Finanses

Joprojām aktīvi tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas

LETA, 03.10.2023

Jaunākais izdevums

Joprojām aktīvi tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieks Toms Platacis.

Viņš sacīja, ka informācija par šādiem mēģinājumiem tiek saņemta regulāri. Pašlaik esot novērota tendence Krievijas, Baltkrievijas pilsoņiem nogādāt dažādas luksusa preces.

Vienlaikus mēģinājumi, kā apiet noteiktās sankcijas, esot līdzīgi.

"Cilvēki jātiesā, jāliek cietumā," uz jautājumu, kas būtu jādara, lai novērstu šādus gadījumus, teica Platacis un piebilda, ka tas ir tikai laika jautājums.

Platacis FID priekšnieka amatā tika iecelts 28.septembrī.

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

FID ir neatkarīga, Ministru kabineta pārraudzībā esoša vadošā iestāde noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, un tās mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma darījumi sankciju ēnā

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, ZAB Ellex Kļaviņš partnere, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrija noteikusi sankcijas Krievijas miljardieriem, Krievijas "Alfa Bank" dibinātājiem un akcionāriem Pjotram Avenam un Mihailam Fridmanam.

Viņi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pameta valsti, tomēr nonāca Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes sankciju sarakstos. Arī pašai bankai ir piemērotas ES un ASV sankcijas.

Viņu vārdi parādījušies Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) publicētajā atjauninātajā ASV sankcijām pakļauto personu sarakstā.

Lielbritānijas valdība Fridmanu un Avenu dēvē par "prokremliski noskaņotiem oligarhiem", kas cieši saistīti ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. ES sankciju sarakstā Avens nodēvēts par vienu no Putinam tuvākajiem oligarhiem, kurš aktīvi sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, un guvis no tiem labumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savienotās Valstis piemērojušas sankcijas personām un uzņēmumiem no Turcijas, Ķīnas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), kas tiek turēti aizdomās par Krievijas atbalstīšanu karā pret Ukrainu.

Saskaroties ar sankcijām, Krievija ir novirzījusi uz citām valstīm tehnoloģiju, aprīkojuma un citu militārajām vajadzībām nepieciešamo preču ražošanu, paļaujoties uz piegādātājiem citās valstīs, lai iegādātos šīs preces, norādīja ASV Finanšu ministrija.

"Krievija ir atkarīga no personām un organizācijām trešās valstīs, lai apgādātu savu armiju un turpinātu savu briesmīgo karu pret Ukrainu, un mēs nevilcināsimies saukt viņus pie atbildības," paziņoja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

ASV Finanšu ministrija piebilda, ka Krievija ir izmantojusi "citādi likumīgas ekonomiskās attiecības" ar citām valstīm. Struktūras Ķīnā, Turcijā un AAE ir sūtījušas Krievijai divējāda lietojuma preces, piemēram, sastāvdaļas, kas ir būtiskas Krievijas ieroču sistēmām, norādīja ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

Zviedrija, kas šobrīd pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, paziņojusi, ka jaunā sankciju pakete cita starpā paredz pasākumus pret iepriekš noteikto sankciju apiešanu, kā arī jaunu juridisko un fizisko personu iekļaušanu "melnajos sarakstos".

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena atzinīgi novērtējusi jaunās sankcijas.

"Tās dos vēl vienu triecienu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kara mašīnai, padarot stingrākus eksporta ierobežojumus un vēršoties pret struktūrām, kas atbalsta Kremli," paziņojusi Leiena. Viņa norādījusi, ka pasākumi cīņā pret sankciju apiešanu liegs Krievijai iegūt preces, kuras tai liegts pārdot saskaņā ar iepriekš pieņemtajām sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tiesa noraida Yandex sūdzību par aizliegumu sniegt taksometru pakalpojumus Igaunijā

LETA/BNS, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas Administratīvā tiesa noraidījusi apelāciju, ar kuru Krievijas taksometru pārvadājumu platforma "Yandex", kura Krievijai noteikto sankciju dēļ bija spiesta izbeigt savu darbību Igaunijā, apstrīdēja toreizējās ārlietu ministres Evas Marijas Līmetsas rīkojumu par darbības izbeigšanu, ziņo laikraksts "Postimees".

Pagājušā gada 31.martā, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, Igaunijas valdība apstiprināja nacionālās sankcijas "Yandex", aizliedzot uzņēmuma darbību Igaunijā. Toreizējais ekonomikas un komunikāciju ministrs Andress Suts kā iemeslu šādam solim minēja Krievijas lēmumu, ka "Yandex" ir pienākums nodot tā apkopotos personas datus Krievijas speciālajiem dienestiem.

"Sankciju nolūks ir novērst Igaunijas lietotāju datu vākšanu un izmantošanu, ko veic Krievijas izlūkdienesti. Lai izmantotu "Yandex" lietotni, ir nepieciešams sniegt piekļuvi lielam daudzumam personas datu, kas tiek apstrādāti uzņēmuma serveros Krievijā un kas var tikt izmantoti izlūkošanas darbībās pret Igauniju un Eiropu. Pašreizējā politiskajā situācijā tas ir būtisks drauds Igaunijas drošībai," toreiz sacīja Suts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV noteiks sankcijas pret vairāk nekā 500 mērķiem, kas iesaistīti Krievijas karā Ukrainā

LETA/AFP, 23.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV plāno noteikt sankcijas pret vairāk nekā 500 mērķiem, kas ir iesaistīti Krievijas karā Ukrainā, ceturtdien paziņoja ASV Finanšu ministrija.

Sankcijas paredzēts noteikt piektdien, un tās skars "Krieviju, tās veicinātājus, un tās kara mašīnu", sacīja Finanšu ministrijas amatpersona sakariem ar presi.

Sankcijas noteiks gan Finanšu ministrija, gan Valsts departaments.

Tā būs "lielākā sankciju pakete kopš Putina tālāka iebrukuma Ukrainā sākuma," paziņoja Finanšu ministrija, pieminot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Jaunās sankcijas tiks noteiktas pēc tam, kad Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs pagājušonedēļ nomira cietumā Krievijā.

ASV prezidents Džo Baidens apstiprināja šādu sankciju noteikšanas plānus, sakot, ka tās būs "pret Putinu, kurš ir atbildīgs par viņa (Navaļnija) nāvi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī turpmāk informācija par patiesajiem labuma guvējiem būs publiski pieejama

LETA, 06.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot nesenā Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma atziņas par privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību, Latvijā arī turpmāk informācija par patiesajiem labuma guvējiem būs publiski pieejama, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

TM eksperti, izvērtējot EST spriedumā norādīto un Latvijas nacionālo regulējumu, secinājuši, ka nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt tā leģitīmo interesi.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) norāda, ka EST spriedums ir ļoti būtisks, jo vērtē privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību. Ieviešot šo spriedumu, Latvijai ir svarīgi nodrošināt plašu informācijas pieejamību par patiesajiem labuma guvējiem ikvienai personai, lai būtu skaidrība par to, kas tad kontrolē konkrēto juridisko personu. Šāda informācijas atklātība veicina tiesisku uzņēmējdarbības un nevalstiskā sektora vidi, mazina korupcijas riskus, nodrošina sankciju ieviešanu, tādējādi stiprinot mūsu valsts stabilitāti un drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Krievija izvirza prasības Ukrainas graudu eksporta vienošanās pagarināšanai

LETA--AFP, 13.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija paziņojusi, ka Rietumiem jāizpilda vairāki nosacījumi, lai būtu iespējams pagarināt vienošanos par Ukrainas graudu eksportu no Melnās jūras ostām.

Vienošanās, kas ar Turcijas un ANO starpniecību tika noslēgta pagājušā gada jūlijā, devusi iespēju Ukrainai kara apstākļos eksportēt graudus, bet Krievija, kuras ekonomiku smagi skārušas Rietumu sankcijas, vairākkārt draudējusi lauzt šo vienošanos, ja netiks novākti šķēršļi Krievijas eksportam.

Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ir grūti runāt par vienošanās pagarināšanu pēc 18.maija, ja "Maskava neredz nekādu progresu".

Krievijai nav noteiktas sankcijas pārtikas un mēslojuma eksportam uz pasaules tirgiem, taču problēmas ir saistītas ar sekundārajām sankcijām, kas noteiktas kuģniecības un apdrošināšanas kompānijām, kā arī bankām.

Krievijas Ārlietu ministrija izklāstīja virkni nosacījumu Ukrainas graudu eksporta vienošanās pagarināšanai, tai skaitā prasot atļaut Krievijas Lauksaimniecības bankai atkal pieslēgties maksājuma sistēmai SWIFT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas sankcijas Krievijai varētu likvidēt vīna eksportu uz Krieviju caur Lietuvu, paziņoja Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite, komentējot medijos izskanējušo, ka Lietuva šogad kļuvusi par galveno vīna piegādātāju Krievijai, apsteidzot Itāliju un Spāniju.

"Sankcijas, tikai sankcijas, kas tiek īstenotas vienoti visā Eiropā, var atrisināt šo problēmu. Un mums tam vajadzēs vairāk nekā vienu sankciju pakotni," pirmdien Armonaite sacīja Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.

Ministre paskaidroja, ka runa ir par Rietumeiropā ražota vīna eksportu, jo Lietuvas vīns netiekot eksportēts uz Krieviju. Viņa aicināja tos, kas kaut attālināti ir iesaistīti piegādes ķēdē saprast, ka ar savu rīcību netieši veicina Krievijas prezidenta Vladimira "Putina budžeta finansēšanu. Un Putina budžets finansē karu Ukrainā".

"Lietuva, iespējams, ir viena no lielākajām sankciju pret Krieviju un Putinu aizstāvēm, un mēs turpināsim tādu nostāju,” teica ministre, paužot nožēlu, ka daļa Eiropas uzņēmumu turpina vīna tirdzniecību Krievijā. “Gribu teikt, ka Lietuvas preču vērtība, konkrēti, ja runājam par vīnu, eksportā uz Krieviju ir nulle eiro," uzsvēra Armonaite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija aizliegs Krievijas dimantu un vairāku metālu importu, piektdien paziņoja britu valdība.

Embargo tiks attiecināts uz varu, alumīniju un niķeli.

Londona arī plāno noteikt sankcijas vēl 86 personām un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un to vidū ir cilvēki, kuri "aktīvi mazina esošo sankciju ietekmi", norādīja Lielbritānijas valdība.

Saistībā ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā Lielbritānija jau noteikusi sankcijas 1500 fiziskajām un juridiskajām personām un iesaldējusi aktīvus vairāk nekā 20 miljardu eiro vērtībā.

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks piektdien piedalās G7 samitā Hirosimā. Gaidāms, ka arī "lielais septiņnieks" apspriedīs jaunas sankcijas Krievijai, to vidū dimantu importa aizliegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vēlas liegt Latvijā uzturēties Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem

LETA, 22.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniedzot atbalstu atbildīgajām nozarēm - Satiksmes un Iekšlietu ministrijām - Tieslietu ministrija (TM) iesniegs Saeimā likumprojektu tiesiskā regulējuma izmaiņām, kas liegtu Latvijā uzturēties Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, aģentūru LETA informēja TM.

Plānotās izmaiņas paredzētu Latvijas teritorijā iebraukušo transportlīdzekļu ar Krievijas un Baltkrievijas reģistrācijas numuriem īpašniekiem uzlikt pienākumu noteiktā laikā šos transportlīdzekļus pārreģistrēt Latvijā, noteiktu sekas un transportlīdzekļu īpašnieku atbildību šo pienākumu nepildīšanas gadījumā, kā arī novērstu šo personu izvairīšanos no atbildības par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu.

Gadījumā, ja trīs mēnešu laikā netiktu veikta transportlīdzekļa pārreģistrācija vai izbraukšana no Latvijas, sekotu sankcijas, tostarp transportlīdzekļa konfiskācija.

"Jebkuram ciemiņam, kas ierodas Latvijā, ir jāciena mūsu valsts likumi un kārtība. Eiropas Savienības (ES) robežas šķērsošana ar Krievijā reģistrētu transportlīdzekli, līdz ar to arī atrašanās Latvijā, ir sankciju pārkāpums. Ja transportlīdzekļi ar Krievijas un Baltkrievijas numurzīmēm laicīgi netiktu pārreģistrēti, iespējams, tos varētu konfiscēt par labu Ukrainai, atbalstot tās armiju frontes līnijā," uzsvērusi ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) jaunā sankciju kārtā ierosinājusi aizliegt Krievijas dimantu un sašķidrināto naftas gāzu importu, liecina dokuments, ar kuru trešdien iepazinās aģentūra AFP.

Sankciju paketē, kas Eiropas Savienības (ES) valstīm jāapstiprina vienprātīgi, iekļauti arī pasākumi, kuru mērķis ir neļaut Maskavai apiet naftas cenu ierobežojumus.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī ES ir piemērojusi Krievijai jau 11 sankciju kārtas.

Sankcijas ir iedragājušas Krievijas ekonomiku, taču Kremlim joprojām izdodas ievērojami palielināt savus militāros izdevumus.

Jaunākie pasākumi ir izstrādāti, lai vēl vairāk samazinātu Krievijas ienākumus, vēršoties pret tās ienesīgo dimantu eksportu, kura vērtība pirms kara bija aptuveni 3,7 miljardi eiro gadā.

ES aizliegums attieksies uz dabīgajiem un sintētiskajiem dimantiem un juvelierizstrādājumiem no 2024.gada sākuma un uz Krievijas dimantiem, kas apstrādāti trešās valstīs, no nākamā gada septembra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijas imports no Krievijas ir pārsniedzis 0,5 miljardus eiro, un lielāko importa daļu veido nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi, atzīmē raidījums.

Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iepirka fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pirmajos 11 mēnešos - 176 miljonu eiro apmērā. Lielākā sadaļa ir sašķidrinātā naftas gāze - 122 miljoni eiro, kuru izmanto, piemēram, gāzes balonos vai mašīnām ar autogāzi.

Lielākie šīs gāzes tirgotāji Latvijā ir uzņēmumi "Latvijas propāna gāze" (LPG) un "Intergaz". 90% LPG līdz 2022.gada vidum piederēja Kiprā reģistrētai firmai "Areti International Group". To izveidojis Krievijas miljardieris Igors Makarovs, kurš bijis "Latvijas gāzes" līdzīpašnieces "Itera Latvija" padomes priekšsēdētājs. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Makarovam sankcijas noteica Lielbritānija un Ukraina, taču ne Eiropas Savienība vai ASV. Pēc "Areti International Group" aiziešanas no kompānijas par LPG patiesajiem labuma guvējiem kļuvuši Latvijas valstspiederīgie Aleksandrs Siņegubovs un Anatolijs Černihs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

RTU piešķirs studiju maksas atlaides topošajiem muitas un nodokļu speciālistiem

Db.lv, 11.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu Latvijas ekonomikas un valsts drošību un nodrošinātu darba tirgū ļoti nepieciešamos augstas kvalifikācijas muitas un nodokļu speciālistus, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) no šī studiju gada konkursa kārtībā piešķirs studiju maksas atlaides topošajiem muitas un nodokļu administrēšanas bakalaura programmas studentiem.

Studijas maksas atlaide tiks piešķirta 30 labākajiem un motivētākajiem reflektantiem, kuri pieteiksies pilna laika studijām RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes bakalaura studiju programmā «Muitas un nodokļu administrēšana» un konkursā iegūs maksas studiju vietu ar augstāku reflektanta rangu.

Krievijas karš Ukrainā, pret Krieviju un Baltkrieviju vērstās sankcijas, Latvijas sauszemes robežas ar valstīm, pret kurām vērstas sankcijas rada vēl lielāku nepieciešamību pēc augstas kvalifikācijas muitas un nodokļu speciālistiem, kuri nodrošina Latvijas drošības un interešu aizsardzību. Ieviešot studiju maksas atlaides, RTU plāno gan paaugstināt studējošo motivāciju, gan palielināt studentu un absolventu skaitu, kas praktizēsies un strādās Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu noteiktajās sankcijās paredzēts, ka Krievija savu naftu nevar pārdot dārgāk par 60 ASV dolāriem par barelu. Kā izrādās, realitāte jau laiciņu ir pavisam cita, kur Krievija šo savu resursu, ja vērtē tās Urals markas jēlnaftas cenu, nupat tirgojusi virs 80 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Sākotnēji, kad naftas cena pasaulē bija zema, izskatījās, ka šādi Rietumu noteiktie Krievijas melnā zelta cenas griesti strādā un turklāt ļoti labi. Tas pieklusināja šādas shēmas kritiķus, kas jau sākotnēji teica, ka būs grūti panākt situāciju, kad naftas tirgū tas nenoved pie piedāvājuma traucējumiem un reizē tikai daļēji traucē Krievijai nopelnīt no sava sāktā kara.

Sankcijas jau sākotnēji bija veidotas tā, ka skaidrs bija, ka Krievijas nafta turpinās visai dāsni plūst. Tas sākotnēji balstīja cenu samazināšanās stāstu, kas lika domāt, ka šādi cenu griesti patiešām būs veiksmes stāsts, jo notiks izvairīšanās no drūmākiem ekonomiskiem un politiskiem scenārijiem pašiem sankciju ieviesējiem, reizē mazinot Krievijas budžeta ieņēmumus. Tomēr arī tad zināmas bažas bija par situāciju, ja parādīsies pazīmes, ka naftas piedāvājums pazūd ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ir gatavas paplašināt sankcijas un vērst citus pasākumus pret diktatora Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā, paziņoja ASV Valsts departamenta preses sekretārs Metjū Millers.

Tādu paziņojumu ASV Valsts departaments izplatīja pēc tam, kad nesen Baltkrievijā notika reidi pret politieslodzīto radiniekiem un bijušajiem politieslodzītajiem.

Millers uzsvēra, ka ASV nosoda tādus aizturēšanas gadījumus, plašāku cilvēktiesību apspiešanu valstī un mēģinājumus kavēt Baltkrievijas iedzīvotāju demokrātiskos centienus.

"Mēs turpināsim saukt režīmu pie atbildības, izmantojot sankcijas un citus līdzekļus, par tā brutālajām iekšējām represijām, kā arī par tā nepārtraukto atbalstu Krievijas agresīvajam karam pret Ukrainu," uzsvēra Valsts departamenta pārstāvis.

Baltkrievijas Valsts drošības departaments 23.janvārī veica masveida reidus pret bijušajiem politieslodzītajiem un pašreizējo politieslodzīto radiniekiem. Reidi turpinājās arī nākamajā dienā. Baltkrievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Vjasna" ziņoja, ka Baltkrievijas drošības dienests vienas dienas laikā aizturējis vai nopratināja vismaz 160 cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irāka sāks maksāt par Irānas gāzes importu ar naftu, lai apietu sarežģītu mehānismu, par kuru tā vienojusies ar ASV, un nepārkāptu ASV sankcijas pret Irānu, otrdien paziņoja Irākas premjerministrs Mohameds Šia al Sudani.

Irānas gāze ir svarīga Irākas elektroenerģijas ražošanai, bet ASV sankcijas pret Irānas naftu un gāzi nosaka ierobežojumus Bagdādes iespējām samaksāt par Irānas gāzes importu.

Saskaņā ar sankcijām Irākas maksājumi par gāzi nevar tikt tieši nodoti Irānai, bet tie jāieskaita bankas kontā, kuru Teherāna var izmantot, lai finansētu pārtikas un medikamentu importu.

Šīs maksājumu sistēmas dēļ izveidojušies lieli Irākas parādi, kas pamudinājuši Irānu periodiski atslēgt gāzes piegādes Irākai.

Ar naftu bagātā Irāka ir atkarīga no Irānas gāzes importa, lai nodrošinātu trešdaļu no savām enerģijas vajadzībām.

Irāna pirms 10 dienām samazināja uz pusi gāzes piegādi Irākai tās nesamaksāto rēķinu dēļ, kas pārsniedz 12 miljardus ASV dolāru. Šī nauda ir noguldīta Irākas bankas kontā, kuru Teherāna nevar izmantot, otrdien televīzijas uzrunā paziņoja Irākas premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Luksusa automašīnu kontrabandisti sūta tās no Somijas uz Krieviju, apejot sankcijas

LETA/YLE, 06.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksusa automašīnu kontrabandisti turpina tās sūtīt no Somijas uz Krieviju, ar viltotu dokumentu palīdzību apejot Krievijai noteiktās sankcijas, ziņoja Somijas raidsabiedrība YLE.

YLE zviedru nodaļas reportieri izmantoja ģeolokācijas izsekošanas ierīces, lai izsekotu šo automašīnu maršrutu pēc tam, kad tās šķērsoja Somijas robežu ar Krieviju.

Saskaņā ar šo ierīču datiem automašīnas beigās nonāca autoveikalā Sibīrijas pilsētā Tomskā, un tas ir skaidrs Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpums.

Žurnālistiem sākotnēji bija ziņots, ka caur Vāciju uz Somiju dodas automašīnas, kuras paredzēts vest tālāk uz Krieviju. Pētnieciskās žurnālistikas komandai bija aizdomas, ka tās ieradīsies Kotkas ostā pirms nelegālas eksportēšanas uz Krieviju.

Lai noskaidrotu, kur šīs jaunās luksusa automašīnas dodas, žurnālisti aizbrauca uz Vālimā robežpārejas punktu Somijas dienvidaustrumos, kur viņi paslēpa ģeolokācijas izsekošanas ierīces divās automašīnās - tumšzilā "BMW X3" un baltā "Lexus RX350", kuras vilka kravas furgons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālais klimata un enerģētikas plāns top. Šobrīd rit diskusijas un debates. Nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, ministrijas cenšas izdomāt, kā sasniegt ne 7%, bet 17% SEG emisiju samazinājumu 2030. gadā, pret 2005. gadu raugoties.

Dienas Biznesa jautājumi par plānu un tā izaicinājumiem klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim.

Fragments no intervijas

Iepriekš klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars Dienas Biznesam solīja Nacionālo enerģētikas un klimata plānu līdz pērnā gada vasaras vidum. Kā ir šobrīd? Plāna mets ir, kad tas būs gatavs, neatkarīgi no satura? Vai taisnība, ja plānu neiesniedzam līdz 2024. gada vasarai, Eiropas Komisija nosaka soda sankcijas Latvijai?

Jā, ja plāns netiek sagatavots laikā un iesniegts, tad var būt soda sankcijas, var būt tiesvedība u.tml. Līdztekus nav pamata apgalvot, ka viss patiešām ir tik strikti, ka visi, kas nepaspēs izdarīt līdz konkrētam datumam, uzreiz tiks sodīti. Runājot par pirmo jautājuma daļu, tad ir jāsaprot viena lieta, kas visu izmainīja šī plāna tapšanā. Proti, plāna mērķi ir stipri nopietnāki. Tātad sākotnēji bija runa par to, ka jāsasniedz 7% SEG emisiju samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu. Šobrīd runa jau ir par 17%. Tas nozīmēja pilnīgu dokumenta pārstrādāšanu. Līdz tam bija samērā vienkārša rīcība – plānu atjaunoja reizi divos gados un sistemātiski strādāja, pārāk neiespringstot. Nav jau arī noslēpums, ka 7% mērķi mēs varējām līdz 2030. gadam sasniegt samērā viegli. Mērķa palielinājums vairāk nekā divas reizes nozīmē nopietnu ietekmi uz visu tautsaimniecību un visām tās nozarēm. Plāna izveide rit smagnēji, un process nav ātrs, bet grafiku mēs esam izveidojuši un pie tā arī pieturēsimies, lai iekļautos termiņos. Tieši šobrīd notiek diskusijas dažādu nozaru NVO un citiem sadarbības partneriem. Esam tikušies ar teju pusi no sabiedriskajām organizācijām, kopā būs vairāk nekā 40 šādu tikšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija atturīga par Latvijas plāniem aizliegt graudu importu

Zane Atlāce-Bistere, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākamnedēļ, 20.februārī, plānots sākt skatīt Krievijas un Baltkrievijas graudu importa Latvijā aizlieguma likumprojektu. Debatēm par šo jautājumu seko arī Eiropas Komisija (EK), kas pašlaik šo tematu komentē atturīgi.

Dienas Bizness jautājumus uzdeva Eiropas Komisijas Tirdzniecības komisāram Valdim Dombrovskim, kurš ir arī Jaunās Vienotības kandidāts Eiroparlamenta vēlēšanās. Taču argumentējot, ka jautājumos par sankcijām un lauksaimniecības produktiem ir iesaistīti vairāki komisāri, atbilžu sniegšana tika deleģēta EK preses dienestam.

Koalīcija vienojas aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā 

Valdošā koalīcija ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā....

Uz jautājumu, vai Latvijas lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas ir saskaņots ar EK vai EK Tirdzniecības ģenerāldirektorātu, EK preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) atbildēja, ka Komisija ir informēta un seko debatēm par šo jautājumu Latvijā. Vaicāts, vai vienas Eiropas Savienības dalībvalsts lēmums aizliegt noteiktas preču grupas importu nav uzskatāms par Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību pārkāpumu, EK pārstāvis akcentē dalībvalstu pienākumu informēt Komisiju par šādiem plānotajiem pasākumiem. Savukārt uz jautājumu, vai EK varētu uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju gadījumā, ja Latvija pieņems likumu, ar kuru aizliegs graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas, O.Gills atbild, ka Komisija izvērtēs pasākumu un sadarbosies ar Latviju šajā jautājumā.

Latvijā no Krievijas pērn importēti graudaugi 89 miljonu eiro vērtībā 

Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas...

Tēmas kontekstā O.Gills uzsver, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču, tostarp labības un mēslošanas līdzekļu, tirdzniecību starp trešajām valstīm un Krieviju. Ja trešās valstis vēlas iegādāties Krievijas mēslojumu, ES nav sankciju, kas to aizliegtu.ES turpina nodrošināt, lai tās sankcijas neietekmētu lauksaimniecības pārtikas eksportu no Krievijas uz trešām valstīm. Par turpmākajām sankcijām visas ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi Tas ir darīts nolūkā aizsargāt globālo nodrošinātību ar pārtiku, jo šādas sankcijas globālo dienvidu importētājvalstīm varētu nodarīt lielāku kaitējumu nekā Krievijas ekonomikai. Jo īpaši attiecībā uz augstākām cenām produktiem, ko pārvadā tranzītā vai reeksportē caur ES.

No juridiska viedokļa jāņem vērā, ka Latvija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsts. Saskaņā ar PTO Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību ir aizliegta vispārēju kvantitatīvu ierobežojumu piemērošana kāda produkta importam. Savukārt ārējā tirdzniecības politika ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē, tāpēc Eiropas Savienības dalībvalstis PTO pārstāv Eiropas Komisija. Tātad Latvija nevar neatkarīgi no Eiropas Komisijas pieņemt lēmumus, kas skar ārējo tirdzniecības politiku, jo Latvijai ir jāievēro savas starptautiskās saistības kā PTO dalībvalstij. Šī juridiskā nianse arī izskaidro Eiropas Komisijas norādi, ka par sankcijām ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā, norādot, ka februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.

Latvijā pērn no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija. Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā. Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā. Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Laikraksts: Tranzītā caur Krieviju "pazudušas" ES preces miljarda eiro vērtībā

LETA--DW, 12.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preces no Eiropas Savienības (ES) vairāk nekā miljarda eiro vērtībā "pazudušas" tranzītā caur Krieviju ceļā pie saņēmējiem Armēnijā, Kazahstānā un Kirgizstānā, ceturtdien vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz atvērto avotu informāciju.

Runa ir par tā dēvētajām dubultā pielietojuma precēm, kā eksportu uz Krieviju aizliedz sankcijas.

Izlases kārtībā veicot pārbaudes par divus miljardus vērto eksportu no ES, konstatēts, ka tikai puse preču sasniegusi galīgos saņēmējus, bet pārējās preces palikušas Krievijā.

Laikraksts uzsver, ka runa ir par dubultā pielietojuma precēm, kas var tikt izmantotas kā civiliem, tā militāriem mērķiem.

Kā uzskata Rietumu amatpersonas, šī ēnu tirdzniecības plūsma palīdzējusi Krievijas autoritārajam līderim Vladimiram Putinam saglābt tautsaimniecību kara apstākļos.

Publikācijā norādīts, ka šīs preces varēja tikt ievestas no ES Krievijā taisnā ceļā, apgalvojot, ka tās Krieviju šķēros tranzītā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju dod savu rezultātu, šādu vērtējumu intervijā pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

"Kopumā sankcijas savu rezultātu dod. Piemēram, ja mēs skatāmies uz Krievijas lielāko budžeta ieņēmumu avotu, kas ir naftas un naftas produktu eksports, tad Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad ir samazinājušies par apmēram trešdaļu. Tur liela ietekme ir ES noteiktajam naftas embargo un G7 noteiktajiem naftas cenu griestiem," sacīja politiķis.

Dombrovskis gan atzīmēja, ka jārēķinās ar to, ka daudzas pasaules valstis šīm sankcijām nav pievienojušās, tostarp tādas lielas valstis kā Ķīna un Indija, un līdz ar to Krievija aktīvi meklē alternatīvus noieta tirgus.

"Arī Krievijas finansiālā situācija ir samērā sarežģīta. Rubļa kurss ir krītošs, Krievijas centrālā banka to aizstāv un attiecīgi ir bijusi spiesta palielināt procentu likmes nu jau līdz 15%. Salīdzinājumam, Eiropas Centrālās bankas galvenā bāzes refinansēšanas likme pašlaik ir 4,5%. Tas arī negatīvi ietekmē Krievijas ekonomiku un iedzīvotāju pirktspēju. To ietekmē arī pietiekami augstā inflācija, kas ir vērojama Krievijā," turpināja komisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EK izmeklēs Krievijā ražota bērza saplākšņa produktu nelegālu nonākšanu ES tirgū

Db.lv, 24.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) sākusi izmeklēšanu saistībā ar iespējamu antidempinga nodevu apiešanu un Krievijā ražotu bērza saplākšņa produktu nelegālu nonākšanu Eiropas Savienības (ES) tirgū, informēja AS "Latvijas finieris" pārstāvji.

Uzņēmums bija viens no iniciatoriem izmeklēšanas sākšanai, un "Latvijas finieris", tāpat kā citi ES bāzēti uzņēmumi, asociācijas un "Woodstock" konsorcijs izmeklēšanas gaitā sadarbosies ar EK.

2021.gadā Krievijā ražotajiem bērza saplākšņa produktiem tika piemērotas antidempinga nodevas, lai aizsargātu ES ražotājus pret negodīgu tirdzniecības praksi. Savukārt 2022.gadā EK piemēroja sankcijas pret Krieviju, liedzot dažādām Krievijā ražotām produktu grupām, tostarp bērza saplāksnim, nonākt tirdzniecībā ES.

"Latvijas finiera" pārstāvji uzsver, ka ir pamatotas aizdomas, ka antidempinga nodevas un sankcijas tiek apietas, izmantojot tirdzniecības ceļus caur Kazahstānu un Turciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ASV piemēros sankcijas ārvalstu bankām, kas atbalsta Krievijas karu Ukrainā

LETA/AFP, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savienotās Valstis piemēros sankcijas ārvalstu bankām, kas atbalsta Krievijas karu Ukrainā, piektdien paziņojušas amatpersonas.

Saskaņā ar rīkojumu, ko šodien gatavojas parakstīt ASV prezidents Džo Baidens, ASV būs tiesīgas noteikt tā dēvētās sekundārās sankcijas pret finanšu iestādēm, kas atbalsta Krievijas aizsardzības rūpniecību, paziņoja amatpersonas.

Augsta ranga amatpersona norādīja, ka Savienotās Valstis sūta finanšu iestādēm skaidru vēstījumu, ka tām ir jāizvēlas, vai turpināt pārdot nelielus preču apjomus Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam, vai arī saglabāt saistību ar ASV finanšu sistēmu. Amatpersona pauda pārliecību, ka bankas izvēlēsies ASV finanšu sistēmu, ņemot vērā, ka ASV ekonomika ir daudz lielāka un ASV dolārs tiek izmantots visā pasaulē.

Kopš kara sākuma Krievija cenšas samazināt atkarību no dolāriem, eiro un jenām un izvērst sadarbību ar Ķīnu. Ķīnas lielākās bankas ir izsniegušas Krievijai kredītus juaņās miljardiem dolāru vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmējai piespriež apjomīgu naudas sodu par Bentley pārdošanu Krievijas pilsonim

LETA, 05.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa piemērojusi 62 000 eiro sodu uzņēmējai, kura, pārkāpjot starptautiskās sankcijas, pārdevusi Krievijas pilsonim 112 552 eiro vērtu automašīnu "Bentley", liecina publiski pieejamais tiesas lēmums.

Uzņēmuma valdes locekle izdarīja Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu, nodarot būtisku kaitējumu. ES sankcijas paredz aizliegumu tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt luksusa preces, tostarp automobiļus, kuru vērtība pārsniedz 50 000 eiro, jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai izmantošanai Krievijā.

Rēķinā par uzņēmumam piederošās automašīnas "Bentley Mulsanne Speed" 112 552 eiro vērtībā pārdošanu kā saņēmējs tika norādīts kāds Kirgiztānas pilsonis. Automašīna caur Igaunijas Narvas robežkontroles punktu tika ievesta izmantošanai Krievijā un prettiesiski nodota Krievijas pilsonim, kurš automašīnu reģistrēja savā īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru