Jēkabpils uzņēmēji maksātu lielākas algas, ja augtu produktivitāte

2017. gada 01. decembris plkst. 9:39
Sadaļa: Ekonomika
Dalies ar šo rakstu

Izaugsmi tautsaimniecībā un arī labklājībā var iegūt, tikai nodrošinot uzņēmēju, pašvaldības un valsts sadarbību, diemžēl pilnībā šo aksiomu nav izdevies iedzīvināt

To intervijā DB stāsta Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, kurš šajā amatā ir tikai dažus mēnešus. Viņš norāda, ka iepriekš ir strādājis biznesā, tāpēc izprot uzņēmējdarbību, taču radikālus un ātrus sociāli ekonomiskās situācijas uzlabojumus Jēkabpilī nesola. Turklāt rezultātus, ko cilvēki gaida no jaunajām iniciatīvām, varēšot sajust tikai pēc kāda laika.

Kāda ir ekonomiskā situācija Jēkabpilī?

Uz šo jautājumu var atbildēt dažādi, jāraugās no atšķirīgiem skatupunktiem: no vienas puses, tā ir laba salīdzinājumā ar vairākām citām pašvaldībām, savukārt, skatoties no otras puses, tā ir problemātiska. Kopumā esošo situāciju vērtēju kā labu, tai ir savi izaicinājumi un riski perspektīvā.

Cik Jēkabpilī šogad radītas jaunas darba vietas un cik likvidētas?

Uzreiz nosaukt precīzus skaitļus ir grūti, bet šogad kopumā Jēkabpils pilsētā no gada sākuma līdz oktobra beigām ir reģistrēti 62 jauni uzņēmumi, savukārt likvidēts 91. Ir savdabīgs apburtais loks, proti, darba devēji bieži sūdzas par darba roku trūkumu, vienlaikus darba ņēmēji gaužas, ka viņiem maksā pārāk maz un viņi labāk sevi redz, darot vienkāršos darbus ārzemēs, it īpaši Anglijā, Īrijā, un saņemot algu, kas vairākkārt pārsniedz to, ko var saņemt šeit. Vienlaikus nereti rodas jautājums, vai vietējie uzņēmēji var maksāt vairāk. Jā, varētu, bet komplektā ar to jānāk darba ražīguma paaugstināšanai, un, piemēram, piecu darbinieku vietā tad paliek četri vai pat vēl mazāk, bet palikušie, protams, saņem ievērojami lielāku algu. Uzņēmēju veiktās investīcijas lielākoties ir vērstas uz efektīvāku strādāšanu, un, tā kā zinātniski tehnoloģiskais progress neapstājas, līdz ar to arī iekārtas kļūst arvien komplicētākas un reizē mazāk darbaspēka prasošas, bet pilsētas budžetā lauvas tiesu taču ģenerē cilvēki caur iedzīvotāju ienākuma nodokli, kamēr roboti un iekārtas tādu vismaz pagaidām nemaksā.

LASI ARĪ:
Īru sēņu audzētāji darbiniekus meklē piecās Latvijas pilsētās, solot teju 2000 eiro

Visu rakstu Radikālām pārmaiņām nav pamata lasiet piektdienas, 1. decembra, laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu