Tirdzniecība un pakalpojumi

Jaunā uzņēmēja: lai uzsāktu biznesu mazpilsētā, jāizmēģina visas iespējas

Gunta Kursiša, 18.10.2013

Irita Riekstiņa (no kreisās), Laura Bogdanova un Lāsma Ruža — Riekstiņa — cer, ka pircēji būs arī jaunajiem un kvalitatīvajiem apaviem, ne tikai reiz jau lietotajiem.

Foto: Imants Kaziļuns, Staburags

Jaunākais izdevums

Lai mazpilsētā uzsāktu biznesu «no nulles» nepieciešama drosme, optimisms, ir jāizmēģina visas iespējas. Taču gada laikā iespējams noiet ceļu no idejas līdz veikala durvju atvēršanai, savā pieredzē dalās Irita Riekstņa, kas šīs nedēļas beigās Aizkrauklē atvērusi apavu veikalu Justinstyle.

I. Riekstiņa, kas pašlaik ir bērna kopšanas atvaļinājumā un pēc tā atgriezīsies darbā Swedbank filiālē, vēlējās atvērt jaunu apavu veikalu arī tādēļ, ka līdz šim Aizkrauklē teju neesot bijis iespējams atrast tādas kurpes, kādas sirds kāro. Agrāk visbiežāk meklējumi beidzās kādā Rīgas veikalā. Lai arī citiem nevajadzētu mērot tālu ceļu, nolemts tādu iespēju pietuvināt Aizkraukles reģiona pircējiem, raksta Staburags.

Veikala atvēršanai nepieciešamo starta kapitālu I. Riekstiņa saņēma Hipotēku bankā, iesniedzot biznesa plānu «Starta programmā jaunajiem uzņēmējiem». Rezultātā vasaras beigās viņa saņēma piecus tūkstošus latu biznesa uzsākšanai.

SIA dibināšanā un veikala iekār­tošanā piedalījies arī Iritas vīrs Agris, bet nosaukumam ideju deva piecgadīgā meita Justīne. Veikala nosaukumu Justinstyle vieni tulko kā «Tikai stilīgi», citi — «Justīnes stils».

Pārdevēju atrašana jaunajam veikalam neesot bijusi problēma – pārdevējas būs Iritas draudzenes - Iršu pagastā dzīvojošās Laura Bogdanova un Lāsma Ruža — Riekstiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apstiprina Zemessardzes militārās bāzes attīstību Aizkrauklē

Lelde Petrāne, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 22.aprīlī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts Par nekustamā īpašuma Jaunceltnes ielā 11, Aizkrauklē, Aizkraukles novadā atsavināšanu valsts aizsardzības vajadzībām, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Ministru kabinets devis atļauju Aizsardzības ministrijai iegādāties valsts aizsardzības vajadzībām nekustamo īpašumu Jaunceltnes ielā 11, Aizkrauklē, Aizkraukles novadā. Nekustamajā īpašumā izvietos Zemessardzes 55.kājnieku bataljonu.

Zemessardzes militārās bāzes izveide notiek atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai un valdības deklarācijā noteiktajam ar mērķi nodrošināt Zemessardzes attīstību atbilstoši valsts aizsardzības vajadzībām.

Šobrīd bataljons atrodas Aizkrauklē Spīdolas ielā 20 trijās valstij piederošās būvēs uz fiziskai personai piederošas zemes 0,4 ha platībā, kas atrašanās vietas un izmēra ziņā neatbilst bataljonam izvirzītajām operacionālajām un fiziskās drošības prasībām, kā arī izslēdz iespēju nodrošināt uzņemošās valsts funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar klientu darījumu skaita samazināšanos klientu apkalpošanas centrā un palielināšanos bankas attālināto pakalpojumu kanālos no 17. jūlija būs slēgts bankas Citadele klientu apkalpošanas centrs Aizkrauklē. Šogad šī jau ir otrā bankas filiāle, kas slēgta, februārī Aizkrauklē darbību pārtrauca SEB banka, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles iedzīvotāji, bankas Citadele klienti, ir nepatīkami pārsteigti par šādu ziņu, īpaši tie, kuri šīs iestādes pakalpojumus izmantoja pēc SEB bankas slēgšanas. Savu sašutumu par bankas pieņemto lēmumu paudis Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Arī Latvijas Pašvaldību savienībā, pārrunājot banku pieņemtos lēmumus arvien samazināt filiāļu skaitu Latvijas reģionos, norā­da, ka ierobežotā finanšu pakalpojumu pieejamība bremzēs uzņēmējdarbības attīstību laukos.

Citadeles bankas klientu apkalpošanas centrs bija vienīgais, kur veica skaidras naudas norēķinus, kas daudziem bija būtiski. Pēc SEB bankas filiāles slēgšanas Aizkraukles novada domē tikties ar pašvaldības pārstāvjiem un darbiniekiem bija ieradušies Citadeles bankas speciālisti, lai pārrunātu turpmāko sadarbību. Tika izvērsta plaša reklāmas kampaņa, piedāvājot jaunus pakalpojumus un labus nosacījumus esošajiem un potenciālajiem klientiem. Reklamējot bankas darbību, Zemgale un Aizkraukle tika minētas kā vietas ar attīstības iespējām. Informācija bankas mājaslapā arī vēsta par labiem finanšu rādītājiem šīgada pirmajos trijos mēnešos, ka bankai izdevies palielināt peļņas apjomu par 30%. Tāpēc rodas jautājums — kāds tad ir iemesls šāda lēmuma pieņemšanai?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Piesaistot ERAF līdzekļus, ilglaicīgais Auto Cardan būvēs savu ēku

Dienas Bizness, 05.11.2013

Būvlaukumā ar rasējumiem — SIA “Auto Cardan” inženieris Guntis Klūga (pa kreisi) un SIA “Piche” brigadieris Edgars Brūns.

Foto: Indulis Burka, Staburags

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkrauklē jau 14 gadus darbojas SIA Auto Cardan, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Auto Kardāns, taču visu šo laiku uzņēmuma darbinieki strādājuši īrētās telpās. Nupat sākti būvdarbi, lai uzceltu savu ražotni, vēsta reģionālais medijs Staburags.

SIA Auto Cardan inženieris Guntis Klūga stāstījis, ka uzņēmums jau pasen nopircis zemi Aizkraukles pagastā, Ošos, līdzās pašreizējai ražotnei Kalna ielā 17, bet tikai tagad radusies izdevība jaunas ēkas celšanai izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, kuru administrē Lauku atbalsta dienests. Par savu naudu vien ražotni pašlaik uzcelt nevarētu. Ēkas būve izmaksās ap 300 tūkstošiem eiro, un trešo daļu izmaksu segs ERAF. Sākotnēji bija iecerēts būvēt divstāvu ēku, tomēr, lai samazinātu izmaksas, nolemts celt vienstāva būvi 1070 kvadrātmetru platībā. Tur būs gan ražošanas, gan administrācijas telpas un noliktava, ziņo Staburags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Domātprieks vēlas trenēt bērnu prātus, popularizēt dambreti Latvijā, ar laiku izveidojot šādu prāta attīstības centru ķēdi

«Es pats kopš septiņu gadu vecuma trenējos dambreti, arī mana sieva ir dambretiste un idejas līdzautore. Abi jaunības gados bijām pasaules un Eiropas čempioni, arī starp pieaugušajiem godam cīnījāmies, aizstāvot katrs savu valsti, jo sieva ir no Baškīrijas. Pēc tam es pievērsos mediju industrijai, šobrīd vadu mediju aģentūru Initiative Latvia. Vienā brīdī sapratām, ka gribam darīt kaut ko vairāk prāta attīstības virzienā un konkrēti ar dambreti. Secinājām, ka jāsāk ar pamatiem un jāaudzina jaunā paaudze. Tā radās ideja izveidot šādu centru,» stāsta Roberts Misāns, SIA Domātprieks idejas autors. Šā gada janvārī abi atvēra bērnu prāta attīstības centru Domātprieks, kura fokuss ir dambrete. Centrs ir vērsts uz profesionāliem rezultātiem, šobrīd trenē 25 mazus bērnus, organizē turnīrus un augustā brauks uz pirmo pasaules čempionātu, kur no Domātprieks startēs trīs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personālvadības programmatūras izstrādātājs CakeHR iet jaunuzņēmumiem netipisku ceļu un izmanto tiešo pārdošanu; tikko kompānija izveidojusi pārstāvniecību Igaunijā

CakeHR ir daudz klientu no ārzemēm – viņi atrod šo risinājumu internetā, izveido savu kontu, pievieno maksājumu karti un lieto. Lai paātrinātu klientu skaita pieaugumu, uzņēmums izmēģināja interneta reklāmas, bet, lai arī pasaulē šis paņēmiens strādā, Latvijā ir grūti pastāstīt par tā produktu, izmantojot reklāmas baneri internetā. Tāpēc komanda nolēma izmēģināt tiešo pārdošanu Latvijā, kas uzrādīja labus rezultātus. Nesen uzņēmums atvēra biroju arī Igaunijā, mēģinot atkārtot Latvijas piemēru. «Kad svešā valstī, kuras valodā paši nerunājām, būsim pierādījuši, ka varam pārdot personālvadības programmatūru, virzīsimies uz citām valstīm,» saka Kaspars Upmanis, CakeHR (HR Bakery Ltd.) līdzīpašnieks. Pašlaik šā uzņēmuma piedāvātajam risinājumam ir vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši lietotāju 90 valstīs. 40% klientu ir no Amerikas. CakeHR mērķis ir Austrumeiropa un Centrāleiropa, kur uzņēmumi ir ieinteresēti jaunos personālvadības tehnoloģiju risinājumos. «Mēs esam diezgan piezemēti savās ambīcijās, jo mums nav nekāda ārējā finansējuma. Visu attīstām par saviem līdzekļiem, tāpēc to darām piesardzīgi,» neslēpj Kaspars. Vaicāts, vai ir bijusi doma iestāties kādā jaunuzņēmumu akseleratorā vai piesaistīt investīcijas, Kaspars teic, ka CakeHR ir mēģinājis startēt akseleratoros, bet uzņēmums jau ir pārāk «vecs» to standartiem, jo produkts tirgū ir pieejams jau vairākus gadus. «Ar investoriem visu laiku taustāmies,» viņš atklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadelei jauns bankomāts Aizkrauklē

Dienas Bizness, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele uzstādījusi jaunu naudas iemaksas/izmaksas bankomātu Aizkrauklē veikala Supernetto telpās, Spīdolas ielā 17, informē Citadeles Korporatīvās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Jaunais bankomāts Aizkrauklē iekārtots veikalā, kur līdz šim neviens bankomāts nebija pieejams un tas ir otrais Citadeles bankomāts Aizkraukle – vēl viens atrodas pie bankas filiāles, Bērzu ielā 1.

Šobrīd Citadelei ir 3. plašākais bankomātu tīkls Latvijā ar 168 bankomātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidēji 79% apdzīvoto mājokļu ir pieejama vanna vai duša, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) 2011. gada tautas skaitīšanas dati par sadzīves ērtībām (duša vai vanna, tualete ar ūdens novadu) un komunālo pakalpojumu (ūdensvads, apkure) pieejamību.

Rīgas reģionā vanna vai duša ir pieejama 90% mājokļu, Pierīgas reģionā – 82%, Kurzemes reģionā – 77%, Zemgales reģionā – 75%, Vidzemes reģionā – 67%, un Latgales reģionā – 64%. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar vannu vai dušu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 98% mājokļu, bet vismazākais – Susāju pag. (10%), Piedrujas pag. (11%), Pededzes un Kalniešu pag. (14%).

Latvijā vidēji 89% apdzīvoto mājokļu ir pieejams ūdensvads. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar ūdensvadu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 100%, bet vismazākais – Susāju pag. (15%), Zaļesjes pag. (28%) un Vecumu pag. (30%). Rīgas reģionā ūdensvads ir ierīkots 99% mājokļu, Pierīgas reģionā – 91%, Kurzemes reģionā – 89%, Zemgales reģionā- 85%, Vidzemes reģionā – 80%, Latgales reģionā – 77%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kādēļ Latraps graudu pirmapstrādes kompleksu ceļ tieši Aizkrauklē?

Dienas Bizness, 09.04.2015

Laba vēlējumus un monētas kapsulā ievietoja ikviens klātesošais. Attēlā — Sērenes pagasta z/s Pakalni īpašnieks Arvils Blūzmanis (no kreisās) un Pļaviņu novada z/s Iesalnieki —1 saimnieks Ansis Saliņš met monētas kapsulā, ko tur Latraps ražošanas vadītājs Mārtiņš Dauksts.

Foto: Imants Kaziļuns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvās sabiedrības Latraps topošā graudu pirmapstrādes kompleksa pamatos svinīgi iebetonēja vēlējumu kapsulu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pašvaldības un iedzīvotāju vārdā pateicās Latraps pārstāvjiem par izvēli būvēt kompleksu Aizkrauklē: «Varam solīt, ka jaunajā Eiropas Savienības finanšu līdzekļu plānošanas periodā, piesaistot Eiropas naudu, iespējams, tuvāko triju gadu laikā šo ielu, kas ved līdz uzņēmuma teritorijai, varētu atjaunot.»

Edgars Ruža, Latraps izpilddirektors, nolasīja vēlējumus, ko ievietoja kapsulā: «Lai šis stūrakmens nav tikai Latraps, bet visa Aizkraukles reģiona zemnieku labklājības pamatakmens!», «Lai uzņēmums spētu strādāt vēl daudzas paaudzes!», «Pilnu klēti, atsaucīgus zemniekus un tālāku attīstību!», «Tam labam būs augt!» un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais jaunuzņēmums animalslife.net ļauj vērot, kā dzīvo dzīvnieki patversmēs visā pasaulē, kā arī dod iespēju nopirkt tiem barību, pieteikties par brīvprātīgo vai adoptēt kādu mīluli

«Cenšamies izveidot lielu portālu, kur cilvēki no visas pasaules var skatīties, kā klājas dzīvniekiem patversmēs, un palīdzēt tiem. Viņi var nopirkt dzīvniekiem barību, kļūt par brīvprātīgajiem vai paņemt sev suni vai kaķi,» stāsta Marks Barkāns, animalslife.net idejas autors. Nereti ziedojot cilvēkiem rodas jautājums, kā šī nauda ir iztērēta. Tāpēc viņš uzsver, ka šī nav ziedošana, bet gan barības pirkšana. Katrs pircējs ar fotogrāfiju palīdzību var pārliecināties, ka par viņa pārskaitīto naudu tiešām iegādāta barība. Tāpat animalslife.net vietnē var pieteikties par brīvprātīgo vai dzīvnieka adopcijai. Marks gan piebilst, ka cilvēkiem jāsaprot, ka pēc tam tik un tā būs jātiekas ar patversmes pārstāvjiem klātienē, lai izrunātu visus jautājumus par dzīvnieka pieņemšanu savās mājās. «Katrā patversmē dažādās valstīs ir atšķirīgi noteikumi par to, kā dzīvnieku var paņemt uz mājām,» saka Sofja Pašina, animalslife.net projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot biznesa idejai: Maina stratēģiju un izvēlas ārpakalpojumus

Anda Asere, 13.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji veselīgās ēdināšanas uzņēmuma SIA Food Factory īpašnieks Mārtiņš Iskrovs visu – pasūtīt izejvielas, gatavot un piegādāt klientiem – vēlējās darīt pats, taču secinājis, ka reizēm saprātīgāk ir pirkt ārpakalpjumu

LASI ARĪ:

Biznesa ideja: Rada cepures ar koka nagu

Latvieša «krokainie» šķīvji iziet pasaulē

Biznesa ideja: Friziersalons ar robotu

Kā cilvēki Latvijā grib pelnīt naudu: vairāk nekā 20 jaunas biznesa idejas

Sākam biznesu: Palīdz pelnīt naudu mobilo spēļu izstrādātājiem

Pērnajā pavasarī uzņēmējs kopā ar komandu izveidoja restorānu un paralēli nodarbojās ar klientu apkalpošanu, kam ik dienas piegādāja individuāli pielāgotas maltītes atbilstoši katra vēlmēm un mērķiem. Šobrīd Food Factory koncentrējas uz veselīgu maltīšu ražošanu un piegādi, attīsta tieši šo biznesa novirzienu, saskatot potenciālu arī tirdzniecības automātu nišā, piedāvājot alternatīvu ierastajām neveselīgajām ātrajām uzkodām, ko tajos lielākoties var iegūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu zīmols Zephyr iemieso to veidotāju, tērpu dizaineru Elizabetes Līzes Beļūnes un Annas Elizabetes Kasparsones izpratni par sievišķību

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Viņām kopīgā biznesa ideja radās pirms apmēram pusotra gada, kad abas bija TV raidījuma Rīgas stila pavēlnieks dalībnieces. «Viena otru iepriekš nepazinām, bet raidījuma filmēšanas laikā sapratām, ka mums ir viens skatījums uz lietām, līdzīga modes izjūta, līdz ar to varētu būt kopā viegli strādāt, un tas arī pierādījies, attīstot kopīgu projektu,» stāsta zīmola Zephyr veidotāja Anna.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Sākam biznesu: Vegānu kafejnīca nomaļākā ielā

Sekojot biznesa idejai: Maina stratēģiju un izvēlas ārpakalpojumus

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizkrauklē sievietei izkrāpj vairāk nekā 15 tūkstošus eiro

Lelde Petrāne, 06.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde informē, ka VP ZRP Aizkraukles iecirkņa Kriminālpolicijas darbinieki aizturējuši divus agrāk tiesātus vīriešus, kuri tiek turēti aizdomās par krāpšanas gadījumiem Aizkrauklē. Vīriešiem tiesa piemēroju drošības līdzekli apcietinājumu.

Policija jau iepriekš informēja, ka Aizkrauklē septembra mēnesī reģistrēti septiņi gadījumi, kad zvanīts gados vecākiem cilvēkiem uz parastiem mājas telefoniem un mēģināts izkrāpt naudu.

Vienā gadījumā sievietei tika izkrāpti 600 eiro un zelta gredzens 500 eiro vērtībā. Krāpnieki stāstījuši, ka viņu radinieki nokļuvuši nelaimē, lai nebūtu nepatikšanas, nepieciešama konkrēta naudas summa.

Krāpnieki tika aizturēti 30. septembrī, kad jau bija izkrāpuši vēl vienai gados vecākai sievietei 15 516 eiro. Veicot operatīvos pasākumus, policisti aizturēja abus vīriešus un naudu atguva. Policijas darbinieki abus vīriešus, kuri ir rīdzinieki, aizturēja un ievietoja īslaicīgā aizturēšanas vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aizkrauklē rada ap 70 jaunu darba vietu

Dienas Bizness, 04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Logu un durvju ražošanas uzņēmums JELD-WEN drīzumā pabeigs paplašināt rūpnīcu Aizkrauklē. Tas dos iespēju ievērojami palielināt esošās ražošanas jaudas, kā arī radīs ap 70 jaunu darba vietu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Šī esot skaidra norāde uz uzņēmuma plāniem investēt Aizkraukles reģiona attīstībā - uzsvēruši uzņēmuma pārstāvji. Pie tam uzņēmums plāno ieguldīt līdzekļus to jauno Aizkraukles reģiona cilvēku apmācībā, kuri sāks darbu jaunradītajās darba vietās.

Radot apmēram 70 jaunu darba vietu, uzņēmums plāno nodarbināt vietējos cilvēkus. Uzņēmuma pārstāvji atklājuši, ka jauno darbinieku apmācību organizēs uz vietas ražotnē, nodrošinot viņiem jaunu zināšanu un prasmu apguvi.

Uzņēmums Aizkrauklē darbu sāka pirms 20 gadiem, no neliela durvju ražošanas ceha izaugot par lielu un stabilu kompāniju, kurā šobrīd strādā ap 240 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītās nedēļas nogalē Aizkrauklē autoostas telpās durvis vēris klubs «Stacija», vēsta reģionālais medijs Staburags.

Vērojot autoostā notiekošo kopš aizvadītās piektdienas, medijs secina, ka muzikālie vakari tur noteikti turpināsies, jo «iekārtota pamatīga skatuve. Bet arī pasažieriem kāds stūrītis pagaidām tajā visā ir atstāts. Piektdien pa dienu soli, kur pasažieriem gaidīt autobusu, bija sastumti vienā telpas stūrī, bet viss pārējais norobežots ar melnu plēves sienu. Paveroties augšup, varēja manīt metāla skatuves konstrukcijas prožektoriem un skaņas pastiprinātājiem. Pirmdien, iegriežoties autoostā, tās pārvērtības jau varēja izpētīt pamatīgāk. Vietā, kur kādreiz bija biļešu kases un tirdzniecības kiosks, izveidota bāra lete, pretī ieejai — skatuve. Autobusa gaidītājiem atstāti daži soli pie veikala «Jutta» durvīm. Šis stūris no visas pārējās telpas norobežots ar sakrautiem soliem un novilktām virvēm, uz kurām piestiprinātie uzraksti vēsta par to, ka tālāk iet nedrīkst, pieslēgta signalizācija un videonovērošana».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkrauklē par pircēja piedāvāto summu ir iespējams iegādāties ledus halli, par ko interesi izrādījuši investori no Krievijas un Ķīnas, atklāj Aizkraukles novada pašvaldības galvenais arhitekts Juris Letinskis.

Viņš norādīja, ka lēmumu pārdot ledus halli pieņēmis tās īpašnieka, uzņēmuma SIA Gaisma īpašnieks Juris Garda, jo pēdējo vismaz trīs līdz četru gadu laikā gan uzņēmumam, gan Aizkraukles novadam un pilsētai kopumā ir spiedīgi finanšu apstākļi. Ja izdotos pārdot šo īpašumu, varbūt būtu iespējams vismaz daļēji norēķināties ar kreditoru.

Runājot par spiedīgajiem apstākļiem, Letinskis atzīmēja, ka viens no faktoriem bijusi ekonomiskā situācija valstī, kas radījusi apgrūtinājumu pašvaldībai sniegt atbalstu halles darbībai. Taču vēl viens faktors bija tas, ka 2009.gadā beigusi funkcionēt Aizkraukles rajona padome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties bezpilota transportlīdzekļu izmēģinājumiem Zemgalē, apzināti iespējamie maršruti, kuros Jelgavā un Aizkrauklē varētu veikt izmēģinājuma braucienus, informē Zemgales Plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Ieviņš.

Sadarbībā ar Somijas partneriem, kas testus jau sākuši, Ceļu satiksmes drošības direkciju un pašvaldību pārstāvjiem izvērtēti potenciālie maršruti un pieņemts provizorisks lēmums par izmēģinājumu vietām abās pilsētās. Jelgavā testus plānots veikt uz salām starp Lielupi un Driksu, pasažierus vedot no Pils salas tējas namiņa līdz rekonstruētās Pasta salas aktīvās atpūtas zonai. Šāds maršruts izvēlēts, jo tajā nav intensīva satiksmes plūsma, kas varētu radīt bīstamas situācijas, taču vienlaikus tas ir gana izaicinošs, ar dažādiem šķēršļiem, kas pietuvināti ikdienas situācijām satiksmē. Savukārt Aizkrauklē plānots testus veikt maršrutā uz pilsētas Vēstures un mākslas muzeju - arī šeit transportlīdzekļu kustība ir samērā neliela, taču infrastruktūra ļauj pārliecināties par iespējām nākotnē bezpilota autobusu izmantot nozīmīgākos maršrutos, piemēram, no Aizkraukles dzelzceļa stacijas uz centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Kardāni uzņēmumā Auto Cardan

Žanete Hāka, 22.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoreiz portāls db.lv ciemojas uzņēmumā Auto Cardan Aizkrauklē, kas ražo un remontē autodetaļas – kardānus.

Uzņēmums ir dibināts pirms 15 gadiem, taču pirms pieciem gadiem tā nosaukums tika mainīts no Auto Kardāns uz Auto Cardan, stāsta Auto Cardan valdes loceklis Agris Kārkliņš. Kad krīzes laikā uzņēmums domāja par turpmākajiem plāniem, Latvijas tirgus bija apstājies un kļuva par mazu, tādēļ kompānija nolēma neapstāties pie vietējā tirgus apgūšanas vien, bet paplašinājās, sākot darbu Igaunijā. Patlaban divus gadus strādā uzņēmuma darbnīca Igaunijā.

Pērn kompānijas apgrozījums bija nedaudz virs diviem miljoniem eiro un uzņēmumā strādā 15 darbinieki.

Pagājušajā gada septembrī Auto Cardan ievācās jaunajās telpās, kas uzbūvētas ar LAD un DNB bankas finansējuma palīdzību. Pirms tam uzņēmums īrēja telpas Aizkrauklē citā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta ar foto - Aizkrauklē par 5,8 miljoniem eiro uzbūvēta jauna šķeldas katlu māja

Žanete Hāka, 16.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkrauklē siltumu februārī sāks piegādāt jaunā katlu māja, kuras 10 MW siltuma jaudu nodrošina atjaunojamie energoresursi – biomasa jeb šķelda, informē AS Citadele banka pārstāve Baiba Ābelniece.

SIA Seces koks 5,8 miljonus eiro vērto 650 kvadrātmetru lielās katlu mājas būvniecības un Aizkraukles siltumtrašu atsevišķu posmu rekonstrukcijas projektu īstenoja ar bankas Citadele atbalstu, kas no šīs summas piešķīra 4,2 miljonus eiro lielu kredīta finansējumu. Papildus ir piesaistīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzfinansējums 2,8 miljonu eiro apmērā, pēc tā saņemšanas attiecīgi uzņēmumam būs iespējams samazināt kredīta atlikumu. Pārējais ieguldījums projektā ir SIA Seces koks līdzekļi.

Aprēķināts, ka SIA Seces koks pašvaldībai siltumu varēs pārdot par zemāku cenu, nekā pašreiz iedzīvotājiem par to jāmaksā. Būtiski, ka katlu māja darbosies ar tuvākajā apkaimē sagādātu šķeldu, kas palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka tās sagādē. Šķeldu pamatā iegūst no nevērtīgās koksnes, tādējādi tiks veicināta gan mežu tīrīšana, gan zemniekiem būs papildu ienākumi no izcirsto krūmu pārdošanas, paredz SIA Seces koks valdes priekšsēdētājs Aigars Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piedāvā attīstīt biznesu Aizkrauklē

Dienas Bizness, 31.03.2015

Sadarbības partnera šūpolēs. Aizkraukles industriālā parka administratore Liene Mačuļska.

Foto: Imants Kaziļuns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju dienā Aizkrauklē piedalījās arī SIA Aizkraukles industriālais parks. Uzņēmums darbojas bijušās rūpnīcas VEF teritorijā, piesaista nomniekus tajā esošajām telpām, meklē sadarbības partnerus, līdz ar to ieinteresē firmas par Aizkraukles pusi un palīdz radīt jaunas darba vietas. Līdz šim noslēgti līgumi ar 13 uzņēmējiem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Vieni no lielākajiem platību nomniekiem ir SIA Timber&modular houses koka paneļu māju ražotāji, kuri pārsvarā strādā eksporta tirgum, un pašlaik liels preču noiets ir Norvēģijā. Vairākus gadus Aizkraukle kā bāzes vieta ir kompozītmateriālu dēļu ražotājiem Green Deck, bet viens no jaunākajiem nomniekiem ir 1. martā darbu sākušais auto rezerves daļu veikals ARD Eoltas. Vieni no pastāvīgajiem klientiem ir uzņēmums JS Dizains — koka rotaļlietu izgatavotājs, dažādu gultņu un citu ražošanā nepieciešamu detaļu pārdevējs un citi, kas nodarbojas ar apģērba šķirošanu, mēbeļu komplektēšanu, automašīnu remontu, grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu vai arī vienkārši īrē telpas noliktavām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkrauklē, Lāčplēša ielā 5, vairāk nekā desmit gadus darbojās Rīgā reģistrētās SIA Enhars veikals-kafejnīca Pie Anniņas. 2. janvārī pircējiem veikals slēgts. Veikala telpas nu ir tukšas — mēbeles un iekārtas jau gandrīz pilnībā aizvestas.

Bez darba palikušas divas pārdevējas un divas konditorejas izstrādājumu cepējas, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Pēc SIA Enhars tirdzniecības speciālista Rolanda Englanda informācijas, veikals vairs nebija rentabls, tādēļ īpašnieki to nolēmuši slēgt.

Šī paša iemesla dēļ ārpus Rīgas slēgti vēl vairāki veikali. Nodokļu slogs pieaug, taču ieņēmumi vairs nav tik lieli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu uz Rēzekni un Daugavpili nākotnē, iespējams, varētu apsvērt arī divstāvu vilcienu ieviešanu, sacīja AS Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Runājot par jauno elektrovilcienu iepirkumu, kurā drīzumā paredzēts izsludināt otro kārtu, Lubāns pauda, ka viens iemesliem, kāpēc iepirkums kavējās, bija arī AS Latvijas dzelzceļš (LDz) plānotais dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts. Pirmā projekta kārta paredz elektrificēt līniju Rīga-Krustpils-Daugavpils/Rēzekne, kam ir tieša ietekme uz PV darbību - esošie elektrovilcieni posmā Rīga-Aizkraukle nebūs ekspluatējami.

«Tas ir lielais nezināms - lai gan virzība it kā ir skaidra, gala lēmums vēl nav pieņemts. Mūsu risinājums tehniskajā uzdevumā it tapis pavisam nesen, bet tas ļauj būt elastīgiem un gataviem ar pēc iespējas mazāk izmaksām nodrošināt vilcienu kustība Rīga-Aizkraukle posmā. Vienlaikus būsim gatavi tam, ja ekonomika attīstīsies, kravas aizies un LDz realizēs ne tikai pirmo elektrifikācijas posmu, bet arī otro posmu, šiem vilcieniem, kuru kalpošanas laiks ir 30 vai 35 gadi, būs jābrauc 25 kilovoltu maiņstrāvas tīklā ne tikai uz Aizkraukli, bet arī uz Skulti, Jelgavu un Tukumu. Mēs to būsim gatavi izdarīt,» klāstīja Lubāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Saulkrastu apvedceļa (A1) no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,030.-36,297. km) sākas seguma atjaunošanas darbi un jau šonedēļ tur būs viens ar luksoforiem regulēts posms un ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h.

Luksoforu posmu skaits ar laiku pieaugs. Būvdarbu ietvaros veiks izlīdzinošo frēzēšanu un jaunas asfalta virskārtas ieklāšanu, informēVAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC). Būvdarbus veic SIA Via par līgumcenu 2,2 miljoni eiro (ar PVN), ko finansē valsts budžets. Plānots, ka darbs ilgs trīs mēnešus.

Savukārt Jūrmalas šosejas (A10) remontdarbu zonā no Rīgas robežas līdz Jūrmalai satiksme ir pārslēgta uz Rīgas virziena brauktuvi pa divām joslām katrā virzienā. Tāpēc autobraucēji aicināti pievērst īpašu uzmanību ceļazīmēm pie divlīmeņu mezgla Jūrmalas šosejas krustojumā ar Rīgas apvedceļu, jo asfaltēšanas laikā satiksmes mezgla nobrauktuves būs slēgtas - satiksmes organizācija tur var tikt mainīta katru dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru