Jaunākais izdevums

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Valstis pieņem un legalizē

Lielo banku analītiķi ne reizi vien uzsvēruši kriptovalūtu lomu nākotnē. Deutsche Bank savā ziņojumā paredz turpmāku kriptovalūtas attīstību, uzsverot, ka līdz šim būtisks šķērslis, kas traucēja tās izaugsmei bijuši regulatorie šķēršļi, taču valstis pamazām pieņem jauno finanšu pasaules kārtību un to ietver likumdošanā, tādējādi radot potenciālu tām nākotnē aizvietot ierastos maksājumu līdzekļus. Jau līdz šim brīdim ne viena vien valdība paziņojusi par atteikšanos no skaidras naudas izmantošanas, kas nākotnē paver iespējas kriptovalūtām un digitālajai naudai. Bankas veiktajā aptaujā secināts, ka aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju dod priekšroku digitāliem maksājumiem, savukārt trešdaļa satraucas par savu anonimitāti. Šos divus jautājumus vislabāk risina kriptovalūtas. Bankas eksperti prognozē – ņemot vērā, ka valdības sāk nostāties kriptovalūtu pusē, bet patērētāji tās izmanto aizvien biežāk, paredzams, ka to izmantošanas temps nākotnē paātrināsies. Ja šī tendence turpināsies esošajā tempā, tad līdz 2030. gadam blokķēdes maciņa lietotāju skaits pasaulē varētu sasniegt jau 200 miljonus. Pašreiz straujāku attīstību bremzē jau iepriekšminētās likumdošanas izmaiņas, taču, kļūstot par legālu norēķināšanās līdzekli, kas nozīmē arī sadarbību ar tādām starptautiskajām kompānijām kā Mastercard, Visa, Apple, attīstība notiks lavīnveidā. Jāatzīmē, ka vairākas valstis jau spējušas ātri reaģēt uz jaunajām vēsmām tirgū, jo vēlas kļūt par pirmajiem, kas ielec šajā vilcienā un tādējādi nosaka toni tirgū, un piesaista jaunus tirgus dalībniekus, veidojot labvēlīgu vidi to attīstībai. Viena no šādām valstīm ir Vācija, kur parlaments no 2020. gada 1. janvāra atļāvis bankām tirgoties ar kriptovalūtām, tādējādi dodot skaidru signālu tirgum par šo valūtu leģitimitāti un nākotnes potenciālu. Dodot zaļo gaismu kriptovalūtām, investori varēs ieguldīt naudu Vācijas fondos un nebūs spiesti naudu pārvietot ārpus valsts.

Ņemot vērā, ka Vācija ir būtisks spēlētājs gan Eiropas, gan pasaules ekonomikā, paredzams, ka tai sekos arī citas valstis. Būtisku soli pretī kriptovalūtu attīstībai nesen spērusi arī Lihtenšteina, kas ir viena no Eiropas bagātākajām valstīm. Lihtenšteinas valdība lēmusi apstiprināt likumu, kas regulē tokenizāciju, tādējādi kļūstot par pirmo valsti pasaulē, kas regulē tokenu ekonomiku. Valdības pārstāvji skaidrojuši, ka likums regulē klientu un aktīvu aizsardzību un ar tā palīdzību tiks izveidota adekvāta dažādu pakalpojumu sniedzēju kontrole, taču tajā pašā laikā šis lēmums raksturo valsti kā inovatīvu un legāli drošu vietu tokenizācijas nodrošinātājiem. Līdz ar šiem lēmumiem valstis kļuvušas daudz pievilcīgas investoriem, un ieguvumi būs skaidri saskatāmi jau tuvākajā laikā.

Kā izvērtēt?

Kriptovalūtu ir daudz, taču nereti problēmas sagādā jautājums, kā tās izvērtēt un pēc kādiem kritērijiem vadīties, izmantojot tās naudas maiņā vai preču iegādei. Ko darīt? Viens no nozīmīgiem aspektiem ir saprast, vai kriptovalūta ir decentralizēta vai centralizēta. Bieži vien kā digitālās naudas priekšrocība (un tikpat bieži arī kā trūkums) tiek minēta decentralizācija – vairums kriptovalūtu ir decentralizētas, kas nozīmē, ka tai nav konkrētas centrālās vietas, kas to regulē, uzrauga, tādējādi nepastāv kontrole pār šo naudu. Starp šī veida valūtām var minēt pasaulē vispopulārāko kriptovalūtu Bitcoin, arī Ethereum, Litecoin un citas. Savukārt centralizēta kriptovalūta nozīmē, ka tā koncentrējas vienas iestādes rokās, tādējādi, notiekot kiberuzbrukumam vai līdzīgiem gadījumiem, digitālās valūtas īpašnieks var nesatraukties, ka viņa digitālā nauda pazudīs bez pēdām, kā tas var notikt decentralizācijas gadījumā. Starp šī veida kriptovalūtām var minēt tādas kriptovalūtas kā Ripple un OneCoin.

Tomēr strauji augošo kriptovalūtu tirgum ir arī savi izaicinājumi, un, sastopoties ar lielo valstu konkurenci, cīņa nav viegla. Līdz šim pasaules tirdzniecībā ir dominējušas tikai dažas valūtas, kuru emitenti nevēlas zaudēt savu lomu, tādēļ meklē veidus, kā saglabāt līderpozīcijas tirgū, un nereti šīs kampaņas vērstas pret kriptovalūtām, radot visneiedomājamākos šķēršļus to izaugsmei. Kā vienu no piemēriem var minēt iepriekšminēto OneCoin, pret kuru regulāri tiek izvērsta plaša melnā PR kampaņa, publicējot pretrunīgu un melīgu informāciju, kurā nomelnoti gan šīs valūtas veidotāji, gan vērojami centieni šo valūtu destabilizēt, taču šis ir neizbēgams faktors, ja tiek radīts kas nozīmīgs un atbilstošs G20 jaunajām prasībām, proti, ONE satur KYC (Zini Savu Lietotāju) protokolu, atbilst AML direktīvām, centralizēta un to nav iespējams nozagt, un spēj aizvietot Visa un Mastercard pārskaitījumu jaudu vairākas reizes, kā arī ietaupa komisijas par momentāniem pārskaitījumiem uz jebkuru pasaules malu.

Iespējas mainīt

Arī Latvijā kriptovalūtu izmantošana un nākotnes potenciāls tiek regulāri apspriests, un jau patlaban mūsu valstī pēc Eiropas Parlamenta regulas virtuālā valūta ir atzīta par līgumisku maiņas līdzekli, un to iespējams izmantot preču maiņas darījumiem. Arī citās valstīs preču maiņa ir atļauta, un prognozes liecina, ka nākotnē tendence mainīt kriptovalūtas pret precēm tikai pieaugs, tādēļ jau tagad pasaulē pastāv platformas, kas piedāvā šo iespēju.

Šo tirdzniecības veidu piedāvā arī viena no pasaulē pirmajām digitālajām e- komercijas platformām – Dealshaker, kurā, izmantojot kriptovalūtu OneCoin (ONE), iespējams to samainīt pret precēm. Platforma dibināta 2017. gadā, lai veicinātu jaunas vēsmas interneta tirdzniecībā.

Platformā jau reģistrējušies vairāk nekā 120 tūkstoši uzņēmumu un 628 tūkstoši privātpersonu no dažādām pasaules valstīm, piedāvājot visdažādākās preces, sākot ar ikdienā izmantojamām precēm mājai līdz pat izklaides un ceļojuma inventāram.

Dealshaker ļauj satikties pircējiem un pārdevējiem, kas meklē ko jaunu, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas, un vērojams, ka vēlme šādi tirgoties pieaug, kas atspoguļojas arī strauji pieaugošajā lietotāju skaitā, kas patlaban sasniedz 3,6 miljonus no 194 pasaules valstīm. Ik dienas platformu apmeklē vairāk nekā 300 tūkstoši klientu, kuri labākos piedāvājumus ātri vien samaina pret ONE pat dažu minūšu laikā, tāpēc tos vairs neredz aktīvajā piedāvājumā. Pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem ir milzīgs, jo konkurence ir maza. Ievērojama priekšrocība ir tā, ka apmierinātas un juridiski ir aizsargātas abas puses. Ja kāds nav apmierināts, tad ONE tiek atgriezts un darījums centralizēti atcelts, un monētas – atgrieztas. Tādējādi, salīdzinot ar kriptovalūtām, ONE ir vienīgā stabilā kriptovalūta, kas piedāvā garantiju saviem lietotājiem, reālu pielietojamību un stabilu kursu gan šodien, gan nākotnē.

Tāpēc pasaules finanšu eksperti un jaunā kriptovalūtu likumdošana 2020. gadā ir par centralizētu sistēmu legalizāciju nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas nauda ir jāparedz mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.

Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdībai draud iespēja krist otrā galējībā, atbalstot tos, kas krīzē necieš

Db.lv, 05.03.2021

Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs, uzskata Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību ļoti uzmanīgi izvērtēt jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu un finansiālo atbalstu novirzīt tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas ir cietuši Covid-19 krīzē.

“Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs. Šāda precīzi mērķēta pieeja atbalsta sniegšanā palīdzēs mazināt krīzes radīto slogu un noturēt valsts parādu saprātīgā līmenī,” saka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju padome kopumā pozitīvi vērtē valdības darbu pie ekonomikas atbalsta pasākumu izveidošanas, it sevišķi centienus uzturēt dialogu ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem, lai atbalsts būtu mērķtiecīgāks un efektīvāks. Padomes ieskatā ir sasniegts mērķis atbalsta apjoma palielināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomika pēc īsas atelpas dodas cīņā ar otro vilni

Dainis Gašpuitis, Ekonomists AS "SEB banka", 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešais ceturksnis ekonomikā pagāja optimisma zīmē, sparīgi deldējot pirmajā pusgadā iegūtos zaudējumus.

Kāpums trešā ceturkšņa laikā par 6,6% apstiprina ekonomikas elastīgumu. Gada izteiksmē kritumu izdevies samazināt līdz 3,1%. IKP ietekmēja apjoma pieaugums ražojošajās nozarēs par 0,4%. Samazinājums saglabājās pakalpojumos par 4,8%, bet pārliecinošākā atgūšanās ritēja mazumtirdzniecībā (+4,3%).

Visai veiksmīgā atgūšanās ir devusi ar labākas izejas pozīcijas sagaidot otro vilni. Trešā ceturkšņa laikā pasaules ekonomika ir atguvusi aptuveni 60% no pirmajā pusgadā zaudētā, bet atveseļošanās lielākajā daļā jau ir palēninājusies. Valstu un reģionu perspektīvas izriet no panākumiem vīrusa kontrolē un politiskās reakcijas. Tieši tādēļ Eiropas perspektīvas ir kļuvušas sarežģītākas, jo otrie viļņi ir izraisījuši jaunus ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par investīcijām Latvijā LIAA uzrunā pakalpojumu centrus

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais izaicinājums pašlaik ir potenciālo investoru uzrunāšana un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) mērķis ir darbs ar Rietumu uzņēmumiem, kuri uz Eiropu grib pārcelt IT un dalīto pakalpojumu centrus, stāsta LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Pandēmijas laikā virkne šādu investoru saskārās ar situāciju, ka, piemēram, Āzijā izvietotie pakalpojumu centri vienkārši pārtrauca darbu.

Vienlaikus Rožkalns norādīja, ka ir arī jādomā par to, kāda veida investīcijas Latvijā vēlamies.

"Piemēram, ja kāds investors pašlaik vēlas pārcelt savu rūpnīcu no Ķīnas uz Latviju, vai tas ir tas, ko mēs gribam? Vai mēs gribam būt Eiropas "mazā Ķīna"? Atbilde ir - nē, jo mēs negribam būt mazkvalificēta un zemi atalgota darbaspēka valsts. Turklāt mums darbinieku trūkst un atvērt šādam darbaspēkam robežas mēs arī negribam," norādīja Rožkalns.

Vienlaikus viņš norādīja, ka tomēr ir jāapsver augsti kvalificētu speciālistu piesaiste no citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapsētu informācijas digitalizācijas un pārvaldības sistēmā "cemety.lv" līdz šim digitalizētas vairāk nekā 400 gan pašvaldībām, gan baznīcām piederošas kapsētas visā Latvijā, digitāli apkopojot informāciju par vairāk nekā miljons apbedītajām personām.

Šobrīd notiek darbs pie vēl vairāk nekā 40 Latvijas kapsētu digitalizācijas. Jau vairākus gadus "Cemety.lv" darbojas Lietuvā, kā arī uzsākta darbība Anglijā, Somijā, Francijā un Itālijā.

"Cemety.lv" jebkurš interesents var virtuāli izstaigāt jau digitalizētās Latvijas kapsētas, kā arī atrast informāciju par kapsētā plānotajiem publiskajiem pasākumiem, piemēram, kapusvētkiem. Digitalizētajās kapsētās vietnē redzama kapsētas karte, apbedījumu plāns, kā arī apskatāma konkrētu kapavietu fotofiksācija. Tāpat vietne ir palīgs visiem tiem, kuri vēlas atrast savu radinieku un draugu atdusas vietas, bet dažādu iemeslu dēļ nezina, kur tās atrodas. Ievadot mirušās personas vārdu, sistēmā iespējams atrast ne tikai kapsētu, kurā konkrēts cilvēks apbedīts, bet arī kartē redzēt kapavietas atrašanās vietu konkrētajā kapsētā. "Cemety.lv" atrodamā informācija kļuvusi par noderīgu instrumentu arī ciltskoku veidotājiem – tiem, kas apzina un pēta dzimtas vēsturi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli Vjetnama šobrīd tiek uzskatīta par tehnoloģiju uzņēmumu iespēju zemi, un sava biznesa attīstībai šo valsti nolūkojis gan Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Jeff App", gan "Twino grupa".

Dibināts 2019. gada vasarā, "Jeff App" ir kredītu starpniecības risinājums, kas izmanto alternatīvos datus, lai uzlabotu piekļuvi aizdevumiem Dienvidaustrumāzijas valstīs. Kā pirmā valsts, kur sākt darbu, izvēlēta Vjetnama. Tāpat arī "Twino grupa" paziņojusi par darbības sākšanu šajā valstī – kopā ar "VIA SMS Group" uzņēmums ir vienojusies par sadarbību Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgus apgūšanā, kopīgi izveidojot jaunu kreditēšanas zīmolu "Vamo", kas kopš 2019. gada decembra darbojas Vjetnamā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības izmaksas šobrīd ir lielākais nekustamā īpašuma tirgus izaicinājums, jo, tām augot, mājokļu pieejamība samazinās, taču iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

«Pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, tādēļ jādomā un jāveic pasākumi, lai samazinātu mājokļu pašizmaksu. Te saredzu vairākas lietas, ko valsts no savas puses varētu izdarīt salīdzinoši ātri, lai mazinātu mājokļu pašizmaksu,» stāstīja Kļaviņš.

Piemēram, norādīja Kļaviņš, būtu nepieciešams sakārtot Dzīvokļa īpašuma likumu, lai varētu dalīt dzīvokļu īpašumos vairāk nekā vienu ēku.

Kļaviņš sacīja, ka Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse ir iesniegusi priekšlikumu, kuru ir atbalstījušas gan ministrijas, gan Valsts Zemes dienests, gan būvvaldes, bet tas ir «iesprūdis» Saeimā.

«Jaunais likums dotu iespēju efektīvāk izmantot zemes gabalu. Piemēram, ja dzīvojamais projekts sastāv no trim mājām, tad jaunais likums ļautu veidot vienu rotaļlaukumu šīm mājām pa vidu, nevis trīs bērnu rotaļu laukumus - katrai mājai savu, kā to paredz esošā likuma redakcija. Tas nevajadzīgi sadārdzina mājokļa izmaksas, kuras gala rezultātā sedz neviens cits kā dzīvokļu pircēji. Ja apzināmies, ka zemes izmaksas veido 10% no kopējām izmaksām, tad šādā veidā var samazināt mājokļu pašizmaksu. Turklāt mūsu priekšlikums ļautu risināt arī problēmas, kuras ir parādījušās ar privatizētajām daudzdzīvokļu ēkām. Tas ir svarīgi arī no apsaimniekošanas viedokļa, jo apsaimniekojot lielāku ēku kompleksu, var piedāvāt zemāku cenu,» skaidroja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ceturtā industriālā revolūcija palīdz efektivitātē

Anda Asere, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanā arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot efektivitāti

"Carlsberg Group" digitālā vadītāja Nensija Kruikšanka (Nancy Cruickshank) norāda, ka ne vienmēr tehnoloģiju izmantošana nozīmē ļoti lielas izmaiņas – biežāk tās ir mazas nianses, kas palīdz uzlabot rezultātus kādā no ražošanas posmiem. Mūsdienās pircēji vēlas arvien dažādākus un individuālākus produktus, kas ražošanā nozīmē biežāku produkcijas veidu maiņu ražošanas līnijā, kas samazina efektivitāti. Nelieli uzlabojumi dažādos posmos šo efektivitāti palīdz atgūt.

Reizēm šķiet, ka visi to vien dara, kā runā par ceturto industriālo revolūciju. Ko "Carlsberg Group" saistībā ar šo ir paveikusi?

Es esmu digitalizācijas vadītāja un manos amata pienākumos ir pilns digitalizācijas un datu spektrs – kā mēs varam strādāt citādāk visā biznesā. Patērētājus interesē amatalus, bezalkoholiskais alus un cita interesantāka produkcija. 35 tirgos mēs strādājam paši, vairāk nekā simt tirgos uz licences pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 veicina papīra laikmeta pāreju digitālā. Arī likumdevējs gatavs transformācijām

Elīna Girne, vadošā juriste datu tehnoloģijas uzņēmumā ''SQUALIO Group'', 08.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācija valstī, kuru radīja Covid-19, veicināja ilgi gaidītās iespējas juridiskām personām. Proti, stājoties spēkā grozījumiem Komerclikumā (22.03.2020.), uzņēmuma akcionāru vai dalībnieku kopsapulces norise iespējama attālināti.

Sākotnēji konkrētās izmaiņas var likties kā piemērošanās pašreizējiem apstākļiem un Covid-19 risinājums, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības nepārtrauktību. Taču šīs izmaiņas ir būtiskas efektīvam un produktīvam darbam nākotnē ikvienai saimnieciskās darbības struktūrai – uzņēmumam, biedrībai vai organizācijai.

Aizvadītais attālinātā darba laiks sniedzis nozīmīgu mācību stundu nākotnei, proti, kā ietaupīt savu laiku un resursus, lai strādātu efektīvāk. Jūtami aktualizējies izmaksu optimizācijas jautājums, kas no tehnoloģiju puses izgaismo citu aspektu – vai protam izmantot tās tehnoloģijas, kas jau ir mūsu rīcībā. Izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, attālināti var norisināties gan apspriede un sapulce, gan dokumentu apstiprināšana un parakstīšana, tādējādi transformējot papīra laikmeta ātrāku pāreju digitālajā laikmetā. Mūsu ikdienas darba rutīnā vairāku procesu automatizācija izslēdz cilvēciskās kļūdas, palielina ātrumu un veicina augstāku produktivitāti. Joprojām digitalizācija ir mūsu domāšanas maiņa, kurai piespiedu motivācijas grūdienu sniedzis Covid-19 laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darba tirgus atslēgas vārdi 2020.gadā un kas sekos tālāk?

Ilona Baumane – Vītoliņa, Amrop konsultante, LU BVEF asociētā profesore, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu kalniņiem līdzīgās virāžas, ko šogad piedzīvojis Latvijas darba tirgus, ir savā ziņā nebijis precedents, jo atšķirībā no iepriekšējām krīzēm, ar pandēmijas izraisīto stresa testu vienlaikus negaidīti saskārās pilnīgi visi uzņēmumi un nozares.

Ja šī gada tendencēm Latvijas darba tirgū vajadzētu piešķirt atslēgas vārdus, tad tie būtu: atalgojums un darbinieku pieejamība, pārkvalifikācija, digitalizācija un vadības maiņas jautājums. Katru no tiem vēlos iztirzāt nedaudz izvērstāk, kā arī sniegt ieskatu tajā, ko varam gaidīt no nākamā gada.

Atalgojums un darbinieku pieejamība

Šis gads absolūti lielākajā daļā nozaru iezīmēja atalgojuma pieauguma sabremzēšanos. Speciālistu līmenī šobrīd pieejams lielāks skaits cilvēku (īpaši no viesmīlības un aviācijas jomām, kas ir krīzes smagāk skartās un bez darba atstājušas pat spējīgākos darbiniekus), tāpēc algu kāpums ir apstājies. Tomēr vidējā atalgojuma līmeņa samazinājums šobrīd vēl nenotiek. Notikusi uzņēmumu komandu optimizācija, un palikušajiem darba ir pat vairāk, tāpēc arī algu samazinājums vēl neseko. Vadītāju līmenī arvien vērojams augsts pieprasījums, un nav novērojamas arī negatīvas algas līmeņa korekcijas. Redzam, ka vairāk nekā 60% uzņēmumu šobrīd ir iesaldējuši jaunu darbinieku piesaisti, un arī lielākā daļa attīstības projektu uzņēmumos ir "uz pauzes". Un, lai gan pateicoties valsts atbalsta mehānismiem bezdarba rādītāji šogad nav dramatiski auguši, lielākā pandēmijas ietekme gan uz bezdarbu, gan arī atalgojumu vēl tikai gaidāma. Tāpat ir liela iespēja, ka pieaugs nodarbinātības formu dažādība – arvien vairāk redzēsim nodarbinātību uz noteiktu laiku vai projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitālais eiro – risinājums, ko adaptēsim dzīvē

Valdis Janovs, "TietoEVRY" maksājumu, zibmaksājumu un karšu vienības vadītājs, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskus risinājumus un inovatīvus pakalpojumus izstrādā, attīsta un pielāgo, lai izpildītu virsuzdevumu – atvieglotu cilvēkiem ikdienas darbības, tostarp finanšu norēķinus.

Arī Eiropas Centrālā banka patlaban meklē alternatīvu skaidrai naudai ar mērķi radīt pēc iespējas ērtāku instrumentu un pielietojumu. Kāpēc izraudzīta virtuālās valūtas stratēģija, un vai tās ieviešana nozīmē, ka digitālajam eiro piemīt nākotnes potenciāls?

Skatoties vēsturiski, digitālās valūtas laikmetu aizsāka “Bitcoin”, kas finanšu tehnoloģiju sektorā ielauzās ar strauji pieaugošu popularitāti. Gandrīz katrā finanšu konferencē tika prezentēts, kāpēc tajā vajadzētu ieguldīt, kāds ir ieguvums no šādām investīcijām. Lai gan Eiropas Centrālā banka “Bitcoin” vienmēr uzskatījusi par riskantu aktīvu, ko izmanto pelēkiem un, iespējams, arī nelegāliem darījumiem, tomēr intensīvais mārketings panāca savu – pieprasījums pēc šādiem naudas instrumentiem palielinās. Digitālās valūtas ir pievilcīgas un piesaista arvien vairāk cilvēku par spīti Eiropas Centrālās bankas mēģinājumiem atturēt no investīcijām šajā spekulatīvajā tirgū. Tāpēc visā pasaulē Centrālās bankas meklē alternatīvus risinājumus fiziskās naudas nākotnei digitalizācijas laikmetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 izraisītās izmaiņas patēriņa ieradumos ir uz palikšanu 21. gadsimtā?

Ivars Lamberts, AS “DelfinGroup” valdes loceklis, 18.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, visticamāk, ieies vēsturē kā viens no izšķirošiem 21. gadsimta notikumiem, kas ir devis grūdienu daudzām jaunām tendencēm un iedzīvotāju ieradumu izmaiņām.

Līdzīgi arī Latvijā šobrīd jau varam runāt par vairākām ieradumu tendencēm, ko izraisīja vai arī paātrināja pandēmijas dēļ ieviestie socializācijas, pārvietošanās un iepirkšanās ierobežojumi. Šajā gadījumā aicinu paraudzīties uz notiekošo caur lombarda prizmu, kas visos laikos ir bijis visai spilgts dažādu sabiedrībā notiekošu aktuālo procesu atspoguļotājs.

Vai šī lieta man patiešām ir nepieciešama?

Pandēmijas laikā cilvēki bija spiesti daudz vairāk uzturēties mājās – strādāt un mācīties attālināti vai atrasties piespiedu dīkstāvē. Tas savukārt veicināja mājās esošo mantu pārcilāšanu – ārā no skapjiem tika vilktas sen aizmirstas un iepriekš reti izmantotas lietas. Kopumā varam patiešām būt pārsteigti par to, cik daudz dažādu labu, kvalitatīvu un pilnībā darbspējīgu mantu neizmantotas glabājas līdzcilvēku skapjos un noliktavās. Normālos apstākļos liela daļa šo mantu turpinātu bezjēdzīgi uzkrāt putekļu kārtiņu mājas bēniņos vai dziļākajā skapja nostūrī, bet vēl pēc kāda laika visdrīzāk tiktu vienkārši izmestas, kļūstot par izšķērdīgas resursu izmantošanas kārtējo apliecinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Virši: Degvielas patēriņš ir atgriezies tuvu pirms pandēmijas līmenim

LETA, 30.03.2021

Degvielas tirdzniecības tīkla "Virši" īpašnieka AS "Virši-A" izpilddirektors Jānis Vība.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas patēriņš Latvijā pašlaik ir atgriezies tuvu tam, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, savukārt šajā gadā kopumā varētu būt neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2020.gadu, pauda degvielas tirdzniecības tīkla "Virši" īpašnieka AS "Virši-A" izpilddirektors Jānis Vība.

Viņš minēja, ka tostarp biznesa jeb komercpārvadājumu segmentā degvielas patēriņš īpaši nekritās arī pandēmijas pirmajā vilnī jeb pagājušā gada pavasarī, savukārt privātpersonu segmentā kritums bija daudz vairāk pamanāms.

"Pirmajā vilnī, it īpaši aprīlī un maijā, tirgus ļoti būtiski samazinājās - mazumtirdzniecībā vairāk nekā par 10%. Protams, tas rezultējās vēl asākā cīņā starp tirgus dalībniekiem par klientiem. Līdz ar to peļņas maržas degvielas tirgū gāja uz leju, un tas savukārt negatīvi ietekmē rentabilitāti kopumā visā tirgū," teica Vība.

Tāpat viņš sacīja, ka no jūlija pandēmijas ietekme kļuva jūtami mazāka, un tirgus sāka atgūties. "Virši" degvielas uzpildes stacijās šajā laikā tirdzniecības apmēri pat pieauga, salīdzinot ar 2019.gada rādītājiem attiecīgajā periodā. Taču oktobrī-novembrī sākās otrais pandēmijas vilnis, un tirgū atkal bija novērojams degvielas realizācijas kritums, kas gan vairs nebija tik izteikts kā pirmajā vilnī pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmumu organizācijām un epidemiologiem meklē risinājumus, lai dažādas nozares varētu strādāt arī Covid-19 apstākļos. Taču vakcinācija ir kā vienīgā ieejas biļete dzīvei, kāda tā bija līdz 2020. gadam, un tā var kalpot kā instruments, lai tautsaimniecība atgrieztos ierastajās sliedēs, taču vakcīnu nepietiek un neprognozējamība valda visās jomās.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš uzskata, ka bez masveida vakcinēšanās būs ne tikai otrais, bet arī trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi. Tādējādi Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā rezultātā ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2021. gadu, kura sākums ir 2020. gada nogales kopija, un arī pašlaik pat runāt par kādiem būtiskiem uzlabojumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu ir salīdzinoši grūti?

2020. gads bija unikāls laiks, kurā varēja pieredzēt ļoti strauju IKP dinamikas izmaiņu, kur pieaugumu nomaina kritums un otrādi – sarukumu nomaina kāpums. Koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gada valsts budžetā cerētā 3,4% IKP pieauguma vietā būs tā sarukums. Protams, precīzu datu par to, cik liels IKP kritums bija 2020. gadā, vēl nav, taču provizoriskās prognozes liecina, ka tas būs ap 6%, kas gan salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu prognozētajiem rādītājiem būs viens no labākajiem.Covid-19 pamatīgu triecienu ir radījis tūrisma, viesmīlības, sabiedriskās ēdināšanas, izklaides, pasažieru pārvadājumu sektorā. Līdztekus tam kritumu piedzīvo arī tranzītbizness. Ieviestie pandēmijas ierobežošanas pasākumi atspoguļojas darba tirgū, jo Covid-19 ierobežojumu skartajās nozarēs bija nodarbināti teju 230 000 strādājošo, kas ir apmēram ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem. Pašlaik joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā. Saglabājoties ilgstošiem ierobežojumiem, nav izslēgts, ka Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā dēļ ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%. 2021. gada valsts galveno dokumentu – budžetu – valdība veidoja, balstoties uz prognozi par strauju (5,1%) ekonomikas atgūšanos pēc pērn piedzīvotā krituma. Nenoliedzami, ka daudzi speciālisti IKP pieaugumu 5% apmērā uzskata par nesasniedzamu mērķi, taču cerības arī pašlaik vēl nav zaudētas. Šādas prognozes pamatā bija Eiropas Komisijas redzējums un pozitīvās ziņas par vakcīnu izstrādi un masveida vakcinēšanās uzsākšanu visā ES. Arī pašlaik, janvāra nogalē, galvenais ierocis cīņā pret Covid-19 ir un būs vakcinēšanās, vēl jo vairāk, ja daļa epidemiologu pašlaik runā jau par iespējamu trešo pandēmijas vilni. Respektīvi, ja nebūs veikta masveida vakcinēšanās, tad šķiet, ka trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi ir neizbēgami. Un vēl jau ir novērota Covid-19 mutācija, kas kopējo situāciju nevienā jomā neuzlabo un pat to padara vēl neprognozējamāku nekā līdz šim. Šī neprognozējamība ir ne tikai Latvijas, Baltijas, bet visas ES un pat pasaules uzmanības fokusā. Lai no Covid-19 smagi cietušās un vēl citas jomas spētu ātri atjaunoties, visas ES dalībvalstis un arī Latvija ir ieviesusi dažādus atbalsta mehānismus, programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik dienu sastopamies ar jauniem kiberdrošības risinājumiem, kas ierobežo datu zādzības iespējas, palielinot gan banku kontu drošību, gan personālo datoru aizsardzību. Arī krāpnieki gudro aizvien jaunas metodes, kā datus iegūt, un runa nav tikai par piekļuvi kontiem.

Dienas Bizness uz sarunu par kiberdrošību un jaunumiem šajā jomā aicināja SK ID Solutions Latvijas filiāles koordinatori un Globālās pārdošanas vadītāju Sanitu Meijeri. Uzņēmums ir Smart-ID pakalpojuma un citu drošības programmatūru izstrādātājs.

Vēsturiski 2020. gads ir kļuvis par digitalizācijas lēcienu gan uzņēmējdarbībā, gan valsts institūcijās. Kādus riskus parādīja šī samērā straujā pāreja?

Lielākie izaicinājumi bija attālinātais darbs, attālināta klientu apkalpošana un pēc tam droša attālināta klientu apkalpošana. Kas attiecas uz attālināto darbu – tas nebija pārdomāts. Nebija rīku, nebija pieredzes, kā organizēt sapulces un tikšanās attālināti, nebija drošu informācijas apmaiņas kanālu. Nebija arī drošu pieslēgumu darba serveriem no darbinieku mājām. Daži datu centriem varēja pieslēgties, tikai esot birojā. Nācās ātri reaģēt – steigā mēģināt ieviest dažādus procesus un risinājumus, lai bizness neapstātos. Šajā steigā nenotika ne risku analīze, ne drošības risku izvērtējums. Ļoti pieauga dažādu krāpšanas gadījumu, datu un naudas zādzību skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādai jābūt izaugsmes stratēģijai pēc Covid-19?

Guntars Krols, EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija, līdzīgi kā citas krīzes, ir pārvērtusi tās biznesa dienaskārtības lietas, kuras agrāk tika uzskatītas par vēlamām kaut kad nākotnē, par jautājumiem, kurus vajadzēja izdarīt vakar.

Krīze ir atsegusi uzņēmumu vājās puses – pārāk lielas saistības, pārāk nedrošu naudas plūsmu, pārāk zemu uzņēmumu pašu kapitāla līmeni, pārāk jūtīgu pieprasījumu vai pārāk lielu paļāvību uz noteiktu produktu vai pakalpojumu. Līdztekus krīze ir kalpojusi, kā katalizators pārmaiņām, kuras jau uzņēma gaitu pirms pandēmijas, proti, vispārēju digitalizāciju un uzņēmumu darbības daudz plašāku sociālas atbildības izpratni. Precīzi nebūs iespējams prognozēt, cik no COVID-19 laika uzvedības pārmaiņām iesakņosies un cik izgaisīs līdz ar situācijas normalizāciju, taču skaidrs ir viens – krīzei sekos izaugsme, kas visdrīzāk būs nevienmērīga, bet ekonomika un sabiedrība būs mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas ieviešana viesusi izmaiņas arī autoskolu darbībā - teorētiskās apmācības klātienē vairs nedrīkst piedāvāt, tādēļ daļa autoskolu pārgājušas uz attālināto apmācību, bet daļa - pagaidām savu darbību apturējušas.

Plānots, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, nākotnē attālinātā teorijas apmācība varētu tikt ieviesta kā pastāvīgs apmācību veids.

Iepriekš nedrīkstēja

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba skaidro, ka ārkārtējās situācijas laikā ļauts attālināti mācīt visas teorētisko apmācību tēmas.

Līdz šim gan teorētiskā apmācība attālināti nebija iespējama, jo to aizliedza likums, kas nosaka, ka autovadītāja apmācība var notikt tikai telpā, kura ir apstiprināta no CSDD puses. Pirms krīzes valstī bija plāns ieviest daļēji attālinātu B kategorijas teorētisko apmācību, kas paredzēja, ka no 11 moduļiem, klātienē obligāti būtu jānoklausās 2 moduļi, bet šis īstenošanas plāns tika atlikts uz vēlāku laiku, stāsta autoskolas "Einšteins" pārstāve Baiba Rancāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunās Orkla šokolādes ražotnes darbības sākums pārcelts uz nākamā gada vidu

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā "Orkla" šokolādes ražotne Ādažos sāks darbu nākamā gada vidū, nevis šā gada ceturtajā ceturksnī kā iepriekš tika plānots, jo tās izveides darbos korekcijas ir ieviesis Covid-19, sacīja pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Vēl ārkārtējās situācijas laikā mēs paspējām nodot ekspluatācijā ražotnes ēku Ādažos. Nākamais posms bija ražošanas līniju pārvietošana un jaunu līniju uzstādīšana, kur bija nepieciešama ražotāju pārstāvju piedalīšanās, bet starptautisko ceļojumu ierobežošanas dēļ tas tika atcelts," sacīja Didrihsons.

Lasi arī:

Video: Lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā 

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ir aprēķinājusi, ka dabas resursu nodokļa palielināšana...

Viņš norādīja, ka ražošanas līnijas bija jāpaspēj pārvietot pirms sākas ražošana Ziemassvētku sezonai, proti, līdz augusta beigām.

"Ņemot vērā, ka to nevarēja izdarīt, mēs diemžēl pieņēmām lēmumu līniju pārvietošanu atlikt līdz janvārim, kad būs beigusies Ziemassvētku produkcijas ražošana. Tas nozīmē, ka jaunā ražotne pilnībā sāks strādāt nākamā gada pirmās puses beigās vai otrās puses sākumā," skaidroja Didrihsons.

Viņš arī norādīja, ka savukārt jaunajai "Orkla" cepumu un vafeļu ražotnei ir izstrādāts projekts, un pašlaik notiek būvnieku izvēles process.

Tāpat "Orkla Latvija" vadītājs atzina, ka šogad ir vieglāk atrast sezonas darbiniekus, taču darbaspēka pieejamības jautājums kā tāds joprojām ir nopietna problēma.

"Kā jau minēju, tad augusta beigās mums sākas Ziemassvētku sezonas ražošana, kad darba apjoms aug "Laimas" un "Selgas" cepumu ražotnē, un šajā laikā mēs vienmēr piesaistām papildu darbiniekus. Jā, šogad darbinieku pieejamība ir lielāka nekā pēdējos gados, bet te uzreiz ir jāsaka, ka pēdējos gados tā ir bijusi katastrofāla. Tādēļ es nebūt neteikšu, ka tagad viss ir ļoti labi un darbinieki ir brīvi atrodami. Tā nav, un darbiniekus piesaistīt joprojām ir gana grūti," pauda Didrihsons.

Viņš uzsvēra, ka pandēmija agrāk vai vēlāk beigsies, tāpēc ir jārisina viesstrādnieku jautājums. "Šim jautājumam ir liela nacionālā pieskaņa, bet neviens jau neaicina aizvērt acis un pilnībā atvērt robežas. Taču tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka mēs esam daļa no Eiropas Savienības, daļa no globālajiem procesiem darba tirgū. Nav jau tā, ka kāds gribētu aizvietot mūsu darbiniekus. Taču situācija ir tāda, ka darbs ir, bet darba roku nav," uzsvēra "Orkla Latvija" vadītājs.

Līdz ar jaunās "Laimas" fabrikas izveidi ražošanas apmērus būs iespējams dubultot salīdzinājumā ar esošajiem, ja būs atbilstošs pieprasījums. Sākotnēji bija plānots, ka ražošanas procesu jaunajā "Laimas" ražotnē varētu sākt 2020.gada ceturtajā ceturksnī. "Laimas" ražotnes celtniecībā Ādažos tika ieguldīti 8,9 miljoni eiro.

Blakus "Laimas" ražotnei būs otra "Orkla Latvija" ražotne, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā. To plānots atklāt 2022.gadā. Abu ražotņu Ādažos izveidei tika iegādāti kopumā 13 hektāri zemes, no kuriem cepumu un vafeļu ražotne aizņems lielāko daļu.

"Orkla Latvija" kopējais apgrozījums pērn, pēc provizoriskiem datiem, bija 117,3 miljon eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompāniju peļņa veidoja 6,7 miljonus eiro. "Orkla Latvija" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus zīmolus. Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā "Orkla".

Tev varētu interesēt arī:

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai, kas savā zīmolā veiksmīgi nes zaļas valsts tēlu, ir jāpanāk arī rīcībpolitika, kas mudina Latvijas lauksaimniecību pakāpeniski pārorientēties uz bioloģisku lauksaimniecību, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju Gustavu Norkārkli, Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītāju Viesturu Ķerus un Latvijas Dabas fonda vadītāju Andreju Briedi, pārrunājot Latvijas vides ilgtspēju un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

"Latvijas zīmols ir zaļums, un mums vajag šo zaļumu arī īstenot mūsu politikā. Latvija jau iet šajā virzienā, šis pagrieziens notiek, bet šim kursam ir jābūt pilnīgi skaidram, lai mēs zināmā laika posmā tomēr "pagriežam kuģi" zaļās lauksaimniecības virzienā," uzsvēra Levits, vēršot uzmanību, ka bioloģisku lauksaimniecību savā nākotnes attīstībā iekļauj arī Eiropas Komisijas izvirzītais tā saucamais "Zaļais kurss".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados īstena revolūcija skārusi "zālītes biznesu". Proti, līdz Ziemeļamerikas marihuānas legalizācijas bumu, dažādas šādas kompānijas radušās gluži kā sēnes pēc lietus.

Tas attiecīgi šim procesam pievērsis lielu investoru uzmanību. Šobrīd gan izskatās, ka zālītes bums ir pietiekami daudz aprunāts un tā nākotne - daudzmaz novērtēta. Tādējādi nepieciešama kāda jauna modes tendence, ko izskatās, ka var radīt jau nākamo psihodēlisko substanču potenciālais legalizācijas vilnis.

Būtībā, kad vēl tika runāts par marihuānas legalizāciju, daudzi gribēja laicīgi paspēt ielēkt šajā jaunajā, perspektīvajā izaugsmes vilcienā. Sevišķi strauji marihuānas nozares akciju cena debesīs skrēja līdz ar ziņām par to, ka Kanādā 2018. gada rudenī ikdienas lietošanai tika legalizēta šī substance (Kanādā pēc marihuānas legalizācijas gan tās pārdošanas apmēri tomēr neauga tik strauji, kā iepriekš cerēts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas krājēji drīzumā savu naudu varēs virzīt pirmā vecā kontinenta marihuānas biržā tirgotā fonda (ETF) daļu virzienā.

Pieejamā informācija liecina, ka Kanādas uzņēmums Purpose Investments Vācijā plāno sākt tirgot Medical Cannabis and Wellness ETF akcijas, kurš savukārt uzpirks reģiona publiski kotētos medicīniskās marihuānas, marihuānas eļļas un citu legālo šīs nozares uzņēmumu vērtspapīrus. Pagaidām pieejamā informācija liecina, ka šis fonds prasīs 80 centus par katriem ieguldītiem 100 eiro.

Fonda pārstāvji cer, ka interese par šādiem ieguldījumiem būs gan no privāto baņķieru, gan institucionālo investoru puses.

"Medicīniskās marihuānas industrijai ir milzīgs potenciāls, un tā saskaras ar nozīmīgu investoru interesi. Līdz šim Eiropas investoriem bijusi ierobežota pieeja šim tirgum," Financial Times skaidro HANetf pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru