā situācija ir labāka nekā pasaulē un līdz 2050. gadam plānots panākt, ka Eiropa kļūs par klimatneitrālu kontinentu, nodrošinot tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu².

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Vienīgais instruments valdībai, lai cīnītos pret inflāciju, ir virsplāna budžeta nodokļu ieņēmumus nelaist apgrozībā un tādējādi nebarot inflāciju, intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.jūlija numurā lasi:

Statistika

Inflācijas un sankciju spiediens aug

Tēma

Dabasgāzes piegādē cer uz kaimiņiem

Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Meža nozares dzinējspēks

Gāzi var ražot no pašmāju koksnes

Energoresursi

Neizmantoti energoresursi tepat Latvijā

Finanses

ECB jāmēģina kuģi stūrēt pie mazākā ļaunuma

Enerģētika

Vēja enerģijai Latvijā milzu potenciāls

Pasaule

Kas augs, ja ne Ķīna

Portrets

Inese Ļebedeva, SIA LPP Latvia ltd izpilddirektore

Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji, otrdien nolēma valdība.

Valdība apstiprināja grozījumus noteikumos "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku", paplašinot atbalsta saņēmēju loku.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka atbalstu varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji jeb komersanti, kuru darbība ir būtiska ne tikai reģionālajai ekonomikas aktivitātei Latvijā, bet arī sniedz pievienoto vērtību saistītajās nozarēs, tostarp pārtikas ražotājiem, tūrisma un viesmīlības sektoram, loģistikas nozarēm un citur.

Ja komersants ražo ne tikai alu, vīnu vai sidru, bet arī citus alkoholiskos dzērienus, komersants atbalstu saņems, ja apgrozījums no konkrētās saimnieciskās darbības (alus, vīna, sidra ražošanas) 2021.gadā bijis virs 50%. Atbalsts papildu komersantiem tiks sniegts līdzšinējā programmas kopējā finansējuma ietvaros.

Latvijā būtu jāveido mājokļu attīstības fonds, kas finansiāli palīdzētu risināt mājokļu pieejamības jautājumus, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Ministre uzsvēra, ka Latvijā 44% iedzīvotāju ir nepieciešams atbalsts mājokļu jautājuma risināšanai. Tāpat ir jāveido ērti pieejami un energoefektīvi sociālie mājokļi.

Indriksone sacīja, ka 30 neatkarības gados mājokļu jautājuma risināšanai Latvijā ir izdarīts ļoti maz - tikai 4% no daudzdzīvokļu mājām ir uzbūvētas neatkarības gados un pārsvarā iedzīvotāji dzīvo vecajās padomju laika ēkās.

Vienlaikus privāto investīciju iespējas jaunu mājokļu būvniecībai ir nepietiekamas, finanšu resursi nav pietiekami, arī bankas norāda, ka reģionos mājokļi nav tik vērtīgi, lai tos finansētu, teica Indriksone.

Ministre norādīja, ka ES Atveseļošanas fondā ir iezīmēts finansējums, lai varētu uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos, taču ar to nepietiks, tāpēc jāveido mājokļu attīstības fonds.

Neatkarīgi no tā, kuri politiskie spēki veidos jauno valdību un kādas personas ieņems valdības locekļu amatus, tās dienaskārtībā jābūt enerģētikai, energoefektivitātei, likumdošanas kvalitātei, digitalizācijai, ēnu ekonomikas apkarošanai un valsts pārvaldes reformai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca. Viņasprāt, pašreizējos apstākļos uzmanības degpunktā būs enerģētika un energoefektivitāte.

Fragments no intervijas

Kas būs jaunās valdības trīs svarīgākie darbi — uzdevumi?

Pirmkārt enerģētika un energoefektivitāte, energoresursu taupīšana. Tās visas attiecas gan uz valsti kopumā, gan uz uzņēmumiem, gan arī uz iedzīvotājiem. Ir vajadzīgs komplekss skatījums. Visām grupām (uzņēmumiem, iedzīvotājiem) bija un būs nepieciešami atbalsta pasākumi, lai paaugstinātu energoefektivitāti. Šajā segmentā ir gan īstermiņa, gan vidēja, gan arī ilgtermiņa uzdevumi, un līdz ar to ir arī nepieciešami attiecīgi valdības lēmumi.

"Krievijas iebrukums Ukrainā atstās negatīvas sekas pārtikas apgādē globālā mērogā," paudusi Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda, norādot, ka abas karā iesaistītās valstis ir nozīmīgi lauksaimniecības tirgus dalībnieki.

Saeimas Preses dienests informēja, ka sēdē deputāti apstiprināja nacionālo pozīciju Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomei par iespējamiem risinājumiem situācijas stabilizēšanai lauksaimniecības un pārtikas sektorā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Ukraina ir ceturtā lielākā graudaugu eksportētājvalsts pasaulē un līdz šim lielā mērā ir barojusi Eiropu. Mums jāieņem stingrāka pozīcija, atbalstot Ukrainu ne tikai vārdos, bet arī darbos," pēc sēdes sacīja V.A.Tērauda.

"Ģeopolitiskās situācijas dēļ būtiski ir ietekmētas piegādes ķēdes un transportēšana, par izaicinājumu kļūst energoresursi, minerālmēlojuma līdzekļi un augošās pārtikas cenas," komisijas priekšsēdētāja norādīja uz riska faktoriem, kas ietekmēs lauksaimniecības un pārtikas sektoru.

Ažiotāža un fizisko personu vēlme ar ievērojamu rezervi nodrošināties gaidāmajai apkures sezonai būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc kokskaidu granulām, ko vietējie ražotāji nav gaidījuši, rezultātā pieaugušas kokskaidu granulu cenas ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā.

Pēdējo 10 gadu laikā pasaulē pieprasījums pēc kokskaidu granulām ir pieaudzis apmēram četras reizes, jo fosilie energoresursi pakāpeniski tiek aizstāti ar atjaunojamajiem, tostarp siltuma un elektroenerģijas ražošanai tiek izmantota dedzināmā koksne – lielākoties kokskaidu granulas, arī kurināmā šķelda, briketes un malka. Latvija ir viena no lielākajām kokskaidu granulu ražotājvalstīm un eksportētājām.

Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā mainījās akcenti un daudzas Eiropas valstis (lai nefinansētu iebrucējus) atteicās no Krievijas gāzes piegādēm vai arī Krievija vienkārši pārtrauca piegādes, to motivējot ar pircēju nenokārtotiem maksājumiem (prasot norēķinus veikt rubļos). Rezultātā daudzās valstīs energostacijas samazināja Krievijas dabasgāzes patēriņu vai to pilnībā pārtrauca, cenšoties iztrūkumu kompensēt ar gāzes piegādēm no citām valstīm, bet vairākus (diversificētas) energoresursu veidus izmantojošās stacijas palielināja dedzināmās koksnes patēriņu. Vienlaikus ir noteiktas sankcijas, kuras liedz iegādāties un importēt dedzināmo koksni no Krievijas un Baltkrievijas. Tādējādi rodas laba augsne ažiotāžai un enerģētiskas koksnes cenu līmeņa ne tikai noturēšanai, bet pat tā paaugstināšanai, jo īpaši, ja pavasarī, kad noslēdzās apkures sezona, granulu un brikešu cenas iepriekšējos gados piedzīvoja kritumu, kas atkal, tuvojoties apkures sezonai, rāpās augšup. Jāņem vērā, ka ne tikai Latvijā iedzīvotāji ir tikuši aicināti mainīt savu siltumapgādes izejvielu, uzstādot granulu katlus.

Izsludinot atklātu konkursu par saules parka izbūvi un aprīkojuma iegādi, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) teritorijā plāno uzstādīt saules paneļus vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu līdz 1 MW.

Prognozes liecina, ka saules paneļa parka izbūve nodrošinās 25% no kopējā elektrības patēriņa krātuvē.

Klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu enerģijas risinājumu ieviešana ir viens no Conexus stratēģiskajiem virzieniem. Būtiskākie energoresursi tiek patērēti tehnoloģisko procesu nodrošināšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Lai pēc iespējas samazinātu energoresursu patēriņu krātuves tehnoloģisko procesu nodrošināšanai un mazinātu tās ietekmi uz apkārtējo vidi, jau šobrīd krātuvē tiek īstenoti nozīmīgi tehnoloģisko iekārtu uzlabošanas darbi krātuves modernizācijas projektu ietvaros, savukārt saules paneļa parka izbūve ļaus optimizēt izdevumus par elektroenerģiju, kā ari mazinās ietekmi uz vidi.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs 24.februārī sasauca Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdi, lai ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunātu potenciālo ietekmi un iespējamos riskus biznesa darījumiem ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.

Kā svarīgāko jautājumu visas puses definēja energoresursu pieejamības nepārtrauktību.

Šobrīd visa veida energoresursi Latvijā ir pietiekamā apjomā, vienlaikus tiek strādāts, lai nodrošinātu resursu pastāvīgu pieejamību pēc šīs apkures sezonas beigām. Ekonomikas ministrija strādā pie vairākām programmām, lai sniegtu atbalstu gan pašvaldībām gāzes katlu nomaiņai uz vietējo resursu izmantošanu siltumenerģijas nodrošināšanā, gan mājsaimniecībām saules enerģijas izmantošanai un ēku siltināšanai, gan vēja enerģijas potenciāla plašākai izmantošanai.

Ekonomiskās sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā būs nopietnas 

Ekonomiskās sekas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būs nopietnas, atzina banku analītiķi,...

Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē uzņēmēju organizāciju pārstāvji norādīja, ka jau iepriekšējos gados veikuši savu produkciju eksporta tirgu dažādošanu, būtiski paplašinot eksportu gan uz Eiropas valstīm, gan ASV un Āzijas valstīm. Tāpat Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tirgi tiem ir būtisks izejvielu piegādēs, t.sk. kā tranzīta koridors, kā arī atsevišķu preču eksporta tirgus.

“Ir skaidrs, ka uzņēmējiem vajag meklēt alternatīvus tirgus un izejvielu piegādātājus, lai mazinātu savu preču un pakalpojumu eksporta un importa atkarību no Krievijas un Baltkrievijas tirgiem. Uzņēmumiem jāapzinās esošā situācija un potenciālie biznesa darījumu riski, kas šobrīd ir saistīti ar politiku nevis ekonomiskajiem procesiem,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ministrs uzņēmējus informēja, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā izveidots kontaktpunkts - vienots tālruņa numurs - 68803505, lai apkopotu šobrīd uzņēmējiem aktuālākos jautājumus darījumos šo kaimiņvalstu uzņēmējiem un palīdzētu ar jauniem eksporta tirgiem. Vienlaikus ministrs uzrunāja arī lielās uzņēmēju organizācijas apkopot savu nozaru uzņēmumu akūtākās vajadzības un kopīgi rast tām risinājumus.

Tika pārrunāts arī iespējamais Ukrainas iedzīvotāju pieplūdums Latvijā. “Mums ir jābūt gataviem palīdzēt, tuvākajos mēnešos nodrošinot ukraiņu ģimenes ar dzīvesvietu, darbavietām un citu nepieciešamo atbalstu. Pateicos uzņēmējiem, kuri jau šodien apliecināja gatavību dot darbu ukraiņu bēgļu ģimenēm,” norāda ministrs.

Tautsaimniecības padome ir Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību.

Lai mazinātu kara Ukrainā negatīvo ietekmi uz pārtikas cenām, Eiropā šogad ir jākāpina pārtikas ražošana, kā arī ir jāapsver iespēja uz laiku atteikties no zināmām vides prasībām un biopiejaukuma degvielai, sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš pauda, ka Eiropas Komisija ir veikusi izvērtējumu par pārtikas apgādes drošību un secinājums ir, ka Eiropas Savienībai nedraud pārtikas apgādes problēmas, jo Eiropa lielā mērā spēj pati sevi nodrošināt ar pamata pārtikas produktiem, bet šādas pārtikas apgādes problēmas varētu būt virknē attīstības valstu. Tādēļ ir jādomā, kādā veidā šīm valstīm var sniegt palīdzību. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā var nākties saskarties ar pieaugušo pārtikas cenu negatīvajām sociālajām sekām.

Tādēļ Eiropas Komisija iesaka, šo problēmu risināt arī no piedāvājuma puses, kāpinot pārtikas ražošanu šogad, kā arī īslaicīgi atsakoties no atsevišķām vides prasībām, piemēram, attiecībā uz to, cik daudz zemes ir jāatstāj atmatā, par noteiktām dabas teritorijām.

Vērtējot tirgus tendences, jāapzinās, ka šobrīd jaunajos projektos dzīvokļa iegādei jārēķinās ar izmaksām ap 2500 EUR/m2. Turklāt cenu lēciens bijis ļoti straujš, salīdzinot ar šī gada sākumu, kad jaunajos projektos cenas svārstījās ap 2000 EUR/m2.

Tā norāda būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs “YIT LATVIJA”.

Vienlaikus uzņēmums vērš uzmanību, ka dzīvokļu cenas Rīgā joprojām ir zemākas kā Viļņā, un daudz zemākas kā Tallinā. Šobrīd pircēji salāgo īpašuma cenu ar tā uzturēšanas izmaksām un potenciālo cenu kāpumu dažādiem komunālajiem un citiem pakalpojumiem.

”Nevar noliegt, ka šobrīd nekustamo īpašumu nozarē valda sarežģīta situācija – pieprasījums pēc dzīvokļiem ir lielāks nekā piedāvājums, tomēr pircēji izvēlas arī nesasteigt lēmumu pieņemšanu un ļoti rūpīgi izvērtē pat vissīkākās priekšrocības, ko sniedz viens vai otrs projekts. Tāpat tiek vērtēts arī cenu kāpums citās nozarēs, piemēram, arī apkures, gāzes un elektroenerģijas cenu kāpums liek rūpīgi plānot izdevumus, izvērtēt mājsaimniecības iespējas attiecībā uz iecerēto dzīvokli, ” stāsta YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Nekustamajā īpašumā “Rajas”, kas atrodas 2.8 kilometru attālumā no Carnikavas centra un 4.4 kilometru attālumā no Ādažu centra, uzsākta saules paneļu uzstādīšana lielā platībā, informē pašvaldībā.

Darbi paredz kabeļu montāžu, kas tiks ierakti 0.6 metru dziļumā, kā arī saules bateriju “LG 365 QIC-A5 Neo R Black” uzstādīšanu. Saules paneļu uzstādīšana un tiem nepieciešamo pamatu izbūve iecerēta 4.8 hektāru platībā. Darbi uzsākti pirms vairākām nedēļām un tos plānots noslēgt nākamā gada pavasarī.

Saules paneļu parks būs viens no lielākajiem pat Latvijas mērogā, norāda projekta attīstītāji. Kopumā plānots uzstādīt 14 000 paneļu. Paredzētā invertora nododamā jauda būs 6 MW, bet nododamā jauda gadā – aptuveni 3350MWh.

Ādažu vidusskola 2021. gadā patērējusi 758.95MWh elektroenerģijas, tātad ar plānoto saules paneļu parka jaudu elektroenerģijas pietiktu vairāk nekā četrām šāda tipa ēkām. Savukārt pašvaldības ēka Gaujas ielā 33, kur atrodas gan dome, gan Kultūras centrs un Mākslu skola, gadā patērē nepilnas 500 MWh elektroenerģijas (482.45).

2022. gads enerģētikā bija izaicinājumu pilns. Gads sākās ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, kas pēc būtības nozīmēja, ka tik ļoti svarīgais dabasgāzes resurss Eiropai kļuva apdraudēts. Gada vidū dabasgāzes piegādes no Krievijas uz Vāciju tika apturētas − rezultātā dabasgāzes indeksu cenas katru dienu turpināja kāpt.

Par spīti tirgus situācijai un pateicoties cilvēku veiktajiem energotaupības un energoefektivitātes pasākumiem, ļoti veiksmīgi pildījās dabasgāzes krātuves Eiropā. Nozīmīga ietekme dabasgāzes tirgos bija arī COVID-19 nulles politikai Ķīnā, kas nozīmēja zemāku dabasgāzes patēriņu un mazāku konkurenci par LNG (sašķidrinātā dabasgāze). Kā arī nenoliedzami − šoziem īpašu lomu spēlē labvēlīgie un siltie laikapstākļi, kas palīdz Eiropai to veiksmīgi pārziemot.

Lai arī pagaidām ir radusies utopiska ilūzija par enerģētikas krīzes stabilizēšanos Eiropā, tomēr, ņemot vērā nerimstošās ģeopolitiskās un ekonomiskās problēmas, enerģētikas sektors joprojām ir ārkārtīgi neaizsargāts. Krīze ir tikai atgādinājums par pašreizējās globālās enerģētikas sistēmas trauslumu. Vēl joprojām pastāv būtiski riski sektorā, kā, piemēram, atkārtots gāzes cenu pieaugums vai piegādes traucējumi, kā arī Eiropas ierobežotā uzglabāšanas jauda. Tas nozīmē, ka arī nākamās ziemas enerģijas cenas būs pakļautas ievērojamiem ar laikapstākļiem saistītiem riskiem.

"Putina režīms, uzsākot karu Ukrainā, nedēļas laikā ir cieši saliedējis Eiropas Savienību un NATO sabiedrotos un devis milzu impulsu zaļās enerģijas attīstībai," tā Ārvalstu investoru padomes Latvijā sēdē paudis ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Premjers uzsvēris, ka Latvija sniedz plašu atbalstu Ukrainai, uzņem bēgļus no Ukrainas un mērķtiecīgi strādā pie enerģētiskās neatkarības stiprināšanas, mazinot atkarību no importētās dabasgāzes.

K.Kariņš norādījis, ka Latvijā investīciju vide saglabājas nemainīgi pozitīva, ņemot vērā gan Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts statusu, gan arī valdības pastāvīgo darbu pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas.

Ministru prezidents uzsvēra, ka visa demokrātiskā pasaule, ieskaitot Eiropas Savienību, ir asi nosodījusi Putina režīma uzsākto karu Ukrainā un pieņemtas bargas sankcijas pret Krieviju, ar mērķi izolēt Putina režīmu un tam pieejamos resursus kara turpināšanai. Sankcijas piemērotas arī Lukašenko režīmam Baltkrievijā, kas iesaistījies karā pret Ukrainu.

Energoresursi, piemēram, šķelda un dabasgāze pašlaik ir pieejami, bet būtiskākais aspekts ir izmaksas, atzina AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Ja pagājušajā gadā uzņēmums par šķeldu maksāja 17-18 eiro par megavatstundu, tad šobrīd šķelda tiek iepirkta par apmēram 33 eiro par megavatstundu. Tāpat mainīta kompānijas iepirkuma stratēģija - ja pirms tam šķelda faktiski iepirkta uz gadu, jo bija iespējams prognozēt cenu, tad pašlaik uzņēmums pērk apjomu vien mēnesim.

"Šķelda šobrīd ir, taču tā ir dārgāka, un mēs dažādojam piegādātājus, lai sadalītu riskus. Esam iepirkuši mizas no "Rīgas mežiem", tūlīt veiksim iepirkumu Lietuvā un piedalāmies "Latvijas Valsts mežu" izsolē," sacīja Talcis.

Vērtēdams Latvijas lēmumu atteikties no Krievijas dabasgāzes, "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka arī šajā jautājumā svarīgākais ir izmaksas. Pie sarunas par pieejamību, iespējams, būs jāatgriežas novembrī vai decembrī, kad situācija potenciāli būs stabilizējusies.

Krievijas izraisītā kara Ukrainā un tā seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk, nekā varēja prognozēt kara priekšvakarā, bet preču un pakalpojumu cenas ir par aptuveni piektdaļu augstākas.

Tā 8.martā Latvijas Bankas ekspertu sarunā "Gads kara ēnā: ko tas maksājis Latvijas ekonomikai?" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

"Karš ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji pieredz desmitgadēm neredzēti strauju cenu pieaugumu un kāpēc ekonomika stagnē. Protams, ne viss cenu pieaugums un ekonomikas bremzēšanās ir tiešs kara rezultāts, bet lauvas tiesa gan," teica Vilerts.

Viņš skaidroja, ka iemeslu, kāpēc Krievijas iebrukums Ukrainā nav gājis secen Latvijas ekonomikai, ir visai daudz. Trīs potenciāli svarīgākie ir tirdzniecības apsīkšana ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju, energoresursu un citu izejvielu cenu sadārdzināšanās un zemāka reģiona pievilcība uzņēmēju acīs.

Energoresursi, kuru cenas Baltijā nav iespējams ietekmēt, ir jāaizstāj ar tiem, kuru cenas ir iespējams kontrolēt, intervijā sacīja Igaunijas energokompānijas "Eesti Energia" valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Viņš skaidroja, ka Baltijas valstu iedzīvotāji nevarēs ilgstoši izturēt augstas enerģijas cenas, ņemot vērā ienākumu līmeni sabiedrībā. Tādēļ tās gluži vienkārši nevar palikt šādā augstā līmenī - tas nav ilgtspējīgi.

"Esmu pārliecināts, ka cenas - vismaz elektroenerģijai - samazināsies. Savukārt, ja mēs runājam, piemēram, par naftu, tad tas ir ārpus mūsu ietekmes sfēras, jo tās tiek noteiktas globālos tirgos. Ja runājam par gāzi, tad tā ir diezgan politiski ietekmējams resurss, it īpaši, ja mēs runājam par mūsu austrumu kaimiņu," teica Suters, piebilstot, ka viņa ieteikums ir aizstāt tos energoresursus, kuri ir ārpus Baltijas valstu kontroles, ar tiem energoresursiem, kurus varam kontrolēt.

Patlaban energokrīze vēl iestājusies nav, tomēr perspektīva par situāciju rudenī rada nenoteiktību, norādīja diskusijā "Energokrīze: īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi" pieaicinātie eksperti.

Ekonomikas ministrijas (EM) Valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns diskusijā atzīmēja, ka, pēc ministrijas vērtējuma, šobrīd par krīzi runāt būtu pārspīlēti, ņemot vērā, ka fiziski visi resursi tiek nodrošināti - dabasgāze plūst, ir elektrība un siltums.

Runājot par nākamo apkures sezonu, Šaicāns skaidroja, ka ir daudz nezināmo faktoru, piemēram, ģeopolitiskā situācija, tomēr, vērtējot optimālos scenārijus, EM un valdība dara visu nepieciešamo, lai rudenī Latvijā būtu pietiekami daudz resursu.

Tāpat EM pārstāvis skaidroja, ka bieži vien tiek runāts arī par to, cik energoresursi izmaksās. Šim jautājumam nebūtu jābūt pirmajā lomā - vispirms resursi ir jānodrošina vispār, tikai pēc tam domājot par cenu.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien ieradās oficiālā vizītē Moldovā, kur viņa paziņoja par 250 miljonu eiro vērtu atbalsta programmu, lai palīdzētu valstij ziemā pārvarēt enerģētikas krīzi, kuru izraisījis Krievijas Ukrainā sāktais karš.

Leiena norādīja, ka no 1.janvāra Moldova saņems 100 miljonus eiro dotācijās un vēl šādu pašu summu aizdevumos, lai valsts šoziem spētu apmierināt savas dabasgāzes vajadzības. Tikmēr vēl 50 miljoni eiro tiks paredzēti neaizsargātāko valsts iedzīvotāju atbalstam.

Moldova ir pilnībā atkarīga no Krievijas dabasgāzes. Taču Krievija šo atkarību izmantojusi, lai izdarītu spiedienu uz Kišiņevu par tās piesliešanos rietumvalstīm, un pēdējās nedēļās par pusi samazinājusi dabasgāzes piegādes.

Moldovas prezidente Maija Sandu sacījusi, ka šāda Krievijas rīcība vērtējama kā politiska šantāža valstī, kur mājsaimniecību enerģijas tarifi pēdējā gada laikā seškāršojušies.

Energoresursu imports no Krievijas joprojām ir būtisks Eiropas enerģijas vajadzību apmierināšanai, paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs laikā, kad Ukrainu atbalstošās valstis apsver iespējas noteikt embargo Krievijas fosilajam kurināmajam.

"Pašlaik nevienā citā veidā nav iespējams nodrošināt energoresursu piegādes Eiropai siltuma ražošanai, transportam, elektrībai un rūpniecībai," paziņoja Šolcs.

Viņš norādīja, ka Krievijas energoresursi ir būtiski Eiropas ikdienai, tādēļ pret energoresursiem sankcijas nav vērstas.

"Tas bija apzināts lēmums ļaut Vācijas uzņēmumiem turpināt sadarbību ar Krieviju attiecībā uz enerģijas piegādēm," paskaidroja Vācijas kanclers.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Vācijas un citu valstu noteiktās sankcijas Krieviju skārušas smagi.

Bažas, ka Krievijai piemēroto sankciju dēļ Vācija nespēs pietiekamā daudzumā nodrošināt energoresursus saviem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, pamudinājušas vairākus Vācijas politiķus ierosināt valstij paļauties uz atomenerģiju ilgāk nekā plānots.

Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās pat ar divkāršu izmaksu kāpumu par apkuri nākamajā apkures sezonā, šodien preses konferencē informēja AS "Rīgas siltums" valdes locekle Birute Krūze.

Šādos apstākļos uzņēmums cer uz valsts lēmumiem, kas nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem mazinātu izmaksu slogu.

Kā piemēru viņa minēja 50 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Ja tā iemītniekiem aizvadītajā sezonā par apkuri bija jāmaksā 70 eiro, tad pie dabasgāzes cenas 100 eiro par megavatstundu (MWh), dzīvokļa apkures izmaksas būšot ap 145 eiro.

Krūze informēja, ka "Rīgas siltums" iesniedzis pieteikumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, kas paredz pašreizējo siltuma tarifu 74,08 eiro par vienu MWh no augusta paaugstināt līdz 85,99 eiro par MWh.

Savukārt prognozes liecina, ka, sākoties jaunajai apkures sezonai, tarifs varētu palielināties līdz 155 eiro par MWh.

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Būvniecība ir viens no ekonomikas dzinējspēkiem, bet izmaksu sadārdzinājuma dēļ Latvijā tiks būvēts mazāk, tādējādi būvmateriālu ražotājiem jārēķinās ar pieprasījuma samazināšanos un vēl lielāks akcents jāliek uz eksportu, kur jāspēj konkurēt ar ārvalstu ražotājiem, kuriem ir pieejami lētāki energoresursi nekā Latvijā.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons. Viņš atzīst, ka pašlaik izmaksu pieaugums ražotājiem ir radījis situāciju, kad EBITDA (peļņa pirms procentu maksājumiem, peļņas nodokļa) tuvojas nullei un daudziem ražotājiem jau vairs nav apgrozāmo līdzekļu, par ko iegādāties izejvielas un finansēt ražošanu.

Kāda ir situācija nozarē?

Pēdējos gados gan Latvijā, gan Eiropā un visā pasaulē ir bijuši dažādi notikumi, kuri gan tieši, gan pastarpināti ir ietekmējuši būvmateriālu ražotājus Latvijā. Nosacītais mierīgās attīstības laiks beidzās līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos 2020. gada martā un valstu valdību, tostarp Latvijas, lēmumiem attiecībā par šīs slimības izplatīšanas ierobežošanas pasākumiem. Būtībā 2020. gada pirmais ceturksnis vēl bija sava veida 2019. gada turpinājums, un tad bija rekords ražošanā un arī ienākumos. Kopš 2020. gada marta būvmateriālu ražotājiem ir sākusies pavisam cita ēra.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8. marta numurā lasi:

Statistika. Enerģijas eksports no Krievijas.

Tēma. Kā Latvijas dažādu nozaru uzņēmumus ietekmē Krievijas karš pret Ukrainu un saistībā ar to ieviestās starptautiskās sankcijas pret Krieviju. Kādi ir risinājumi mūsu biznesam esošajā situācijā.

Aktuāli. Latvija ir atvērta Ukrainas bēgļiem, darbavietas būs!

Finanses. Prognozējamas inflācijas pieauguma tendences.