Jaunākais izdevums

Inovācijas var būvēt uz materiālzinātnes sasniegumu vēsturiskajiem pamatiem

Baltijas inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju infrastruktūras platformas (BIRTI) padomes priekšsēdētājs un Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis ilustrē, kāda ir pētniecības un inovācijas nākotne Latvijā un kāpēc privātā sektora ieguldījumu īpatsvars pētniecībā ir tik mazs. «Nepieciešams sakoncentrēt iespējamos labākos spēkus, izveidot Latvijas zinātnieku izlasi, citādi līdz šim spēlējam mazās atsevišķās komandās. Mērķis ir panākt izrāvienu, lai izpētei un attīstībai valsts atvēlētu nevis 0,15% no IKP, kā tas ir pašlaik, bet vismaz 1,5%. Eiropas Savienībā šim mērķim atvēl vidēji 3%. Jāsaprot, ka citās valstīs atbalstu veido divas daļas – valsts atbalsts un nozīmīgas privāto kompāniju investīcijas,» skaidro A. Ērglis.

Latvijā šāda prakse ir retums. Privātais sektors zinātnē neiegulda.

Tā ir, bet to var arī saprast. Tādēļ nepieciešams vispirms investēt zinātnē, lai pēc tam caur tehnoloģiju pārnesi tiktu stimulēta rūpniecība un bizness. Tā ir galvenā ideja. Patiesībā visa Eiropa saskaras ar nespēju dabūt maksimālu tehnoloģiju transfēru. Tāpēc nepieciešama Latvijas augstākās izglītības, zinātnes un inovācijas konkurētspējas programmas sagatavošana finansējuma iegūšanai Junkera investīciju plāna ietvaros.

Eiropas struktūrfondu programmās (2014–2020) pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijai atvēlēti 500 milj. eiro. Tam ir nepieciešams valsts līdzmaksājums, kas 2016. gada valsts budžetā nav paredzēts! Bet paskatieties uz pašreizējo Eiropas dzinējspēku. Ap Baltijas jūru koncentrējusies milzīga Eiropas Savienības enerģija. Lai turētos līdzi, vispirms mums jākļūst pasaulei interesantākiem, bet tas nenotiks pats no sevis.

Kāds ir Latvijas potenciāls? Izskanējis, ka Baltijas reģions var kļūt par inovācijas līderi nākotnē, bet kāds īsti ir pamatojums šādiem apgalvojumiem?

Vienmēr gribas būvēt ko jaunu, bet dažkārt tomēr jāatjauno vecais. Lai kā arī negribētu pieminēt Krievijas impēriju, tur ir piemēri, ar ko varam lepoties joprojām. Kaut vai mašīnbūves akciju sabiedrība Russo-Balt vai mūsu ievērojamie ķīmiķi, piemēram, Pauls Valdens un Vilhelms Ostvalds, kas saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Tāpat Padomju savienībā bija ievērojams mūsu zinātnieku pienesums – bieži vien lielu projektu saknes sākās Rīgā, kas bija īpašā statusā materiālzinātnes jomā. Par materiālzinātnes attīstību diskutēsim 16. decembrī Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā notiekošajā konferencē Inovatīvi materiāli Baltijas jūras reģiona ekonomikas attīstībai, kas pulcēs pasaules līmeņa ekspertus materiālzinātnēs ar mērķi sekmēt inovācijas attīstību un Latvijas iesaisti sadarbības veicināšanā Baltijas jūras reģionā.

Ar materiālzinātnes sasniegumiem varam lepoties arī šodien kā nekā padomju kosmosa kuģi tika pārklāti ar mūsu keramikas materiāliem. Rīga tehnoloģiju jomā bija daudz spējīgāka, nekā Tallina vai Viļņa un Kauņa. Ērenpreisa velosipēdi, Radiotehnika, VEF vai Organiskās sintēzes institūts – tās ir tradīcijas, kas nevar pazust. Tas ir pamats, uz kā joprojām varam atsperties. Padomju savienības IKP lielā mērā balstījās uz zinātnes sasniegumiem, kas bija pārtapuši tehnoloģijās. Tolaik zinātne bija ārkārtīgi labi finansēta. Pašlaik varbūt nevaram pirmajā mirklī izdarīt kaut ko superjaunu, bet varam būt klāt augsti tehnoloģiskos procesos, piemēram, prodrug jeb pirmszāļu ražošanā, un tad simbiozē ar Eiropu radīt īstus medikamentus. Bet sākotnēji nepieciešama finansējuma kritiskā masa, lai kaut kas varētu notikt. Pašlaik esam nonākuši pie tā, ka finansējuma trūkuma rezultātā, piemēram, ir izzudusi laborantu institūcija. Ievērojamas problēmas sagādā bāzes finansējuma trūkums zinātnei.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, atgriezies no nesenā Taivānas apmeklējuma, stāstīja, ka šajā valstī zinātnei un izglītībai atvēl 20% no IKP, lai gan Taivāna teritoriāli ir divreiz mazāka par Latviju, toties ar desmit reižu lielāku skaitu iedzīvotāju.

Nevaram no viena grāvja kāpt otrā. Nīderlande arī ir mazāka par Latviju, bet iedzīvotāju skaits pārsniedz 18 miljonus. Tāpēc tur, loģiski, piemēram, ceļi ir daudz labāki, jo nodokļus uz šo teritoriju maksā ievērojami vairāk cilvēku. Ja mēs ieguldītu tehnoloģiju pārnesē – un tas ir riska kapitāls – veiksmes gadījumā varam kaut ko pārdot tālāk par ļoti lielu naudu. Bet vispirms ir jānotiek procesam, tas nedrīkst būt uz miršanas robežas. Tomēr ir jāuzmanās no sistēmu burtiskas pārnešanas, jo atšķirības starp valstīm ir ievērojamas.

Visu rakstu Jāveido zinātnieku Latvijas izlase lasiet 11. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tautas mikroskaitīšanā iegūti dati par 43,7% mājokļu iedzīvotājiem

LETA, 02.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas mikroskaitīšanā nepilnos divos mēnešos iegūti dati par 6,6 tūkstošu jeb 43,7% izlasē iekļauto mājokļu iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No 50 izlasē iekļautajām pašvaldībām visvairāk mājokļu apsekoti Ilūkstes un Valkas novadā, kur iegūta informācija par vairāk nekā 60% izlasē iekļauto mājokļu iedzīvotājiem.

Vairāk kā puse izlasē iekļauto mājokļu apsekoti arī Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Ikšķiles, Kuldīgas, Ogres, Salacgrīvas un Talsu novadā. Bet mazāk par 25% izlasē iekļauto mājokļu apsekoti Jelgavas, Daugavpils, Saldus un Kocēnu novadā.

Tautas mikroskaitīšanas interneta aptaujā iegūti dati par 11,3% izlasē iekļautajiem mājokļiem. Visvairāk mikroskaitīšanas anketu internetā aizpildījuši (vairāk nekā 18% no izlasē iekļautajiem mājokļiem) Ādažu, Ikšķiles, Mārupes novadā un Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Latvijas hokeja izlase pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūst pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā

LETA, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Zaudējumu sēriju pārtraukusī Latvijas izlase FIFA rangā atgūst 19 vietas

LETA, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu futbola izlase, kas šomēnes beidzot pārtrauca deviņu zaudējumu sēriju un guva arī uzvaru, jaunākajā Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) pasaules rangā, kas publicēts pirmdien, atguvusi 19 vietas un tagad ieņem dalītu 129.vietu.

Septembra rangā Latvijas izlase piedzīvoja kritumu ar 17 vietām un nokrita līdz rekordzemajai 148.pozīcijai.

FOTO: Emocijām bagāta spēle

Mēneša laikā komanda aizvadīja divas noslēdzošās nākamā gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas spēles. Vispirms izbraukumā tika nospēlēts 0:0 ar Fēru salām, kas ļāva pārtraukt iespaidīgo deviņu zaudējumu sēriju, bet pāris dienas vēlāk «Skonto» stadionā ar 4:0 tika apspēlēta Andora. Tas vienībai ļāva izcīnīt pirmo uzvaru kopš pagājušā gada 6.septembra, kad toreiz izbraukumā tika uzveikta tā pati Andora.

Pateicoties neveiksmju sērijas pārtraukšanai, Latvijas izlase veikusi kāpumu rangā. Tā 129.vietu pašlaik dala ar Namībiju un Burundi, turklāt apsteigta kvalifikācijas cikla pretiniece Andora, kas saglabājusi iepriekš ieņemto 144.pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlasi stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien preses konferencē pavēstīja Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidents Valdis Voins.

Papildināts viss teksts

Jau ziņots, ka Latvijas izlase basketbolā pagājušajā nedēļā Bagatska vadībā ar piekto vietu Stambulā noslēdza dalību Eiropas čempionāta finālturnīrā, kas ir komandas labākais rezultāts kopš neatkarības atgūšanas.

Bagatskim pēc Eiropas čempionāta noslēdzās līgums par izlases trenēšanu, taču vienošanās netiks pagarināta.

Kā norādīja Voins, 27.septembrī notiks LBS valdes ārkārtas sēde, kurā tiks spriests par izlases jauno galveno treneri.

«Mēģināsim atrast jaunu galveno treneri, izvēloties starp vairākiem kandidātiem,» žurnālistiem sacīja LBS vadītājs.

Voins atklāja, ka LBS valde izlases startu nesenajā Eiropas čempionātā novērtējusi kā «ļoti labu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Čakša: Zinātne Latvijai – mūsu potenciāls pasaules līmeņa zināšanu radīšanā

Db.lv, 28.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” norisinās no 27. līdz 29. jūnijam. Šogad galvenās tēmas ir digitālā transformācija, zaļā pārveide un zinātnes ietekme.

Kongresa svinīgajā atklāšanā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsvēra kongresa nozīmību - iespēju atgādināt sev un parādīt citiem zinātnes milzīgo vērtību un lomu sabiedrībā.

Uzrunājot “Zinātne Latvijai” kongresa dalībniekus ministre akcentēja, ka pateicoties zinātnei un tās sasniegumiem, mēs dzīvojam labāk nekā iepriekšējās paaudzes: lielākam skaitam iedzīvotāju pasaulē ir pieeja tīram ūdenim un pārtikai, veselības aprūpei un enerģijai. “Zinātne ir cilvēku kolektīvās rīcības augstākais sasniegums,” pauž Anda Čakša.

Runājot par zinātnes finansējumu ministre uzsvēra: “Zinātne patiešām nav lieka greznība, kurai naudu drīkst tērēt tikai visvairāk pārtikušās valstis. Arī mums ir ārkārtīgi nepieciešami augsti izglītoti iedzīvotāji, kas var palīdzēt plaukt Latvijai! Un tikai mūsu pašu rokās ir noteikt to, kāda izskatīties Latvijas sabiedrība rītdien – cik daudz skolēnu pārtaps par mērķtiecīgiem un zinātkāriem studentiem, kas meklēs jaunus un revolucionārus risinājumus esošajiem izaicinājumiem. Tādēļ turpināsim nesavtīgi ieguldīt gan izglītībā, gan zinātnē un tās attīstībā!”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 30. septembrī, Rīgā, Jelgavā, Salaspilī, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, Liepājā, Ventspilī un Papē notiks Zinātnieku nakts pasākumi, piedāvājot ikvienam interesentam atklāt zinātnes noslēpumus. Šo Eiropas mēroga pasākumu Latvijā rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, vadošajām Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un citām ar pētniecību saistītām organizācijām.

Zinātnieku naktī durvis apmeklētājiem vērs laboratorijas, kas ikdienā nav pieejamas apmeklētājiem, būs iespēja vērot eksperimentus un zinātnes šovus, piedalīties ekskursijās un pašu rokām veikt pētījumus. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, piemēram, interesenti varēs iesaistīties tematiskā spēlē Ceļojums šūnā, kas ietvers viktorīnu un kontrolpunktu meklēšanu.

Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes studenti kopā ar Elektronikas un datorzinātņu institūta darbiniekiem organizēs konkursu jauniešiem un studentiem, kura laikā dalībniekiem būs iespēja izveidot savus robotus. Savukārt Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar ķīmiķu izmantotajām iekārtām un metodēm, kā arī uzzināt, kāds ir zinātnieku redzējums par koksnes izmantošanas iespējām šodien un nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmērīt gaismas ātrumu, mikroskopā izpētīt acs uzbūvi, piedzīvot apgaismību kādā no zinātnisko institūtu laboratorijām

Tās ir tikai dažas no iespējām šī gada Zinātnieku naktī, kas tiek organizēta, lai celtu zinātnes prestižu un veicinātu zinātnes komunikāciju. 25. septembrī astoņās pilsētās – Rīgā, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Liepājā un Ventspilī – notiks Zinātnieku nakts, kuras tematika ir gaisma. Zinātnieku nakts Latvijā tiek organizēta desmito reizi. Šogad to rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un citām ar pētniecību saistītām organizācijām.

Zinātnes šovs

Zinātnieku nakts ir Eiropas Komisijas iniciēts pasākums, kas šogad notiek 24 Eiropas valstīs un vairāk nekā 300 pilsētās, saistošā veidā skaidrojot zinātnes sasniegumus un ļaujot ielūkoties zinātnisko laboratoriju darba noslēpumos. Šie ir zinātnes svētki, kad vienā vakarā ikvienam interesentam ir sniegta iespēja uz brīdi kļūt par zinātnieku. Pasākumā būs iespēja iesaistīties eksperimentos un interaktīvos zinātniskos pasākumos, kā arī izmēģināt dažādas iekārtas laboratorijās, kas parasti publiski nav atvērtas. Piemēram, Rēzeknes augstskola rīko interaktīvas nodarbības par gaismu. Pēc vairāku gadu pārtraukuma plašākai auditorijai būs atvērts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, kur tiks izgaismota Latvijas iedzīvotāju genoma datubāze. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) interesenti varēs piedalīties robotu darbnīcās. Zinātnieku nakts laikā būs atvērta arī jaunā Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu māja, kur notiks dažādas aktivitātes, kas saistītas ar gaismas lomu augu dzīvē un iežu pētījumos. Nacionālajā Botāniskajā dārzā un LU Botāniskajā dārzā darbosies improvizētas laboratorijas un zinātnes šovs. Zinātniskus pārsteigumus sagādājis arī Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Ventspils un Vidzemes augstskolas, kā arī Daugavpils Universitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RTU noslēdz līdz šim lielāko licences līgumu skaitu ar uzņēmumiem

Db.lv, 28.12.2021

Starp licencētajām tehnoloģijām ir, piemēram, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieku izstrādātais siltumizolācijas materiāls no lignocelulozes biomasas un dabiskas izcelsmes saistvielas, ko var izmantot termoiepakojuma izgatavošanai dabai nedraudzīgā polistirola vietā. Šo zinātnieku veikumi licencēja divi uzņēmumi – SIA «Forma» un SIA «ZARO».

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 2021.gadā noslēgusi septiņus licences līgumus ar vietējiem un starptautiskajiem uzņēmumiem par tehnoloģiju komercializāciju.

Uzņēmumi licencējuši zinātnieku veikumu trīs jomās: mikrobioloģija, molekulārā ģenētika un vides inženierzinātne; ilgtspējīgi materiāli un ražošanas tehnoloģijas; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

"Lieliskais sniegums parāda zinātnieku gatavību iesaistīties komercializācijas procesā, kas ne vienmēr ir vienkāršs un prasa laiku, uzņēmību un ciešu sadarbību. Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centrs šajā gadā ir strādājis dinamiskā tandēmā ar zinātniekiem, realizējot tehnoloģiju licencēšanas procesu. Lepojamies ar mūsu zinātniekiem un kopīgo sasniegumu," uzsver RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa.

Viņa norāda, ka noslēgtais licenču līgumu skaits ir uzskatāms par lielisku rezultātu tehnoloģiju komercializācijā. RTU piedāvā komersantiem licencēt intelektuālo īpašumu, kam piemīt potenciāls izmantošanai jaunu vai uzlabotu produktu vai pakalpojumu radīšanā. Licencēšanas gadījumā uzņēmumiem tiek piešķirtas tiesības jeb atļauja izmantot RTU intelektuālo īpašumu komerciāliem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālas basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas Knicks latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis otrdien atgriezīsies Latvijas izlases treniņnometnē, atklāja Latvijas Basketbola savienības (LBS) nacionālo izlašu direktors Māris Jučmanis.

Porziņģis no aizpagājušās nedēļas atradās NBA misijā Dienvidāfrikas Republikā, kas sestdien noslēdzās ar paraugmaču, kurā latvietis ar 14 punktiem kaldināja Pasaules komandas uzvaru 108:97 pār Āfrikas komandu.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Kristap!

FOTO: Kristaps Porziņģis uzspēlē basīti ar Latvijas jaunajiem basketbolistiem

Porziņģis par savu dalību spēlē paziņoja aprīļa beigās, piebilstot, ka prombūtne ilgs aptuveni nedēļu, kuras laikā viņš nevarēs atrasties Latvijas izlases treniņnometnē. Porziņģis solīja, ka visā pārējā laikā pilnu uzmanību veltīs izlasei, līdz ar to viņš izlasei pievienojās jau pirms trim nedēļām, kad valstsvienība sāka gatavošanos Eiropas čempionātam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Valsts varētu segt Porziņģa apdrošināšanas izmaksas 135 000 eiro apmērā

LETA, 14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts varētu segt Latvijas basketbola zvaigznes, Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas Knicks spēlētāja Kristapa Porziņģa apdrošināšanas izmaksas dalībai Eiropas čempionātā (EČ) basketbolā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs skaidroja, ka Latvijas Basketbola savienība (LBS) informējusi par to, ka ir vairāki izlases kandidāti, kuriem ir ļoti augstas apdrošināšanas summas. Kopumā LBS apdrošināšanas izmaksām lūgusi vairāk nekā 200 000 eiro.

Kā pastāstīja Nacionālās sporta padomes priekšsēdētāja vietnieks Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, padome atbalstīja apdrošināšanas summas papildu piešķiršanu Latvijas Basketbola savienībai (LBS) 135 000 eiro apmērā, tādējādi sedzot Porziņģa apdrošināšanas izmaksas.

Taču pārējo basketbolistu apdrošināšanai LBS jāmeklē pašai, norādīja Vrubļevskis, piebilstot, ka finansējums pašiem, nepaļaujoties uz valsts atbalstu, būs jāmeklē arī Porziņģa apsarga apmaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz daudzu gadu laikā Latvijas hokeja valstsvienībai bija tik saliedēts kolektīvs, pēc turnīra pauda izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš.

Latvijas hokeja izlase turnīru iesāka ar trim uzvarām pēc kārtas, bet nākamajos četros mačos piedzīvoja neveiksmes. Izšķirošajā mačā par vietu ceturtdaļfinālā Latvija otrdien saspringtā trillerī ar 3:4 pēcspēles metienu sērijā piekāpās Vācijai, meistarsacīkstes noslēdzot desmitajā pozīcijā, kas ir labākais rādītājs kopš 2012.gada.

Savukārt pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvija nav spējusi iekļūt kopš 2009.gada.

«Manā karjerā bijuši līdzīgi mači. Ļoti vēlējāmies uzvarēt, tomēr nedaudz pietrūka,» portāls championat.com citē Daugaviņa izteikumus pēc dueļa. «Kad izpildīju «bullīti», parādīju metienu, vārtsargs nokrita uz ceļa, tomēr veica špagatu un man vairs nebija, kur likties. Gribētos, lai šādos mačos uzvarētāju noskaidro pagarinājumā, tomēr arī «bullīši» ir daļa no spēles.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas basketbola savienība (LBS) par latviešu zvaigznes Kristapa Porziņģa apdrošināšanu samaksājusi 123 000 eiro, kas gan nav tik liela summa, cik sākotnēji tika saņemta no valsts, atklāja LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps.

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Ņujorkas Knicks spēlētāja Porziņģa apdrošināšanas izmaksu segšanai, lai basketbolists šovasar varētu būt Latvijas izlasē, LBS no valsts saņēmusi 135 000 eiro. Tiesa, no šīs summas tika izmantoti aptuveni 123 000 eiro, bet 12 000 palikuši pāri. Tie novirzīti otra Latvijas NBA spēlētāja Dāvja Bertāna apdrošināšanai.

«Summas bija lielas, Latvijā līdz šim neredzētas. Valsts piešķirtā nauda mūs sasniedza vēlāk, nekā mēs to reāli bijām samaksājuši. Summa, kas bija vajadzīga Porziņģa apdrošināšanai, beigās izrādījās aptuveni par 12 000 eiro mazāka, tāpēc lūdzām valdībai, lai tā ļauj šo pārpalikušo naudu izmantot Bertānam. Tāds bija sākotnējais mērķis - prasījām vairāk, lai varētu apdrošināt abus spēlētājus, kuri nāk no NBA,» norādīja Šneps. «Uzsvars gan bija uz Kristapu, bet nauda nedaudz palika pāri, un varējām to novirzīt Dāvim. Tā gan nebija visa viņa apdrošināšanas summa. Vēl joprojām no valdības gaidām atbildi, vai tie 12 000 eiro mums tomēr nav jāatgriež atpakaļ.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas basketbola spožākā zvaigzne Kristaps Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas basketbola izlasei Eiropas čempionāta finālturnīrā, Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Ņujorkas Knicks spēlētājs pirmdien pavēstīja preses konferencē savā dzimtajā Liepājā.

Porziņģis Latvijas pieaugušo izlasē līdz šim nav spēlējis. 2013.gadā viņš palīdzēja Latvijas U-18 izlasei savās mājās izcīnīt ceturto vietu Eiropas junioru čempionātā, bet nākamās vasaras veltījis individuālajai attīstībai.

«Katra vasara man ir pati svarīgākā. Šī man būs ļoti svarīga, lai sagatavotos nākamajai sezonai un drīz jau sākšu trenēties, gatavoties. Būs interesanti,» pauda latvietis. «Lēmums nebija grūts, zināju, ka šovasar gribu spēlēt, jo man vasarā daudz jāstrādā, lai kļūtu labāks. Knicks komanda netika izslēgšanas turnīrā, tāpēc vasara būs gara un man būs daudz laika, lai ieguldītu sevi. Šovasar ļoti noderēs spēlēšana izlasē un arī fani to gaida.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas Miesnieks Izlases sērijas produkti dienasgaismu vairs neredzēs

Laura Mazbērziņa, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu tiek investētas ievērojamas naudas summas, lai pircējiem piedāvātu jaunus produktus, taču tikai puse no produktiem «izdzīvo» ilgtermiņā, pastāstīja Heino Lapiņš, zīmola Rīgas Miesnieks produkcijas ražotāja HKScan Latvia pārdošanas direktors.

Uzņēmums seko līdzi savu klientu vēlmēm - tiek veiktas aptaujas un ņemti vērā dažādi statistikas dati. Arī pagājušajā gadā tika izveidoti vairāki jauni produkti, tostarp, vairāki Izlases sērijas produkti, kuros bija samazināts daudzums E vielu un samazināts tauku saturs, kas padarīja šos produktus veselīgākus. Izpēte liecinājusi, ka Izlases sērijas produktus patērētāji pieprasa, taču realitātē pierādījies pretējais.

«Šī produktu līnija dienasgaismu vairs neredzēs, lai gan tā pastāvēja vien dažus mēnešus. Izlases produkciju veidojām pēc rūpīgām patēriņa izpētēm, tomēr pircēji izvēlējās pirkt ierastos produktus - viens ir tas, ko saka, otrs - tas, ko dara. Tirgus ir ļoti nežēlīgs. Jauno produktu dzīves cikls var būt ļoti īss, aptuveni 6 līdz 12 mēneši. Ja konkrētā produkcija tirgū «neiet», tad tā tiek nomainīta. Taču jebkurā biznesā ir nepieciešams uzņemties risku un eksperimentēt,» komentē H. Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izveidotā vērtēšanas komisija, kuras sastāvā darbojās uzņēmēju un zinātnes organizāciju kā arī valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, pieņēmusi gala lēmumu par 7 975 000,00 eiro piešķiršanu zinātnisko atklājumu komercializēšanai, informē LIAA.

Finansējums tiek piešķirts ES līdzfinansētajā Tehnoloģiju pārneses programmā, lai veicinātu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir veicināt tehnoloģiju pārneses procesu Latvijā un panākt, ka dažādu jomu zinātnisko pētījumu rezultāti tiek īstenoti kādā praktiski un komerciāli pielietojamā veidā. Tās var būt, piemēram, izstrādātas idejas jaunu vakcīnu un zāļu, jauna veida biodīzeļdegvielas, dažādu sensoru un virtuālās realitātes platformu radīšanā.

LIAA norāda, ka Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu mūsu ekonomikai. Lielu daļu savu atklājumu mūsu zinātnieki jau agrīnā stadijā par salīdzinoši nelielu samaksu nodod tālākai izpētei ārvalstu zinātniskajiem institūtiem, vai arī jau sākotnēji strādā šo ārvalstu partneru uzdevumā. Tehnoloģiju pārneses programma ir iespēja piesaistīt finansējumu līdz 300 tūkstošiem eiro vienam projektam, lai pētniecības darbu līdz gala produktam vai produkta prototipam veiktu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji izsolēs varēs iegādāties zinātnes komercializācijas projektu risinājumus

Db.lv, 03.08.2022

Latvijas jaunuzņēmums “Cellbox Labs” izsolē iegādājās Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta izstrādāto tehnoloģiju, kura sniedz iespēju ātrāk, lētāk un efektīvāk testēt zāļu toksicitāti un efektivitāti pirmsklīnisko pētījumu stadijā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētās Tehnoloģiju pārneses programmas trešajā atlases kārtā iesniegtie zinātnes komercializācijas projekti. Savu veikumu uzņēmējiem ir gatavas nodot 26 Latvijas zinātnieku komandas.

Tās piedāvā iegādāties patentus tādiem risinājumiem kā medikamentu iedarbības pētījumu veikšana bez cilvēku iesaistes, viedo apģērbu ražošana, koksnes atkritumu pārstrāde, elektrokartingu tehnoloģiju attīstība u.c.

“Pasaules prakse apliecina, ka zinātniekiem jāstrādā ciešā sadarbībās ar uzņēmējiem un finansētājiem, lai radītās inovācijas pēc iespējas ātrāk sniegtu ieguldījumu ekonomikā. Tas nodrošina gan tautsaimniecības izaugsmi gan sniedz ienākumus zinātniskajām institūcijām, kuras vairs nav atkarīgas no budžeta dotācijām. Katram zinātniskajam projektam ir piesaistīts biznesa līderis, kurš jau izstrādes laikā veido kontaktus ar potenciālajiem klientiem un investoriem. Tāpat šie projekti ir laba reklāma mūsu zinātniekiem, jo daudzi patenti tiek pārdoti ārvalstīs,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Zinātne – attīstības dzinējspēks

Māris Ķirsons, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Izmanto priekšteču radīto bāzi

“Mežsaimniecībā zinātne neietekmē pagātni un reti ietekmē tagadni, bet tā būtiski ietekmēs nākotni,” uz mežzinātni kā ilgtermiņa ietekmes instrumentu norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jauno zinātnieku izaugsmē ieguldīs 64 miljonus eiro

Dienas Bizness, 19.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno zinātnieku pētniecības darbā un karjeras izaugsmē turpmāko astoņu gadu laikā plānots ieguldīt 64 miljonus eiro ES fondu finansējuma. Šādu lēmumu, apstiprinot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus, 19.janvārī pieņēma valdība. IZMplāno, ka jau šogad varētu tikt noslēgti jauno zinātnieku pētniecības projektu finansēšanas līgumi par kopējo summu 20 miljonu eiro apmērā, informē ministrijā.

54 miljoni eiro no piešķirtās summas ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, 6,4 miljoni eiro valsts budžeta finansējums, bet 3,2 miljoni eiro - privātais līdzfinansējums. Atbalsts paredzēts pētījumiem Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, izaugsmes prioritāšu īstenošanā vai specializācijas jomu attīstībā.

«Lai arī pēdējos gados ar ES fondu atbalstu ir izveidojusies jauna pētnieku un doktorantu paaudze, tomēr paaudžu pēctecība zinātnes nozarē vēl joprojām ir izteikta problēma. Apzinoties, ka jaunajiem zinātniekiem ir nepieciešams atbalsts viņu individuālās karjeras attīstībai pēc doktora grāda iegūšanas, ministrija, piesaistot ES fondu finansējumu, ir izstrādājusi atbalsta instrumentu, kāds Latvijā līdz šim nav bijis. Latvijas zinātnei ir svarīgi arī jaunie zinātnieki, kuri doktora grādu ir ieguvuši ārvalstīs. Tā mēs veicināsim gan reemigrācijas procesus, gan sasaistīsim Latvijas zinātni ar pasaules zinātnes telpu,» uzsver izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ varētu tikt izvēlēts jaunās Latvijas Zinātnes padomes (LZP) vadītājs, bet nozares pārstāvji norāda, ka, tā kā Izglītības un zinātnmes ministrijas (IZM) rīkotais konkurss uz šo amatu izslēdz veselīgu konkurenci un labākā kandidāta izvēli, ir jārīko jauns konkurss, pārskatot tā noteikumus un piedāvāto atalgojumu. Iespējams, tieši neadekvātā atalgojuma dēļ, konkursā ir pieteicies tikai viens pretendents.

"Šobrīd piedāvātais LZP direktora atalgojums ir aptuveni 2,2 tūkstoši eiro (bruto), kas ir aptuveni tikpat, cik saņem pēcdoktorantūras pētnieki, tātad, jaunie zinātnieki ar svaigi iegūtu doktora grādu. LZP pārvaldība ir ļoti atbildīgs administratīvs darbs, ko nevarēs apvienot ar pētniecību, turklāt konkursa nolikums izslēdz kandidātus pensijas vecumā," skaidro Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, norādot, ka par Latvijas zinātnes vides sakārtošanu un jaunās institūcijas veiksmīgu iedzīvošanu lielā mērā atbildīgs būs tieši jaunās LZP direktors.

Arī Valsts zinātnisko institūciju asociācijas valdes priekšsedētājs Osvalds Pugovičs uzskata, ka konkursa pretendentu vērtēšanas komisijai vajadzētu anulēt konkursa rezultātu un nopietni izanalizēt cēloņus, kas varētu būt izraisījuši tik mazu interesi par prestižo LZP direktora amata vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Partnera negodprātība Balderim liek vērsties tiesā

Māris Ķirsons, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Katrs no 107 zinātniekiem savam pētījumam saņems 100 389 eiro.

IZM norādīja, ka pirmo reizi labākie Latvijas zinātnieki konkursa rezultātā saņems finansējumu individuāliem pētniecības projektiem, kas vienlaikus stiprinās individuālu pētnieku grupu attīstību un zinātnisko institūciju izcilību, kā arī veicinās akadēmiskās karjeras reformas sākšanu.

"Individuālie pētniecības granti ir nozīmīgs instruments izcilāko Latvijas profesoru un cita akadēmiskā personāla atbalstam, un tie nodrošinās veiksmīgāku pāreju no esošās nodarbinātības sistēmas uz jauno tenūras sistēmu," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Zinātnieku individuālo projektu atklātā konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs, īstenojot katrā zinātnes nozarē spēcīgāko zinātnieku individuālos pētniecības projektus, tādā veidā uzlabojot šo zinātnieku darba apstākļus un stiprinot viņu vadīto zinātnisko grupu attīstību, kā arī sagatavojoties tenūras sistēmas ieviešanai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija ir Baltijas zinātnes līdere tikai uztura mācībā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās citās apkopotajās zinātņu nozarēs Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm, to apliecina jaunākā apkopotā statistika par zinātnes sasniegumiem.

Atbilstoši SCImago apkopotajai statistikai (SCImago ir pētnieku grupa Spānijā no Consejo Superior de Investigaciones Científicas (CSIC), kā arī Granadas, Ekstremaduras, Madrides Karlosa III (Carlos III) un Alcalá de Henares universitātēm), 2022. gadā pārliecinoša pasaules līdere pēc zinātnisko publikāciju skaita (985 tūkstoši publikāciju) bija Ķīna, tad sekoja ASV (623 tūkstoši zinātnisko publikāciju), bet trešajā vietā pasaulē bija Indija (249 tūkstoši zinātnisko publikāciju), ceturtajā vietā ar 206 tūkstošiem zinātnisko publikāciju bija Lielbritānija.

Kā Latvijas zinātnes sasniegumi izskatās uz citu Baltijas valstu fona?

Latvijā dzīvo aptuveni 1,9 miljoni iedzīvotāju (0,024% no pasaules iedzīvotāju skaita), Igaunijā - 1,3 miljoni iedzīvotāju (0,017% no pasaules iedzīvotāju skaita), bet Lietuvā - 2,8 miljoni iedzīvotāju (0,036% no pasaules iedzīvotāju skaita). Pie līdzīga attīstības līmeņa zinātnisko publikāciju skaitam būtu jābūt proporcionālam iedzīvotāju skaitam. Ja Latvijas iedzīvotāji ir tikpat kvalificēti un izglītoti kā Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji, tad uz katrām 1000 Igaunijas zinātnieku publikācijām vajadzētu būt 1462 zinātniskām publikācijām Latvijā un 2154 zinātniskām publikācijām Lietuvā. Pie līdzīgas kvalifikācijas un izglītības kopējam zinātnisko publikāciju skaitam Baltijas valstīs vajadzētu izskatīties šādi - Lietuva pirmajā vietā, Latvija otrajā vietā, bet Igaunija trešajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Ostapenko un Sevastova pārstāvēs Latviju Federāciju kausā

Rūta Lapiņa, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ savu dalību Latvijas tenisa izlasē februārī notiekošajā Federāciju kausa (Fed Cup) turnīrā ir apstiprinājušas abas Latvijas labākās tenisistes – Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova. Tā ir pirmā reize, kad Latvijas tenisa izlasē startēs divas WTA ranga TOP 20 spēlētajas, tādējādi ievērojami palielinot Latvijas iegūt augstu pozīciju turnīrā un iekļūt pasaules grupā, informē Latvijas Tenisa savienība.

«Pārrunu rezultātā ir izdevies iegūt apstiprinājumu abu Latvijas tenisa zvaigžņu – Aļonas Ostapenko un Anastasijas Sevastovas dalībai Latvijas tenisa izlasē, Fed Cup turnīrā. Abu tenisistu dalība turnīrā ierindo Latviju starp favorītu valstīm cīņā par uzvaru, paverot Latvijai iespēju Fed Cup turnīru atvest arī uz Rīgu,» saka Juris Savickis, Latvijas Tenisa Savienības prezidents.

Latvijas izlasi pārstāvēs Jeļena Ostapenko, Anastasija Sevastova, Diāna Marcinkēviča un Daniela Vismane. Federāciju kausa turnīts 2018.gadā norisināsies kaimiņvalstī Igaunijā no 7.līdz 10.februārim.

Tenisa savienība atgādina, ka WTA rangā A. Ostapenko ar 5010 punktiem šobrīd ieņem 7.vietu, bet A. Sevastova šobrīd atrodas 16.vietā ar 2475 punktiem. A. Ostapenko šogad sensacionāli triumfēja Francijas atklātā tenisa čempionāta sieviešu vienspēļu turnīrā un kļuva par pirmo neizsēto čempioni kopš 1933. gada. A.Sevastova savukārt iekļuva US Open ceturtdaļfinālā, pārspējot pasaules slaveno tenisisti Mariju Šarapovu.

Komentāri

Pievienot komentāru