Jaunākais izdevums

Nodokļu administrācija tuvākajā laikā izstrādās jaunu stratēģiju, būs jaunas sistēmas, kas ļaus efektīvāk strādāt. Vienlaikus nodokļu iekasēšanas uzlabošanai būs vajadzīga politiskā griba, pieņemot varbūt pat sākotnēji ļoti nepopulārus lēmumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta pirmo mēnesi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatā strādājusī Ieva Jaunzeme. Viņa atzīst, ka pašlaik tiek gatavoti vairāki ziņojumi un tajos arī būs rekomendācijas par attiecīgajiem risinājumiem, kas ne tikai samazinātu ēnu ekonomiku, bet vienlaikus palielinātu nodokļu ieņēmumus un padarītu caurspīdīgāku biznesa vidi.

Fragments no intervijas

Kādi ir trīs svarīgākie darbi šā gada laikā?

Viens no pirmajiem uzdevumiem ir izstrādāt VID darbības stratēģiju 2020.–2023. gadam, kas ietvers četrus virzienus. Pirmais – valsts budžeta ieņēmumu maksimizēšana, otrais – klientu servisa uzlabošana, trešais – soda neizbēgamības un no pārkāpuma atturoša efekta palielināšana un ceturtais – ieguldījumi cilvēkresursos.

VID sūtība ir valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšana, vēlams, lai nodokļu maksātāji brīvprātīgi un pietiekamā apmērā maksātu visus paredzētos nodokļu maksājumus. Tāpēc nodokļu administrācija strādās pie visu risku, kas kavē saņemt valsts makā tos ieņēmumus, kuriem būtu jāieplūst, novēršanas vai vismaz minimizēšanas. Darba fronte ir dažādu nodokļu plaisu samazināšanā un likvidācijā. Diemžēl ir pietiekami liela starpība starp iekasēto un aprēķināto gan pievienotās vērtības nodoklī, gan akcīzes nodokļos, gan darbaspēka nodokļos. Rezultātā nonākam pie ēnu ekonomikas, kas, izmantojot skaidras naudas norēķinus, izvairās no paredzēto nodokļu samaksas.

Servisa jomā vēlos panākt maksimāli iespējamo automatizācijas līmeni, lai nodokļu maksātājam nebūtu jāiesniedz atskaites vai tas būtu jādara reti un tikai īpašos gadījumos, tādējādi izbrīvējot darba stundas gan uzņēmēju un iedzīvotāju, gan arī nodokļu administrācijas pusē. Tieši uz šāda mērķa sasniegšanu ir orientēta jaunā MAIS sistēma. Lai arī uzņēmēji ir tie, kas ikdienā strādā ar VID sistēmām, tomēr vismaz reizi gadā ar šīm sistēmām saskaras arī citi nodokļu maksātāji, un to pierāda arvien pieaugošais iedzīvotāju, kas iesniedz gada ienākumu deklarāciju, skaits.

Soda nenovēršamības komponente ir svarīga nodokļu maksātāju audzināšanā. VID ir trīs represīvās struktūras (Muitas un finanšu policija, Nodokļu kontroles pārvalde un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroles pārvalde), kuru uzdevums ir ne tikai pareizi analizēt situāciju, bet arī attiecīgos riskus, nosakot tieši tos uzņēmumus, kuri VID ir obligāti jāapmeklē, un parādīt, ka likumi šajā valstī ir jāievēro visiem, nevis tikai kādai daļai.

Lai VID spētu īstenot visas trīs minētās sadaļas, ir vajadzīgi kvalificēti, zinoši, motivēti, atbildīgi darbinieki.

Kur ņemsiet profesionālus darbiniekus?

Profesionāļi jau strādā VID. Protams, kā jebkurā vietā, arī šeit var novērot situāciju, kāda ir redzama tiesību aizsardzības iestādēs, – kur lielāka alga, uz turieni arī notiek speciālistu migrācija. Pētījumi liecina, ka jaunie darbinieki vēlas algu 1300 eiro mēnesī. Situācijā, kad tādu nesaņem daudzi no tiem, kuri jau ilgi strādā nodokļu administrācijā, tas nav izpildāms, ja vien šie potenciālie jaunpienācēji nav ļoti augstas kvalifikācijas speciālisti. Vienīgais risinājums ir atbrīvoties no tiem esošajiem darbiniekiem, kuri nevar, un šo naudu izmaksāt tiem, kuri var un spēj. Tajā pašā laikā ir tāda jauno darbinieku iespēju mācību radītā līkne, piemēram, pirmajā gadā var izdarīt trīs funkcijas, otrajā – jau četras piecas, trešajā – vēl vairāk. VID ir mentoru dienests, kāda nav daudzās valsts pārvaldes iestādēs, un jaunajiem darbiniekiem tāds tiek nozīmēts. Pašlaik jauni darbinieki ienāk gan no Latvijas augstskolām, gan arī privātā sektora. Vienlaikus ļoti jūtam Policijas akadēmijas iztrūkumu, un, lai to kompensētu, būs vien jādodas uz Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti vienoties par kādu apmācību kursu. Tā ir iemīta taciņa, jo to izmanto visu tiesību aizsardzības iestāžu vadītāji, taču tas nav par velti. Manuprāt, summējot visu iestāžu maksājumus, var gadīties, ka Policijas akadēmijas uzturēšana izmaksātu lētāk.

Vai VID ir konkurētspējīga atalgojuma sistēma salīdzinājumā ar privāto sektoru?

VID nav bijis apdalīts attiecībā uz finansējumu, taču diemžēl nevaru apgalvot, ka ar to pietiek. Esmu redzējusi daudz drūmākas situācijas, nekā tā ir VID. No savas darba pieredzes varu sacīt, ka nekas nav ļaunāks kā satikt dusmīgus, ar dzīvi neapmierinātus, bez perspektīvām esošus cilvēkus, kuri savā darbā nostrādājuši daudzus gadus un pat gadu desmitus. Ja cilvēki vēlas doties strādāt citviet, tad tas nav slikti vai nosodāmi. Tas ir normāls process. Kādreizējam manam priekšniekam LDDK Vitālijam Gavrilovam, izdzirdot, ka darbinieks vēlas mainīt darbu, bija tikai viens jautājums: vai tas ir paaugstinājums? VID algu skala jau ir citādāka nekā pārējā valsts pārvaldē, jo ir darbinieku kategorijas, kuras saņem lielāku atalgojumu, nekā tas būtu, strādājot vispārējā valsts pārvaldes iestādē. Diemžēl ir prioritārie pasākumi, kuriem vienmēr atrod papildu finansējumu, līdz ar to tiem, kas šīs prioritātes īstenošanā strādā, algas kļūst lielākas, bet pārējiem paliek tas pats, kas bija. Varu piekrist vienas kolēģes jautājumam: kāpēc nestiprinām to, kas darbojas labi, bet gan kaut ko citu. VID ir šāda problēma, jo darbinieku kabinetos ir jūtama nevienlīdzības gaisotne, – jaunajam, prioritārajam pasākumam, piemēram, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontrolei, ir piešķirta papildu nauda. Lai atgrieztos pie vienlīdzīgākas sistēmas, ir nepieciešama funkciju pārskatīšana. Ir pasākumi, kuri VID ir jārealizē ar iekšējiem resursiem, un nodaļu vadītāji nav priecīgi par to, ka viņu labākie darbinieki pāriet strādāt uz citu nodaļu. Protams, gada nogalē vērtēsim šo pārcelšanu, kas terminēta laikā. Vienlaikus šāda darbinieku kustība rada sinerģiju, jo šāds speciālists vienā pārbaudē varēs izvērtēt vairākas jomas. Un kas gan var būt labāks, ja viens inspektors vienā pārbaudē spēj profesionālā līmenī izdarīt secinājumus par vairākām sfērām.

Visu rakstu lasiet 11. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu iekasēšanas uzlabošanai tiks piedāvāti grozījumi normatīvajos aktos, kā arī izvirzīti mērķi samazināt nodokļu plaisas.

Šādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē rādīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Viņa atzina, ka nodokļu administrācija darbojas, balstoties uz 68 likumiem, 57 MK noteikumiem, 27 ES līmeņa un astoņiem citiem normatīvajiem aktiem. «Faktiski esam starpnieks starp likumdevēju un nodokļu maksātājiem, gan juridiskajām, gan arī fiziskajām personām,» uzsvēra I. Jaunzeme. Viņa atgādināja, ka katra izmaiņa normatīvos ir ne tikai izaicinājums nodokļu administrācijai, bet arī nodokļu maksātājiem. Viņasprāt, nereti izmaiņas notiek strauji un iestāde nepaspēj izskaidrot izmaiņu būtību, tādējādi rodas strīdi, konflikti ar nodokļu maksātājiem. «Tas slogs, ko esam uzkrāvuši gan sev, gan klientiem, ir milzīgs, tāpēc vajadzētu kopīgi veikt revīziju, vai tas viss ir patiešām nepieciešams, jo pašlaik ir 131 lēmuma veids, un, ja kāds nonāk situācijā, kad saņem visus šādus lēmumus, tad viņam ir neapskaužams brīdis,» skaidroja I. Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa 2018.gadā Latvijā samazinājusies no 12,1% līdz 10,2%, ceturtdien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka naudas izteiksmē tie ir aptuveni 24,2 miljoni eiro.

«Pozitīvi vērtējams tas, ka plaisa samazinās kopš 2014.gada, kad tā bija ap 19%. Arī 2020. un 2021.gadā sagaidāma plaisas samazināšanās,» uzsvēra Jaunzeme.

2016.gadā PVN plaisa bija 12,3%, bet 2015.gadā - 17%.

Īpaši pozitīvi VID pārstāvji vērtēja to, ka būtiski mazinājušās vispār nedeklarētās PVN summas, proti, ja 2016.gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017.gadā 237,36 miljoni eiro, tad 2018.gadā nedeklarētā PVN summa saruka līdz 213,27 miljoniem eiro. Savukārt negatīvi VID vērtēja to, ka pietiekami liela PVN plaisa (2,5%) joprojām ir iemaksu segmentā, nodokļu maksātājiem neiemaksājot aprēķinātus nodokļa maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā brīvprātīgi nodokļus nomaksā 57% nodokļu maksātāju, tāpēc Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāmeklē ceļi, kā piekļūt tiem, kuri to nedara, piektdien sabiedrības vadītāju konferencē "Celtspēja" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja skaidroja, ka tas ir diezgan labs rādītājs, jo ir valstis, kurās brīvprātīgi nodokļus maksā vien 5%, tomēr šo rādītāju būtu jāpalielina.

"Profesionāls un godīgs VID veicinās nodokļu nomaksu, bet arī sabiedrībai ir jāmainās. Jājautā, cik toleranti mēs būsim pret nodokļu nemaksātājiem. Ja mēs pieveram acis, sakot, ka viņam jau klājas grūti, tāpēc nemaksā, tad nekas nemainīsies. Nemaksātājiem klājas grūti jau 20 gadus un nekad nekļūs vieglāk, ja mēs pret to būsim toleranti," sacīja Jaunzeme.

VID vadītāja piebilda, ka nederēs arī atruna, ka "visi tā dara", jo skaitļi liecina par pretējo - vairums godīgi un brīvprātīgi maksā nodokļus.

Jaunzeme skaidroja, ka viens no VID tuvākās nākotnes uzdevumiem būs izprast nodokļu nemaksātāju motivāciju, tāpēc nepieciešami uzvedības ekonomikas pētījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatam virza bijušo Konkurences padomes vadītāju, līdzšinējo Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāju Ievu Jaunzemi, informēja Valsts kancelejā.

Finanšu ministres Danas Rezinieces-Ozolas (ZZS) preses sekretārs Arno Pjatkins pauda, ka ministre novērtē VID vadītāja amata konkursa atlases komisijas profesionalitāti. Ministres ieskatā, lēmums par Jaunzemes iecelšanu VID vadītāja amatā jāpieņem nākamajai valdībai.

Konkursa komisija bijusi vienisprātis par to, ka Jaunzemei ir visatbilstošākā darba pieredze un, ka no visiem pretendentiem tieši viņa konkursa gaitā sevi vispārliecinošāk demonstrējusi kā nākamo VID ģenerāldirektori.

Lai plašāk skaidrotu konkursa gaitu un rezultātu, kā arī iepazītos ar Jaunzemes redzējumu par VID darbību, Valsts kancelejā otrdien plkst.14 notiks preses konference.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Deklarācijas par 2018.gadu nav iesnieguši 15 000 iedzīvotāju

LETA, 24.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu joprojām nav iesnieguši apmēram 15 000 iedzīvotāju, kuriem deklarācija bija jāiesniedz obligāti, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Mani uztrauc, ka vēl joprojām ir 15 000 cilvēku, kuri nav stājušies attiecībās ar VID un nav nokārtojuši saistības," sacīja Jaunzeme.

Viņa arī norādīja, ka ar iedzīvotājiem, kuriem ir izveidojies nodokļu parāds, bet kuri nav iesnieguši deklarāciju, pārskatāmā nākotnē, visticamāk, sazināsies tiesu izpildītājs, ja vien šie iedzīvotāji paši nerīkosies. "Es gribētu cerēt, ka viņi nāks un savas saistības nokārtos," teica Jaunzeme, uzsverot, ka ir svarīgi risināt jautājumu, tostarp ir iespējams vienoties par nodokļu parāda samaksas grafiku.

Tāpat VID vadītāja atgādināja, ka no 1.marta VID sāks pieņemt iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas par 2019.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunzeme vēlas kliedēt mītus par VID

Ilze Žaime, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) īstenotie kontroles pasākumi sabiedrībā "apauguši" ar dažādiem mītiem, kur dominē viedoklis, ka uzņēmējiem tās uzsūtot konkurenti vai arī VID uz kādiem komersantiem esot vienkārši "uzēdies". "Mums jāpaver šis plīvurs, kāpēc vispār notiek auditi," uzņēmējiem Cēsīs sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Uzņēmēji piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes nodaļas, VID un Cēsu novada pašvaldības rīkotajā seminārā "Kā izvairīties no VID audita". Tajā tika runāts par nodokļu kontroles galvenajiem aspektiem.

Atklājot pasākumu LTRK prezidents Aigars Rostovskis pauda, ka patlaban VID, sadarbojoties ar LTRK, strādā pie jauna tipa nodokļu administrēšanas stratēģijas izveides un organizāciju attiecības ir labas un konstruktīvas, jo vieno uzskats, ka sistēmai jākļūst uzņēmējiem draudzīgākai un saprotamākai.

Savukārt Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sacīja, ka tieši uzņēmēji caur nodokļiem ir tie, kas finansē valsts asinisriti un publisko sektoru, tāpēc jāatrod sabalansēts veids, kā vienlaikus strādāt gan ar godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, gan tiem, kuri ir pelēkajā un melnajā zonā. Pēc viņa teiktā, zināma stabilitātes pazīme ir tā, ka nākamgad nodokļu slogs uzņēmējiem un iedzīvotājiem nepiedzīvos lielas izmaiņas. Vienlaikus J.Rozenbergs aicināja visus jautājumus starp publisko un privāto sektoru risināt dialoga ceļā, nepieļaujot neskaidras interpretācijas vai vienpusēju viedokļu uzspiešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunzeme: Aplokšņu algu saņēmēji slimības pabalstā saņem vidēji par 400 eiro mazāk nekā tie, kuri nomaksā nodokļus

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aplokšņu algu saņēmēji slimības pabalstā saņem vidēji par 400 eiro mazāk nekā tie, kuri nomaksā visus nodokļus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Tie kuriem ir aplokšņu algas, vidēji slimības pabalstā saņem par 400 eiro mazāk nekā tie, kuriem nav aplokšņu algas. Tas nozīmē, ka cilvēks sevi apzog, vienojoties ar devēju par aplokšņu algu," teica Jaunzeme, uzsverot, ka Latvijā ir pietiekami liels skaits darba devēju, kuriem pat prātā nenāk maksāt aplokšņu algas.

Viņa arī atzīmēja, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs iedzīvotājs maksā sev, nevis kādam citam. Tāpat Jaunzeme norādīja, lai arī uzņēmēji zin, ka VID var uzņēmumā veikt pārbaudes, tiek turpināts spītīgi nemaksāt nodokļus, pēc tam gaužoties par VID ļoti drastiskajiem sodiem.

"Ir pēdējais laiks pieņemt, ka mūsu piegājiens nemainīsies. Mēs nāksim un beigas reizēm nebūs tās pašas labākās. Vajadzētu noticēt, ka pārbaudes nav izņēmuma gadījums - pie mana kaimiņa atnāca un pie manis jau neatnāks," teica VID vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā es pret VID par 5 eiro tiesājos

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 5.oktobra klientus klātienē apkalpos tikai pēc pieraksta, aģentūru LETA informēja VID.

Klientu apkalpošanu klātienē Rīgā un citās Latvijas pilsētās VID pakāpeniski atsāka kopš šā gada jūnija. Ārpus Rīgas tā notiek tikai pēc iepriekšēja pieraksta, kamēr Rīgā ir iespējams gaidīt arī dzīvajā rindā ārpus ēkas.

Tomēr, ņemot vērā straujo Covid-19 saslimstības pieaugumu Eiropā un iestājoties rudenīgākiem laika apstākļiem, kas paaugstina inficēšanās risku, no šā gada 5.oktobra arī VID Rīgas klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1 klientu apkalpošana klātienē notiks tikai pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni 67120005.

VID klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Talejas ielā 1 apmeklētāji tiek pieņemti no plkst.9 līdz 17. Pirmdienās klientu apkalpošanas laiks pagarināts līdz plkst.19, savukārt piektdienās klienti tiek pieņemti līdz plkst.15.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jaunzeme: Darba devējiem būs jāpierāda zemo algu pamatotība

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiksmīgāk cīnītos ar aplokšņu algām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) budžeta likumu paketē iesniegs grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredzēs pienākumu darba devējam turpmāk pierādīt zemo algu aprēķina pamatotību, pirmdien preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Līdz šim VID bija jāpierāda nepamatoti zemu algu esamību uzņēmumā, kas rada pamatu aizdomām par aplokšņu algu izmaksu, taču šo grozījumu apstiprināšanas gadījumā darba devējam būs jāpierāda, kā viņš var nodarbināt kvalificētu strādājošo par tik zemu algu, skaidroja Jaunzeme.

Viņa piebilda, ka šie grozījumi būtiski atvieglos VID darbu aplokšņu algu apkarošanā, kā arī atvieglos VID iespēju vērsties pie konkrētā darba devēja ar aicinājumu pārskatīt algu politiku uzņēmumā.

"Ja VID dati liecinās, ka vidējā alga nozarē ir lielāka nekā tā, kas tiek maksāta konkrētā uzņēmumā, darba devējam būs jāiesniedz pamatoti pierādījumi, kādā veidā viņš var nodarbināt strādājošos par algu, kas būtiski zemāka nekā nozares vidējā alga," skaidroja Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID sācis saņemt uzņēmumu pieteikumus nodokļu brīvdienām

LETA, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis saņemt uzņēmumu pieteikumus nodokļu brīvdienām, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Dienās šobrīd saņemam ap 100 iesniegumu, bet vakar bija jau ap 200 iesniegumu," informēja VID vadītāja.

Jaunzeme arī atzīmēja, ka nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums ir viens no kopumā trim atbalsta pasākumiem, ko piedāvā VID, lai uzņēmēji spētu pārvarēt krīzi.

VID piedāvā arī paātrinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu - ja ierasti nodokļa atmaksu var saņemt reizi gadā, šobrīd VID atmaksās nodokli katru reizi, kad tiks saņemts pieteikums. "Ja uzņēmums līdz šim ir bijis risku sarakstā, tad mēs šos riskus turpināsim pārbaudīt, lai negodīgie uzņēmumi nevarētu iedzīvoties uz krīzes rēķina," uzsvēra Jaunzeme.

Savukārt trešais un apjomīgākais atbalsta pasākums ir dīkstāves kompensāciju izmaksa. "Aicinu uzņēmējus sekot līdzi "Latvijas Vēstnesim", jo tuvākajā laikā tiks publicēti noteikumi un arī saraksts ar nozarēm, savukārt mums jau ir sagatavotas speciālas formas, kas būs jāaizpilda Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS)," minēja VID vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jaunzeme: Situācija saistībā ar «aplokšņu» apmēru ir dramatiska

Zane Atlāce - Bistere, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot situāciju, kāda bijusi Latvijā 2018.gadā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis, ka nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pērn veidojis 19,3% un, salīdzinot ar 2017.gadu, tas ir samazinājies vien par 0,6 procentpunktiem, informē VID.

Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar «aplokšņu» algām pērn bijuši 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk, nekā gadu iepriekš, kad nodokļu zaudējumi šādā veidā sasniedza 927,01 miljonu eiro. Rīgas reģionā ir vislielākais «aplokšņu» algas saņēmēju īpatsvars - 37%.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb «aplokšņu» apmēru ir dramatiska, un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu.

«Skaidrs, ka VID darbība primāri jākoncentrē uz tām nozarēm, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais. Šobrīd tās ir būvniecība, pasažieru pārvadājumi, it īpaši taksometru pakalpojumi, kā arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji. Tāpat skaidrs, ka valdības un Saeimas līmenī ir jāveic izmaiņas dažādos likumos, kas atraisītu atbildīgajām valsts institūcijām rokas cīņā ar ēnu ekonomiku,» uzsver VID ģenerāldirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunzeme: No lielākajiem nodokļu maksātājiem gandrīz 50% krīzes laikā klājies sliktāk

LETA, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No lielākajiem nodokļu maksātājiem gandrīz 50% krīzes laikā ir klājies sliktāk, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka valsts budžetā 60% iemaksu nodrošina 1800 uzņēmumu, tostarp 20% šo uzņēmumu krīzes laikā ir klājies labāk, bet gandrīz 50% ir klājies sliktāk.

"Pozitīvā ziņa ir tā, ka 20% ir uzlabojums, bet sliktā ziņa, ka gandrīz 50% ir gājis sliktāk," teica Jaunzeme. Tajā pašā laikā VID vadītāja minēja, ka pievienotās vērtības nodokļa maksājumi valsts budžetā atpaliek par 7-8%, bet darbaspēka nodokļa ieņēmumi atpaliek par 3-4%.

"Nav tik slikti kā bija gaidīts, bet nav arī pārmēru liels optimisms," sacīja Jaunzeme.

Viņa piebilda, ka VID ir segmentējis uzņēmumus pēc to līdzšinējās nodokļu maksāšanas disciplīnas. "Visiem, kam bijusi ļoti laba, laba vai ciešama disciplīna, mēs esam pretīmnākoši, savukārt tiem, kuri jau pirmskrīzes laikā nav rādījuši īpaši labu nodokļu nomaksas disciplīnu, mēs esam vai nu nogaidoši, vai atsakoši," sacīja Jaunzeme, runājot par atliktajiem nodokļu maksājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Izvairīties no PVN kļuvis grūtāk

Māris Ķirsons, 06.09.2019

ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs ir skeptisks par tālāku PVN plaisas samazināšanu

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa plaisa, ko valstij vajadzētu saņemt, bet to nesaņem, ir sarukusi līdz 10,2% salīdzinājumā ar 29,8% 2010. gadā, taču perspektīvā šīs plaisas apmēru iecerēts samazināt līdz 8% līmenim

To liecina Valsts ienēmumu dienesta (VID) pētījums.

Lai arī pašreizējā PVN plaisa faktiskajos ciparos ir izmērīta 238 milj. eiro apmērā, tomēr jārēķinās, ka 2010. gadā tās apmērs sasniedza 539 milj. eiro. Nedaudz pārsteidzoši, ka VID PVN plaisas apmēru nav identificējis pa nozarēm, kaut arī tika norādīts, ka tās jau varētu būt tās pašas, kuras tiek minētas ēnu ekonomikas kontekstā, – tirdzniecība, ēdināšana, būvniecība. VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018. gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010. gada. Saskaņā ar VID aprēķiniem, 2018. gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017. gadā tā bija 12,1%, bet 2016. gadā – 12,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jaunzeme: Starp nodokļu nemaksātājiem ir arī tādi, kas publiski sevi pasniedz kā «baltus un pūkainus»

LETA, 27.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp nodokļu nemaksātājiem ir arī tādi uzņēmumi, kas publiski sevi pasniedz kā «baltus un pūkainus», ceturtdien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa pauda cerību, ka politiķi atbalstīs VID priekšlikumu, ka nodokļu administrācijai būtu tiesības publiskot informāciju par nodokļu nemaksātājiem.

«Patlaban viens likums liedz VID bez nodokļu maksātāja piekrišanas publiskot informāciju, bet otrs likums atļauj. Tas būtu jāizbeidz, jo mēs vēlamies publiskot šādu informāciju,» uzsvēra Jaunzeme.

VID vadītāja atsaucās uz citu valstu pieredzi, kad citiem uzņēmumiem tiek nodrošināta iespēja uzzināt par nodokļu administrācijas veiktajiem pasākumiem pret konkrētiem uzņēmumiem.

«Tas ļauj citiem uzņēmumiem paskaidrot, kāpēc VID rīcība pret uzņēmumiem ir atšķirīga. Patlaban mēs nevaram atklāt uzņēmumam, ka esam veikuši pārbaudes arī pie cita uzņēmuma,» stāstīja Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sākts kriminālprocess par aplokšņu algu izmaksām kādā stikla apstrādes uzņēmumā

LETA, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts kriminālprocess par aplokšņu algu izmaksām kādā Pierīgas stikla apstrādes uzņēmumā, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa pavēstīja, ka, izskaitļojot iespējamo aplokšņu algu izmaksas dienu, pagājušajā piektdienā veiktas darbības attiecīgajā uzņēmumā, konstatējot vairāk nekā 18 000 eiro skaidrā naudā, kas bija sagatavoti aplokšņu algu izmaksai.

"Protams cilvēki aizgāja mājās bez aplokšņu algas," teica Jaunzeme, norādot, ka plašāku informāciju nevar izpaust.

Vienlaikus VID vadītāja uzsvēra, ka dienestam ir izveidots uzņēmumu saraksts, kuros ir aplokšņu algu risks.

"Mums jau ir izveidots saraksts. Šobrīd strādājam pēc tā, ka mēs reāli ejam un izņemam šo naudu, jo pārliecināšanas darbs, kuru mēs līdz šim veicām, skaidrojot, ka uzņēmumiem ir nepieciešams koriģēt uzvedību, nav nostrādājis," pauda Jaunzeme, vienlaikus atzīstot, ka tā ir dārga un arī galēja metode.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VID lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbinieku

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmuma dienests (VID) lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbinieku, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka VID dīkstāves pabalstus sāka izmaksāt ļoti īsā termiņā - apmēram divu nedēļu laikā, tāpēc kļūdas bija iespējamas.

"Man tiešām ir sāpīgi lasīt, ka ir tāda augstprātīga, izsmejoša attieksme pret šo lūgumu. Mēs tiešām centāmies ļoti ātri sasniegt ļoti lielu skaitu uzņēmēju, tāpēc viennozīmīgi nevarēja tik labi atstrādāt sistēmu. Būtu tikai godīgi, nevis izsmiet mūsu vēlmi, bet, ja tā ir bijis, tad atmaksāt pabalstu," teica Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka nākamajā reizē, ja radīsies šāda krīze, no valsts puses varētu vairs nebūt tik liela uzticēšanās, tāpēc pabalstu izmaksa varētu notikt krietni lēnāk. "Vēlētos lūgt, lai uzņēmēji atskaita atpakaļ naudu," teica Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VID aizdomās par koruptīvām darbībām aiztur piecu personu grupu

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde (IDP) aizturējusi organizētu personu grupu, turot šos cilvēkus aizdomās par koruptīvām darbībām ilgstošā laika periodā saistībā ar iepirkumiem VID vajadzībām.

Runa ir par telpu nomāšanu VID vajadzībām dažādos Latvijas reģionos un to, kādā veidā šie iepirkumi ir notikuši. Kopumā aizturētas piecas personas, no kurām trim piemērots aizdomās turamā statuss, bet divas ir personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess.

Viens no aizturētajiem ir VID darbinieks - šī persona pašreiz ir atstādināta no pienākumu pildīšanas VID un atalgojumu nesaņems. Šai personai pašreiz piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, nosakot drošības naudu 25 000 eiro apmērā.

Savukārt cits no organizētās grupas dalībniekiem ir bijušais VID darbinieks, kurš jau ir aizturēts (šobrīd atrodas apcietinājumā) saistībā ar kukuļošanas gadījumu, par ko plašsaziņas līdzekļi tika informēti šā gada jūnijā, kad VID IDP, veicot apjomīgas speciālās izmeklēšanas darbības, kriminālprocesa ietvaros aizturēja organizētu personu grupu, kas pieprasīja kukuli 65 tūkstošu eiro apmērā ar mērķi to nodot VID amatpersonai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Kļūdains IIN parāds daļai pensionāru radies novecojušas programmatūras dēļ

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novecojušas programmatūras dēļ Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) veiktā pensiju datu apstrāde daļai pensionāru izrādījusies kļūdaina, kā rezultātā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nosūtīti nepatiesi aprēķini, Db.lv informēja VSAA pārstāve Iveta Daine.

«Pensiju un pabalstu izmaksām tiek apstrādāts milzīgs datu apjoms, un esošā programmatūra ir novecojusi. Katru gadu mainoties likumdošanai, programmatūras kodā jāpievieno jaunas izmaiņas. Tādējādi ir augsts risks, ka, neraugoties uz rūpīgu testēšanu, programmatūrā ar rasties rodas kļūdas, kuras vēlāk jālabo. Tā tas, diemžēl šoreiz ir noticis,» Db.lv skaidro VSAA Informācijas tehnoloģiju departamenta vadītājs Māris Veģeris.

VSAA plāno nomainīt datu apmaiņas ar VID tehnoloģisko risinājumu tuvāko gadu laikā, tam paredzēti 700 000 eiro. Plānots mainīt visu risinājumu.

VSAA kļūdainas datu apstrādes rezultātā VID ir nosūtījusi nepareizus datus par 6 098 pensiju saņēmējiem, uzrādot lielākus ienākumus. Šīm personām VID gada ienākumu deklarācijās kļūdaini uzrādās iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Paredzot automātiskos sodus, var kļūdīties

Jānis Goldbergs, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām ar domu, ka automātiskās sistēmas var ģenerēt autonomu lēmumu par naudas sodu personai, Saeima var pieļaut kļūdas

Tā Dienas Biznesam norādīja jurists Māris Ruķers.

DB jau rakstīja par plašām debatēm Saeimā, kuras ierosināja deputāte Juta Strīķe, saredzot nejēdzības likuma grozījumu Par nodokļiem un nodevām anotācijās, kur tika runāts par soda mēriem, kurus VID saredz iespēju uzticēt automātiskām sistēmām. Jau 25. septembra Budžeta un Juridiskās komisijas kopsēdē, kas faktiski tika veltīta tikai šim jautājumam, VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme deputātiem norādīja, ka konkrētajos grozījumos tiek noteikti tikai sodi, bet pamats ir meklējams Administratīvās atbildības likuma 164. pantā, kas spēkā stājas no 2020. gada 1. janvāra.

Likuma Par nodokļiem un nodevām sadaļā Ierobežojumi un administratīvā procesa ietvaros noteiktā atbildība 125. un 126. pantā ir definēta skaidra materiāla atbildība par dažādu nodokļu deklarāciju neiesniegšanu laikā. Pašos likuma pantos nav ne vārda par to, ka automātiskās sistēmas varētu pieņemt lēmumus par sodiem, tas pieminēts anotācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz pirmdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstus izmaksājis 3308 darba devēju 17 605 darba ņēmējiem, kā arī 1047 pašnodarbinātām personām, informēja VID.

Kopumā VID izmaksājis dīkstāves pabalstus 4 792 584 eiro apmērā.

Pabalsti 4 538 292 eiro apmērā izmaksāti kopumā 17 605 darbiniekiem pēc 3308 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1047 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 254 293 eiro apmērā. Dīkstāves pabalstu izmaksa pašnodarbinātajiem sākta 6.aprīlī, kad stājās spēkā šādu atbalsta veidu paredzošie Ministru kabineta noteikumi.

VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus.

Kopumā no visiem saņemtajiem dīkstāves pabalsta pieteikumiem VID izmaksas atteicis 33,5% darba devēju un 39% pašnodarbināto, 17.aprīlī preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Galvenokārt atteikuma iemesls ir tas, ka uzņēmumi iepriekš nodokļos valstij nav maksājuši pat 200 eiro mēnesī - tas ir 35% no kopējā atteikumu skaita. Nākamais lielākais atteikumu iemesls ir nodokļu parādu esamība," skaidroja Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu nomaksas pagarinājumus Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim atteicis aptuveni 1% no uzņēmumu pieteikumiem, piektdien preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa informēja, ka līdz šim nodokļu nomaksas pagarinājumus vēlējušies saņemt 3475 uzņēmumi un apmēram 2000 uzņēmumiem tie jau ir piešķirti. Pārējie iesniegumi tiek vērtēti, bet atteikumu nav vairāk par 1%.

Jaunzeme stāstīja, ka nodokļu nomaksas pagarinājumi uz trīs gadiem, kas ir jaunums saistībā ar Covid-19, patlaban jau piešķirti 365 uzņēmumiem kopumā par 11 miljoniem eiro. Kopumā nodokļu nomaksas pagarinājumi piešķirti par gandrīz 37 miljoniem eiro.

"Tas parāda, ka uzņēmumi spēj plānot savas naudas plūsmas. Vēlos uzsvērt, ka šis atbalsts tiek sniegts tikai tiem uzņēmumiem, kuri izjutuši grūtības tieši Covid-19 ietekmē. Tiem uzņēmumiem, kuriem bijušas grūtības jau pirms Covid-19 krīzes, šie pagarinājumi netiek sniegti," stāstīja Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID novērš kukuļošanas mēģinājumu dienestā

LETA, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde, kriminālprocesa laikā veicot apjomīgas speciālās izmeklēšanas darbības, šonedēļ aizturēja organizētu personu grupu, kas pieprasīja kukuli 65 000 eiro apmērā ar mērķi to nodot VID amatpersonai, informēja VID.

Minētā naudas summa prasīta ar mērķi panākt, lai VID amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, nodrošinātu padziļinātu un tendēti nelabvēlīgu pārbaužu veikšanu attiecībā pret konkrētiem uzņēmumiem.

Pašlaik saistībā ar notikušo par aizdomās turētajām atzītas divas bijušās VID amatpersonas, kā arī viena esošā VID amatpersona. Kopumā izmeklēšanas laikā piecām noziedzīgajā nodarījumā iesaistītajām personām piemērots aizdomās turētā statuss. Divām no aizdomās turētajām personām tiesa piemēroja ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli - apcietinājumu.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka kukuļošanas mēģinājumu izdevies novērst, pateicoties darbinieku profesionalitātei un apstāklim, ka uzņēmējs, kurš bija iesaistīts kukuļošanā, sadarbojās ar VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jaunzeme izvērtēs VID iepirkumu, kurā uzvarējis par nodokļu parādiem kritizēts uzņēmējs

Db.lv, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme izvērtēs VID iepirkuma rezultātus informēšanas kampaņai par nodokļu reformu 2019. gadā. Iepirkumā uzvarējusi kompānija «Alpha Baltic Media», ar kura vadītāju saistītie citi uzņēmumi esot parādā valstij vairāk nekā pusmiljonu eiro, informē LNT ziņas.

Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) izplatījusi publisku vēstuli, kurā pausts sašutums, ka konkursā uzvarējis uzņēmums, kura īpašnieks, valdes loceklis un patiesā labuma guvējs Lauris Špillers ir saistīts ar virkni uzņēmumu (SIA «Serviod», SIA «Baltic Media» un SIA «Medialead group»), kuri vēl februāra sākumā bija parādā valstij vairāk nekā 607 tūkstošus eiro. LRA LNT Ziņām norādīja, ka saskaņā ar izskanējušo informāciju, uzņēmumam «Alpha Baltic Media» pašam nodokļu parādu neesot un iepirkuma nosacījumiem tas formāli atbilstot, taču apšaubīja, vai VID iepirkumā izvirzīti pienācīgi kritēriji. «Jāpārskata kritēriji, pēc kuriem izvēlas iepirkumos uzvarētājus, jo nevar būt tā, ka tirgum tiek dots signāls - tas nekas, ka parādi, nodibinot jaunu uzņēmumu, tu vari visu sākt no sākuma un piedalīties sacensībā par publiskiem līdzekļiem,» norādīja LRA valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina valdību un Saeimu lemt par iespēju dienestam publiskot dīkstāves pabalstu izmaksas atteikumu iemeslus, ceturtdien valdības ārkārtas sēdē aicināja VID vadītāja Ieva Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka patlaban sociālajos medijos izskan pārmetumi par to, ka VID pieņem nepamatotus lēmumus, atsakot dīkstāves pabalstu izmaksu, tomēr ieņēmumu dienestam nav tiesību sniegt skaidrojumu par atteikumu iemeslu.

Jaunzeme piebilda, ka patlaban Saeimā izskatīšanai trešajā lasījumā ir attiecīgie likuma grozījumi, kas ļautu sabiedrību informēt par VID pieņemtajiem lēmumiem. Viņa aicināja Ministru kabinetu pievērsties šī jautājuma virzīšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošais VID priekšlikums paredz veikt grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", lai noteiktu tiesības nodokļu administrācijas ierēdnim sniegt informāciju bez nodokļu maksātāja piekrišanas par iemesliem atbilstošiem kuriem tam ir atteikts piešķirt dīkstāves pabalstu, vai attiecībā uz kuriem ir konstatēta dīkstāves pabalsta nepamatota pieprasīšana vai saņemšana.

Komentāri

Pievienot komentāru