Ražošana

Jāņos var pietrūkt miestiņa

Sandra Dieziņa, 08.06.2018

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Labie laikapstākļi maijā veicinājuši alus noietu un daži alus ražotāji jau raizējas, ka alus uz Jāņiem var pietrūkt.

Ja marts pēc akcīzes palielināšanas, aukstā laika dēļ un pieaugušo komunālo rēķinu dēļ izskatījās ļoti drūms, tad pusgada rezultāti būs optimistiskāki, tieši pateicoties maija mēnesim, skaidro alus darītavas Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Lielākajai daļai mazo alus darītavu jūnijā un, iespējams, uz Jāņiem alus var pietrūkt, jo jaudas ir ierobežotas un mazās alus darītavas jau tā strādā uz pilnu jaudu, viņš piebilda. Valmiermuižas alus restorānus pilnībā nodrošinās ar savu produkciju, taču var gadīties, ka kādam veikalam alus var pietrūkt. Taču tad tirdzniecības vietām tiek skaidrota situācija un izskan aicinājums to izprast.

Gandrīz pietrūks, tā uz jautājumu, vai Jāņos pietiks alus, sarunā ar db.lv atbild SIA Bauskas alus valdes loceklis Vladimirs Barskovs. Līdz Jāņiem palikušas divas nedēļas un jau šobrīd Bauskas alus strādā ar maksimālo jaudu. V. Barskovs skaidro, ka iemesls ir maijs, kas salīdzinoši ir bijis ļoti labs mēnesis alus un bezalkoholisko dzērienu realizācijai. Kopumā pirmajā pusgadā realizācija varētu būt iepriekšējā gada līmenī, bet peļņa būs mazāka, jo pārdošanas cena akcīzes kāpuma dēļ ir samazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kanādas autodetaļu ražotājs Magna meklē partnerus Baltijas valstīs

LETA, 06.06.2018

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Kanādas autodetaļu ražotājs «Magna» Baltijas valstīs meklē automašīnu komponentu ražotājus, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios».

«Eiropā vieglo un kravas automobiļu pārdošanas apjomi pieaug. Rietumeiropā jaudu sāk pietrūkt, un skatieni pievēršas Polijai, Čehijai, Slovākijai un Ungārijai. Taču arī šajās valstīs nozares pārstāvji sāk teikt, ka resursu vairs nepietiek - trūkst darbinieku, darbaspēks kļūst dārgāks, vērojama liela darbinieku mainība. Pasūtījumi iekavējas, ražotāji neslēpj bažas. Tādēļ piegādātāju redzeslokā nonākušas Baltijas valstis, un jau pāris gadus notiek intensīvas tikšanās,» pastāstījis Lietuvas inženiernozaru asociācijas «Linpra» direktors, Baltijas autodetaļu klastera vadītājs Darjus Lasjonis.

Pagājušajā nedēļā «Magna» pārstāji tikās ar 32 Baltijas valstu ražotājiem, no kuriem 22 pārstāvēja Lietuvu, un pēc šīs tikšanās Kanādas kompānija atzina, ka puse no visiem uzņēmumiem varētu tai piegādāt produkciju, norādījis laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Dzīvot un izdzīvot Jāņus

Sandra Dieziņa, 22.06.2018

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Pīt vainagus, izjust kopābūšanu un gavilēt no sirds, to Jāņos iesaka zāļu sieva Līga Reitere, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Jāņos piedien daudz līgot. Līgo no – uz. Tā ir pāreja, jauns laiks – no pilnzieda uz pilnbriedu, uz auglību. Es kā saimniece, kā māte, kā vecmāmiņa, kā sieviete, kā cilvēks līgoju. Es kā dabas daļa līgoju. Līgo līdzi saulei, laikam, ritējumam. Saulgriežos ir garā diena un īsā nakts, pilnzieds. Šogad gan pilnzieds ir pirms Jāņiem un laikā, kad sāksies astronomiskā vasara, vairs nebūs pilnzieda,» stāsta zāļu sieva. Viņa atklāj, ka Jāņos gribētu piedzīvot dziedāšanu ar gavilēšanu, skurbumu no smaržas, zaļuma, ziedu daudzveidības, no krāsas, no skriešanas, diešanas, dejošanas, no gulēšanas zālē vai sienā, no ļaušanās vējam. Tiesa, to var darīt arī citās dienās. Kad ir īsais, siltais, baltais nakts laiks, tad vēl jo vairāk cilvēki domā, ka dabā viss uz auglību rosās, vēl jo vairāk to kāro piedzīvot – apreibt no smaržas, mīlas, no ziedu daudzveidības, dziesmu gaviles. «Apreibt ne tikai no alus un bučas, bet dabas. Tas ir tas reibinošais, kas pilnziedā kārojas, – plandošais bruncis, kas vijīgs pie auguma, rosinošs un kairinošs,» teic zāļu sieva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Rudzu maizes cepšanai var pietrūkt vienīgās vietējās rudzu šķirnes Kaupo

Db.lv, 27.08.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Savu pensiju katrs pelna pats un tikai pats

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 19.09.2018

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Viens no karstākajiem topikiem publiskajā telpā pirms vēlēšanām ir pensijas – kam tās pienākas, cik lielā apjomā, vai tās jāsaista ar bērnu skaitu, vai 2. līmeņa pensijas ir mantojamas utt. Diemžēl šajās visnotaļ vērtīgajās diskusijās mēdz iezagties arī pa kādam mītam, kas neatbilst patiesībai.

Viens no tādiem ir šad tad sastopamais apgalvojums, ka šodienas bezbērnu strādājošie attiecībā uz pensijām tādi dienaszagļi vien ir un viņiem pensijas pelnīs šodienas jaunā paaudze, kas vēl sēž skolas solā. Un vecākiem, kas šos bērnus audzina, pienākas īpaši bonusi klāt pie pensijas. Un vispār nav īsti godīgi, ka šodienas bezbērnu strādājošie dzīvos uz citu vecāku bērnu sarūpētām pensijām. Te būtu nepieciešams ieviest skaidrību.

Katrs strādājošais, kas veic sociālās iemaksas, neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav bērni, savu paaudžu solidaritātes pienākumu ir izpildījis.

Naudas avots, no kura tiek izmaksātas pensijas, tiešām ir aktuālie nodokļu maksātāji. Taču tas ir tikai naudas avots, bet savu pensiju katrs nopelna sev pats ar savām darba mūžā veiktajām sociālajām iemaksām un darba stāžu. Ikviena pensija ir atkarīga tikai no cilvēka paša darba mūža ieguldījuma, un tai nav nekāda sakara ar to, ko pelnīs vai nepelnīs šodienas bērni. Katrā ziņā ir aplami teikt, ka kāds pelna pensiju kādam citam. Jo pensiju katrs pelna sev pats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Balticovo ieguldīs vairāk nekā 8 miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā

LETA, 28.11.2018

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS «Balticovo» plāno ieguldīt vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, intervijā teica «Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps.

Pēc viņa teiktā, lai ražotu kūtī turētu vistu olas, uzņēmums plāno izveidot vietu 260 000 putnu.

«Ideja attīstīt ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanu ir balstīta uz pieprasījumu Skandināvijā un Rietumeiropā. Latvijā var just nelielu pieprasījuma kāpumu, bet tikai uz to būtu pāragri balstīt biznesa lēmumus. Iecavā mēs būvēsim gan ārpus sprostu kūtis, gan jaunputnu kūtis, kurās no cālīšiem tiks audzētas dējējvistas,» sacīja Auškāps.

Savukārt «Balticovo» padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Valdis Grimze piebilda, ka kompānija strādā pie nr.2 jeb kūti turētu vistu dētu olu ražošanas attīstības, jo šādas olas uzņēmumam sāk pietrūkt pieprasījuma nodrošināšanai Latvijā un ārvalstu tirgos. Pirmās divas kūtis plānots nodot ekspluatācijā 2019.gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Baltic Block palešu bloku kluči pēc vērienīgajām investīcijām

Laura Mazbērziņa, 18.01.2019

Galerijā apskatāms, kā top Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotāja «Baltic Block» produkcija.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Baltic Block, lai vērotu, kā tiek ražoti palešu bloku kluči.

Investējot 5,4 miljonus eiro, uzņēmums 2018. gadā palielināja ražošanas līniju skaitu, tika iegādātas trīs jaunas Itālijā ražotās «IMAL s.r.l.» līnijas, ierīkota līmes virtuve, uzbūvēts jauns ražošanas angārs, uzstādīts tvaika ūdens sagatavošanas katls, uzinstalēta jauna pakošanas līnija, kā arī uzlaboti tvaika piekarsētāji. «Tas ir ļoti pozitīvi, jo šķiet, ka mēs līdz ar jaunajām līnijām varēsim kāpināt ražošanas jaudas līdz 40%, tās būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Jaunās līnijas mums ļaus palielināt arī eksportu,» skaidro Guntis Bortņikovs, SIA «Baltic Block» tehniskais direktors.

Uzņēmuma pirmssākumi meklējami 1997. gadā, kad uzņēmums nodarbojās ar kokmateriālu vairumtirdzniecību, nesdams citu nosaukumu. Taču 2012. gads sākās ar lielām pārmaiņām, kad ražotne tika nodota ekspluatācijā Eiropas Palešu Asociācijai (EPAL) sertificētu koka bloku ražošanai, kā rezultātā uzņēmums saņēma atļauju uzsākt bloku ražošanu.«Tas bija fundamentāls un stratēģisks solis, jo šajā asociācijā sertificētie produkti veido lielāko palešu kategoriju klāstu pasaulē. Sertificējoties EPAL kritērijiem, arī mēs sev atvērām ļoti lielu tirgus daļu un atkarībā no kalendārā mēneša, puse no «Baltic Block» jaudām ir novirzīta bloku ražošanā, kas ir paredzēti tieši EPAL sertificētajām paletēm,» norāda uzņēmuma direktors Andis Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Madonas alus atradis savu garšu

Elīna Pankovska, 12.12.2018

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

SIA Madonas alus pāris gados iekaro stabilu vietu mazo alus darītavu tirgū.

Jau gandrīz četrus gadus vēsturiskajā Madonas alus brūzī saimnieko SIA Madonas alus īpašnieki Rolands Zaharovs, viņa tēvs Edgars Zaharovs un palīdz arī viens no Rolanda brāļiem Ralfs. Madonas alus darītavā vairāk nekā pirms simts gadiem, 1906. gadā, tika sākta miestiņa ražošana akmens ēkā, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām. Zem darītavas ir saglabājušies arī pagrabi, kuros senāk tika glabāts ledus no tuvajiem ezeriem. Uz šiem ledus gabaliem vasarā tika guldītas alus mucas, kas pa īpašu caurumu pagraba griestos tika nogādātas pagrabā. Brūzi pašreizējie tā īpašnieki iegādājās 2015. gadā – pēc tam, kad Rolands Zaharovs bija atgriezies no studijām Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīze ļauj Latvijai pievilināt kaimiņu patērētājus

Māris Ķirsons, 19.12.2018

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Akcīzes nodokļa likmju atšķirības Baltijas valstu vidū Latvijas valsts budžetam ir ļāvušas iekasēt desmitiem miljonu eiro no alkohola un alus tirdzniecības; par to, vai šī situācija turpināsies, pašlaik skaidrības vēl nav.

Šādi ir nodokļu ekspertu un uzņēmēju secinājumi, vērtējot Finanšu ministrijas datus par Baltijas valstu nodokļiem 2018. gadā. Tā kā Igaunijā ir lielākas darba algas un arī augstāks dzīves līmenis, tad loģiski, ka šajā ziemeļu kaimiņvalstī ir ievērojami augstākas akcīzes nodokļa likmes visiem produktiem, kurus apliek ar šo nodokli, – degvielai, alum, stiprajam alkoholam un tabakas izstrādājumiem. Vienlaikus Latvijas pašreizējās akcīzes nodokļa tāpat kā valsts ģeogrāfiskais novietojums ir pa vidu starp Baltijas valstīm, jo vairumam preču Lietuvā noteiktais akcīzes nodoklis ir nedaudz mazāks par Latvijā esošajām likmēm, izņemot alu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vaidava Ceramics cenšas mainīt savu identitāti

Biznesa Plāns, 06.02.2019

Uzņēmuma vadītājs Miks Balodis.

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Gluži kā sajuzdams četrdesmitgadnieku krīzes tuvošanos, uzņēmums Vaidava Ceramics cenšas mainīt savu identitāti. Nobraucis no vecajām sliedēm un sācis ripot pa jaunu – dizaina trauku – ceļu, kas pirmo reizi ražotnes vēsturē ved ārpus Latvijas.

Vaidava Kocēnu novadā ir savāds ciemats – daudzdzīvokļu nami un sabiedriskās celtnes kā bērna sarindotas padomju laika konstruktora detaļas it kā pieskrūvētas zemei mūžvecu koku aleju malās. Izbraucot cauri ozolu ceļam un nogriežoties muižas laiku dārznieku stādītolapegļu rindstarpā, var nokļūt uzņēmuma Vaidava Ceramics ražotnē – pieticīgā celtnē, kur jau gandrīz četrdesmit gadu griežas keramikas virpas un silst elektriskie trauku cepļi.

Baltijā nav analogu

Pērn uzņēmums iegādājies divas jaunas, Vācijā ražotas krāsnis, un tā ir lielākā investīcija ražotnes modernizācijā gandrīz divdesmit gadu laikā. Saglabāta arī viena no divām vecajām krāsnīm, līdz ar to tagad trauki cepas trīs krāsnīs, kas, kā atzīmē uzņēmuma vadītājs Miks Balodis, ir svarīgākais instruments keramikas ražošanā. Miks uzņem kabinetā, kur atrodas zaļš, ērts dīvāniņš un Māra Subača zīmējumi pie sienas. Aiz durvīm, Vaidavas podnieku veidots un garajā pārtapšanas procesā tūkstoškārt apglāstīts, smaržo māls. «Plānojot jauno krāšņu iegādi, šķita, ka nākotnē varētu pietrūkt jaudas, un nepagāja ilgs laiks, kad jau varam būt pateicīgi par savu lēmumu darbināt trīs krāsnis. Tagad ražotnē strādā vienas no modernākajām iekārtām šajā industrijā, jo Baltijā analogu šādām krāsnīm tik lielā izmērā nav,» stāsta Miks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Brexit kaislības plosa drāmas karalieni

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 01.03.2019

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

«Ja UK beigu beigās paliks EU, tad gribētos piestādīt viņiem rēķinu par šo pēdējo gadu čakaru, ko viņi radījuši. Tā vietā, lai strādātu ES nākotnes vārdā, liela daļa aparāta visās ES dalībvalstīs ņemas ar šo «Drama Queen»... :(

Jau sāk apnikt,» tā tvīto Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs. Jāteic, ka drāmas karalienes alias Lielbritānijas sarīkotajām kaislībām pagaidām gals vēl nav redzams. Lielā mērā izšķiroši būs trīs datumi – 12., 13. un 14. marts. Proti, 12. martā parlamentā paredzēts atkārtots balsojums par premjerministres Terēzas Mejas izstāšanās plānu. Ir liela varbūtība, ka parlamentārieši to atkal noraidīs, jo tajā nav ietverta «cietā Brexit» aizstāvju prasība atrisināt jautājumu par robežas atjaunošanu starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju.

Ja Mejas plāns tiek noraidīts, tad 13. martā parlamentārieši balsos par tā dēvēto bezvienošanās Brexit, ko daudzi uzskata par vissliktāko scenāriju, vispirms jau pašai Lielbritānijai. DB jau rakstīja, ka šādā gadījumā Lielbritānijai varētu pietrūkt importēto preču, tostarp pārtikas un medikamentu. Ja parlamentārieši nobalso pret šādu scenāriju, tad 14. martā tiks balsots par izstāšanās termiņa – 29. marta – pagarināšanu. Jāteic, ka T. Meja stingri iestājas pret izstāšanās termiņa pagarināšanu. «Mūsu primārajam fokusam ir jābūt vienošanās panākšanai un aiziešanai no ES 29. martā. Tas iedzīvotājiem un uzņēmējiem dos noteiktības sajūtu, ko tie ir pelnījuši,» teikusi premjeministre.

Komentāri

Pievienot komentāru