Start-up

Jauno zinātnieku konkursā uzvar ideja par D vitamīna mērīšanu ar optisko sensoru

Laura Mazbērziņa, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Aproce, kurā ir iebūvēts optisks sensors D vitamīna mērīšanai cilvēka organismā - astoņu ideju konkurencē šo ieceri pirmā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) rīkotā «Deep Science Hackathon 2018» žūrija atzina par gatavāko biznesa projektu.

Hakatons bija pirmā aktivitāte «Materize» ietvaros, kas ir institūta jaunā platforma zinātnes pakalpojumu eksportam un sadarbībai ar industriju augsto tehnoloģiju jomā.

48 stundu laikā komanda ar simbolisku nosaukumu «Vitamin D» (latviski «D vitamīns») pilnveidoja savu ideju par neinvazīvu metodi, kā novērtēt D vitamīna daudzumu cilvēka organismā. Žūrija šo ideju novērtēja kā lielu biznesa potenciālu. Šī inovatīvā iecere maina D vitamīna mērīšanas veidu, piemēram, bērniem un pieaugušajiem vairs nevajadzētu ņemt asinis no vēnas. Ņemot vērā, kādas būtiskas negatīvas sekas izraisa D vitamīna trūkums cilvēka organismā, jaunā tehnoloģija būs noderīga daudziem cilvēkiem, jo īpaši reģionos, kur ir nepietiekams daudzums saules gaismas, tostarp, Latvijā.

«Ideja par šādu metodi man bija jau kādu pusotru gadu, taču tieši hakatona 48 stundas deva iespēju pastiprināt un izveidot spēcīgu komandu, iegūt nepieciešamo informāciju un izrunāt šī jauninājuma biznesa perspektīvas ar potenciālo lietotāju. Esam apņēmības pilni turpināt šo ieceri attīstīt par produktu, kas būtu aktuāls ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas vai pat pasaules tirgum,» teic Ojārs Balcers, idejas autors, materiālu fizikas doktors, Vidzemes augstskolas Sociotehnisko sistēmu inženierijas institūta direktors un Latvijas Universitātes pasniedzējs. Kopā ar viņu komandā piedalījās un vērtīgas idejas sniedza citi LU CFI fiziķi, cilvēks, kuram ir bijis D vitamīna trūkums, kā arī 9. klases skolēns, kam interesē fizika un jaunās tehnoloģijas.

Labākā ideja ieguva balvu — 9000 eiro apmērā, kas ietver sešu mēnešu atbalsta programmu, kuru nodrošina LU CFI sadarbībā ar zviedru partneriem KTH un RISE, kā arī atbalstu no «S/B PRO Startup Studija». Atbalstā ietverts mentoru atbalsts, prototipa izveide un turpmākā finansējuma piesaiste, kā arī citas vērtīgas balvas no atbalstītājiem – «Startin.lv», Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības, «Magnetic Latvia», «Latitude59», «InnoEnergy» un RTU Dizaina fabrikas. Balvas ieguva arī citi dalībnieki.

Līdztekus uzvarētājiem, hakatonā tika prezentētas arī tādas idejas kā iespēja noteikt materiāla kvalitāti ar skaņas palīdzību, paukošanās tērps, kurā iebūvēti skārienjūtīgi sensori rezultātu noteikšanai, risinājums ādas vēža agrīnam skrīningam, plazmas displeja ideja un hologrammu vizualizācijas, automašīnu riepu atkritumu pārstrādes iekārtas un citas. Kopumā «Deep Science Hackathon» radošajai darbnīcai tika pieteiktas 12 idejas, no kurām astoņas veiksmīgi nokļuva līdz pasākuma noslēgumam.

Šis hakatons bija atšķirīgs ar to, ka idejas bija balstītas materiālzinātnē, kā arī atradās dažādās stadijās - no sākotnējas idejas līdz reālam gatavam produktam.

«Pirmais «Deep Science Hackathon» uzskatāmi parādīja, ka mūsu zinātniekiem ir idejas, kuras ar biznesa atbalstu ir iespējams īstenot par sekmīgiem produktiem ne tikai Latvijas, bet visas pasaules tirgum. Lai gan hakatona galvenais uzvarētājs bija tikai viens, esmu pārliecināts, ka iesākto darbu sekmīgi turpinās arī citas komandas. Vēsture rāda, ka Latvija vienmēr ir bijusi augsto tehnoloģiju centrs,» teic Andris Anspoks, Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks inovācijas jautājumos, kurš bija viens no žūrijas locekļiem. Līdz ar viņu hakatona dalībniekus vērtēja Toby Moore («Imprimatur Capital Fund Management»), Aleksejs Korņevs (Latvijas investīciju un attīstības aģentūra), Viesturs Zeps («InnoEnergy») un Mikus Dubickis (Jauno Zinātnieku Savienība).

Hakatons bija kā pirmā aktivitāte institūta jaunās platformas «Materize» ietvaros. Tās mērķis ir sekmēt zinātnes pakalpojumu eksportu un sadarbību ar industriju augsto tehnoloģiju jomā. Plānots, ka «Materize» tieši palielinās institūta zinātnes pakalpojumu eksportu, kā arī piesaistīs investīcijas jaunu inovatīvu uzņēmumu izveidošanai Latvijā, kas var būt par pamatu Latvijas «Teslu» un «Intel» attīstībai.

«Materize» ieviešana ir viens no būtiskiem soļiem, realizējot Eiropas Komisijas atbalstīto «Apvārsnis 2020» projektu «CAMART», kurš kopsummā ir institūtam piesaistījis 30 miljonu eiro investīcijas, ar mērķi attīstīt institūta sadarbību ar industriju, zinātnes eksportu un tam nepieciešamo infrastruktūru. Jaunā sadarbības platforma nodrošinās skaidru institūta kompetenču pozicionēšanu starptautiskajā biznesa vidē, komunicējot industrijas valodā un pievienojot tiešu vērtību uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 13. - 14. decembrī vizītē pie Lavijas valsts amatpersonām un Eiropā lielākā zinātniskā kopprojekta EUROfusion (Eiropas kodolsintēze) īstenotājiem ieradīsies tā izpilddirektors Tonijs Donē (Tony Donné). Viņš informēs par EUROfusion aktualitātēm un tālākajām stratēģiskajām perspektīvām no 2020. gada līdz 2027. gadam.

Ar Latvijas apciemojumu T. Donē aizsāks ar EUROfusion programmu saistīto aktivitāšu ciklu, kas noslēgsies ar EUROfusion Ģenerālās asamblejas sēdi 2019. gada 18. – 19. jūlijā Rīgā.

Projekta EUROfusion misija ir nodrošināt kodolsintēzes reaktoru ieviešanu izmantošanā. Lai to paveiktu, konsorcijs finansē savu 30 partneru pētījumus, kā daļu no kopējās Apvārsnis 2020 programmas Euratom. EUROfusion budžetu veido 440 miljoni eiro no Euratom H2020 programmas un 410 miljoni eiro no dalībvalstīm.

Latvija ir kļuvusi par dalībvalsti šajā programmā, pateicoties savām apjomīgajām zināšanām materiālzinātnēs, atzīst T. Donē. «Nav iespējams iegūt visas kodolsintēzes elektrostacijas radīšanai nepieciešamās zināšanas vienā laboratorijā. Tādēļ tika radīta Eiropas kodolsintēzes pētniecības programma. Katras valsts ieguldījums ir nozīmīgs, neatkarīgi no tā, vai laboratorija ir liela vai maza, » teica T. Donē. Viņš norāda, ka šobrīd vēl nav zināms, kāds būs labākais materiāls kodolsintēzes reaktoram, bet Latvijas pētnieki ir ļoti pieredzējuši un zinoši jaunizstrādāto metālu testēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vadošie zinātnieki un mācībspēki no Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) un LU Matemātikas un informātikas institūta (LU MII), kas darbojas kvantu tehnoloģiju jomā, ir izveidojuši Latvijas kvantu iniciatīvu.

Apvienība palīdzēs pārraudzīt un koordinēt ar kvantu tehnoloģijām saistītās aktivitātes Latvijā, iesaistīties Eiropas kvantu tehnoloģiju sadarbības tīklos, sekot līdzi Latvijas industrijas vajadzībām un pārstāvēt tās intereses kvantu tehnoloģiju attīstībā.

Kvantu tehnoloģiju attīstība ir cilvēces mēroga izaicinājums, kura pārvarēšanā ir jāiesaistās ikkatrai valstij, un šī iniciatīva ir veids, kā Latvija iesaistās šajā izaicinājumā. Latvijas Kvantu iniciatīvas izveide ir iespēja savienot Latvijas zinātniekus ar Eiropas un pasaules zinātniekiem, koordinēt Latvijā veiktās aktivitātes kvantu tehnoloģiju jomā, lai tās būtu mērķtiecīgas un rezultatīvas. Iniciatīvas ietvaros norisināsies sadarbība ne tikai zinātnieku starpā, bet arī tiks iesaistīti uzņēmumi un valsts institūcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apkopojusi pērnā gada lielākos sasniegumus zinātnē Latvijā, kopumā izceļot 12 pētījumus par dažādām tēmām, piemēram, vēža ārstēšanu, Latvijas vēstures dažādiem aspektiem un efektīvāku ūdeņraža iegūšanas veidu.

Teorētiskās zinātnes jomā izcelta jaunas pieejas radīšana personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē, kuru veicis akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar pētniekiem Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko un Irēnu Leiti.

LZA pārstāvji informē, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā kontekstā veicis padziļinātu izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē, skaidro zinātnieki. Pētījumā konstruētas, sintezētas, pētītas un patentētas specifiskas molekulas, kas samazina vēža augšanu un kas noder personalizētu pretvēža zāļu izstrādes procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no pasaules vadošajiem fotonikas un inovatīvu optisko instrumentu un to komponenšu ražotājiem Thorlabs novērtējis Latvijā radītā inovatīvā termo-elektriskā sensora TESS unikālās īpašības un noslēdzis līgumu par tā licencēšanu un tehnoloģiju pārnesi.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) zinātnieku komanda radījusi ļoti ātrdarbīgu elektromagnētiskā starojuma sensoru TESS, ko var pielietot lāzertehnoloģijā, jo īpaši, kad nepieciešams veikt manevrus ar precīzu lāzerstara impulsu jaudu, kā piemēram, medicīnā, arī lāzer metināšanā un gravēšanā.

Šī brīža tehnoloģijas ļauj mērīt vidējo lāzerstara jaudu noteiktā laika griezumā, kas var būt nepietiekami smalku operāciju vai gravējumu / litogrāfiju veikšanai. TESS sensors ir unikāls ar tā īso darbības laiku - signāla rašanās laiks ir mazāks par 10 nanosekundēm, kas ir 1000 reižu ātrāks par pašreiz lāzeriekārtās izmantotajām tehnoloģijām. Sensora pamatā ir unikālas materiāla īpašības, kas iegūtas, to veidojot no ļoti plānām kārtiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbojoties zinātniekiem un inženieriem no četrām augstskolām un pieciem zinātniskajiem institūtiem, pusgada laikā izstrādāti prototipi tehnoloģijām, kas veselības aprūpes iestādēs un citās vietās ar augstu Covid-19 infekcijas risku palīdzētu pasargāt cilvēku veselību un dzīvību.

Valsts pētījumu programmas «Covid-19 seku mazināšanai» projektā izstrādāti vairāki automatizēti virsmu un gaisa dezinfekcijas aprīkojuma prototipi. To vidū ir mobils uzkopšanas robots, kas spēj atpazīt un automātiski dezinficēt vertikālas virsmas, dezinfekcijas vārti un iekārta gaisa un virsmu dezinfekcijai ar ultravioleto starojumu un ozonu.

Zinātnieki izstrādājuši arī prototipus īpašiem pārklājumiem, kas palīdzēs iznīcināt baktērijas un vīrusus uz dažādām virsmām. Lai stiprinātu individuālo un kolektīvo aizsardzību, radīts prototips jauna veida sejas maskai, ko var lietot arī kā respiratoru, ergonomiskam aizsargtērpam fizioterapeitiem un filtrējošam kompozītmateriālam ar sēņu hīfu piedevu, kā arī roku mazgāšanas monitoringa sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji izsolēs varēs iegādāties zinātnes komercializācijas projektu risinājumus

Db.lv, 03.08.2022

Latvijas jaunuzņēmums “Cellbox Labs” izsolē iegādājās Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta izstrādāto tehnoloģiju, kura sniedz iespēju ātrāk, lētāk un efektīvāk testēt zāļu toksicitāti un efektivitāti pirmsklīnisko pētījumu stadijā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētās Tehnoloģiju pārneses programmas trešajā atlases kārtā iesniegtie zinātnes komercializācijas projekti. Savu veikumu uzņēmējiem ir gatavas nodot 26 Latvijas zinātnieku komandas.

Tās piedāvā iegādāties patentus tādiem risinājumiem kā medikamentu iedarbības pētījumu veikšana bez cilvēku iesaistes, viedo apģērbu ražošana, koksnes atkritumu pārstrāde, elektrokartingu tehnoloģiju attīstība u.c.

“Pasaules prakse apliecina, ka zinātniekiem jāstrādā ciešā sadarbībās ar uzņēmējiem un finansētājiem, lai radītās inovācijas pēc iespējas ātrāk sniegtu ieguldījumu ekonomikā. Tas nodrošina gan tautsaimniecības izaugsmi gan sniedz ienākumus zinātniskajām institūcijām, kuras vairs nav atkarīgas no budžeta dotācijām. Katram zinātniskajam projektam ir piesaistīts biznesa līderis, kurš jau izstrādes laikā veido kontaktus ar potenciālajiem klientiem un investoriem. Tāpat šie projekti ir laba reklāma mūsu zinātniekiem, jo daudzi patenti tiek pārdoti ārvalstīs,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru