Janukovičs prasa rietumvalstīm nejaukties Ukrainas krīzes risināšanā 

Ukrainas prezidents Viktors Jankovičam ir kategoriski iebildumi pret rietumvalstu politiķu iejaukšanos Ukrainas krīzes risināšanā, vēsta BBC.

Gunta Kursiša, 2013. gada 20. decembris plkst. 10:20

Tāpat V. Janukovičs pauda, ka Ukraina varētu piekrist daļai Maskavas vadītās Muitas savienības noteikumu.

Jau rakstīs, ka Ukrainas un Krievijas prezidenti šīs nedēļas sākumā tikās Maskavā, kur parakstīja vairākus sadarbības dokumentus, tostarp līgumu par tirdzniecības barjeru atcelšanu un ekonomisko saisū stiprināšanu. Turklāt Krievija solījusi iegādāsies Ukrainas obligācijas 15 miljardu ASV dolāru apmērā. Tas saniknojis opozīciju, kas pieprasīja V. Janukoviču atklāt, ko Ukraina piedāvājusi apmaiņā pret Krievijas dāsnumu.

Eiropas atbalstītājus, kas jau vairākas nedēļas protestē Kijevas centrā, apmeklējušas vairākas augsta ranga Eiropas Savienības (ES) amatpersonas, piemēram ASV republikāņu senators Džons Makkeins (John McCain), ES pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Ketrina Eštone (Catherine Ashton), bijušais Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle (Guido Westerwelle).

Komentējot ārvalstu viesu vizītes, Ukrainas prezidents V. Janukovičs pauda, ka ir «kategroiski pret to, ka kāds nāk un māca, kā mums dzīvot». Viņš uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir tas, ka krīze ir Ukrainas iekšlietu problēma un citām valstīm tās risināšanā nebūtu jājaucas.

Tāpat viņš solīja, ka vienošanās ar Krieviju neieteikmēs Ukrainas integrāciju. Tāpat viņš pašreizējajās ekonomiskajās problēmās vainoja viņa priekštečus, rietumnieciski noskaņotās Oranžās revolūcijas līderus. Ukrainas prezidents ekonomikas nelaimēs vainoja bijušo Ministru prezidenti Jūliju Timošenko,kura 2009. gadā slēdza «gāzes līgumu» ar Krieviju. V. Janukovičs pauž, ka tas radīja valstij zaudējumus 20 miljardu ASV dolāru apjomā.

Cita problēma pēc V. Janukoviča paustā, ir Starptautiskā valūtas fonda aizdevuma 16,4 miljardu ASV dolāru apmērā atmaksa, bet trešais Ukrainas ekonomiskā vājuma faktors ir nesenais tirdzniecības apjomu kritums ar Krieviju un bijušajām Padomju savienības valstīm.

Tūkstošiem protetētāju Kijevā norāda, ka nekādā gadījumā Ukrainai nebūtu jāpievienojas Muitas savienībā. Maskavas vadītā savienība tika dibināta 2010. gadā un tajā piedalās Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 19. decembris plkst. 10:14

Itālijas galvaspilsētā Romā tūkstošiem itāļu izgājuši ielās, lai protestētu...

2013. gada 18. decembris plkst. 9:51

Ukrainas opozīcijas līderi pieprasījuši atklāt, ko prezidents Viktors Janukovičs piedāvājis...

2013. gada 16. decembris plkst. 9:29

Lai paustu atbalstu valsts attīstības eiropeiskam virzienam, Kijevā aizvadītajās brīvdienās pulcējās...

2013. gada 14. decembris plkst. 16:19

Par vardarbīgu protestantu izklīdināšanu Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs no amata...

2013. gada 14. decembris plkst. 8:23

Ukrainas tiesa atbrīvojusi deviņus cilvēkus, kas tika arestēti sadursmju laikā starp eiropeiski...

Nepalaid garām

Alus pasaule ir daudz plašāka, nekā varētu iedomāties, stāsta šī dzēriena someljē...

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...